Diskusijas turpinās gadiem 39
Par karoga obligātās pacelšanas jautājumu Saeimā šķēpi lauzti ne reizi vien, bet panākts vien tas, ka privātpersonām vairs nav pienākuma pacelt karogu ārvalstu politiķu vizīšu laikā, kā arī samazināti sodi par karoga nepacelšanu, pieļaujot arī brīdinājumu. Devītās Saeimas laikā deputāts Igors Aleksandrovs (“Jaunais laiks”) bija ierosinājis samazināt to dienu skaitu, kad privātpersonām noteikti jāizkar karogs, bet viņa priekšlikumi deputātos sacēla tādu iebildumu vētru, ka autors tos atsauca.
Tāpat 2009. gada pavasarī tika izplatīts tiesībsarga paziņojums, ka karoga pacelšanas pienākums pie privātpersonām piederošajām ēkām pārkāpjot cilvēka pamattiesības, tas esot pretrunā ar Satversmes 100. pantu un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju. Šis atzinums gan tapa kuriozā ceļā – Tiesībsarga birojs to izplatīja, bet pats toreizējais tiesībsargs Romāns Apsītis ar dokumenta saturu vēl nebija iepazinies. Dokumentā bija minēts, ka faktiski visās Eiropas valstīs, izņemot Lietuvu, karoga lietošana esot brīvprātīga.
Diskusijas par šo jautājumu atsākās 2012. gadā, kad toreizējais Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Veiko Spolītis (“Vienotība”) bija sagatavojis grozījumus Valsts karoga likumā, būtiski samazinot to dienu skaitu, kad karogs obligāti jāizkar pie privātpersonu un dzīvojamām mājām, bet arī šis priekšlikums neizturēja iebildumus.
Pēc neoficiālas informācijas, Latvijas simtgades svētku radošā padome cita starpā sākusi diskusijas par to, kā motivēt iedzīvotājus pie savām mājām uzstādīt un pastāvīgi turēt mazos karodziņus.
