Karo un izlaupa kultūras vērtības 0
Eiropas Komisija ir izstrādājusi jaunus noteikumus, kuri varētu palīdzēt efektīvāk cīnīties pret kultūras priekšmetu nelikumīgu ievešanu Eiropas Savienībā un kontrabandu. Tā kļuvusi arī par vienu no naudas ieguves avotiem teroristiskām organizācijām, tāpēc Komisijas jaunie noteikumi iekļaujas plašākā rīcības plānā pret terorisma finansēšanu.
Karo un izlaupa
Globālā mērogā mākslas un antikvāro vērtību tirgus piedzīvo uzplaukumu, jo uzrodas arvien vairāk pircēju, un pērn apgrozījums tajā sasniedzis 56 miljardus eiro, bet konkrēti Eiropā – 19 miljardus. Tikmēr karadarbības zonās kultūras vērtības ir tikušas vēl nepieredzētos apjomos izlaupītas un nonāk melnajā tirgū, ko izmanto noziedzīgi grupējumi.
Saskaņā ar ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes 2015. gada aplēsēm teroristiskā organizācija “Daīš” jeb “Islāma valsts” no izlaupīto vērtību tirdzniecības jau bija ieguvusi vairākus miljardus dolāru. Taču “Daīš” teroristi nebūt nav vienīgie, kas piekopj šādus darījumus. Melnajā tirgū laistie preču daudzumi nav precīzi aprēķināmi, bet pastāv vienprātīgs atzinums, ka antikvāro un mākslas priekšmetu pārdošana ir organizētās noziedzības trešais lielākais ieņēmumu avots pēc ieroču un narkotiku tirdzniecības.
Pārvarēt kara sekas
Pēdējos gados īpaši varmācīgiem postījumiem bijusi pakļauta Sīrija, kā arī Irāka, kur karadarbība sākās jau 2003. gadā. Atcerēsimies kaut vai izlaupīto Irākas Nacionālo muzeju Bagdādē, kurš aizpērn tika atkal atvērts pēc ilga pārtraukuma un izzagto eksponātu meklējumiem. Ir izdevies atrast aptuveni trešdaļu no tiem. Jo, kā uzskata speciālisti, vairākums objektu joprojām varētu būt kaut kur nobēdzināti vai ar melnā tirgus starpniecību nokļuvuši pie darboņiem, kuri gaida izdevīgāku brīdi tālākpārdošanai. Protams, ne jau Eiropas prestižākajos salonos. Tomēr viņi var izmantot dažādās Eiropas Savienības valstīs pastāvošās atšķirīgās ievedamo mākslas priekšmetu deklarēšanas vai sertifikācijas sistēmas, lai nogādātu preci tranzītā caur ES teritoriju uz galamērķi vai kādam negodprātīgam Eiropas uzpircējam. Tāpēc ir svarīgi ieviest vienotu muitas dienestiem saistošu kārtību uz visas Eiropas Savienības ārējās robežas.
Konstatēts, ka Irākas un Sīrijas senlietu nelikumīgā izvešanā uz Eiropu pirmais etaps parasti iet caur Turciju, Libānu vai Jordāniju, bet tālākais ir atkarīgs no preces īpatnībām. Mazus priekšmetus, kā monētas, esot iespējams pārdot samērā ātri, turpretī lielāka izmēra objektus vai tos, kuri izzagti no muzeju krātuvēm (Bagdāde, Mosula, Raka…) vai apzinātām kolekcijām, noslēpj – teiksim, kādas brīvostas noliktavā – varbūt pat uz krietni ilgu laiku. Līdz situācija norims un vērība noplaks.
Kas ir nelegāls
Kultūras vērtību definējumā Eiropas Komisijas galvenais atskaites punkts ir 1970. gada UNESCO konvencija, kurā noteikts, ka par tādām uzskatāmas katras konvenciju parakstījušās valsts noteiktās sevišķi nozīmīgās arheoloģiskās, senvēstures, vēstures, literatūras, mākslas un zinātnes vērtības. Tomēr Komisijas izstrādātie noteikumi specifiski attiecas uz kultūras mantojumu, kas tapis pirms 250 gadiem un agrāk. Šī nostāja tiek skaidrota ar to, ka īpaša uzmanība jāpievērš nelikumīgo darbību visvairāk skartajiem senākas izcelsmes objektiem. Respektīvi, nelegālos izrakumos iegūtajiem artefaktiem, seniem manuskriptiem, vēstures pieminekļu fragmentiem un citām senlietām, kurām ieviesīs stingras importa licences. Pārējos mākslas darbus pārbaudīs ne tik skrupulozā veidā. Pretējā gadījumā rastos nevajadzīgs administratīvs noslogojums, kas aptvertu, teiksim, modernās mākslas priekšmetus un apgrūtinātu to legālo apriti un biznesu. Līdzīga norma iestrādāta arī attiecīgajā ASV likumā, un tādējādi mākslas tirgū tā jau ir pazīstama.
Jāpiebilst, ka kultūras mantojumu jau aizsargā vairāki starptautisko tiesību akti, piemēram, 1954. gada Hāgas konvencija par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā. Gan Eiropas Savienības, gan Apvienoto Nāciju Organizācijas līmenī šajā sakarā ir pieņemti dokumenti tieši par karadarbību Irākā un Sīrijā, tai skaitā ANO Drošības padomes 2015. gada februāra rezolūcija, kura nosoda kultūras pieminekļu iznīcināšanu un aicina valstis veikt pasākumus pret nolaupīto vērtību kontrabandu. Minētie tiesību akti un lēmumi tomēr nav ietekmējuši situāciju, jo postītāji tiem nepakļaujas, un nereti pieminekļu graušanu pat ir afišējuši kā radikālā islāmisma un vardarbības propagandas materiālu.
Līdz ar cerēto “Daīš” militāro sakāvi un padzīšanu no reģiona, kas ir viens no civilizāciju šūpuļiem, kontrabandai nepienāks gals. Tā, iespējams, pastiprināsies. Noieta tirgi ir sazarojušies pa visu pasauli, ko apliecina arī Francijas muitnieku atradums pērn martā Ruasī – Šarla de Golla lidostā: no Libānas uz Taizemi sūtīta ap simts kilogramu smaga koka kaste, kurā saskaņā ar norādēm šķietami tika transportēti dārza rotājumi. Luvra muzeja eksperti konstatēja, ka tie ir 14. – 16. gadsimtā radīti smalki dekoratīvi elementi – frīzes, domājams, no kādas baznīcas Eifratas ielejā. Tirgus cena – apmēram ceturtdaļmiljons eiro.
Turklāt cieš ne tikai konfliktu apsēstie Tuvie Austrumi, bet arī citi reģioni. Jau pirms vairākiem gadiem kravā, kas tika vesta no Togo uz ASV, Francijas muita pārtvēra varbūt vienu no ievērojamākajiem šādā veidā uzietajiem pirmatnējās mākslas paraugiem – Nokas arheoloģiskajai kultūrai (tās artefakti tika atklāti Nokas ciema apkārtnē tagadējās Nigērijas teritorijā) raksturīgas statuetes fragmentus, kura varētu būt darināta neilgi pirms mūsu ēras sākuma vai mūsu ēras pirmajos gadsimtos. Pērn Francijas vēstnieks svinīgi nodeva šo atradumu Nigērijai.
Pilnveidot sadarbību un likumus
Par nelegālo arheoloģisko izrakumu apmēriem ļauj spriest satelītuzņēmumi, kas ir atbildīgo starptautisko organizāciju rīcībā, bet tās ne vienmēr spēj iejaukties. Irākas un Sīrijas karu sekas būs jūtamas vēl ilgi, un milzīgas teritorijas joprojām ir bruņotu grupējumu rokās. UNESCO, kā zināms, izvērsusi savu darbību konfliktu zonu tuvumā esošajās Libānā un Jordānijā, lai pēc iespējas ierobežotu noziedzīgi piesavināto kultūras vērtību “eksportu”, taču cīņa būs grūta un prasīs sabiedrības iesaistīšanos. Eiropa, tiesa, nav kontrabandistu iecienītākais virziens, taču Eiropas Savienības palīdzība un piemērs ir nepieciešami.
Komisijai jau izveidojusies sadarbības pieredze ar Interpolu, Pasaules muitas organizāciju, Starptautisko muzeju padomi, UNESCO un citām organizācijām, kas izvērš darbību viscaur pasaulē, jo risinājums rodams tikai ar kopīgiem spēkiem. Taču jānovērš arī Eiropas mērogā identificētās problēmas – trūkst vienotas terminoloģijas, pienācīgas datu bāzes un informācijas apmaiņas. Atšķiras likumi, un atšķiras arī sodi. Francijā par zagta mākslas priekšmeta glabāšanu soda bargāk nekā kaimiņuos Beļģijā vai Luksemburgā.
Plānots, ka Komisijas izstrādātie noteikumi, kas tiks apspriesti Eiropas Parlamentā un Padomē un kas paredz grozījumus dalībvalstu tiesību aktos, varētu stāties spēkā 2019. gadā. Savukārt 2018. gads ir pasludināts par Eiropas kultūras mantojuma gadu, kas varbūt vairos lēmumu pieņēmēju apņēmību.
VIEDOKĻI
Franss Timmermanss, EK priekšsēdētāja pirmais vietnieks: “Nauda ir skābeklis tādām teroristu organizācijām kā “Daīš”. Mēs rīkojamies, lai nogrieztu katru no to finansēšanas avotiem. Viens no tiem ir kultūras preču tirdzniecība, no kuras teroristi iegūst finansējumu, aplaupot arheoloģiskos izrakumus un nelegāli pārdodot kultūras priekšmetus. Neļaujot tiem nonākt ES, mēs veicināsim ienākuma avota izsīkšanu.”
Tibors Navračičs, izglītības, kultūras, jaunatnes un sporta komisārs: “Kultūras preču laupīšana un nelegāla ievešana cietušo valstu pilsoņiem atņem viņu kultūras identitāti un sagrauj visas cilvēces kultūras mantojumu. Šodien mēs apliecinām Komisijas apņemšanos aizsargāt šo pasaules mantojumu, ko izrādīsim 2018. – Eiropas Kultūras mantojuma gadā.”
