Kāpēc Karosta kā bakalaura darba tēma? 4
K.L.Rožlapa: „Pievērsties Karostas pētniecībai pamudināja tieši Jūras Virsnieku saiet nams. Kaut kur redzēju fotogrāfijas no tā, kā tas izskatās mūsdienās, un skats uz plašajām, baltā marmora kāpnēm, tā burvība, kas burtiski dvesa no šī nama, mani tik ļoti iespaidoja, ka nolēmu rakstīt bakalaura darbu par šo tēmu. Sākotnēji bija doma pievērsties tikai Stefana Gaļenzovska projektētajam namam un iespējams apskatīt šī arhitekta darbību, bet pamazām iepazīstoties ar Karostu kā kompleksu un turienes arhitektūras objektiem, kas vēl ir saglabājušies līdz mūsdienām, es atklāju, ka šī vieta taču ir kaut kas brīnišķīgs! Patiesībā ir saglabājies ļoti daudz no cara laikos būvētā, bet reti kurš ir tam pievērsis uzmanību. Visvairāk mani izbrīnīja tieši fakts, ka Latvijas mākslas vēstures kontekstā vispār nekas par šo militāro objektu netiek stāstīts un neviens pamatīgāks, monogrāfiska tipa pētījums no mākslas vēstures viedokļa nav tapis, līdz ar to nolēmu, ka jāapskata Karosta kā komplekss. Ne tikai tās arhitektūras pērles, bet arī pilsētbūvnieciskais princips, jo kā nekā viss tika veidots pēc tā laika vismodernākajiem militārā objekta projektēšanas principiem. Bakalaura darbs ne tikai apskata visu kopumā, izceļot nozīmīgāko, bet tai pat laikā vērtējot situāciju no pieminekļu aizsardzības puses. Daudzas cara laikā būvētās celtnes stāv pussabrukušas, Virsnieku nama restaurācijas darbi finansējuma dēļ nerit tā kā vajadzētu, par laimi Jūras katedrāles labā kaut kas tiek darīts, bet tā kā pašvaldības aizsardzībā ir tikai maza daļa no visas šīs pilsētas daļas, pārējās arhitektūras vērtības, ko nesargā, pamazām brūk kopā. To visu vajadzētu kaut kā glābt, iekonservēt vai vismaz atzīt par būtisku pilsētbūvniecības kompleksu, atzīt kā mantojumu, kas jāsargā. Līdz ar to, viss sākās ar vienu skaistu namu un beigās izvērtās vēlmē izcelt šo Krievijas impērijas arhitektūras lielisko mantojumu, kam veltīts pārāk maz uzmanības.”
Šī pētījuma mērķis, kā saka pati autore, ir visnotaļ vērst uzmanību ne tikai uz pāris zināmākajiem Liepājas Karostas objektiem, bet arī uz mazāk populāriem un iespējams nezinātāja acij paslēptākajiem, koncentrējoties vairāk uz šo visu kā kompleksu, ne tikai izraujot šķietami būtisko ārpus konteksta. Iepriekš pielietotā prakse apstāstīt tikai zīmīgākos objektus ir novedusi pie tā, ka daudz kas, uz ko nav tikusi vērsta uzmanība, nu iet bojā. Ne tikai sabiedrības uzmanības trūkums, bet tai pat laikā arī pilsētas pašvaldības, kuras aizsardzībā ir vien neliela daļa no lielā 19./20. gadsimta mijā būvētā kompleksa. Izraut daļu no šī grandiozā krievu inženieru radītā projekta nav pareizi, tāpat kā stāstīt tikai par pāris zīmīgākajiem arhitektūras un industriālajiem pieminekļiem.
K.L.Rožlapas darba vadītājs ir docents, Mag. art. Rihards Pētersons, kurš strādā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā, arhitektūras nodaļa. Jau 1.jūnijā ir paredzēta jaunās Latvijas Mākslas akadēmijas mākslas zinātnieces bakalaura darba aizstāvēšana, kas notiks pašā augstskolā. Pēc tam šis koncentrētais pētījums būs pieejams apskatei un Māksalas akadēmijas Informācijas centrā.
