5
Pašvaldības par Latgales karoga izmantošanu saņēma aizrādījumus.
Ir pašvaldības, kas turpina lietot Latgales karogu: Rēzeknes novads, Kārsavas novads, Viļakas novads… Lieto arī pagastu pārvaldes. Latgales karogus vairāk lieto latviskajos reģionos.
Latgali pilnīgi nepamatoti apvaino separātismā karoga dēļ. Mūsu mērķis ir saglabāt savu kultūras identitāti, bet tas nekādi nenozīmē, ka Latgale gribētu atdalīties no Latvijas. Latgaliešu identitātes vienīgais garants ir Latvijas valsts pastāvēšana. Tikai vienojoties un saprotot katra reģiona vajadzības un intereses, mēs varam pastāvēt. Latgales kultūras identitātes pastāvēšana ir garants arī tam, ka Latgales latvieši būs Latvijas patrioti.
Mēģinājums norādīt, ka ir tāds latviešu standarts, visiem reģioniem viens, ir absolūtas muļķības. Jo tāda nav. Kurzemnieks atšķiras no vidzemnieka tāpat kā latgalietis no zemgalieša. Un šī dažādība ir Latvijas spēks. Ja reģioni būs spēcīgi, tad arī valsts būs stipra. Reģionu novājināšanās ir arī valsts novājināšanās. Ja novados daudzi ekonomiskie rādītāji ir sliktāki nekā Rīgā, vai tas ir labums Latvijas valstij? Stipras nomales veicina stipru centru, nevis otrādi. Reģionu vājums tieši var veicināt dažādu radikālu ideju parādīšanos sabiedrībā.
Nenoliegšu, ka latgaliešos ir stiprs aizvainojuma sindroms. Šis komplekss ir ļoti izteikts. Varbūt atklāti nesaka, bet, savā starpā runājot, bieži izskan – mēs neko nevaram panākt, ko Rīgas kungi pateiks, tas būs, mēs esam pārāk tāli, pamesti utt. Latgaliešiem vairāk jāaizstāv savas tiesības, jo tam, kas prasa, tiek dots. Vieglākais ir aizbraukt, kur ir labāka dzīve, bet vajag arī pašiem kaut ko darīt, lai būtu labāk.
Lai arī šobrīd ekonomiskā situācija izskatās sarežģīta, nevar noliegt, ka infrastruktūra Latgalē uzlabojas. Ceļi ir labi, tapuši jauni kultūras un sabiedriskie objekti.
Bet vai Latgalē vēl ir cilvēki, kam šīs jaunās un modernizētās ēkas izmantot? Vai visi jau nav aizbraukuši?
Mana sieva ir no Kurzemes, un tāpēc zinu, ka Kurzemē, piemēram, ir tikpat sarežģīta situācija kā Latgalē. Ļoti daudz pamestu māju, izbraukušu cilvēku. Ir jābūt politiskai gribai veidot Latviju nevis kā Eiropas perifēriju un nomali, bet lai mēs būtu līdzvērtīgā situācijā ar citām Eiropas valstīm.
Cerams, ka Eiropa mainīsies un ar laiku sapratīs mūs. Ja darīsim tikai to, kas viņiem ir izdevīgi, tad visai jaunatnei ir jāizbrauc, cita ceļa nav. Ir jāspēj saskaņot arī savas intereses ar Eiropas un ne vienmēr pakļauties viņu vajadzībām. Daudzi mūsu politiķi uzvedas nevis kā suverēnas valsts pārstāvji, bet gan kā otrās šķiras pakalpiņi. Man bieži ir kauns par mūsu politiķu uzvedību. Kā viņi savulaik klanījās Maskavai, tagad klanās Briselei. Vajag aizstāvēt savas tiesības, nevis cerēt uz Briseles ierēdņu atzinību un uzslavu, ir jāsaprot, ka esi suverēnas valsts pārstāvis. Mani aizvaino viedoklis, ka latgalieši domā pievienoties Krievijai. Tās ir absolūtas muļķības! Pašā Latgalē idejas atvienoties vai pievienoties nav. Individuāli cilvēki izsakās par daudz ko, bet tādas idejas nevirmo gaisā. Latgalē ļoti draudzīgi dzīvojam ar visām tautām. Ar visām. Es ļoti labi sadzīvoju ar krieviem, poļiem, ebrejiem…
Vai jūs izgatavojat arī, piemēram, Krievijas un Eiropas Savienības karogus?
Mums pasūta dažādu valstu karogus organizācijas. Piemēram, Latvijas Saeima mums ir pasūtījusi pilnīgi visu valstu karogus. Mēs ražojam visu, kas nav aizliegts. Neražotu totalitāro režīmu simboliku, proti, nacistisko simboliku, kā arī Padomju Savienības.
Krievijas karogus mums pasūta ļoti maz. Parasti tos pasūta komplektos, piemēram, viesnīcas, un Krievijas karogs ir viens no populārākajiem, tāpat kā ASV, Lielbritānijas un Vācijas karogi. Rīgas un Daugavpils viesnīcām ir daudz tūristu no Krievijas.
Kad notika Krievijas iebrukums Gruzijā, masveidā pasūtīja Gruzijas karogus, kad Krievija iebruka Ukrainā, – Ukrainas karogus.
Latgales karogus izvēlas arī no Latvijas izbraukušie tautieši. Latvijas karogiem ir mazāks pieprasījums. Man šķiet, tas izskaidrojams ar to, ka daudziem izbraukušajiem, īpaši pēdējā laikā, ir aizvainojums uz valsti. Tie, kas izbraukuši jau pirms gadiem desmit, viņi gan aktīvi pasūta – sak, mums, lūdzu, Latvijas, Latgales un Feimaņu pagasta karogu. Viņiem ir nostalģija pēc mājām. Bet jaunā paaudze, kas aizbrauc, ir dusmīga, tā nav inteliģence, kas aizbrauca pirmajā vilnī. Otrajā vilnī aizbrauca cilvēki, kam patriotisms bieži neko nenozīmē. Daudzi nekādi nemēģina saglabāt latviskumu, tieši pretēji, cenšas no visa latviskā atbrīvoties pēc iespējas ātrāk, pēc iespējas ātrāk asimilēties. Tāpēc viņiem Latvijas un Latgales simboli neinteresē. Visvairāk mani izbrīna, ka pēc trim četriem gadiem viņu bērni vairs neprot runāt latviešu valodā. Ja ir jauktās ģimenes, tad viņi runā tikai angļu valodā.
Ražotāja ieteikums. Kāds ir pareizs karogs un kā to kopt
Māris Rumaks: “Ir valsts karoga standarts, kas nosaka karoga krāsas atbilstību pantoņu skalai. Tikai uz to balstoties, var saprast, ir karogs pareizā krāsā vai nav. Sarkanā krāsa ir ļoti sarežģīta. Krāsas attēlojums uz dažādiem materiāliem būs atšķirīgs. Nevar tehniski panākt uz atšķirīgiem materiāliem identisku krāsojumu. Karogi top no vilnas, poliestera, zīda, satīna u. c. materiāliem. No auduma struktūras atkarīga arī gaismas atstarošana. Tāpēc 100% atbilstība nav iespējama. Jābūt maksimāli pietuvinātai. Tagad karogu lietošanas kultūra vairs nav tāda kā senāk. No rīta ar saules gaismu karogs tika uzvilkts vai uzlikts un vakarā noņemts. Karogi bija ļoti dārgi. Tos neatstāja dienu un nakti, vasaru, ziemu. Karogus ļoti kopa.
Lai karogi netiktu bojāti vai saplēsti, par tiem ir jārūpējas. Tas nozīmē, ka stiprā vējā karogs ir jāņem nost vai jānolaiž un jāaptin ap karoga mastu. Jāņem vērā, jo augstāks masts, jo drīzāk karogs tiks saplēsts. Karogam visbīstamākā situācija ir ļoti stiprs vējš ar lietu, jo ūdens uzkrājas starp auduma šķiedrām, palielinot karoga svaru, un rāviena inercē tas ātri tiek saplēsts. Jauns karogs var saplīst pirmās vētras laikā.
Pilsētā karogi būs biežāk jāmaina nekā laukos. Laukos pie baznīcas, kur ir 10 metrus augsts karoga masts, karogi tiek mainīti divos gados reizi. Jo nav spēcīgs vējš, ļoti tīra vide, tāpēc karogs kalpo ilgāk.”
