Kārlis Streips: “Tramps visu mūžu ir bijis krāpnieks un melis, šādas lietas viņam ir pilnīgi pie vienas vietas.” 56
Kādu laiciņu vajadzēja, lai balsis saskaitītu, bet sestdien, 7. novembrī, ap sešiem vakarā pēc Latvijas laika telekanāls CNN paziņoja, ka kādreizējais ASV viceprezidents Džo Baidens ir ievēlēts un būs Amerikas 46. valsts prezidents. Pirmais, ko šajā sakarā gribu konstatēt, ir fakts, ka atsevišķi cilvēki, kuri atstāj komentārus zem maniem rakstiem pareģoja, ka uzvarēs Tramps.
Še tev bija. Atlika saskaitīt balsis Pensilvānijā, lai Baidenam nodrošinātu nepieciešamo balsu skaitu Elektorālajā koledžā. ” Šīs valsts iedzīvotāji ir ierunājušies. Viņi mums ir nodrošinājuši pārliecinošu uzvaru, skaidru uzvaru” – tā Baidena kungs pateica uzrunā daudzu simtu atbalstītāju priekšā. Šī komentāra rakstīšanas brīdī Džo Baidenam bija vai nu 279 balsis Elektorālajā koledžā (270 balsis ir vairākums), vai arī 290 balsis, jo atsevišķi masu mediji, sākot ar Amerikas visai propagandistisko telekanālu Fox News, arī pateica, ka kandidāts ir uzvarējis Arizonā, kurā ir vienpadsmit elektoru balsis. Te atgādināšu, ka katra štata elektoru skaits ir vienāds ar štata pārstāvju skaitu Kongresā. Mazākais elektoru skaits ir trīs, jo štatam ir divi senatori un viens Kongresa apakšpalātas loceklis. Tā tas ir septiņiem štatiem un Kolumbijas distriktam, kur atrodas ASV galvaspilsēta Vašingtona. Lielākais elektoru skaits ir Kalifornijā – 55.
Brīdī, kad tapa paziņots, ka Džo Baidens ir guvis vairākumu Pensilvānijā un līdz ar to atslēgas uz Balto namu, prezidents Tramps spēlēja golfu. Viņš spēlēja golfu vienā no laukumiem, kādi viņam pašam pieder, un tas nozīmēja, ja drošībnieki kluba telpās vēlējās nopirkt minerālūdeni, tad summa pa tiešo ieplūda Trampa kunga kabatā. Te ir sakāmas divas lietas. Pirmkārt, likums neaizliedz ASV prezidentam turpināt kontrolēt sev piederošos uzņēmumus. Pēdējo 40 gadu laikā visi prezidenti izņemot pašreizējo savus īpašumus ir likuši trestā, kas nozīmē, ka tos pārvalda kāds, kuru prezidents vispār nepazīst. Iemesls, kāpēc citi prezidenti tā ir darījuši, ir fakts, ka īpašuma kontroles paturēšana automātiski nozīmē ievērojamus interešu konfliktus. Tā, piemēram, ir zināms, ka kopš pirmajām Trampa administrācijas dienām, ārvalstu delegācijas ar vislielāko entuziasmu ir apmetušās Trampam piederošā viesnīcā, kura atrodas pašā Vašingtonas centrā. Tas, savukārt, ir ASV Konstitūcijas pārkāpums, jo ASV Konstitūcijā ir pavisam stingri aizliegts ASV prezidentam pieņemt kaut kapeiku naudas vai citu vērtību no ārzemniekiem. Tramps visu mūžu ir bijis krāpnieks un melis, šādas lietas viņam ir pilnīgi pie vienas vietas. Taču tas ir apmēram 4358. iemesls, kāpēc esmu ļoti laimīgs, ka viņa ērai drīz pienāks gals.
Otra lieta ir tāda, ka laikā, kad Donalds Tramps bija privātpersona, viņš mēdza stipri ņirgāties par prezidentu Baraku Obamu katru reizi, kad Obamas kungs devās uzspēlēt golfu. Vai tad prezidentam nav labākas, nozīmīgākas lietas darāmas?
2016. gada priekšvēlēšanu kampaņas laikā Tramps atkārtoti apgalvoja, ka viņam kā valsts prezidentam vispār nebūs laika golfu spēlēt, jo viņš nakti un dienu strādās amerikāņu tautas labā. Pieļauju, lasītāji nebūs pārsteigti uzzināt, ka tā vietā Donalds Tramps savos četros gados amatā ir golfa laukumus apmeklējis trīsarpus reizes biežāk nekā Baraks Obama savas administrācijas pirmajos četros gados. Portāls trumpgolfcount.com ir aprēķinājis, ka šī izprieca Amerikas nodokļu maksātājiem ir izmaksājusi apmēram 142 miljonus ASV dolāru. Atradies cilvēks, kurš būs pārāk aizņemts, lai spēlētu golfu.
Donalds Tramps nav atzinis Baidena kunga uzvaru. Tā vietā viņa atbalstītāji turpina absurdā kārtā apgalvot, ka vēlēšanās bija kaut kāda krāpšanās. Pats Tramps Tviterī rakstīja, ja tiek saskaitītas likumīgās balsis, tad viņš ir uzvarējis ar lielu vairākumu, bet, ja tiek skaitītas nelikumīgās, tad demokrātiem ir iespēja uzvaru no viņa nozagt. Patiesībā, protams, neviena no balsīm nebija nelikumīga. Atsevišķu republikāņu paustā doma, ka nelikumīgas ir visas balsis, kuras tiek skaitītas pēc vēlēšanu dienas beigām ir absolūts nonsenss, jo tā notiek ikkatrās ASV vēlēšanās. 2018. gadā vienā no Kongresa apakšpalātas apgabaliem Kalifornijā Republikāņu partijas kandidāte bija tik pārliecināta par savu uzvaru, ka viņa jau bija paguvusi aizceļot uz Vašingtonu, lai fotografētos kopā ar citiem jaunievēlētiem deputātiem. Reiz viņa atgriezās mājās, viņa uzzināja, ka pēc visu balsu saskaitīšanas, viņa tomēr bija zaudējusi. Šogad Kovid-19 pandēmijas apstākļos biļetenu skaits, kāds nosūtīts pa pastu, bija ļoti daudz lielāks nekā parasti, un sevišķi daudz Amerikas lielpilsētās. Tieši tas bija iemesls, kāpēc pēc vēlēšanu dienas noslēguma Donaldam Trampam Pensilvānijā bija apmēram 600 tūkst. balsu vairākums. Pensilvānija neļauj pa pastu atsūtītos biļetenus sākt apstrādāt pirms vēlēšanu dienas, un tāpēc nākamajās dienās izrādījās, ka desmitiem un simtiem tūkstošu cilvēku ir iesūtījuši biļetenus Filadelfijā, Pitsburgā un citās Pensilvānijas pilsētās, un tas ir iemesls kāpēc minētais vairākums saruka līdz nullei un izrādījās, ka vairākums tomēr ir Baidenam.
Priekšvēlēšanu laikā prezidents neguris apgalvoja, ka balsošana pa pastu nozīmē prātam neaptveramu krāpšanos.
Viņa fani Republikāņu partijā noticēja un balsoja klātienē un vēlēšanu dienā. Demokrāti zināja, ka tās ir pupu mizas un daudz vairāk balsoja iepriekš un pa pastu. Rezultāts bija tāds, kāds tas bija.
Bija Demokrātu partijas piekritēji, kuri cerēja, ka 3. novembrī būs īstens viņu partijas cunami — partija palielinās vairākumu Kongresa apakšpalātā, pārņems kontroli ASV Senātā, un ievēlēs pietiekami daudz cilvēku dažādo štatu parlamentos, ka arī tur Demokrātiem būs vairākums. Tā nesanāca. Partija Kongresa apakšpalātā šī komentāra rakstīšanas brīdī bija zaudējusi piecus mandātus. Tā nezaudēs vairākumu, bet tas būs šaurāks. Senātā 48 republikāņi un 48 demokrāti, divos štatos vēl notika balsu skaitīšana, bet abos gadījumos ticams, ka uzvarēs republikānis. Izņēmums šajā kontekstā ir Džordžija, kur šogad bija divas Senāta vēlēšanas, viena ārkārtas, otra kārtējā. Abos gadījumos neviens kandidāts nedabūja vairāk par 50 procentiem balsu, un tas nozīmē, ka nākamgad 5. janvārī būs otrā kārta. Ja abos gadījumos uzvarēs Demokrātu partijas kandidāts, tad statuss Senātā būs 50:50, un neizšķirtu jautājumu gadījumā izšķirošā balss pieder Senāta prezidentam, kas arī ir ASV viceprezidents. Šajā gadījumā tā būs Kamala Harisa. Pirms tālāk par viņu, arī piefiksēšu, ka nevienā no štatiem Demokrātu partijai neizdevās iegūt vairākumu štata parlamentā. Tas ir būtiski tāpēc, ka šogad Amerikā bija tautas skaitīšana, un uz tās pamata nākamgad daži štati gūs papildus vietas Kongresa apakšpalātā, bet citi tās zaudēs. Pārzīmēt apgabalu karti dažos štatos uztic neitrālai komisijai, bet daudz biežāk to dara tā partija, kura ir pie teikšanas, un tas ir iemesls, kāpēc 2018. gadā Viskonsīnā republikāņi kopumā saņēma tikai 44,75% balsu, bet 63 no 99 mandātiem.
Baidena administrācijai, reiz tā stāsies amatā, viegli nebūs. Pirmkārt būs jārisina jautājums par Kovid-19 krīzi, kura Amerikā ir sevišķi smaga tāpēc, ka Trampa administrācijas reakcija pret to ir bijusi labākajā gadījumā nekompetenta, lai neteiktu krimināli nolaidīga.
Amerikā dzīvo 4% pasaules iedzīvotāju, bet tur ir vairāk nekā 20% infekciju un nāvju. Tāpat jaunajam prezidentam būs jāatjauno savas valsts statuss pasaulē, kurš Trampa haotiskās ārpolitikas laikā ir stipri apsūbējis. Nāksies atcelt dažādos Trampa dekrētus par vides aizsardzības sašaurināšanu un citām tēmām. Darba būs daudz.
Taču komentāru nobeidzot fakts, ka vienā nozīmē šīs vēlēšanas nudien bija vēsturiskas. Pirmoreiz ASV vēsturē valsts viceprezidente būs sieviete, turklāt tumšādaina un Āzijas izcelsmes sieviete, jo tēvs Kamalai Harisai ir no Jamaikas, bet māte no Indijas.
Viņa kādreiz bija štata prokurore Kalifornijā, Senātā ievēlēta 2016. gadā. Nu viņa būs viceprezidente, un par to prieks man vislielākais.
Latvijai būtībā nav ne silts ne auksts, kurš ir ASV prezidents, jo Latvija Amerikas prezidenta darba kārtībā nekad nav spēlējusi nekādu īpašu lomu. Bet Džo Baidens savos 36 gados Senātā bija liels Baltijas valstu un to brīvības atbalstītājs, kamēr Donalds Tramps visu trīs Baltijas valstu prezidentu klātbūtnē Baltijas valstis sajauca ar Balkānu valstīm. Tajā ziņā tomēr pārmaiņa būs.
