Kārlis Streips: Tikai dažas balsis galu galā izšķirs, vai nākamo četru gadu laikā Amerikai būs pirmā sieviete prezidente vai otrreiz 78 gadus vecs večuks… 0
Autors: Kārlis Streips
Komentāra rakstīšanas dienā līdz vēlēšanām Amerikas Savienotajās Valstīs ir palikušas trīs nedēļas. Personīgi esmu jau nobalsojis neklātienē un pa pastu. Amerikāņi kārtējo reizi vēlēs valsts prezidentu (vai šajā gadījumā prezidenti), kā arī visus Kongresa apakšpalātas deputātus, kā arī vienu trešdaļu senatoru.
Pieļauju, vairums LA.LV lasītāju zina, ka Republikāņu partija trešoreiz pēc kārtas kā savu kandidātu ir izvēlējusies kādreizējo biznesmeni un realitātes šova zvaigzni Donaldu Trampu. 2016. gadā zvaigznes sarindojās tā, ka viņam izdevās Elektorālajā koledžā sakasīt šauru vairākumu.
Oponente Hilarija Klintone bija unikāli nepopulāra kandidāte. Nav nekādu šaubu, ka viņas zaudējumā pie vainas daļēji bija prasts seksisms, bet viņa arī bija ne visiem populārā Bila Klintona sieva. Klintones kundze saņēma par 3 miljoniem balsu vairāk nekā Tramps, bet Elektorālā koledža Amerikā ir tas, kas tas ir, un Baltā nama atslēgas saņēma Tramps.
2020. gadā viņš kandidēja atkal, šajā gadījumā pret kādreizējo ASV viceprezidentu Džo Baidenu. Šoreiz vairākums Baidenam bija vairāk nekā septiņi miljoni balsu, arī Elektorālajā koledžā bija vairākums.
Varam arī atcerēties, ka Republikāņu partijas kandidāts atteicās akceptēt zaudējumu. Līdz pat šai dienai viņš turpina apgalvot, ka vēlēšanās bija plaša krāpšanās un patiesībā uzvarēja viņš. Opapam galvā ir biezputra. Tas ir viens no elementiem.
Šogad rādījās, ka sacensības būs starp tiem pašiem diviem kandidātiem, kādi bija 2020. gadā – Tramps pret Baidenu. Kandidātu starpā bija debates, kurās Tramps meloja katru reizi, kad viņš atvēra žaunas, bet Baidens izskatījās pagalam novecojis un nepārliecināts par sevi.
Demokrātu partija iekrita panikā, un pāris nedēļas vēlāk Baidens no procesa izstājās, tā vietā paužot atbalstu savai viceprezidentei Kamalai Harisai. Viņa līdz ar to arī kļuva par kandidātu.
Vai zināt, kā Republikāņu partijas kandidāts pavadīja pēcpusdienu Pensilvānijā un pasākumā, kas bija reklamēts kā “tikšanās ar vēlētājiem”?
Kādu laiku Tramps centās atbildēt uz klātesošo jautājumiem. Tad viens pēc otra zālē paģība divi cilvēki, iespējams, tāpēc, ka tur bija karsts un bez gaisa plūsmas. Kamēr mediķi ņēmās ap šiem “patriotiem” (tā viņus nosauca pats kandidāts uz skatuves), viņš nolēma, ka ar jautājumiem un atbildēm pietiks.
Tā vietā nākamo 39 minūšu garumā Republikāņu kandidāts uz valsts prezidenta amatu lika spēlēt dažādas dziesmas, un 39 deviņu minūšu garumā viņš uz skatuves mīņājās, šūpojās un centās “dejot.”
Šineidas Okonoras “Nothing Compares 2 U”. Rūfusa Veinvraita variants dziesmai “Hallelujah”. Grupas Guns ‘n Roses dziesma “November Rain.” Arīdzan kādreiz populārās disko grupas Village People dziesma “YMCA.”
Pirmais, ko te gribu pateikt, ir fakts, ka neviens no minētajiem māksliniekiem Trampa kampaņai nav devis atļauju savu mūziku lietot politizētām vajadzībām. Tieši pretēji, sūtītas vēstules, draudēts ar prasībām tiesā, bet Trampam un viņa cilvēkiem par to ir vienalga. Otrkārt, acīmredzot Trampa ļaudis nesajēdz, ka konkrēti “YMCA” ir dziesma par puišiem Ņujorkā, kuriem vīriešu klubā “YMCA” ir iespēja sameklēt citus puišus seksa vajadzībām.
Lūk, pie kā priecājas un dejo idiotiski republikāņi.
Citā ziņojumā šonedēļ kāds bija saskaitījis kopā visu naudu, kādu Trampa kampaņa ir palikusi parādā pilsētām kurās tā ir rīkojusi rallijus un citus pasākumus.
Kopumā par telpu īri, apsardzes pakalpojumiem, audiovizuāliem pakalpojumiem u.tml., kampaņa ir palikusi parādā gandrīz miljonu dolāru, tajā skaitā dažos gadījumos saistībā ar kampaņu, kāda bija 2016. gadā un pirmā reize, kad kandidāts bija Tramps.
Viņš ir žuļiks, krāpnieks un noziedznieks. Tiesa viņu ir atzinusi par vainīgu 34 kriminālapsūdzībās saistībā ar grāmatvedības datu grozīšanu, lai apslēptu afēru ar pornogrāfisku filmu aktrisi. Cita tiesa viņa uzņēmumu atzina par krāpniecisku daudzu, daudzu gadu garumā un piesprieda vairākus simtus miljonus dolāru soda naudā.
Tramps ir tiesas atzīts izvarotājs, kurš pēcāk notikuma upuri lamāja visādos veidos, un šī neslavas celšana noveda pie diviem spriedumiem pret kādreizējo prezidentu – piecu miljonu dolāru sods pirmoreiz un pēc tam, kad viņš burtiski nākamajā vakarā goda un cieņas aizskārumu atkārtoja atkal, otrajā piegājienā 83 miljoni dolāru.
Plus vēl savos četros gados amatā šis cilvēks divreiz izpelnījās impīčmentu Kongresa apakšpalātā. Abos gadījumos gļēvie republikāņi ASV Senātā atteicās viņu notiesāt, un tas ir iemesls, kāpēc šogad viņš ir varējis kandidēt atkal.
Būtu Senāts viņu notiesājis par dumpja izraisīšanu ASV Kapitolijā laikā pēc 2020. gada vēlēšanām, viens no soda elementiem būtu aizliegums uz mūžu kandidēt uz jebkuru valsts vai pašvaldību amatu. 57 senatori no 100 balsoja tā darīt, bet tur bija vajadzīgas divas trešdaļas un tātad 67.
Un nu šo cilvēku Republikāņu partija tam visam par spīti ir izvirzījusi atkal. Grūti spriest, kur palicis veselais saprāts.
Cita starpā Ziemeļkarolīnā, kur pirms pāris nedēļām smagi, postoši un iznīcinoši trāpīja orkāns Helēne, nupat bija virsraksti avīzēs par to, kā federālajiem glābējiem, kuri momentā steidzās turp, lai meklētu izdzīvojušos, palīdzētu tiem, kuriem mājas pazudušas zem ūdens, u.tml. – šiem cilvēkiem nācies pārtraukt savu darbu, jo tos apdraudējušas “bruņotas bandas.”
Kādas bandas? Tādas, kuras ir uzkurbulējis kādreizējais prezidents un viņa partija sakarā ar sazvērestības teorijām par notikušo orkānu. Demokrāti, lūk, ir atraduši veidu, kā kontrolēt laikapstākļus un nodrošināt, ka vissmagākie efekti ir tieši tur, kur vairumā dzīvo republikāņi.
Prezidenta Baidena administrācija nav darījusi neko, lai palīdzētu orkāna upuriem. Tieši pretēji, tur ir ļaunprātīgi valsts pārstāvji, kuru mērķis ir plūdu upuriem atņemt īpašuma tiesības un viņu mājām.
Tā rezultātā cita starpā hidrometeorologi ASV dienvidos ir sākuši saņemt nāves draudus no cilvēkiem, kuri nudien sakās ticam, ka Demokrātu partija prot kontrolēt orkānus un cita veida laikapstākļus, un tā kā meteorologi televīzijā stāsta, ka tās ir muļķības, acīmredzot meteorologi ir sazvērestības dalībnieki un melo.
Šāds marasms ir prātam neaptverams, bet tur, lūk, patlaban atrodas Amerikas viena no divām politiskajām partijām. Mani nebeidz mulsināt diskusijas televīzijā un internetā par to, kā abiem kandidātiem potenciālie rezultāti ir teju vai vienādi, un tikai dažas balsis galu galā izšķirs, vai nākamo četru gadu laikā Amerikai būs pirmā sieviete prezidente vai otrreiz 78 gadus vecs večuks, kura prāta spējas ar katru dienu un ļoti skaidri samazinās.
Nezinu. Man jau gribas padomāt, ka vairums Amerikā nav gatavi akceptēt šādu pāri visām iespējām veidotu demagoģiju. Tramps ir lielījies par to, kā viņa ieceltie tiesneši Augstākajā tiesā visām ASV sievietēm atņēma tiesības spriest pašām par savu organismu un par grūtniecības turpināšanu vai pārtraukšanu.
Sakarā ar orkāniem un cita veida dabas katastrofām, Trampa fani ir sagatavojuši rīcības programmu, kurā cita starpā ir paredzēts likvidēt ASV Federālo Ārkārtas situāciju pārvaldes asociāciju, Nacionālo hidrometeoroloģijas centru, kā arī Nacionālo okeāniskas un kosmosa pārvaldi.
Tā teikt, ja nāk sliktas ziņas, tad galvenais ir nošaut ziņnesi un nevis uzklausīt to, kas viņam sakāms.
Trampa programmā paredzēta ASV Izglītības ministrijas likvidēšana. Viņš solījis arestēt un deportēt vairāk nekā 10 miljonus cilvēku, kurus viņš uzskata par nelikumīgiem migrantiem, bet daudzi no kuriem patiesībā Amerikā uzturas likumīgi.
Demokrātu partijas kandidāte Kamala Harisa savukārt patlaban ir ASV viceprezidente. Pirms tam viņa bija ASV senatore no Kalifornijas. Pirms tam viņa bija Kalifornijas štata tieslietu ministre, un pirms tā visa prokurore Kalifornijas tieslietu sistēmā.
Šī ir dāma ar izcilu pieredzi valsts darbā. Viņai ir 59 gadi, un nekādi nevaru saprast, kāpēc aptaujās viņa nav ar 10 vai 20 procentu izrāvumu.
Man ir aizdomas, ka viena problēma ir apstāklī, ka sabiedrisko aptauju veicēji Amerikā turpina izmantot fiksētos telefonus kā kontaktinformāciju. Man personīgi fiksētais telefons nav bijis jau kādu 20 gadu garumā, lai gan katru mēnesi es telekomunikāciju uzņēmumam maksāju pāris eiro par neesošu fiksēto telefonu, jo citādi es nebūtu varējis saņemt pašus labākos interneta pakalpojumus.
Ja no tā izriet, ka arī Latvijā reizēm notiek pagalam nesakarīgas lietas, tad tā tas arī ir.
Amerikā fiksēto telefonu līnijas mēdz būt gados vecāku cilvēku mājās, un gados vecāki cilvēki mēdz būt konservatīvāk noskaņoti nekā citi. Gribu ticēt, ka 5. novembrī Kamalai Harisai atradīsies liels vairākums – pietiekami liels, lai arī nodrošinātu uzvaru Elektorālajā koledžā un, lai novērstu iespēju, ka Tramps kārtējo reizi varēs bļaut par krāpšanos.
Viņš tā darīs vienalga. Te runa ir par gados vecu kadru ar uzskatāmu demenci, par cilvēku, kurš jau sen nav spējis atšķirt patiesību no klajiem meliem. Taču spēcīga Harisas uzvara kopā ar palielinātu Demokrātu partijas vairākumu abās Kongresa palātās – tas šādu centienu efektivitāti vienkārši samazinās.
Vēl pirms vēlēšanām Amerikā šonedēļ svētdien valsts prezidenta vēlēšanas būs Moldovā. Vienlaikus moldāvieši balsos referendumā par to, vai cerību kādreiz iestāties Eiropas Savienībā ierakstīt valsts konstitūcijā.
Krievija sev raksturīgā manierē ir darījusi ļoti daudz, lai iejauktos Moldovas vēlēšanās. Kremļa ilggadīgas runasvīrs, zebiekstei līdzīgais Peskovs, kādā nesenā intervijā apgalvoja, ka Moldovā galvenie ļaundari ir tie, kuri slēpj domu, ka vairākums moldāviešu patiesībā grib ciešākas attiecības nevis ar Eiropu un rietumiem, bet gan ar Kremļa fašistu un Maskavu.
Gribu cerēt, svētdien moldāvieši ar uzrāvienu pierādīs, ka tās tas nav. Piedņestra joprojām ir apstrīdēta teritorija, kas traucēs Moldovas iespējamai virzībai NATO virzienā. Nezinu, ko par to domā Eiropas Savienība, bet gribu cerēt, ka vairākums moldoviešu tai pateiks jāvārdu.
Gruzija savas cerības par iestāšanos ES konstitūcijā ierakstīja jau 2007. gadā. Diemžēl pēdējā laikā ironiski nosauktā valdošā kliķe “Gruzijas sapnis” ir darījusi visu iespējamo, lai grautu attiecīgās cerības. No Kremļa nokopēts likums par “ārvalstu aģentiem,” kas ir neslēpts mēģinājums braukt augumā nevalstiskām organizācijām. Tāpat no Kremļa nokopēts “ģimenes aizsardzības” likums, kura vienīgais mērķis ir tāpat darīt ar LGBTQ+ kopienas pārstāvjiem.
Abos gadījumos Eiropas Savienība un arī NATO ir pateikusi, ka šāds marasms tām nav pieņemams. Gruzijas prezidente likumam uzlika savu veto, bet valdošajai kliķei bija pietiekams vairākums, lai to apstiprinātu bez viņas paraksta. Nevis sapnis, bet gan visbriesmīgākais murgs.
Kremļa rokas stiepiens ir garš. Nupat bija vēsts medijos par izlūkdienestiem Vācijā, kuri uzskata, ka līdz 2030. gadam Krievija būs pietiekami spēcīga, lai uzbruktu kādai no NATO dalībvalstīm.
Citur bija stāsts par cilvēku, kurš ilgus gadus sevi prezentēja kā spāņu žurnālistu vārdā Pablo, kurš ļoti atbalsta Ukrainas neatkarības centienus. Pērn augustā, kad notika Kremļa sagrābto gūstekņu apmaiņa pret cilvēkiem, kurus fašists gribēja atgūt, viens, kurš Maskavā izkāpa no lidmašīnas, bija tas pats Pablo, vien viņa vārds patiesībā ir Pavels un viņš bija krievu spiegs.
Mēs dzīvojam pagalam nemierīgā pasaulē. Tā vien šķiet, ka līdz kliņķim korumpētais Izraēlas boss ir nolēmis uzspridzināt gaisā visus Tuvos Austrumus ar savu agresiju Gazas joslā, Rietumkrastā un nu jau Libānā, kuru boss arī solījis sagraut līdz pīšļiem.
Turpinās Kremļa fašista agresija Ukrainā, nu ar Ziemeļkorejas zaldātu līdzdalību. Nupat Ukrainas medijos ziņots, ka grupa ziemeļkorejiešu pamanīti vienā no fašista spēku apmācību nometnēm. Negribu būt rasistisks, bet vismaz ziemeļkorejiešus būs vieglāk identificēt kā ienaidniekus un tad viņus likvidēt.
Bet visas minētās situācijas pasliktināsies vēl pa vairākām pakāpēm, ja novembrī amerikāņi arī būs zaudējuši visu veselo saprātu un vēlreiz Baltā nama atslēgas uzticēs pašam pēdējam cilvēkam politikā, kuram tā kaut kas pienāktos.
Kā teicu, klusa cerība manī, ka patiesībā Kamala Harisa gūs lielu un pārliecinošu uzvaru. Moldovā uzvaru gūs spēki, kuri vēlas virzīties uz rietumiem un nevis uz austrumiem. Kremļa fašists kaut kad noliks karoti. Tāpat viņa līdzinieks Telavivā.
Negribu visu melnās krāsās mālēt. Beigās pateikšu, ka laikraksts The Washington Post pirms pāris dienām izpētīja, kur abu politisko partiju kampaņas ir izdevušas naudu ēdināšanas pakalpojumu kontekstā, sevišķi uzsverot ātrās ēdināšanas jomu.
Tajā skaitā kopš 2023. gada sākuma visvairāk naudas izdots Makdonaldā. Kopumā 35 900 dolāru. No šīs summas, konkrēti republikāņi izdeva 31 tūkstošus dolāru, jeb 86% kopumā. Jau sen ir zināms, ka konkrēti Donalds Tramps ir milzīgi liels Makdonalda fans. Republikāņi tur izdeva 28 reizes vairāk nekā demokrāti.
Un tas mani atstāj ar vienu jautājumu. 78 gadi. Acīmredzama demence. Pamatīgs liekais svars un cilvēks rij hamburgerus un frī kartupeļus. Un šis ir tas, kuru republikāņi grib redzēt Baltajā namā.
Vienreizēji. Un nebūt ne šī vārda pozitīvā nozīmē.
