Kārlis Streips: Varam vien cerēt, ka savā trakumā Amerikas pašreizējais prezidents neuzspers visu pasauli gaisā 0
Laika gaitā mēs visi esam sastapušies ar cilvēkiem kuri saka vienu, lai gan patiesība ir pavisam citādāka.
Padomāsim atpakaļ uz Covid-19 pandēmiju. Cik bieži nācās Feisbukā vai citur sastapāties ar kādu, kurš bija līdz sirds dziļumiem un matu galiņiem pārliecināts, ka vakcīnas pret vīrusu bija “inde” vai varbūt sazvērestība, kurā noteikti bija iesaistīts uzņēmuma Microsoft dibinātājs Bils Geits.
Mēs pārējie, kuri neesam sazvērestības teoriju fani, varējām līdz izmisumam palūgt uzrādīt informācijas avotu, no kura ņemta pārliecība, ka vakcīnas ir “inde.”
Atbilde vienmēr bija viena un tā pati: Jūs esat žurnālists, varat pats to izpētīt, man jums nekas nav jāpierāda.
Līdzīga situācija patlaban ir uzradusies sakarā ar Amerikas prezidentu un viņa visnotaļ savdabīgajiem uzskatiem par tautsaimniecības lietām.
Jau kopš pagājušā gadsimta 80. gadiem Donalds Tramps ir paudis pārliecību, ka tirdzniecības deficīti ar citām valstīm pasaulē esot kaut kāda ļaunprātība no citu valstu puses, un vienīgais veids, kā cīnīties pret šādu kaitīgumu ir tarifi.
19. gadsimta beigās, lūk, bija tāds prezidents Viljams Makinlijs, kurš tarifus izmantoja plaši, un laikmets, kurā tas notika ar laiku tapa apzīmēts ar vārdiem “apzeltītais laikmets.”
Tiesa, tas bija laikā, kad Amerikas tautsaimniecību lielākoties kontrolēja pusducis tā dēvēto zaglīgo baronu, un vidējam amerikānim no viņu “apzeltīšanas” nekāda labuma nebija.
Bet Amerikas pašreizējais prezidents ir cilvēkbērns, kuram apzeltītas lietas patīk pat ļoti. Viņa lepnie apartamenti Ņujorkā un citur ir šķietami domāti balvai par visvulgārākajiem ekscesiem, kādus vien var iedomāties.
Amerikāņu satīriķe Frena Lībovica reiz Trampu aprakstīja ar vārdiem “nabadzīga cilvēka uzskats par to, kas ir bagātnieks.”
Taču šis cilvēks ar saviem untumiem un marasmu tagad (atkal) ir Amerikas Savienoto Valstu prezidents, un viņa “pārliecība” par ekonomiskām reālijām ietekmē visu pasauli.
Un tā nu vakar Baltā nama pagalmā Amerikas prezidents sev uzrīkoja šovu.
Sapulcēja ap sevi republikāņu fanus un karsējus, kuri ir pārliecināti, ka Donalds Tramps ir kaut kāds visu zinošs un visuvarens Dievs, kurš nepārprotami Ameriku iecels saulītē.
Amerikas prezidentam bija parocīgs transparents, uz kura bija uzskatītas dažādas valstis pasaulē un to tirdzniecības attiecības ar Ameriku.
Tajos gadījumos, kad Amerikai attiecības bija deficīts, pareizais risinājums būs uzlikt tarifu, kurš ir ekvivalents deficīta apjomam. Vai arī, kā skaidroja pats Tramps, ja valsts būs “uzvedīga,” tad tarifs būs tikai puse no apjoma.
Bet vienalga ievērojams. Vislielākais cirtiens, izrādās, ir pret Vjetnamu. Tā ir valsts, kurā amerikāņi karoja vairāku desmitgažu garumā, un tas beidzās ar komunistu uzvaru un sociālistiskas valsts izveidošanu.
Tas bija ASV prezidents Bils Klintons, kurš pirmais normalizēja attiecības ar kādreizējo ienaidnieku, un “sociālistiskā” Vjetnama principā kļuva par kapitālistisku valsti ar “sociālistisku” valsts pārvaldi.
Tajā skaitā uz Ameriku eksportējot daudz vairāk, nekā tā no turienes importē. Konkrēti tekstīliju industrijā Vjetnamā ir uzņēmumi, kuri no tirdzniecības saitēm ar Ameriku pelna pusi vai vairāk no sava apgrozījuma.
Vairs ne. Amerikas prezidents uzskata, ka tirdzniecības deficīts nozīmē, ka otra valsts Ameriku ir izvarojusi. Tā to ir krāpusi. Tā pret to ir izturējusies ļaunprātīgi un kaitīgi un visādā veidā nepieņemami.
Un tāpēc uz visām precēm no Vjetnamas turpmāk būs 57% tarifs.
Eiropas Savienība acīmredzot šajā “pārliecībā” ir mazāk kaitīga nekā Vjetnama (vai Kambodža ar 49 procentiem, vai Mjanma, kurā nesen notika graujoša zemestrīce – 44 procenti). Pret Eiropas savienību ieviests 20% tarifs.
Akciju tirgus Āzijā nākamajā dienā pēc tarifu izsludināšanas teju vai sabruka. Amerikā akciju tirgus laikā kopš Tramps atkal stājās amatā, ir zaudējuši krietni vairāk nekā desmit procentus no savas vērtības.
Jo ekonomisti atšķirībā no prezidenta zina, ka tarifs nav veids, kā sodīt “nepaklausīgu” valsti ārzemēs.
Tarifs ir nodoklis. Ja Latvija uz Ameriku eksportē tonnu koksnes, tad šī tonna koksnes šodien būs par 20 procentiem dārgāka, nekā tā bija vakar.
Nodokli samaksās klients Amerikā, kurš ir nopircis koksni. Vai klients Amerikā “aprīs” šo augstāko maksu un samazinās pats savu peļņu?
Nelieciet smieties! Amerikas uzņēmuma klients par koksni maksās par 20 procentiem vairāk un droši vien vēl mazbišķīt, jo uzņēmums taču gribēs drusku nopelnīt.
Trampam šis fakts ir skaidrots vēl un vēl un atkal un atkal. Līdz mūža beigām atcerēšos interviju pagājušā gada priekšvēlēšanu laikā, kur žurnālists no finanšu laikraksta Financial Times Trampam to skaidroja visās detaļās.
Un Amerikas kādreizējais un nākamais prezidents atbildēja ar vārdiem “es jums nepiekrītu.”
Un pateica, ka laikraksts Financial Times ir nekam nederīgs un neko nesaprot. Jo viņš, Donalds Tramps – viņš lūk visu zina labāk.
Tramps šo tarifu tirādi vakar aprakstīja vārdiem “atbrīvošanas diena”. Amerika lūk tiks “atbrīvota” no situācijas, kurā jau daudzu desmitgažu garumā citas valsts nabaga mazo Ameriku ir krāpušas un apstrādājušas uz nebēdu.
Ko tas nozīmēs pašiem amerikāņiem? Internetā lasīju par ekspertu, kurš atklātā tekstā pateica, ka paredzamajā nākotnē Amerikas tautsaimniecībā iestāsies recesija, kura būs ilgstoša un sāpīga.
Tramps tam netic. Tramps saviem faniem turpina apgalvot, ka tarifu rezultātā Amerika būs plaukstoša valsts, kurā visi pēc kārtas būs bagāti.
Piemērs šī cilvēka domāšanā: auto industrija. Vajag pirkt amerikāņu mašīnas! Nelaime ar to ir tāda, ka Amerikā nav un sen nav bijis neviens automobilis, kura būvēšanā piedalījušies tikai amerikāņi un Amerikā ražotas detaļas.
Detaļas nāk no Kanādas. Tarifs. Detaļas nāk no Meksikas. Tarifs. Detaļas nāk no Eiropas tarifs. Varbūt Amerika pati varētu ražot šādas detaļas, bet pārkārtošanās prasītu vismaz desmit gadus, ja ne ilgāk – tāda, lūk, ir izpratne industrijā un nevis Amerikas prezidenta slimajā prātiņā.
Nav zināms, cik ilgi vakar izziņotā tarifu plejāde paliks vietā. Laikā kopš šis cilvēks stājās amatā jau bija drauds par lieliem tarifiem pret Kanādu, jo Kanāda, lūk, nepietiekami kontrolēja kaitīgās vielas fentanils plūšanu pāri robežai ar Ameriku.
Īstajā pasaulē patiesībā no Kanādas Amerikā ienāca un ienāk krietni mazāk nekā viens procents fentanila. Masīvais vairākums nāk no Meksikas vai pa jūras ceļu no Ķīnas.
Bet Amerikas prezidenta prātā, lūk, fentanila plūsma konkrēti pāri Kanādas robežai ir vienkārši ārprātīga, un tāpēc viņš cirtīs pretī arī tad, ja iemesla tam nav pilnīgi nekāda.
Šī nav vienīgā joma, kurā Amerikas prezidents ir uzrādījis pamatīgu attālumu no reālijām. Pagājušajā nedēļā viņš piepeši sāka gvelzt, ka esot nikns uz Kremļa fašistu tāpēc, ka Kremļa fašists ir nesmuki izrunājies par Ukrainas prezidentu, plus vēl arī sarunu laikā par uguns pārtraukšanu, Kremlis ir turpinājis bombardēt Ukrainas civilo infrastruktūru.
Tas pats cilvēks, kurš laikā pirms tam apgalvoja, ka Ukrainas prezidents esot diktators, kuram nav nekādas leģitīmas varas, un tāpēc viņam nav nekādu tiesību piedalīties sarunā par Ukrainas nākotni.
Vēl Amerikas prezidenta prātiņā veidota vienlīdzība starp atbalstu palestīniešu tautai un krasu antisemītismu un Izraēlas nīšanu.
Pēdējo nedēļu laikā atkārtoti arestēti augstskolu studenti Amerikā tikai un vienīgi par to, ka viņi piedalījušies rallijos, kuros pausts atbalsts palestīniešu tautai. Doktorante no Turcijas, kura savas universitātes apkārtrakstā uzrakstīja komentāru par to, kā Izraēla Gazas joslā ir atbildīga par genocīdu.
Pirms pāris dienām uz ielas šī studente tika arestēta. To darīja migrācijas dienesta darbinieki bez jebkādas identifikācijas, un studente nonāca migrantu cietumā Luizianā. Lai gan viņa neko sliktu nebija darījusi, un tas viss notika bez kaut mazākās vērības tiesiskuma virzienā.
Tā lūk, mani lasītāji, ir pasaule, kurā mēs visi tagad esam spiesti dzīvot. Visa pasaule amerikāņus brīdināja pret maniaka ievēlēšanu ASV valsts prezidenta amatā.
Amerikāņi neieklausījās, un tas ir vājš mierinājums, ka šī marasma lielākie cietēji būs viņi paši. Cita starpā, garajā tarifu sarakstā uzlikts tarifs uz alumīniju no Meksikas.
Kuru lieto, lai ražotu meksikāņu alus bundžiņas. Meksika katru gadu uz Ameriku nosūta alu par vairāk nekā sešiem miljardiem dolāru. Visos gadījumos alus bundžiņa nu būs par 25 procentiem dārgāka.
Amerikā pie teikšanas patlaban ir untumains un infantils kadrs, kurš ir pārliecināts, ka viņa paša domas un iegribas ir svarīgākas par visu pārējo.
Tajā skaitā nudien ticot, ka tarifi pret visām valstīm pēc kārtas un uz visām precēm pēc kārtas Ameriku padarīs bagātu un veiksmīgu un pēc maijpuķītēm smaržojošu.
Latvijas prezidents pirms pāris dienām teica, ka būs jāskatās kā Eiropas Savienība reaģēs uz Trampa marasmu attiecībā uz tarifiem, pirms spriest, kā reaģēsim mēs.
Šonedēļ Briselē notika NATO dalībvalstu ārlietu ministru tikšanās, pirms kuras alianses ģenerālsekretārs cerīgi bilda, ka amerikāņu apņēmība attiecībā uz NATO un kopējo aizsardzību esot akmenī cirsta un garantēta.
NATO ģenerālsekretārs droši vien neko citu pateikt nevar, lai arī patiesībā Amerikas prezidenta attieksme pret NATO nav bijusi īpaši daudzsološa.
Tajā skaitā patlaban draudot okupēt NATO sabiedrotās Dānijas teritoriju Grenlandē. Tajā skaitā bilstot, ka varbūt vajag atcelt sistēmu, kurā NATO galvenais militārais komandieris allaž ir amerikānis. 4. aprīlī būs 76 gadi kopš NATO dibināšanas, un visu laiku kopš tam tas tā ir bijis. Bet nu Baltajā namā saimnieko kadrs, kurš acīmredzot neuzskata, ka tam tā ir jābūt.
Mēs Latvijā neko nevaram iesākt par amerikāņu marasmu. Varam vien cerēt, ka savā trakumā un marasmā Amerikas pašreizējais prezidents neuzspers visu pasauli gaisā.
