Karogs ceļ pašapziņu: Latvijas sarkanbaltsarkanos karogus šuj Latgalē 5
Māris Rumaks, uzņēmējs, Latgales patriots, pirms sešiem gadiem savu karogu ražotni SIA “Baltic Flags” pārcēla no Rīgas uz Rēzeknes novada Feimaņu pagastu. Katru gadu ar modernām iekārtām šeit tiek sašūti vairāki tūkstoši Latvijas sarkanbaltsarkano karogu un arī Latgales zilibaltzilie.
Daudzviet Latgalē, arī Rīgā, šajās dienās Latvijas karogs tiek lietots kopā ar Latgales karogu, kura autors esat jūs. Vai varat atgādināt, kā un kāpēc tapa zilibaltzilais karogs?
M. Rumaks: Kad vēl darbojāmies Rīgā, suitu biedrība lūdza izgatavot suitu karogu. Izrādījās, arī līviem un sēļiem ir savs karogs. Atradu, ka arī Latgalē bijušas idejas par savu karogu.
Mana galvenā ideja bija, ka Latgales karogā jābūt tādām pašām svītrām kā Latvijas karogā. Svītru attiecība 2:1:2 ir vienojošais karogu elements. Domājot par tradicionālo krāsu latgaļiem, izvēlējos tumši zilo – krāšņo latgaļu sievu seģeņu krāsu. Ar šo krāsu es gribēju parādīt latgaļu senumu. Vēsturiski ar latgaļiem jāsaprot ne tikai Latgales iedzīvotāji, bet daudz plašāks reģions – gan Vidzemes latgaļi, gan pierobežas Baltkrievijas un Krievijas senie iedzīvotāji.
2010. gadā Grunvaldes kauju atceres dienā ar Latgales karogu pabiju Polijā, un vēlāk šo karogu publiski jau pirmo reizi izmantoja Latgales policijas pārvaldes komanda savās sporta spēlēs. Nākamajā gadā karogs Aglonā tika iesvētīts un aizgāja tautās. Es pat nebiju gaidījis, ka būs tik liela interese. Man šķita, ka Latgales patriotismu tikai daži cilvēki uztur, ka šī apziņa ļoti gājusi mazumā, bet patiesībā tā tas nav. Latgaliešu pašapziņa ir augusi, daudzi lepojas ar to, ka ir latgalieši.
Latgales karogs nav masveida produkts, bet vairāki simti gadā tiek saražoti. Liels pieprasījums ir pēc mazajiem karodziņiem, ko visbiežāk izmanto automašīnās.
Kā jūs raksturotu cilvēkus, kas lieto Latgales karogu?
Tie ir gan saimnieciski, gan sabiedriski aktīvi cilvēki. Latgales karogus iegādājas Latgales inteliģence plašākā nozīmē – ne tikai garīgā darba veicēji, bet arī amatnieki, uzņēmēji. Daudzi Latgalē lieto divus karogus – vienā mastā uzvelk Latgales karogu, otrā Latvijas karogu. Automašīnā lieto Latgales karodziņu un Latvijas lentīti, vai Latvijas lentīti piesprauž ar Latgales nozīmīti. Tā arī bija domāts – mēs esam vienoti, bet mēs neesam vienādi. Nav latgaliešu bez Latvijas, un nav Latvijas bez Latgales.
Pieaugot pašapziņai, latgalieši sapratīs, ka vajadzētu domāt ne tikai kā dabūt labāku darbu, bet arī kā veicināt sava reģiona izaugsmi. Vajag skatīties plašāk un censties pašiem būt darba devējiem. Nevis braukt prom darba meklējumos, bet pašiem radīt darba vietas. Tas, protams, bez augstas pašapziņas nav iespējams.
Vai ar karogu var celt pašapziņu?
Karogu lieto labākie Latgales cilvēki, kas ir piemērs citiem. Daudzus es labi pazīstu, viņi ir veiksmīgi uzņēmēji, zemnieki, viņi ir paraugs pārējiem, kā varētu Latvijā, Latgalē darboties un attīstīt gan savu uzņēmējdarbību, gan aktīvi darboties sabiedriskajā dzīvē. Preiļos, piemēram, zemnieki, īstā zemes sāls, uzstāda 12 metrus augstus karogu mastus ar zibensnovedējiem.