– Vai uzskatāt, ka vēlētāji jūs jau pietiekami pazīst? Radies iespaids, ka šajās vēlēšanās ir divas partijas, kas īpaši nereklamējas, bet dzīvo, ja tā var teikt, ar savu tēlu. Tās ir “Saskaņa” un Nacionālā apvienība. 17
– Partijām sevi jāapliecina regulāri. Es nesaku, ka tam jānotiek tieši ar reklāmu palīdzību, ir arī citi komunikācijas veidi, taču situācija nepārtraukti mainās, un tas prasa politisku reakciju. Turklāt gandrīz visas lielākās Latvijas partijas ir veidojušās, apvienojoties dažādām grupām, tajās ir saplūduši dažādi uzskati. Piemēram, “Vienotība” ir veidojusies, apvienojoties “Jaunajam laikam”, Ēlertes “lietussargu grupai”, Štokenberga grupai, tagad tā “iesūkusi” reformistus. Līdzīgi ir ar “Saskaņu”, jo apvienību savulaik veidoja piecas partijas un katrai bija sava savdabība. Reizēm šis “sagremošanas” process nemaz nav tik vienkāršs.
– Tieši tāpēc tagad izskan pieņēmumi, ka “Saskaņa” pašreizējā veidolā tomēr nevarēs pastāvēt. Tur ir pārāk dažādi vektori – daļa ir vairāk sociāldemokrātiski, daļa – krieviski orientēti…
– Sadalīšanās risks ir katram politiskajam spēkam. Atcerēsimies, piemēram, nesen Nacionālo apvienību pameta daļa biedru, kas tagad izveidojuši jaunu partiju ar Jāni Bordānu priekšgalā. Ja runā par “Saskaņu” – viedokļi par sociāldemokrātiju varbūt reizēm atšķiras, taču krievu un latviešu pretnostatīšana gan nav. Partijā integrācijas process notiek veiksmīgi un pat straujāk nekā sabiedrībā kopumā. Piemēram, Rīgas domē latvieši un nelatvieši ļoti veiksmīgi strādā kopā.
