Kārlis Streips: Viena pati un maziņa karaliene, vietējie kovidkretīni un pirmās līgotāju prognozes 60
Pagājušajā sestdienā bijām paredzējuši RīgaTV24 demonstrēt Lielbritānijas prinča Filipa bēru ceremoniju, bet izrādījās, ka nebija, no kurienes (legāli) ņemt signālu, un tāpēc tas izpalika.
Kā vēstīts medijos, bēres bija pieticīgas un klusas, gan tāpēc, ka Covid-19 pandēmijas laikā lieli pūļi pulcēties nedrīkstēja, gan arī tāpēc, ka pats aizgājējs bija lūdzis nekādus ekscesus bēru kontekstā nerīkot. Mani personīgi aizkustināja fotogrāfija, kāda redzama virs komentāra. Viena pati un maziņa Lielbritānijas karaliene Elizabete sēž.
Bērēs piedalījās tikai 30 cilvēku, katra mājsaimniecība sēdēja atsevišķi. Karaliskās ģimenes gadījumā tas nozīmēja, piemēram, ka karalienes mazdēls Viljams sēdēja kopā ar savu kundzi Keitu, kamēr otrs mazdēls Harijs, kura sieva Megana viņam neatbrauca līdz uz bērēm, sēdēja viens pats. Karaliene tāpat.
Visu laiku viņai vienalga uz sejas bija maska. Atšķirībā no atsevišķiem politiķiem un politikāņiem, Lielbritānijas monarhs bija gatavs citiem demonstrēt piemēru par to, kā patlaban mums visiem ir jāuzvedas. Katrā gadījumā, vieglas smiltis princim Filipam.
Cik ilgi mums tā būs jāuzvedas? Aizgājušajās brīvdienās septiņās pilsētās un astoņos centros Covid-19 vakcīnas bija pieejamas sistēmā, kuru Veselības ministrija aprakstīja ar vārdiem “vakcīnas bez robežām.” Gluži bez robežām neiztika. Cēsīs, piemēram, jau sestdien pateica, ka nekādu rindu uz svētdienu neorganizēs, jo vienkārši pietrūka vakcīnu kā tādu.
Rīgā, kur potēties gribētāju bija pat ļoti daudz, arīdzan katru dienu jau ilgi pirms dienas paredzētajām beigām paziņots, ka rindu tālāk neveidos. Medijos ziņots, ka piektdien vakcinēti ap 3250, bet sestdien – mazliet vairāk nekā 5000 iedzīvotāji. Tekstu rakstīju svētdien, uz to dienu, protams, dati vēl nebija apkopoti. Taču brīvdienās ziņu aģentūra LETA vēstīja, ka vismaz pirmo poti Latvijā bija saņēmuši apmēram 178 tūkstoši cilvēku.
Tas nav daudz. Jau labu laiku Eiropas valstu starpā mūsu valsts vakcinēto iedzīvotāju procenta kontekstā ir bijusi otrajā vietā no apakšas, vien Bulgārijā vakcinēts vēl mazāks procents. Vislabākie rezultāti līdz šim bijuši Lielbritānijā, iespējams, lielā mērā tāpēc, ka izstāšanās no Eiropas Savienības nozīmēja, ka Londonai nebija jāgaida kopējais secinājums no Eiropas zāļu aģentūras pirms Lielbritānija varēja sākt cilvēkus vakcinēt.
Būtībā pirmā reize, kad šķitis, ka no tā dēvētā Breksita ir bijis kāds pozitīvs efekts. Man krietni interesantāks ir fakts, ka sestajā un septītajā vietā potēto iedzīvotāju procenta ziņā ir Lietuva un Igaunija attiecīgi ar 25,79 un 25,33 procentiem vakcinēto iedzīvotāju. Nezinu, vai tas tāpēc, ka kaimiņvalstīs ir kompetentāka pārvaldes sistēma, bet acīs tas krīt vienādi vai otrādi.
Pandēmija nekur nav pazudusi. Komentāra rakstīšanas dienā Slimību profilakses un kontroles centrs vēstīja, ka iepriekšējā diennaktī reģistrētas 337 jaunas infekcijas. Vairākkārt nedēļas laikā man no centra pienāca relīze par faktu, ka konstatēts inficētais, kurš tādā un tādā dienā tādā un tādā laikā tādā un tādā autobusā vai vilcienā braucis no punkta A līdz punktam B. Visiem pārējiem pasažieriem līdz ar to ieteikts testēties un sevi uzmanīt. Jau sen nav bijusi neviena diena, kad jaunatklāto infekciju skaits būtu bijis divos ciparos mērāms.
Tas, savukārt, liek padomāt par divām lietām. Pirmkārt, par cilvēkiem, kuri Latvijā un ne tikai ir teikuši, ka vakcīna ir priekš kaķiem, viņi tādu neņems, viņi jauni un veseli u.tml. Šāda veida cilvēki mēdz būt trokšņaini, un pieļauju, ka komentāros zem šī teksta uzradīsies viens vai vairāki no šī kontingenta un pabļaustīsies arī šeit. Manās acīs šāda veida cilvēki ir kretīni. Te situācija ir vienkārša.
Kamēr nebūs vakcinēts nepieciešamais procents valsts iedzīvotāju (un patiesībā pasaules iedzīvotāju, jo Latvija taču nav izolēta sala okeāna vidū), nekas attiecībā uz pandēmiju nemainīsies. Valdība ir braši solījusi, ka līdz vasaras beigām būs sapotēti 70 procenti. Tas būs tuvu tā dēvētās pūļa imunitātes līmenim, bet ne par visu varu tas būs pietiekami.
Un tāpēc, otrkārt, ir jāpadomā par to, kas mums katram un mūsu valstij kopumā ir padomā attiecībā uz nākamajiem mēnešiem. Aizgājušās brīvdienas bija pirmās tādas patiešām smukas un pavasarīgas dienas, un tas liecina, ka pavasaris varbūt nu beidzot ir klāt. Gribas cilvēkiem iet piknikos, gribas iet sirojumos vai uz pludmali.
Vismaz pagaidām tas jādara atbilstoši valsts noteiktajiem ierobežojumiem. Sestdien vienam no maniem mazajiem radiniekiem bija dzimšanas diena. Tekstu aizsūtīju viņa mammai ar sveicieniem un domu, ka varbūt tad, kad viņam būs 50, mēs atkal varēsim tikties uz svinībām. Viņa atbildēja, ka cer, ka jau nākamgad tas būs iespējams. Redzēsim.
Nemaz aiz tāliem kalniem nav Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Organizētāju mājaslapā nevarēju atrast paredzēto sākuma datumu, varbūt tāpēc, ka pagaidām tāds vēl nav noteikts. 2015. gada svētkos piedalījās 16 939 dejotāji un 12 704 dziedātāji. Attiecībā uz dziedāšanu, kopš pandēmijas sākuma manā anglikāņu baznīcā nav skanējušas dziesmas vispār, jo dziedošs cilvēks var izplatīt dažādus pilienus.
Protams, mums baznīcā nekad nav 12 704 cilvēku, bet, ja mēs tā nedrīkstam, vai tā drīkstēs darīt milzīgais koris? Vai tas būs droši tiem visiem stāvēt vienkopus un dziedāt? Dziedās ar maskām? Vai tas būs glābiņš, un kā tas izklausīsies? Koristi vēl varbūt var stāvēt ar divu metru atstatumu, bet tautas dejas tā nedejot.
Vēl lielāks jautājums ir vasaras Olimpiskās spēles, kurām ir noteikts sākuma datums. 23. jūlijā tām paredzēts sākties un 8. augustā beigties. Organizētāji uzstāj, ka spēles noteikti būs. Pirms pieciem gadiem Riodežaneiro bija apmēram 11 tūkstoši sportistu, kuriem visiem turp bija jālido un kuri būtībā uzturējās kopmītnēs.
Kā tas varētu notikt šogad, kad Japānā ir bijis pusmiljons inficēto personu un nekas īpaši neliecina, ka līdz 23. jūlijam viss būs mierīgi? Vai tu, lasītāj, ja būtu sportists, būtu gatavs kāpt lidmašīnā un tur piedalīties, it īpaši, ja būs zināms, ka skatītāju nebūs nekādu?
Vēl pirms tā būs Jāņi. Neesmu nekāds Jāņu bērns. Nekad neesmu saskatījis nekādu īpašu jēgu doties uz laukiem, sēdēt mitrā zālē un cīnīties ar odiem. Taču, it īpaši, ja laika apstākļi būs jauki, visticamāk būs lielākas grupas, kuras pulcēsies alu dzert un sieru ēst. Tajā brīdī pūļa imunitāte nebūs iestājusies. Pēc iepriekšējiem svētkiem katru reizi ir bijis pieaugums inficēto personu skaitā. Kā būs šoreiz?
Pagājušajā nedēļā vienā no saviem raidījumiem Tvitera lietotājiem pajautāju, kad, viņuprāt, Covid-19 krīze varētu beigties. 40% atbildēja, ka nebeigsies tā nekad. Tas būs atkarīgs no mums visiem. Esmu saņēmis pirmo poti, 6. jūnijā došos pakaļ otrai devai. Ārpus mājas esot masku nēsāšu. Rokas mazgāšu un dezinficēšu. Centīšos no citiem turpināt turēties atstatus. Darīsim tā visi, un tā mēs ātrāk un nevis vēlāk no šīs sērgas tiksim vaļā.
Un šonedēļ vēl viena tēma, cerot, ka tas neradīs pārāk lielas galvassāpes tiem no jums, kuriem prātiņš nav adekvāts, lai vienlaikus padomātu par vairākām lietām. Pagājušajā nedēļā Amerikas kases departaments izsludināja veselu sēriju jaunu sankciju pret Krieviju.
Amerikas izlūkdienesti konkrēti izmeklēja hakošanu pret vairākām ASV valsts iestādēm, izmeklēja centienus atkal iejaukties ASV vēlēšanās (šoreiz, kā zināms, neveiksmīgi), izmeklēja Kremļa centienus nomušīt opozicionāru Navaļniju, un uzlika sankcijas dažādiem cilvēkiem un iestādēm, no Amerikas izraidīja desmit diplomātu. Uz to Maskava reaģēja tāpat, arī izraidot vienādu skaitu diplomātu.
Taču vienlaikus prezidenta Baidena administrācija paziņoja, ka ir izmeklēts jautājums par to, vai Krievija savulaik maksāja naudu teroristiem Afganistānā, ja tie nogalināja kādu no ASV karavīriem. To izlūkdienesti nevarēja nepārprotami pierādīt, tāpēc to sankciju kontekstā administrācija neminēja.
Vienlaikus valdība arī paziņoja, ka divi iznīcinātāji, kuriem bija paredzēts ierasties Melnajā jūrā pie Ukrainas krastiem, tomēr turp nedosies. Baidena kungs ir teicis, ka viņš ar Krieviju vēlas izveidot prognozējamas un stabilas attiecības arī tad, ja abas puses sirdsdraugi nebūs nekad. Grūti spriest, ko tas nozīmē Ukrainai, bet cerēsim, ka tur viss izkārtosies pozitīvi.
Diplomātija. Tas ir kaut kas jauns salīdzinot ar iepriekšējo administrāciju, kuru vadīja cilvēks, kurš sazini kāpēc Krievijas uzvedībā nekad nesaskatīja neko sliktu vai nosodāmu un ārpolitikā bija pilnīgi pa gaisu. Četrus gadus cars Vladimirs un viņa rokaspuiši varēja rīkoties brīvi un netraucēti. Nu tā tas vairs nav. Piekritīsim, ka mūsu valsts un pasaule tāpēc ir krietni drošākā vietā.
