– Un kā vērtēt to, ka 270 tūkstoši pilsoņu vēlas ieviest krievu valodu kā valsts valodu? Latviešiem, godīgi sakot, tas uzdzen nelabumu. 17
– Es esmu daudz domājis – kāpēc šai idejai bija tik liels atbalsts. Atcerēsimies, kā bija formulēts referenduma jautājums: “Vai jūs esat par krievu valodu kā valsts valodu.” Pirmā daļa – vai jūs esat par krievu valodu? Kāda gan var būt krievu reakcija? Tas ir tāpat kā avīzē – vispirms izlasi virsrakstu, tikai tad pārējo rakstu. Tas ir tāds psiholoģisks moments, kas ietekmēja daudzus referenduma dalībniekus. Es nedomāju, ka vajadzētu dramatizēt referenduma iznākumu un pasludināt visus 270 tūkstošus krievu valodas atbalstītājus par ienaidniekiem. Daudzi pārmet, ka “Saskaņas centrs” esot organizējis šo referendumu. Tā nav taisnība. Nav neviena partijas lēmuma par atbalstu šim referendumam. Partijas biedri pauda savu personisko nostāju.
– Un arī pats galvenais biedrs!
M. Antonevičs: – Bet jautājums jau nav tikai par vienu gadījumu. Nesen bija aptaujas rezultāti, kas rāda, ka 30% Latvijas iedzīvotāju atbalsta Krievijas politiku Ukrainā. Bet jūsu partija par to atkal nerunā skaidru valodu…
– Ukraina ir sāpīgs jautājums. Spriežot par to, kurš ir atbildīgs, kurš vainīgs, mēs aizmirstam galveno – tur katru dienu iet bojā cilvēki. Vienalga, vai tie ir mierīgie iedzīvotāji vai karotāji – tā ir traģēdija. Kad vēl bija Maidana notikumi, es Saeimā teicu, ka galvenais uzdevums ir pārtraukt cilvēku bojāeju. Tur jābūt neatkarīgiem starptautiskajiem novērotājiem, lai nepieļautu, ka konflikts iet plašumā.
– Protams, visi Latvijā gribētu, lai Ukrainā ir miers, varbūt izņemot dažus cilvēkus no Ludzas, kas tur grib karot. Taču jautājums bija par Krievijas politiku – to atbalstīt, nosodīt, izlikties neredzam?
– Nevar par politiku spriest no interneta sociālajiem tīkliem, tur virmo emocijas. Lai atbalstītu vai nosodītu, vajag vēsu prātu un objektīvu informāciju.
V. Krustiņš: – Krievijā Krimas pievienošana tika sveikta ar skaļiem aplausiem. Putins gan varēja pateikt, ka Baltijas valstis viņš nedomā pievienot Krievijai. Taču viņš tā nesaka. Arī Nilam Ušakovam, kurš bija aizbraucis uz Maskavu, tur neviens to neteica.
– Bžežinskim ir tāda laba grāmata “Lielais šaha dēlis”. Tur ir detalizēti skaidrotas ASV ģeopolitiskās intereses un stratēģija. Krievijas autoriem es tādu grāmatu neesmu lasījis, tāpēc man grūti spriest par Putina ilgtermiņa mērķiem. Es ļoti šaubīgi skatos uz impēriskajām ambīcijām Krievijā, lai gan ambīcijas piemīt visām lielvalstīm un arī dažām mazām valstīm. Manuprāt, ir svarīgi nevis izolēt Krieviju, bet iesaistīt to dialogā, jo tad ir lielākas izredzes panākt pozitīvu iznākumu.
