Kārlis Streips: Vienu varu puslīdz droši garantēt – Aldis Gobzems nekad nebūs Latvijas premjerministrs 292
Autors: Kārlis Streips
Pirmdien, 13. decembrī, es TV24 ierakstīju divus raidījumus. Vispirms speciālu raidījumu par Ziemassvētkiem, kuram pirmizrāde būs svētvakarā, 24. datumā, plkst. 17.00.
Nezinu, cik daudz ļaužu svētvakarā skatīsies televīziju, bet radījums būs atkārtojumos arī pēc tam. Stāstu par Lūkasa evaņģēlijā izklāstīto vēsti par Jēzus piedzimšanu un par reliģijas vēsturnieku viedokli par to.
Tāpat saruna par Ziemassvētku tradīcijām, gan senām, gan mūsdienīgākām, gan konkrēti latviešiem piemītošas, gan arī universālākas.
Reiz tas bija izdarīts, ierakstīju pats savu raidījumu “Vēlais ar Streipu,” kur galvenā tēma bija pasaciņa par pasaku tēlu vārdā Aldis. Ierakstīju raidījumu, beidzot ar vārdiem “Lūk, mani bērni, pasaciņa par Aldi.” Ierakstīju pašreklāmu.
Un tad iznācu no studijas, lai momentā dzirdētu Aldi Gobzemu bļaujam.
Pasākums Rīgā, kur viņš kārtējo reizi pulcēja neapdomīgus cilvēkus pārliecībā, ka Covid-19 pandēmija ir blefs, maskas nav jāvalkā, vakcīnas ir kaut kāda inde vai šļura u.tml.
Video:
Dievs ar šādiem cilvēkiem. Zinu, ka par tādiem ņirgāties nav pieklājīgi, bet ko citu var darīt, ja kāds joprojām uzskata, ka vakcīnas vienīgais mērķis ir ļaut miljardierim Bilam Geitsam iedēstīt čipu un tad … nu, jā.
Tie, kuriem ir šī “pārliecība,” nekad nav īsti varējuši paskaidrot, ko miljardieris Geits gribētu iesākt ar vidējo latviešu Pēterīti vai Anniņu, taču nevaru neatturēties, par šādiem cilvēkiem vismaz nepasmīnējis.
Par to pagājušajā nedēļā ieminējos raidījumā “Preses klubs,” un vai dieniņ, kas gan pār manu galvu negāzās nākamajā dienā Feisbukā, Tviterī un citur! Nu, apmēram tāpat, ka šajā portālā katru nedēļu, kad saceru komentāru.
Tāpat kā šajā portālā bija ļaudis, kuri vienkārši gribēja konstatēt, ka esmu gejs un par to paust kretīnisku viedokli. Bija arī ļaudis, kuri gribēja apstrīdēt to, kas man bija sakāms, bieži vien arīdzan ar kādu repliku par manu seksuālo orientāciju, lai norādītu, kāpēc cilvēkam nu ļoti, ļoti, ļoti, ļoti un ĻOTI nepatika tas ko biju teicis vai rakstījis.
Patiešām reti ir gadījumi, kur kāds tik tiešām vēlas diskutēt attiecīgo tēmu racionāli un mierīgi. Redzēsim, kāda būs reakcija šonedēļ.
Jo kā gan īsti Aldi Gobzemu uzskatīt, ja ne kā pasaku tēlu?
Cik var spriest, savā galvā viņš sevi ir iedomājies kā cēlu princi, kurš jāj uz balta zirga un nepārprotami būtu uzskatāms par tautas glābēju un ganu.
Nebūt ne pirmais, kurš mūsu valsts politikā nācis ar šādu uzstādījumu. Einars Repše, kurš nākot politikā nekautrējās no tautas vispirms pieprasīt ievērojamu kukuli, bija līdzīgs kadrs.
Atšķirībā ir tāda, ka Repšes kunga Jaunais laiks izrādījās esam gana populāra partija. Gobzema kunga “Likums un kārtība” pēdējā aptaujā piesaistīja mazāk par 2% vēlētāju atbalsta. Līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām vēl tāds strēķītis laika palicis, daudz kas vēl var mainīties.
Taču gribas nudien domāt, ka ir pagājušas tās dienas, kad tautu kāda politiska partija var pavilkt uz lētas demagoģijas pamata.
Šajā ziņā vērts atcerēties, kā Aldis Gobzems ienāca politikā. Pirmoreiz viņa vārds plašākā sabiedrībā izskanēja pēc tam, kad sabruka Zolitūdes lielveikals, un Gobzema kungs momentā pieteicās kā upuru aizstāvis.
Aizstāvēs viņus par brīvu, tā solīja advokāts, un garantēti būs vislielākās kompensācijas par zaudējumiem Latvijas vēsturē. Šāda veida ļaudīm patīk grandiozi solījumi. Jo bravūrīgāk, jo labāk.
Nelaime protams, nāk, ja neizdodas solījumus turēt, un Zolitūdes gadījumā Gobzems neuzradās uz būtisku sēdi un tiesa līdz ar to nolēma lietu tālāk neskatīt.
“Es uzskatu, ka tas, ko viņš ir izdarījis, ir nodevība. Viņš cilvēkus ir nodevis tieši pašā grūtākajā brīdī.” Tā advokāta rīcību aprakstīja biedrības Zolitūde pārstāve.
Materiāls, kurā pārstāve nāca ar šo konstatējumu, publicēts 2018. g. 23. novembrī. Tobrīd Aldis Gobzems jau bija ievēlēta amatpersona, jo tā paša gada oktobrī bija 13. Saeimas vēlēšanas, un viņš bija viens no 16 cilvēkiem, kuriem mandātus uzticēja partijas KPV LV atbalstītāji.
Partiju KPV LV, kā zināms dibināja kādreizējais Nacionālā teātra aktieris un raidījuma “Suņu būda” vadītājs Artuss Kaimiņš. Kaimiņa kungs iekļuva 12. Saeimā no Latvijas Reģionu apvienības saraksta, lielākoties tāpēc, ka viņš personīgi apbraukāja diasporas kopienas Lielbritānijā un tur savāca lielu kaudzi balsu konkrēti LRA un vēl konkrētāk Rīgas apgabalā, kur Kaimiņa kungs no pēdējās vietas sarakstā tapa “uzplusots” līdz pat pirmajai.
Savu laiku 12. Saeimā jaunceptais deputāts lielākoties pavadīja blandoties pa Saeimas plenārsēžu zāli ar video kameru un internetā izvietojot to, ko viņš tur bija uzfilmējis. LRA frakciju viņš pameta tāpēc, ka viņaprāt pārējie frakcijas biedri pārāk ļoti atbalstīja Vienotības pārstāves Solvitas Āboltiņas vēlmi kļūt par Latvijas premjerministri.
Āboltiņa kundze par premjeru nekļuva, kompensācijā saņemot ceļa zīmi uz Itāliju, kur viņa kļuva par vēstnieci.
Taču Artuss Kaimiņš bija brīvi peldošs deputāts bez savas frakcijas, un tas bija statuss, kurā viņš nolēma pats par savas partijas dibināšanu.
Sacīts, darīts. Nezinu, kurā brīdī Kaimiņa kungs saskatījās ar Gobzema kungu, bet uz 13. Saeimas vēlēšanām partija KPV LV gāja ar uzstādījumu, ka tieši Aldis Gobzems būs partijas kandidāts premjerministra amatam.
Tāpat kā tas bija ar Kaimiņu 12. Saeimas vēlēšanās, Gobzems 13. vēlēšanās tapa nolikts Rīgas apgabala saraksta pēdējā vietā. Tāpat kā ar Kaimiņu 12. Saeimas vēlēšanās, arī Gobzema gadījumā 13. Saeimas vēlēšanās savējie zināja, kas darāms, un arī Gobzems tapa pamatīgi “uzplusots” uz augšu. Tiesa, tikai uz otro vietu aiz partijas tēva un dibinātāja.
Varam atcerēties, ka pēc 2018. gada vēlēšanām bija krietns strēķītis laika vajadzīgs, lai tiktu pie jaunas valdošās koalīcijas.
Vispirms toreizējais valsts prezidents Raimonds Vējonis izdevību, veidot koalīciju, deva Jaunās Konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam. Citas potenciālās koalīcijas partneres bariņā vēlējās ņemt Zaļo un zemnieku savienību, kas Bordānam un viņa partijai bija līnija smiltīs, kura iezīmēta vēl priekšvēlēšanu laikā.
JKP attiecība uz ZZS koalīcijā pateica nē, nē, nē, un tad pārējās partijas pateica nē, nē, nē, attiecībā uz JKP vadītu koalīciju.
Nākamajam kārta pienāca mūsu šīs nedēļas galvenajam varonim. Gobzems vispirms paziņoja, ka viņš grib koalīciju bezmaz vai ar visiem pēc kārtas, tajā skaitā pat varbūt ar mūžīgo opozicionāri Saskaņu sociāldemokrātisko partiju.
Kad rādījās, ka citām partijām šī doma nebija tīkama, Gobzems tālāk paziņoja, ka tādā gadījumā viņš ministru posteņus uzticēs nevis Saeimas deputātiem, bet gan cilvēkiem no ārpus politikas, ar kuriem viņš veidos tehnokrātu valdību. Vienlaikus arī dodot saprast, ka Gobzema valdībā būs ne vairs 13 ministrijas portfeļiem, bet tikai sešas.
Lieki teikt, arī šī doma politiskajām partijām parlamentā nepatika nemaz, un līdz ar to Alda Gobzema centieni izveidot koalīciju izplēnēja pavisam.
Tieši ap to laiku sakarā ar minēto Zolitūdes traģēdiju Latvijas Zvērināto advokātu biedrība izslēdza Gobzemu par vairākiem ētiskiem pārkāpumiem.
Konkrēti: “Kā profesionālajā darbībā, tā privātajā dzīvē advokātam jāatturas no tādas uzvedības vai rīcības, kas var apkaunot viņa profesiju, izsaukt šaubas par viņa cieņu, godīgumu un taisnīgumu.” Kā arī: “Advokātiem jāizturas pret savas profesijas kolēģiem ar vislielāko cieņu, pieklājību un godīgumu.”
Aldis Gobzems līdz ar to advokāts vairs nav.
Partijas KPV LV frakcija pirmoreiz pamatīgi sašķēlās jautājumu par nākamo, kuram Vējoņa kungs uzticēja valdības veidošanu. Daļa frakcijas gribēja atbalstīt Krišjāņa Kariņa veidoto koalīciju, un varam atcerēties, kādu laiku KPV bija koalīcijā ar trim valdības ministriem.
Pārējie to negribēja. Politikāņi frakcijā sāka apmainīties dažādām “laipnībām” cits par citu, un drīz vien no frakcijas izraidīts gan Gobzems, gan partijas tēvs Kaimiņš.
Patlaban seši no sākotnēji ievēlētajiem 16 deputātiem ir izveidojuši frakciju “Neatkarīgie,” jo frakcija tiek pie biroja, sekretāres, telefona un cita veida atribūtikas. Tā dēvētajiem pie frakcijām nepiederošajiem deputātiem nekā no tā nav, un pārējie KPV ievēlētie pārstāvji ir tieši tādā statusā.
Kā zināms, Aldis Gobzems ir izveidojis pats savu partiju gaidāmajām 14. Saeimas vēlēšanām.
Acīmredzot no advokatūras par žuļicību izslēgts kadrs nesaskata nekādu ironiju savas partijas nosaukumā.
“Likums un kārtība.” Tikpat labi Tatjana Ždanoka varētu izveidot partiju “Latviskums un tautiskums.” Raivis Dzintars varētu aiziet no Nacionālās apvienības un izveidot partiju “Krieviskums un kazačoks.”
Taču Gobzemam ir viens centrāls elements viņa partijas attīstīšanā. Tā ir Covid-19 pandēmija. Ļoti ātri politiķis atkoda faktu, ka ir viena daļa sabiedrības mūsu valstī, kura vēlas iebilst pret to, ko valsts pandēmijas laikā no mums prasa.
Un tātad. Negribi valkāt masku? Gobzems internetā izvietos attēlu, kurā viņš redzams ar plašu smaidu uz sejas pārtikas veikalā.
Gribi iebilst pret vakcīnu obligātumu? Gobzems izpalīdzēs ar attēlu, kurā viņš stāv ceļa vidū ar dzeltenu zvaigzni uz krūtīm.
Par to esmu rakstījis citreiz. Salīdzināt prasību valkāt masku ar sešu miljonu cilvēku noslaktēšanu Holokaustā. Ir jābūt sevišķi lielam ciniķim, lai neteiktu krietni smagāk, lai akceptētu šādu salīdzinājumu.
Un, protams, pēdējā laikā Gobzema šovs ir devies tautās.
Pagājušajā nedēļā bija tūre pa Kurzemi, sākot Tukumā. Tur policija ātri konstatēja neatļauti lielu dalībnieku skaitu un aicināja pasākuma rīkotāju to pārtraukt.
Kad pasākuma organizētājs paziņoja, ka viņš tā nedarīs, policisti aicināja viņu doties līdz uz iecirkni personības noskaidrošanai. Varam iedomāties, ka tas varēja stipri belzt pa Alda Gobzema pašcieņu.
Nedēļu vēlāk par to rakstot, pāris lietas sakāmas. Pirmkārt, vairākās vietās Gobzema fani centās fiziski atturēt policiju no viņa paņemšanas pie čupra. Vienā gadījumā lietota asaru gāze, lai kontrolētu pūli.
Manā uztverē – pilnīgi pamatoti.
Otra lieta – tūres laikā Gobzems un viņa cilvēki pamanījās savākt kopā 21 uzsāktu administratīvu procesu. Sākot ar sīko huligānismu, turpinot ar nepakļaušanos policijas prasībām un beidzot ar gadījumu, kurā kāds kādam policistam iespēra ar kāju. Cik ļoti nesmuki.
Treškārt, Gobzems un viņa fani notikušo Tukumā prezentēja bezmaz vai kā demokrātijas beigas mūsu dievzemītē. Viena dāmīte, kurai acīmredzot ar izglītību tā bijis kā bijis, Feisbukā secināja, ka mēs dzīvojot “nacistu valstī.”
Gobzems vienmēr ir uzskatījis, ka viņam ir tiesības ignorēt likumus un valdības noteikumus.
Augustā viņš tika pie 2350 eiro soda par nesankcionētu protestu Rīgā. Vēlāk augustā tā paša iemesla dēļ visi 6700 eiro.
Sakarā ar dzelteno zvaigzni uz krūtežas Gobzemu arī izslēdza no vienas Saeimas sēdes. Nākamajā sēdē viņš ieradās un sāka klīrēties par savu vakcinācijas statusu. Rezultāts bija tāds, ka visi deputāti, kuri bija sapulcējušies klātienē, bija spiesti pēc pārtraukuma darbu atsākt attālināti.
Tāpēc, ka viens deputāts nolēma būt ampelmanis. Par šo lēmumu viņu izslēdza vēl uz sešām Saeimas sēdēm. Laikā kopš tam viņš reizēm redzēts debatēs piedalāmies kamēr viņš brauc uz trenažiera, acīmredzot ar mērķi demonstrēt, kas viņš par mačo dabas bērnu.
Gobzems, protams, katrā rallijā bazūnē pārliecību, ka “mēs” uzvarēsim. Viņa partija noteikti saņems vairāk nekā 50% balsu un tātad vairākumu mandātu Saeimā, un līdz ar to tā varēs valdīt viena pati un bez citiem.
Protams, ir pāris fakti, kuri runā pret tik ekstravagantu cerību. Pirmkārt, lielākais balsu procents, kādu kāda partija ir saņēmusi Saeimas vēlēšanās Latvijas vēsturē ir 38,7%. Tās bija pašas pirmās vēlēšanas 1923. gadā, kad Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partijas saraksta pirmajā vietā bija cilvēks leģenda Jānis Pliekšāns, jeb Rainis.
Laikā kopš neatkarības atjaunošanas, labākais rezultāts bija 5. Saeimas vēlēšanās 1993. gadā, kad Latvijas ceļš saņēma 32,4% balsu. 13. Saeimas vēlēšanās pirms trim gadiem labākais rezultāts bija Saskaņai, bet tikai 19,8%.
Un vēl vairāk, nu nav nekas, kas rekomendētu Aldi Gobzemu kā valsts līderi.
Viņš ir demagogs, viņš ir populists, un zināmā mērā ar savu vēlmi ignorēt likumu un noteikumus, viņš arī ir sava veida anarhists.
Katrā gadījumā ne kaut kas tāds, kas Latvijai būtu vajadzīgs patlaban vai paredzamajā nākotnē.
Un tāpēc varam atviegloti nopūsties, ka pēdējā SKDS aptaujā ar jautājumu “Par ko jūs balsotu, ja vēlēšanas būtu rīt,” par “L&K” balsot gatavi teicās esam … 1,7% atbildētāju. Nevaru pareģot, kas notiks nākamgad oktobrī. Bet vienu varu puslīdz droši garantēt. Aldis Gobzems nekad nebūs Latvijas premjerministrs.
Jo Latvijas premjerministram ir vajadzīga pielaide valsts noslēpumam. Grib kāds piedāvāt domu, ka drošībnieki tādu būs gatavi dot Gobzemam? Diez vai. Un tas ir maigi teikts.
