Kārlis Streips: Tramps izmanto dažādas acīmredzamas krāpniecības, lai iekasētu sev arvien vairāk un vairāk līdzekļu 0
Līdz ASV vēlēšanām 5. novembrī palikuši mazāk par pusotru mēnesi. Donalds Tramps savos rallijos muld par visādām lietām. Viņš nicina savu oponenti Kamalu Harisu un viņu ir saucis par “komunisti, sociālisti, marksisti un fašisti,” tā, it kā šīs politiskās filozofijas visas atbilstu cita citai.
Tā vien šķiet, ka Tramps nemaz negribētu šogad uzvarēt. Viņš pēdējā laikā ir sācis saviem naivajiem faniem piedāvāt dažādas mantas, tajā skaitā sporta kurpes, Bībeles versiju, kārtis ar viņa attēliem, un visnesenāk sudraba monētu, uz kuras uzdrukāts viņa purns. Simtu ASV dolāru, lai gan dārgmetāla vērtība tajā ir tikai 30 dolāru.
Pirms pāris dienām parādījās rokaspulksteņu piedāvājums. Lētāks variants maksā 499 dolārus, bet dārgākais, kurā ir “briljanti, daudz briljantu, ai, kā mums patīk briljanti,” kā Tramps paziņoja savā reklāmā, maksā 100 tūkstošus dolāru.
Tā ir krāpniecība, ar kuru Tramps vēlas sev iekasēt arvien vairāk un vairāk līdzekļu. Tas laikam ir loģiski, ja ņemam vērā faktu, ka viņam tiesa Ņujorkā piesprieda vairāk nekā 400 miljonu dolāru sodu par ilggadīgu krāpšanos savā uzņēmējdarbībā. Rakstniece Džīna Kerola pārliecināja zvērinātu žūriju, ka Tramps viņai ir seksuāli uzmācies. Tāpēc, ka viņš par to meloja, viņam piesprieda 5 miljonu dolāru sodu par goda un cieņas aizskaršanu.
Ticiet vai neticiet, bet nākamajā vakarā kādā intervijā Tramps atkārtoja tos pašus melus par Kerolas kundzi. Viņa viņu iesūdzēja tiesā vēlreiz, un šoreiz sods bija 83 miljoni dolāru. Skaidrs, ka cilvēkam, kurš pats sevi ir pasludinājis par “miljardieri” ir vajadzīgi papildu līdzekļi.
1. oktobrī paredzētas debates starp abiem kandidātiem uz viceprezidenta amatu. Demokrātu pusē ir Minesotas gubernators Tims Volcs, bet republikāņu pusē – senators no Ohaio Džeidī Venss.
Pēdējais ir tas, kurš pirms pāris nedēļām sāka izplatīt baumas, ka Springfīldā Ohaio haitiešu migranti esot laupījuši vietējo iedzīvotāju mājdzīvniekus un tos apēduši. Springfīldas pašvaldības cilvēki ir teikuši, ka tā tas nav, bet intervijā vienā no konservatīvo amerikāņu propagandas kanāliem Venss nāca ar šādu atzinumu:
“Ja man ir jāizdomā pasaciņas, lai amerikāņi pievērstu uzmanību katastrofai, kāda patlaban pastāv, tad es tā darīšu.”
Citiem vārdiem sakot, melošana šī cilvēka izpratnē ir pieņemama. Murgs!
Debatēs starp Kamalu Harisu un Donaldu Trampu viceprezidente kādreizējo prezidentu pamatīgi nokaitināja, tajā skaitā ar apgalvojumu, ka viņa ralliji ir tik garlaicīgi, ka cilvēki no tiem sāk priekšlaicīgi iet prom.
Tā ir taisnība, bet tad, kad debašu vadītāji palūdza kādreizējo prezidentu uz to atbildēt, viņš vispirms nošņāca, ka viņam esot varenākie ralliji, kādi vien piedzīvoti ASV vēsturē (ar šādiem apgalvojumiem viņš nāk ļoti bieži), bet tad arī no viņa mutes nāca šāds teksts:
“Springfīldā viņi ēd suņus, un viņi ēd kaķus. Viņi ēd … viņi ēd iedzīvotāju mājdzīvniekus.”
Kāds no ASV komiķiem par to pasmaidīja sakot, ka acīmredzot Tramps centās atcerēties vēl kādu dzīvnieku, bet nespēja.
Raidījuma vadītāji Trampam pateica, ka pašvaldības vadītāji to bija nolieguši, bet kandidāts vaimanāja, ka viņš bija televīzijā redzējis kādu, kas apgalvoja, ka pazudis mājdzīvnieks.
Raidījuma vadītājs: “Es nerunāju par to kas redzēts televīzijā, es atkārtoju to, ko man teica pašvaldības vadītāji.”
Tramps atcirta: “To mēs vēl redzēsim!”
Bija pavisam skaidrs, ka Kamala Harisa debatēs ir triumfējusi. Tramps būdams Tramps to noliedza un apgalvoja, ka viņam debates ir bijušas ļoti veiksmīgas.
Tajā pat laikā pēc debatēm Harisas kundze piedāvāja vēl vienas debates, bet Tramps atbildēja, ka pirms vēlēšanām tam vairs neesot laika.
Tās ir muļķības. Pēdējās debates starp Trampu un toreizējo Demokrātu partijas kandidātu 2020. gadā Džo Baidenu bija 22. oktobrī. Pēdējās debates starp Trampu un Hilariju Klintoni 2016. gadā bija 19. oktobrī.
Republikāņi saprot, ka šogad viņiem klāsies plāni, un tāpēc tie ir nolēmuši krāpties.
Džordžijas štata vēlēšanu komisijā ir trīs cilvēki, kuri atbalsta Trampa tā dēvēto MAGA kustību (Make America Great Again).
Viņi pēdējo nedēļu laikā ir izdevuši dažādus jaunus noteikumus, tajā skaitā pasakot, ja kādam vēlēšanu darbiniekam kādā no iecirkņiem šķitīs, ka ar procesu kaut kas nav kārtībā, tad viņš varēs apturēt tālāku balsu skaitīšanu.
Vēl viens noteikums – visi papīra biļeteni jāsaskaita manuāli un ar roku darbu un tad jāapskatās, vai rezultāts atbilst tam, ko ir saskaitījuši balsošanas aparāti.
2022. gadā Džordžijā bija senatora vēlēšanas. Tajās piedalījās vairāk nekā 3,4 miljoni štata iedzīvotāju. Pieļauju, lasītājs var iedomāties, ko nozīmētu ikkatra biļetena skaitīšana ar roku darbu. Skaidrais mērķis ir panākt, ka Džordžija savus rezultātus nespēs saskaitīt laikus, un tas vēlēšanu rezultātos ieviesīs masīvu haosu.
Šis ir process, kurš sākās jau 2020. gadā, kad Tramps zaudēja par vairāk nekā septiņiem miljoniem balsu, bet momentā sāka brēkt, ka procesā notikusi baisa krāpšanās un uzvara viņam nozagta.
Togad un arī 2022. gadā atsevišķos štatos bija vēlēšanu darbinieki, kuri atteicās ratificēt rezultātus. Visos gadījumos bija tiesas prāva, un tiem lika tā darīt, taču viņi mēģināja.
Šogad situācija noteikti būs vēl intensīvāka. Balsu skaitīšana un rezultātu ratificēšana ir administratīvs un nevis politizēts process. Džordžijas tieslietu ministrs minētajai vēlēšanu padomei pateica, ka jaunie noteikumi ir nelikumīgi, bet šī komentāra rakstīšanas brīdī tie vēl nav atcelti.
Republikāņi arī ļoti cenšas samazināt vēlētāju skaitu. Republikāņu pārvaldītajos štatos ir absurdas prasības attiecībā uz vēlēšanu tiesībām. Piemēram, vēlēšanu reģistrā jābūt tam pašam vārdam un uzvārdam, kāds ir vēlētāja identifikācijas dokumentā.
Nelaime tāda, ka sievietes maina uzvārdu brīdī, kad tās laulājas, un, ja tās ir piereģistrējušās vēlēšanām zem meitas uzvārda, tad identifikācijas dokumentā var būt cits uzvārds. Tiesības liegtas!
Sevišķi intensīvi republikāņi cenšas samazināt tumšādaino amerikāņu vēlēšanu tiesības. Floridā tiesa sprieda, ka nav konstitucionāli kādreizējiem cietumniekiem liegt vēlēšanu tiesības. Štats principā tiesai parādīja pigu un turpināja šādus cilvēkus bloķēt.
Kamala Harisa ir devusies pa visu Ameriku ar apgalvojumu, ka viņa nodrošinās “iespēju tautsaimniecību.” Viņa un Tims Volcs sevišķi ir devušies uz lauku rajoniem un mazpilsētām, jo Amerikas lielpilsētās liels vairākums mēdz būt Demokrātu partijas atbalstītājiem, bet lauku teritorijās ir tieši pretēji.
Demokrātu partijas kandidāti cer, ka viņi spēs pārvilināt lauku iedzīvotājus un panākt, ka viņi balsos par Harisas kundzi un citiem demokrātiem.
Milzīgi liels skaits republikāņu grandu ir teikuši, ka Trampa kandidatūra ir jānoraida. Tā ir teicis kādreizējais ASV viceprezidents Diks Čeinijs, tā ir teikuši 700 kādreizējie valdības un militārie darbinieki, kuri par to parakstīja atklātu vēstuli.
Aptaujas manā dzimtenē turpina rādīt, ka atbalsts abiem kandidātiem ir apmēram vienāds. To man ir neiespējami iedomāties.
Republikāņu partijas kandidāts ir tiesā atzīts par vainīgu krāpniecībā, un citā tiesā atzīts par izvarotāju. Ņujorkas tiesā par faktu, ka Tramps savulaik pārgulēja ar pornogrāfisko filmu aktrisi un tad viņai maksāja naudu, lai viņa to slēptu, viņš notiesāts 34 dažādos noziegumos.
Savas prezidentūras laikā pret Trampu divreiz vērsts impīčments. Abos gadījumos Senāts nepieņēma notiesājošu lēmumu, bet bija arī tāda lieta.
Attiecībā uz Ukrainu, republikāņu kandidāts ir apgalvojis, ka Kremļa fašists nekad nebūtu uzdrīkstējies sākt genocīdu kaimiņvalstī, ja Tramps tobrīd būtu bijis prezidents.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis nupat bija Ņujorkā uz ANO Ģenerālasamblejas atklāšanu. Viņš atsevišķi tikās ar prezidentu Baidenu un viceprezidenti Harisu. Man visai nesaprotamu iemeslu dēļ viņš arī nolēma tikties ar privātpersonu Trampu.
Preses konferencē pēc tam Zeļenska kunga klātbūtnē Tramps lielījās par to, cik viņam ir labas attiecības ar Vladimiru Putinu un apgalvoja, ka arī Putins to vien vēloties, kā konflikta beigas Ukrainā. Tas, lieki teikt, ir pilnīgs nonsenss.
Republikāņi ASV Kongresa apakšpalātā tikmēr ir ākstījušies. Cita starpā Ukrainas prezidents Pensilvānijā apmeklēja uzņēmumu, kurš Ukrainas vajadzībām ražo munīciju un ieročus.
Apakšpalātas uzraudzības komitejas priekšsēdētājs momentā paziņoja, ka viņš uzsāks izmeklēšanu, jo viņam šķiet, ka vizītes patiesais mērķis bija uzlabot Demokrātu partijas izredzes.
Nesen arī bija fakts, ka ASV valsts budžeta gads beigsies 30. septembrī. Alternatīva ir pieņemt esošā budžeta pagarinājumu, un tā republikāņi arī bija plānojuši darīt, bet Tramps viņiem pateica, ka vajadzīgi panti, kuros migrantiem Amerikā liegts piedalīties vēlēšanās.
Migrantiem Amerikā nekad nav bijis ļauts piedalīties vēlēšanās, bet republikāņi jau sen apgalvo, ka demokrāti ir atvēruši dienvidu robežu ar Meksiku, lai Amerikā ierastos migranti, kuriem demokrāti tūdaļ dos balsstiesības.
Arī tas ir pilnīgs absurds. Spīkers Maiks Džonsons vispirms uzlika jautājumu plenārsēdes balsojumam, bet tad to atcēla, jo atbalsta nebija. Nākamajā nedēļā bija balsojums un 14 republikāņu kolēģu balsoja pret, un līdz ar to likumprojekts noraidīts.
Tālāk notika tas pats, kas noticis četras reizes pirms tam laikā kopš 2022. gada vēlēšanām, kad Republikāņu partija atguva šauru vairākumu apakšpalātā. Džonsons pajautāja Demokrātu partijas frakcijai, ko vēlas tā. Demokrāti atbildēja, ka nekādus pantus par migrantiem. Džonsons piekrita, un pāris dienas pirms budžeta gada beigām apakšpalāta apstiprināja kārtējo trīs mēnešu pagarinājumu.
Latvijā budžeta diskusijas bieži vien ar puņķiem un asarām. Pandēmijas laikā tā gada budžeta izskatīšana prasīja vairākas dienas. Arī mūsu Saeimā atsevišķas partijas reizēm cenšas budžetā iebīdīt dažādus elementus, bet, ja tie nāk no opozīcijas partijām, tad gandrīz bez izņēmuma vairākums pasaka nē.
Savukārt vēlēšanas mums ir mierīgas. Pēdējos gados pēc katrām vēlēšanām atsevišķas sīkpartijas ir nākušas ar apgalvojumu, ka kaut kas ar tām nav bijis kārtībā. Vienreiz, piemēram, vienā no iecirkņiem bija pāris simts aplokšņu, kuras nebija pienācīgi apzīmogotas. Sīkpartija apgalvoja, ka tāpēc vēlēšanas jārīko no jauna, bet tā kā tā tik tiešām bija sīkpartija, kura vēlēšanās ieguva mazāk par procentu balsu, citi to mierīgi varēja ignorēt.
Esmu visumā pārliecināts, ka 5. novembrī amerikāņi Kamalai Harisai dos pietiekami lielu vairākumu, lai meli par krāpšanos pēcāk šķistu pavisam neticami. Ir visai skaidrs, ka Demokrātu partija atjaunos vairākumu apakšpalātā. Situācija Senātā ir sarežģītāka, bet arī tur šķiet, ka varētu sanākt vairākums.
Divos gados pēc 2020. gada, kad Baltajā namā saimniekoja demokrāts Baidens un abās palātās bija viņa pārstāvētās Demokrātu partijas vairākums, panākts pat ļoti daudz. Masīvas investīcijas klimata maiņas risināšanā, masīvas investīcijas ASV infrastruktūrā, likums par recepšu zāļu cenu samazināšanu – daudz kas tapa panākts.
Savukārt prezidenta Baidena trešajā un ceturtajā gadā republikāņiem bija minētais vairākums apakšpalātā, ja arī niecīgs, un to gadu laikā principā netika panākts nekas. Republikāņi veica dažādas izmeklēšanas, tajā skaitā ar mērķi veikt impīčmentu pret prezidentu Baidenu. Tā izgāzās, un gribu ticēt, ka amerikāņi republikāņus pienācīgi sodīs.
Vēl piebildīšu, ka Tramps jau sen ir apgalvojis, reiz viņš atkal būs prezidents, viņš uzliks 10 vai 20 procentu tarifu uz ikkatru preci, kāda tiek importēta Amerikā. Ekonomisti ar pamatu ir teikuši, ka tas principā būs tirdzniecības nodoklis, kādu nāksies maksāt patērētājiem, bet Tramps turpina gvelzt savu gvelžamo. Pavisam nesen rallijā Viskonsīnā viņš apgalvoja, ka tam esot vēsturisks pamats.
Proti, aizpagājušā gadsimta 90. gados ASV prezidents bija Viljams Makinlijs, bet laikā pirms tam kā kongresmenis viņš bija panācis tarifu uzlikšanu dažādām importa precēm. Tramps cilvēku dikti uzslavēja, lai gan viņš nespēja atcerēties Makinlija vārdu, toties zināja, ka Aļaskā ir kalns ar tādu nosaukumu, un tāpēc kādreizējo prezidentu nosauca par “Maklinlija kalnu.”
Taču vienu pašreizējais prezidents neņēma vērā. 1890. gada vēlēšanās Republikāņu partija ASV Kongresa apakšpalātā zaudēja vairāk nekā 80 mandātu, un tas bija konkrēti tāpēc, ka tarifi izrādījās kaitīgi.
Tramps šķietami cieš no demences. Kā minēju, esmu pavisam pārliecināts, ka vairākums Amerikā viņu pasūtīs vismaz trīs mājas tālāk.
