Kārlis Vērpe: Dzīve kara laikā 5
Galerijā “XO” līdz 7. janvārim skatāma Frančeskas Kirkes izstāde “Skaistuma dekonstrukcija”
Kara laikā dzīve turpinās, gribās domāt – vēl saasinātākos, košākos, pat piedzīvojumam raksturīgos toņos. Var diskutēt, vai kara apstākļos ir runa par dzīvi, ja ar dzīvi saprotam miera laika ritumu, bet pavisam noteikti daudz kas dzīvei raksturīgs turpinās. Arī mākslas procesi.
Ja uzsver notikumu košumu vai esošās situācijas iztēli katra “ierindnieka” skatījumā, tad mākslai ir būtiska loma. Nesprāgst tikai mīnas un raķetes, gar ausīm nespindz tikai lodes un neapdullina karabiedru auri; arī nostāk no karalauka valda bliezīgu tēlu un veidolu vide, kurā auro, sakāpināti diskutē, šaudās un pielādē katrs savu ieroci, te pavērstu vienā, te citā virzienā.
Kara apstākļiem pavisam noteikti ir raksturīgs jucekļa stāvoklis, informācijas aprite ir haotiska un vienlaikus ar savu loģiku, īpaši, mūsdienu apstākļos, kad informācijas un informēšanas tehnikas ir visdažādākās. Principā šāds stāvoklis ir normāls, kara situācijai atbilstošs. Cita lieta – kā šādos apstākļos orientēties, ko man darīt un ko es sagaidu, piemēram, no mākslinieka.
Šīs reizes pārdomas ir saistītas ar Frančeskas Kirkes izstādi “Skaistuma dekonstrukcija” XO galerijā. Izstādes aprakstā tiek teikti sekojoši vārdi: “Frančeskas Kirkes pēdējo gadu izstādes caurvij trauslums un apdraudējums – cilvēka dzīvībai vai mākslas darbam. Mākslas darbs un laika jēdziens – radīšana un iznīcība.” XO “baltajā kubā” māksliniece izlikusi salīdzinoši nelielu gleznu kolekciju. Vizuālo ritmiku nosaka monohromu virsmu, abstraktu gleznu un viena motīva saspēle.
Motīvs ir tieša atsauce uz Leonardo da Vinči “Madonnu Littu”, kas atrodas Krievijas Valsts Ermitāžas kolekcijā. Gleznas izkārtotas gan pavisam kopā, gan atsevišķi, veidojot ornamentālu estētiku. Madonnas un bērna attēlojumam izstādē piemīt kopijas vai grafiskas reprodukcijas raksturs, atgādinot amerikāņu popārta paraugus.
Savukārt monohromie laukumi un pollokiskie šļaksti atgādina par amerikāņu ekspresionismu un Klemensa Grīnberga teoriju. Šādu saattiecinājumu – noteiktu izmaiņu amerikāņu mākslā salīdzināšanu ar šībrīža notikumiem Ukrainā un Krievijā dara situāciju mīklainu. Vēl mīklaināka tā kļūst, atgādinot pamatmotīvu – da Vinči Madonnu.
Uzstādījuma vēriens ļauj jautāt – kas tieši brūk, kas tieši ir apdraudēts? Iespējams, Eiropas vērtības, ideāli… Tāpēc atsauce uz popārtu, kas nomaina ekspresionismu – līdzīgu erozijas, sabrukuma piemēru? Bet tas nebija karš. Ekspresionisms saistās ar Otro karu un nav no tā atraujams, popārts ar pēckara norisēm. Iespējams, māksliniece savos darbos meklē valodiskus risinājumus tam, kā par karu runāt šobrīd? Kirkes piedāvājums mulsina, kā tas nebija izstādē “Trauslums/ Fragile”, 2019. gadā, Mākslas muzeja Rīgas Birža telpās.
Toreiz Kirke pārsteidza ar sev raksturīgās pieejas iepludināšanu Biržas pastāvīgajā kolekcijā un piedāvāja bagātīgu augsni pārdomām un fantazēšanai. Protams, šobrīd notiekošais var šausmināt un daļa no tā patiesi ir šausmīga. Apokaliptiskas noskaņas ir pavisam saprotamas, jo starptautiskā situācija patiesi ir nospriegota kā vēl nekad.
Tomēr, jāatceras, ka apjukums un šausmas ir viens no šī info- vai kiberkara apzināti uzturētiem mērķiem, laba daļa no tā ir iluzora, fiktīva un simulatīva (Žana Bodrijāra lietotajā nozīmē). Apjukuma paušana līdz ar to ir visnotaļ trāpīga situācijas novērtēšana – respektīvi, arī es, viņš vai viņa ir apjucis -, bet maz ko līdz situācijas izpratnē.
“Apjukums” ir atbilde, kuru šoreiz saņemu Kirkes izstādē, netiekot tālāk tēmas izvērsumā. Tāpat kā viss iepriekš minētais, mulsina arīdzan Madonnas, mātes/ bērna tēmas iesaiste. Ja runā par dekonstrukciju un sabrukumu, es labprāt pievērstu uzmanību dzīves tēmai. Kara laiks diez vai ir visa beigas – tā vienkārši nav iespējams. Kara laikā noris dzīve.
Mākslinieku atbildībās ir rādīt un iztaujāt reālijas, bet kā ir ar omulību, gaismu, intrigu? Karš ir ļoti dinamisks pārmaiņu laiks, kad noris viss kas interesants, kad piedzīvojums var sākties, izejot pa mājas durvīm. Uz doto brīdi taču notiek arī pasaules čempionāts futbolā, pie tam, Arābijā!!! Kā šis notikums ir skatāms sakarsušās situācijas ietvarā?
Ir jāatceras, ka vēl viena ciešanu stāsta problēma ir saistīta ar, sauksim to par ciešanu tirgu, kurā sāpes, bēdas un katastrofa tiek glīti pakotas un tirgotas. Arī tādēļ uz notiekošo atbildēt ar mulsumu vai apjukumu nav labākā izvēle.
