Kārlis Streips: Viens konkrēts cilvēks var tik ļoti sabojāt dzīvi daudziem citiem 0
Atkala. Siltākas gaisa temperatūras. Kūstošs sniegs, kūstošs ledus. Peļķes uz ielām un trotuāriem. Tāda ir ziema mūsu platuma grādos.
Komentāra rakstīšanas dienā devos uz baznīcu asistēt dievkalpojumā, jo bija Trešā advente. Process bija sarežģīts, jo naktī pirms tam man gadījās kārtīgs č.p.
Nakts tumsā devos uz tualeti, kāja aiz kaut kā aizķērās, un kritu, muguru smagi atsizdams uz tualetes telpas izlietnes malu. Sāpēja ļoti. Atkal aizmigu, bet šorīt bija grūti piecelties, grūti apsēsties, grūti atkal celties kājās, grūti iet, grūti dziļi elpot.
Uz baznīcu neiet nevarēju, jo biju solījis tur būt. Lēnā gaitā devos uz trolejbusa pieturu un priecājos, ka daudzviet pat manā Purvciemā trotuāri bija labi tīrīti. Tur kur ne, tur man ir īpaša ierīce ar radzēm, kuru piestiprināt kurpēm tā, lai neslīd.
Vismaz tik daudz, bet mugura sūri, sūri sāpēja un komentāra rakstīšanas brīdī par spīti izdzertam ibuprofēnam sāpēja joprojām. Varbūt pa kripatiņai mazāk. Kopumā ņemt atliek nopūsties – neveikls biju, un vecums nenāk viens.
Pa ceļam uz baznīcu redzēju koku zarus un krūmus, kuri zem sniega segas bija atlūzuši vai nolūzuši. Pārnācis mājās internetā lasīju, ka šī konkrētā iemesla dēļ Rīgas zoodārzs 17. decembrī bija slēgts.
Jācer, ka nevienam dzīvniekam nekas neuzgāzās uz galvas. Pirms pāris dienām internetā bija vēsts, ka kāds cilvēks ir gājis bojā tāpēc, ka nokritis sniegs vai ledus. Tas ir baisi.
Cik var spriest, Dabas māte nākamās nedēļas laikā būs nepastāvīga. “Nākamā nedēļa ar laika apstākļiem nelutinās” – tāds bija virsraksts Delfos. Lai tā būtu. Dabas apstākļi vismaz man šķiet interesanti.
Kas tad cits noticis šajā kūstošajā nedēļas nogalē? Latvijas četrinieks Eiropas bobsleja čempionātā tika pie bronzas medaļām, kamēr biatlonists Pasaules kausa posmā finišēja desmitajā vietā. Abos gadījumos – jauki.
Rīgā beidzot palaida jaunos elektrovilcienus. Redzēju attēlus, kur Rīgas domes amatpersonās smuki vizinājās pirmajā reisā. Pārdomāju, vai amatpersonām nācās pirkt biļetes.
Internetā, kur gandrīz visu pēc kārtas latvieši uztver ar kašķīgumu, galvenā saruna bija par faktu, ka vilcienu vagonos nebija velosipēdu novietņu. Uzņēmums solīja tādus līdz vasarai ierīkot, un man galvenā doma bija par faktu, ka šādos laika apstākļos ar riteni braukt šķiet visnotaļ neprātīgi.
Amerikā Kongresa apakšpalātā ir 221 Republikāņu partijas pārstāvis. Pagājušajā trešdienā tie visi pēc kārtas nobalsoja par rezolūciju, caur kuru sāksies oficiāla ASV prezidenta Džo Baidena izmeklēšana impīčmenta kontekstā.
Par to, cik nopietns, vai pareizāk nenopietns ir šis process, daiļrunīgi liecināja šī saruna starp diviem Kongresmeņiem komisijas sēdē, kurā rezolūcija tapa apspriesta:
Demokrāts: Kāds ir konkrētais konstitucionālais jautājums, kādu jūs vēlaties izmeklēt?
Republikānis: Nu, mēs esam veikuši pētījumu ar mērķi izveidot izmeklēšanu, kuras laikā mēs varēsim nopratināt lieciniekus un izpētīt dokumentus.
Demokrāts: Kas ir konkrētais noziegums, kādu jūs izmeklējat?
Republikānis: Tie ir nopietni noziegumi.
Demokrāts: Par kuru konkrēto noziegumu ir runa?
Republikānis: Lūk, tad, kad man būs vairāk laika, es to paskaidrošu.
Demokrāts: Tātad skaidras atbildes nav.
Ir tikai viens patiess iemesls, kāpēc republikāņi tā rīkojas. Tas ir tāpēc, ka iepriekšējā Kongresa sasaukumā Demokrātu partijas vairākums divreiz vērsa impīčmentu pret Baidena kunga priekšteci.
Mērķis te ir divējāds. Pirmkārt, Donaldam Trampam dot iespēju teikt re, re, arī viņš ir tāds pats. Un, otrkārt, novērst uzmanību no fakta, ka pret kādreizējo prezidentu ir izvirzīts milzīgs skaits kriminālapsūdzību četrās dažādās lietās.
Nav pilnīgi ne mazāko, sīkāko pierādījumu, ka prezidents Baidens kaut kā būtu nogrēkojies. Republikāņi daudzu mēnešu garumā ir izpētījuši dažādus dokumentus un nopratinājuši dažādus lieciniekus.
Dokumentos redzamas finansiālas attiecības starp prezidentu Baidenu un viņa visai sarežģīto dēlu Hanteru, bet visos gadījumos tur bija parasti maksājumi un nekas skandalozs.
Liecinieki, uz kuriem republikāņi lika lielas cerības, visi pēc kārtas teica, ka dēlam Hanteram varbūt ir bijušas juridiska rakstura nepatikšanas, bet nevienā gadījumā tas neko nav pateicis par viņa tēti.
Republikāņi ākstās. Ja arī viņi ar baltiem diegiem uzšūs kaut kādu apgalvojumu, pirmkārt ir maz ticams, ka arī šoreiz viss 221 kongresmenis piekritīs par tā kaut ko balsot.
Nākamgad novembrī būs vēlēšanās, kurās visiem republikāņu pārstāvjiem būs jāpaskaidro, kāpēc iepriekšējo divu gadu laikā principā nav izdarīts nekas īpašs, lai palīdzētu amerikāņu tautai.
Un, otrkārt, lai arī ir pietiekami daudz republikāņu (un demokrātu), kuri ir attiecīgās partijas sazīmētās apgabalu kartē un līdz ar to ievēlēšana uz vēl vienu termiņu ir daudzmaz garantēta, visos gadījumos tā tas nav.
- gadā ievēlēts apmēram ducis republikāņu apgabalos, kuros divus gadus pirms tam vairākumu valsts prezidenta vēlēšanās izcīnīja Džo Baidens.
Šādiem politiķiem būs ļoti grūti saviem vēlētājiem paskaidrot šo impīčmenta procedūru.
Otrkārt, ja arī maniakālie republikāņi atradīs kaut ko, ko prezentēt impīčmenta rezolūcijā, Senātā neatradīsies vajadzīgās balsis Baidena kunga notiesāšanai, ne tuvu ne. Kamēr apakšpalātas republikāņi ir ākstījušies, republikāņu senatori viens pēc otra ir teikuši, ka nav nekā, kas liecinātu, ka prezidents Baidens ir pārkāpis likumu. Nekā.
Bet šonedēļ vēl gribu parunāt par tiem gadījumiem mūsu pasaulē, kur viens konkrēts cilvēks var sabojāt situāciju daudziem citiem cilvēkiem.
Labs piemērs ir Kremļa fašists. Genocīds Ukrainā ir viņa organizēts un vadīts.
Pagājušajā nedēļā savā gadskārtējā muldēšanas konferencē fašists paziņoja, ka viņa režīms turpinās kauju līdz brīdim, kad būs sasniegti Krievijas – ar ko saprast fašista mērķi.
Tas skaidri nozīmētu Krimas atstāšanu okupantu rokās, kā arī, visticamāk teritorijas Donbasā, kuros fašista spēki ir marodējuši jau kopš 2014. gada.
Fašists ir solījis tur sarīkot vēlēšanas nākamgad martā, kad kaimiņvalstī būs farss ar nosaukumu “valsts prezidenta vēlēšanas.”
Nākamgad pavasarī arī paredzētas valsts prezidenta un drīz pēc tam parlamenta vēlēšanas Ukrainā, bet Ukrainas prezidents Zeļenskis nesen pateica, kamēr fašista spēki turpinās savu genocīdu, vēlēšanas nebūs iespējamas.
Pirmkārt, tāpēc, ka zem stobriem tādas sarīkot ir sarežģīti, bet arī, otrkārt, tāpēc ka apmēram seši miljoni ukraiņu patlaban ir bēgļi citās Eiropas valstīs. Tādu skaitu Ukrainas vēstniecība Latvijā, Lietuvā, Vācijā vai citur nespētu apstrādāt vienas vēlēšanu dienas laikā.
Plus vēl ir jautājums par to, kā vēlēšanās varētu piedalīties tie daudzie tūkstoši ukraiņu, kuri patlaban ir uniformā un cīnās pret fašista patvaļu. Atsevišķi cilvēki pasaulē ir teikuši, ka par spīti tam visam, demokrātija prasa vēlēšanas arī grūtos laikos. Personīgi nepiekrītu.
Nākamais ir ASV Kongresa apakšpalātās spīkers Maiks Džonsons. Viņš vienpersoniski noteica, ka nekādas sarunas par prezidenta Baidena paģērēto finansējumu Ukrainai (un citām vajadzībām) nebūs, ja Baidena kungs un Demokrāti nepiekritīs krasām pārmaiņām veidā, kādā tiek pārvaldīta ASV dienvidu robeža ar Meksiku.
Šīm divām lietām nekāda sakara vienai ar otru nav. Turklāt ASV Senāts šonedēļ strādās un cita starpā visticamāk apstiprinās minēto palīdzības paketi no prezidenta. Apakšpalātas deputāti pēc sēdes, kurā apstiprināta impīčmenta izmeklēšana, devās trīs nedēļas garā svētku atvaļinājumā un atgriezīsies tikai janvārī.
Steigas acīmredzot nav, lai arī blakus jautājumam par Ukrainu, palāta arī nav apstiprinājusi gandrīz nevienu no nākamā gada valsts budžeta likumu paketes. Diez kas nav.
Eiropas Savienības padomē savukārt pagājušajā nedēļā bija samits par Ukrainu. Divi centrāli jautājumi – 50 miljardu eiro piešķiršana militārā atbalstā un sarunu uzsākšana par Ukrainas eventuālo iestāšanos savienībā.
Abos gadījumos bija vienas dalībvalsts līderis, kurš visu laiku teica nē. Tas bija Kremļa fašistam radnieciskais autoritārais premjerministrs Ungārijā. Viktors Orbans ir viņa vārds.
Portāls Politico pagājušajā nedēļā ziņoja, ka padome varēja pieņemt lēmumu par sarunu uzsākšanu ar Ukrainu par iestāšanās plānu tāpēc, ka attiecīgajā brīdī Orbans bija izgājis no telpas.
Nezinu, vai uzpīpēt vai pačurāt, un arī nezinu, vai Eiropā ir ierasts vienkārši pagaidīt, kamēr iebildumu cēlājs ir ārpus telpas un tad pa fikso pieņemt attiecīgo lēmumu, bet tā tas šoreiz notika.
Lieki teikt, iestāšanās Eiropas Savienībā nenotiks rīt uz brokastu laiku. Nebūtu Kremļa fašista genocīda, Ukraina joprojām būtu galvenokārt pazīstama uz pasaules skatuves kā valsts ar izteikti smagām korupcijas problēmām.
Zeļenska kungs un viņa valdība ir pacentušies attiecībā uz šo problēmu risināšanu, acīmredzot pietiekami, lai pagājušajā nedēļā Eiropas Savienība varētu pateikt nē.
Savukārt, kad runa bija par finanšu paketi, Ungārijas kretīns bija telpā un atkal pateica nē. Tas par spīti tam, ka pāris dienas pirms tam Eiropas Savienība atsaldēja lielu summu naudas, kāda bija iesaldēta tāpēc, ka viens no galvenajiem Orbana procesiem ir bijis tiesiskuma likvidēšana savā valstī.
Ar visu to, samitā viņš pateica nē.
Orbans ir tuvs Kremļa fašista sabiedrotais un ir teicis, ka Ukraina karā uzvarēt nevarēs, un tāpēc vajadzīgas tūlītējas sarunas par uguns pārtraukšanu un tālākām diskusijām par miera nolīgšanu.
Tā kaut ko, protams, Volodimirs Zeļenskis un ukraiņu tauta nevar akceptēt. Un līdz ar to viens kretīns var nobloķēt visas Eiropas palīdzību. Ja ar to nepietika, kretīns pagājušajā nedēļā bija Amerikā un republikāņiem teica, ka arī viņiem palīdzība Ukrainai būtu jāpārtrauc.
Kā teicu – kretīns. Turklāt ne tikai šajā gadījumā. Orbans arī ir ilgi tielējies par Zviedrijas un Somijas uzņemšanu NATO. Somija pērn beidzot tika iekšā, bet Ungārijas parlaments līgumu ar Zviedriju tā arī nav izskatījis.
Tāpat nav darījis cits kretīns, šajā gadījumā Turcijas diktatoram līdzīgais Erdogans. Viņš ir apgalvojis, ka Zviedrija pārāk ļoti atbalsta kurdus, kurus diktators visus pēc kārtas uzskata par teroristiem.
Zviedrija var pagaidīt.
Attiecībā uz Kremļa fašistu ir vēl viena lieta. Viņa barbarisms principā ir pilnībā paralizējis Apvienoto Nāciju organizācijas Drošības padomi. Dienu pēc “speciālās militārās operācijas” uzsākšanas, padomes priekšā bija rezolūcija, kurā bija teikts, tā nevajadzēja.
Kremļa fašista pārstāvis tai uzlika savu veto, un jautājums līdz ar to bija izskatīts.
Nav Kremļa fašista režīms vienīgais, kurš šajā ziņā grēko. Pagājušajā nedēļā Amerikas vēstniece uzlika veto rezolūcijai, kurā pieprasīta tūlītēja uguns pārtraukšana Izraēlas konfliktā ar teroristu organizāciju “Hamās” Gazas joslā.
Taču lielākoties veto ir nācis no Maskavas, un tas, iespējams, ir pats redzamākais piemērs par to, kā viens konkrēts cilvēks var tik ļoti sabojāt dzīvi daudziem citiem.
