Kam ticēja latvieši 0
Piemēram, aizņemties un aizdot (tajā skaitā mūsdienās no kredītiestādēm) vēlams dilstošā Mēnesī, lai parādam ir tendence sarukt. Pasākumi, no kuriem tiek gaidīta peļņa un auglīgums, sākami augošā Mēnesī. Pastāv arī uzskats, ka naudas darījumi jāveic līdz pusdienlaikam, tad tiem gaidāms labāks iznākums.
Dažādi interesanti tautas ticējumi atrodami profesora Pētera Šmita apkopotajos plašajos krājumos. Lūk, daži no tiem:
Ja cilvēka dzīves svinīgos brīžos (kristībās, iesvētīšanā un laulībās) tura naudu klāt, tad visu mūžu būs naudas diezgan.
Atrastu naudu tūliņ nevar izdot, ja izdod, tad cita nekrājas.
Katrreiz, kad saņem naudu, tā jāapspļauda, jo tad nekad neesot naudas trūkums.
Ja grib, lai nauda no maka neizsīkst, tad vienmēr vienu naudas gabalu vajag turēt makā.
Nedrīkst vakarā skaitīt naudu, lai velns neparauj.
Ja esi no kāda naudu aizņēmies, nauda jāatdod sīkākās naudas zīmēs, nekā tā tika saņemta no aizdevēja.
Naudu nedrīkst aizdot pēc saulrieta, jo tad tā nekad neatgriezīsies atpakaļ.
Ja kāds vēlas aizņemties naudu, ļoti nav vēlams to lūdzējam aizdot svētdienā vai pirmdienā – būs grūti vai pat neiespējami aizdoto atgūt.
Aizdodot kaimiņiem, draugiem un radiem sāli vai cukuru, no mājas tiek iznesta labklājība un pārticība, ar to nelabvēlīgi ietekmējot
arī naudas plūsmu.
Zelta nauda sapnī rādās uz bagātību, sīka nauda (sidraba un kapara) uz asarām.
Dažādu rituālu veikšana labklājības un bagātības piesaistīšanai notikusi kopš senatnes. Tos varam katrs izmēģināt, lai saprastu, vai un kā tie “strādā”, tomēr vislabākais – īstajā laikā un īstajā vietā darīt to, kas cilvēkam dzīvē jādara. Tādējādi ir lielākas iespējas sakārtot savu finanšu stāvokli nekā veicot maģiskus rituālus. Ja būtu kāda absolūtā brīnumrecepte, visi cilvēki dzīvotu pārticībā un bez problēmām.
