Kārlis Streips: Trampam nepatīk zaudēt. Redzēsim, ko šis lūzeris darīs 31
Šīs valsts iedzīvotāji ir ierunājušies. Viņi mums ir nodrošinājuši pārliecinošu uzvaru, skaidru uzvaru. Tā kādreizējais ASV viceprezidents un ASV senators Džozefs Robinets Baidens uzrunāja savus atbalstītājus aizvakar, kad kļuva skaidrs, ka viņš ir uzvarējis divtūkstoš sešpadsmitā gada valsts prezidenta vēlēšanās.
Iespējams, skatītāji viņa uzrunu noskatījās šodien “RīgaTV 24” tiešraidē par vēlēšanu rezultātiem. Uzruna kļuva iespējama pēc tam, kad beidzot Amerikas ziņu mediji pasludināja uzvarētāju vispirms Pensilvānijā un tad Nevadā, ar ko Baidena kungam bija nepieciešamās divsimt septiņdesmit Elektorālās koledžas balsis, lai kļūtu par Amerikas četrdesmit sesto prezidentu.
Kāds laiciņš bija jāpagaida. Vēlēšanas bija pagājušajā otrdienā. Trešdien no rīta pamodos agri, agri, cerībā, ka Baidens būs uzvarējis bez problēmām un “RīgaTV 24” tiešraidē varēšu priecāties.
Tā vietā katru reizi, kad kolēģe Anita Daukšte man pavaicāja, vai ir kas jauns zināms, nācās atbildēt nē, patlaban Baidenam joprojām ir tik un tik Elektorālās koledžas balsu, prezidentam Trampam tik un tik. To divu stundu laikā nemainījās nekas.
Tajā vakarā raidījumā “Vēlais ar Streipu” paskaidroju, par ko bija runa. Pirms to atgādināt šīvakara skatītājiem, pateikšu, ka ceturtdien no rīta, kad piecēlos, CNN ziņoja, ka Džo Baidenam ir divsimt piecdesmit trīs Elektorālās koledžas balsu un Donaldam Trampam divsimt četrpadsmit.
Tajā vakarā “Prāta mehānika” lielākoties bija par tās dienas Saeimas plenārsēdi. Piektdien, kad no rīta piecēlos, CNN joprojām ziņoja, ka Džo Baidenam ir divsimt piecdesmit trīs balsu, Donaldam Trampam divsimt četrpadsmit.
Tovakar “Prāta mehāniku” nudien veltīju skaidrojumam par to, kāpēc viss bija aizkavējies.
Šovakar īsumā atgādināšu, ka daudzu mēnešu garumā Amerikas prezidents Donalds Tramps apgalvoja, ka balsošana pa pastu nozīmē masīvu krāpšanos.
Demokrāti lielākoties zināja, ka tās ir pupu mizas, un tāpēc vienalga balsoja pa pastu vai attālināti. Republikāņi, kuri sazini kāpēc ir tendēti ticēt visam, kas birst no viņu lielā elka mutes, līdz ar to vairāk balsoja vēlēšanu dienā pagājušajā otrdienā. Tās dienas balsis tika skaitītas pirmās.
Bija štati, kuros par rezultātu nebija nekāda jautājuma, tur rezultāti paziņoti jau otrdien vakarā pēc ASV laika, jo vēlēšanu dienā viens vai otrs kandidāts bija uzrādījis nepārvaramu rezultātu. Taču bija štati, kuros tā tas nebija, un tāpēc piektdien, kad bija pēdējā “Vēlā ar Streipu” sērija, bija tas joprojām divsimt piecdesmit trīs, joprojām divsimt trīspadsmit.
Pasta balsojumi lielākoties bija Amerikas lielpilsētās. Lielpilsētās ir liels iedzīvotāju skaits, un tāpēc tos biļetenus saskaitīt prasa daudz vairāk laika, un tas ir iemesls, kāpēc vēlēšanu naktī prezidents Tramps varēja nākt ar uzrunu, kurā viņš apgalvoja, ka tāpēc, ka minētajos štatos tobrīd viņam bija liels vairākums, varēja jau tobrīd teikt, ka viņš vēlēšanās bija uzvarējis.
Taču reiz sāka nākt tālāki rezultāti, piemēram, no Detroitas Mičiganā, galu galā izrādījās, ka uzvarējis ir Baidens. Balsis no Milvoki un Madisonas Viskonsinā, uzvarējis arī tur. Tur sanāca tās divsimt piecdesmit trīs balsis. Pensilvānijā izšķirošas bija balsis no Filadelfijas, Pitsburgas un Džo Trampa dzimtās Skrantonas pilsētas. Nevadā Lasvegasa. Abos gadījumos pietiekami, lai Baidena kungs varētu iegūt vairākumu.
Kopumā pēc uzvaras Pensilvānijā un Nevadā viņam bija divsimt septiņdesmit deviņas Elektorālās balsis, par deviņām vairāk nekā vajadzīgs. Prezidentam Trampam joprojām tikai divsimt četrpadsmit. Tāpēc, ka šorīt piedalījos tiešraidē, šo tekstu rakstīju vakar.
Tobrīd vēl nesaskaitītas skaitījās Arizona, Džordžija, Ziemeļkarolīna un Aļaska. Pirmajās divās priekšā bija Baidens, pēdējās Tramps. Iespējams, ka šodienas laikā kādā no tiem štatiem tapa paziņoti rezultāti. Baidena kungam labākais iespējamais rezultāts būtu trīssimt sešas balsis Elektorālajā koledžā, kas būtu par divām vairāk nekā pirms četriem gadiem saņēma Tramps. Taču saku atkal — divsimt septiņdesmit deviņas balsis ir par deviņām vairāk nekā bija nepieciešams, un tas nozīmē, ja arī prezidents uzvarētu visos atlikušajos štatos, balsu viņam nepietiktu.
Sestdien, kad piecēlos no rīta, joprojām divsimt piecdesmit trīs pret divsimt trīspadsmit. Ķēros pie dažādiem darbiem, ik pa brīdim uzmetot acis televizoram.
Ai, kā man bija žēl par cilvēkiem, kuri strādāja CNN. Vairāk nekā septiņdesmit divu stundu garumā viņiem būtībā nācās stāstīt vienu un to pašu atkal un atkal un atkal un atkal un atkal.
Lūk, diennakts televīzija, kura ir apņēmusies nepārtraukt vēlēšanu nakts raidījumu, iekams nebūs noteikts uzvarētājs. Tas brīdis pienāca aizvakar apmēram sešos vakarā pēc mūsu laika. Pa ausu galam dzirdēju CNN ļaudis satrauktus, paskatījos, un nudien Džo Baidens bija pasludināts par vēlēšanu uzvarētāju.
Uzrakstīju prieka vēsti Feisbukā, par kuru saņēmu vairāk nekā divsimt piecdesmit laiku. Acīmredzot arī citi priecājās. Kādu brīdi laimīgs palēkāju pa darba telpu. Pieļauju, nav neviena “Vēlais ar Streipu” skatītāja, kurš nezina, ka es turēju visus iespējamos īkšķus ne pat tik daudz par Baidena uzvaru, kā par Trampa zaudējumu.
Manās acīs četri katastrofiski gadi, kas uzdod jautājumu, cik vēl var? Nu šai epopejai tiks pielikts punkts.
Brīdī kad CNN paziņoja, ka Džo Baidens ir uzvarējis, Amerikas Savienoto Valstu prezidents … spēlēja golfu. Spēlēja golfu vienā no laukumiem, kas pieder viņam, kas nozīmēja, ja drošības dienesta cilvēki laukuma klubā nopirka pudeli ūdens, summa par to ieripoja prezidenta Trampa kabatā.
Te ir sakāmas divas lietas. Pirmkārt, Amerikas konstitūcijā ir visnotaļ stingri aizliegts ASV prezidentam sevi bagātināt tāpēc, ka viņš ir valsts vadošajā amatā. Ar it īpaši skābu aci Amerikas dibinātāji raudzījās uz iespēju, ka konkrēti ārzemnieki varētu palīdzēt veicināt prezidenta bagātību, jo tas automātiski radītu jautājumu, ko tie vēlas pretī saņemt? Prezidents Tramps ir pirmais mūslaiku prezidents Amerikā, kuram šī lieta ir pilnīgi pie pēcpuses.
Iepriekšējās kampaņas laikā viņš solīja savus īpašumus likt trestā. Viņš tā nedarīja. Viņš solīja, ka viņa uzņēmums viņa prezidentūras laikā necentīsies organizēt jaunus darījumus. Tas tā darīja.
Cita starpā Trampa kungam pieder viesnīca pavisam netālu no Baltā nama Vašingtonā. Pēdējo četru gadu laikā tur ir uzturējies krietni lielāks skaits ārvalstu pārstāvju nekā citreiz.
Arī tur radot jautājumu, ko šie cilvēki gribēja pretī saņemt. Otrkārt, Trampa kunga priekšteča Baraka Obamas administrācijas laikā, katru reizi, kad prezidents Obama uzspēlēja golfu, gandrīz garantēti bija Tvīts no Donalda Trampa.
Brīdī, kad rakstīju šo tekstu, portāls jau bija pieskaitījis Trampa spēli aizvakar, kamēr visa pārējā Amerika uzzināja, ka viņš ir zaudējis vēlēšanās. Un portāls ir aprēķinājis, ka šī izprieca Amerikas nodokļu maksātājiem ir izmaksājusi apmēram simtu četrdesmit divus miljonus dolāru.
Prezidents Tramps savu zaudējumu nav atzinis. Septiņdesmit viens miljons likumīgu balsu, nevienam citam esošajam prezidentam nebija vairāk. Mjā, tā tas ir, bet Džo Baidenam kopējais balsu skaits teksta rakstīšanas brīdī bija tuvu astoņdesmit miljoniem, kas ir krietni vairāk nekā septiņdesmit viens miljons, un tas nudien ir rekords kopš ASV pirmsākumiem.
Nākamajā tvītā ir apgalvojums, ka Republikāņu partijas novērotājiem neļāva novērot balsu skaitīšanu, kas kārtējo reizi ir klaja nepatiesība un melošana. Un tad trešais tvīts, skaidri un vienkārši, es uzvarēju šajās vēlēšanās ar lielu balsu vairākumu.
Pēdējos divos gadījumos Tviteris kā tāds jutās spiest pievienot aizrādījumu, ka visticamāk tur rakstītais nav taisnība. Cita starpā reiz Donalds Tramps atkal būs privātpersona, Tviteris pret viņa melošanu vērsīsies daudz skarbāk nekā patlaban, kad viņš ir amatpersona.
Par visu vairāk Donaldam Džonam Trampam nepatīk zaudēt, vismaz pašam pēc savas izpratnes. Šis ir cilvēks, kurš vismaz piecas reizes ir personīgi bankrotējis, bet tur allaž ir bijis vainīgs kāds cits, nevis viņš.
Nākamajās dienās un nedēļās mēs redzēsim, ko šīs lūzeris darīs atlikušajā laikā amatā. Visticamāk nebūs zvana Džo Baidenam, lai viņu apsveiktu ar ievēlēšanu un vēlētu visu labu. Tā vietā Trampa cilvēki turpinās izmisīgi vērsies tiesās ar vienu stulbu apgalvojumu pēc nākamā, gandrīz neizbēgami visiem tiesnešiem viņus pasūtot trīs vai četras vai septiņsimt piecdesmit mājas tālāk.
Dievs ar Trampu. Vēl pāris lietas. Pirmkārt ārpus valsts prezidenta vēlēšanām Republikāņiem pagājušajā otrdienā bija visai laba vēlēšanu diena. Demokrāti bija cerējuši iegūt vairākumu Senātā. Teksta rakstīšanas brīdī republikāņiem bija četrdesmit astoņas vietas, demokrātiem arī četrdesmit astoņas. Kopumā deviņdesmit seši no simts. Divos štatos Aļaskā un Ziemeļkarolīnā vēl visas balsis nebija saskaitītas.
Džordžijā šogad bija divas Senāta vēlēšanas, vienas ārkārtas, otras kārtējās. Abos gadījumos neviens kandidāts nedabūja vairāk par piecdesmit procentiem, un tāpēc piektajā janvārī būs otrā kārta. Ja republikāņi uzvarēs Aļaskā un Ziemeļkarolīnā, tad viņiem būs piecdesmit. Un tad visas acis būs Džordžijas virzienā. Ja abos gadījumos uzvarēs republikānis, tad republikāņiem būs piecdesmit divas, un bloķēt Džo Baidena iecerētos plānus tie varēs bez problēmām, tas pats, ja uzvarēs viens.
Ja savukārt abos gadījumos uzvarēs Demokrātu partijas kandidāts, tad katrai partijai būs piecdesmit, un, ja ir balsojums piecdesmit pret piecdesmit, tad izšķirošā balss ir Senāta prezidentam, kas ir ASV viceprezidents un šajā gadījumā būs Kamala Harisa. Kongresa apakšpalātā teksta rakstīšanas brīdī demokrāti bija zaudējuši četras, republikāņi ieguvuši piecas vietas.
Gandrīz noteikti Demokrāti saglabās vairākumu, bet samazinātu. Demokrātiem arī bija cerības gūt vairākumu vairākos štatu parlamentos, un tas neizdevās nevienā gadījumā. Acīmredzot vēlētāji nolēma Demokrātiem nedot pārāk lielu pārsvaru. Laiks rādīs, vai pēc Trampa personības kulta ēras konkrēti Senātā atradīsies republikāņi, kuri negrib visu laiku teikt nē, nē, nē.
Bet galvenais, ko šovakar gribu uzsvērt, ir fakts, ka vēlēšanas šogad Amerikā bija nudien vēsturiskas.
Pirmoreiz ASV vēsturē Amerikai būs sieviete viceprezidente, turklāt pirmā tumšādainā persona un pirmā Āzijas izcelsmes persona.
Kamalai Harisai tēvs ir no Jamaikas, māte no Indijas. Cita starpā nākamgad, kad Džo Baidens pirmoreiz uzrunās kongresu ar valsts stāvokļa uzrunu, aiz viņa pirmoreiz vēsturē sēdēs divas sievietes — viceprezidenta Harisa un Kongresa spīkere Nensija Pelosi. Nākamajās dienās un nedēļās par viņu un par kopējo situāciju Amerikā stāstīšu vairāk. Pagaidām, ceru, ka šovakar Vēlais ar Streipu jums bija interesants.
