Kārlis Streips: Tas būtu starptautiskā likuma pārkāpums… 0
Amerikas prezidenta Donalda Trampa reitingi pēdējā laikā ir sākuši krietni samazināties.
Nupat brīvdienās ziņu aģentūra Associated Press laida klajā aptauju, kurā bija redzams, ka vien 39% atbildētāju domā, ka viņa prezidentūra ir veiksmīga.
Vien ap 40% amerikāņu atbalsta Trampa pieeju ārpolitikai, tirdzniecības sarunām un tautsaimniecībai.
Laikraksta New York Times aptauja savukārt Trampam dod 42% atbalstu, bet tikai 29% starp politiski neatkarīgiem balsotājiem. Vairāk nekā puse atbalstīja domu, ka Tramps “pārkāpj sev piešķirtās tiesības,” un 59% atbalstīja domu, ka prezidenta otrais termiņš ir bijis “atbaidošs.”
Vien 43% atbalsta Trampa pieeju tautsaimniecībai, lai gan aptauja pirms gada liecināja, ka 64% to atbalstīja viņa pirmā termiņa laikā.
Puse vēlētāju neatbalsta Trampa tirdzniecības politiku, 61% — ka prezidentam nebūtu tiesību uzlikt tarifus bez Kongresa apstiprinājuma, kamēr 63%, tajā skaitā 40% republikāņu atbalstīja domu, ka “prezidentam nav tiesību deportēt likumīgus migrantus, kuri ir protestējuši pret Izraēlu.”
Laikraksts Washington Post savukārt konstatēja, ka 53% amerikāņiem nepatīk tas, kā Tramps dod imigrācijas lietas. Februārī vairāk nekā puse to atbalstīja.
Post vēsta, ka 90% demokrātu, 56% neatkarīgo vēlētāju un 11% republikāņu ir negatīvās domās par to, kā prezidents izturas pret imigrāciju.
Taujāti par to, vai Trampa tirdzniecības politika paaugstinās cenas, puse atbildētāju piekrita domai, ka tās pamatīgi pieaugs, bet 30% — ka tās pieaugs “vidēji.” Puse amerikāņu ir ļoti norūpējušies par domu, ka Amerikas tautsaimniecībā nākamo pāris mēnešu laikā varētu sākties recesija.
Ir, starp citu, speciālisti, kuri uzskata, ka recesija jau ir sākusies.
Trampam draudzīgais Fox News kanāls veica pētījumu, kurā konstatēts, ka tikai 38% amerikāņu atbalsta Trampa pieeju tautsaimniecībai, 58% neatbalsta viņa prezidentūru vispār, un 59% bija neapmierināti par to, kā Tramps izmanto inflāciju. Vien 30% uzskata, ka politika valstij palīdz.
Te jāpaskaidro, lai arī telekanāls Fox News ir propagandas kanāls, kurš atbalsta republikāņus un nicina demokrātus, uzņēmuma aptauju nodaļa ir nopietna un neākstās.
Starp tiem atbildētājiem, kuri piedzima starp 1995. un 2012. gadu, veseli 69% telekanāla NBC aptaujā teica, ka viņi neatbalsta Trampa pieeju tautsaimniecībai un dzīves dārdzībai.
Vairāk nekā 90% šo jauniešu teica, ka ārzemnieku studentiem ar vīzu vai zaļo karti būtu pieejama tas pats tiesiskums. Tas ir tāpēc, ka Trampa administrācija ir laupījusi studentus no ielām un kopmītnēm.
Vairāki simti nosūtīti uz teroristiem domātu soda nometni Salvadorā. Viens vīrietis turp nosūtīts uz “administratīvas kļūdas pamata.” Cits ir gejs un kosmētikas mākslinieks, un arī viņš nav venecuēliešu bandas loceklis, kā to ir apgalvojusi administrācija.
Mazākums jauniešu atbalstīja Trampa deklarāciju, ka ir tikai divi dzimumi. Tas ir uzbrukums transpersonu kopienai, par kuru republikāņi pērn priekšvēlēšanu laikā sacēla masīvu traci. Tāpat, kā minēju, tie neatbalsta studentus, kuri atbalsta Palestīnu, bez tiesiskuma un spēja pierādīt, ka tie neko sliktu nav izdarījuši.
30. aprīlī būs 100 dienas, kopš Tramps stājās amatā otrreiz, un viņa reitings ir zemāks, nekā jebkuram citam prezidentam mūslaiku ērā.
Prezidenta Džo Baidena reitings tajā pat laikā bija virs 50%, prezidenta Baraka Obamas – tuvu pie 70%, prezidenta Džordža Buša jaunākā – ap 64%, Bila Klintona – mazliet zem 60%.
Džordža Buša vecākā reitings bija tuvu 70%, Ronalda Reigana pāri 70% Džimija Kārtera ap 65%, Ričarda Niksona mazliet pāri 60%, Lindona Džonsona tuvu pie 80%, Džona Kenedija ap 84%, Dvaita Aizenhauera pāri 70%.
Izņēmums šajā ziņā bija prezidentam Džeraldam Fordam. Viņu tuvu 100 dienām atbalstīja mazāk, nekā 50% vēlētāju, lielā mērā tāpēc, ka ļaudis bija neapmierināti par to, ka Fords bija piedevis noziegumus savam priekštecim Niksonam.
Trampa popularitāte baltādainu cilvēku bez koledžas grāda ir samazinājies par 10 procentiem, un tieši šādi cilvēki ir daļa no prezidenta tā dēvētās bāzes.
Washington Post par to vēsta šādi: “Tramps lielākoties saglabā atbalstu no republikāņu bāzes, tajā skaitā daudzi uzskata, ka federāli tiesneši mēģina iejaukties viņa likumīgajā autoritātē.”
Tiesneši Amerikā ir bloķējuši daudz no tā, ko prezidents ir gribējis darīt, tajā skaitā likvidēt visus federālos piešķīrumus, iznīcināt Amerikas starptautiskās palīdzības aģentūru u.c.
Prezidenta atbalstītāji par to ir aurojuši un aicinājuši veikt impīčmentu pret tiesnešiem, kuri tā ir darījuši. Diez vai tur kaut kas izdosies.
Attiecībā uz Ukrainu, martā ziņu žurnāls amerikāņiem vaicāja, vai tie Krieviju un Ukrainu uzskata par sabiedrotajiem vai ienaidniekiem. Attiecībā uz Krieviju, vien 2% to uzskatīja par sabiedroto, bet 45% par ienaidnieku. Ukrainas gadījumā cipari bija 26% un 4%.
Cits pētījums aptaujāja 60 tūkstošus amerikāņu pērn ap valsts prezidenta vēlēšanu dienas. Taujāti par to, ko iesākt ar karu Ukrainā, amerikāņi atbildēja šādi:
Vien pieci procenti atbalsta kaujas grupu sūtīšanu uz Ukrainu. 22% atbalstītu militāra atbalsta zaldātus, 23% saka, ka nevajadzētu iejaukties vispār. 33% atbalsta ieroču sūtīšanu, 37% – Ukrainas atjaunošanu pēc kara, 40% — sankcijas pret Krieviju, 41% – sarunas par miera līgumu, un visi 51% — humanitāras palīdzības nosūtīšanu.
Amerikāņiem arī jautāts par to, kuros gadījumos viņi atbalsta ASV bruņoto spēku izmantošanu ārzemēs.
Vien 18% domā, ka tā vajag darīt, lai palīdzētu ar demokrātijas attīstību. Vien 20% — ka tas jādara, lai nodrošinātu naftas pieejamību.
38% atbalsta armijas izmantošanu, lai apturētu genocīdu, 46% — lai atbalstītu sabiedrotos, pret kuriem vērsts uzbrukums (tas, lieki teikt, ir sevišķi būtiski mūsu valstij), 46% — palīdzēt ANO uzturēt likumu, un 56% — iznīcināt teroristu nometnes.
Tramps jautājumā par Ukrainu ir bijis pa gaisu. Reizēm viņš pauž atbalstu Kremļa fašistam, citreiz atkal Ukrainas prezidentam. Nesen prezidents teica, ja sarunās nebūs progresa, Amerika no tām atteiksies.
Neseno Romas pāvesta Franciska bēru laikā, Tramps tikās ar Volodimiru Zeļenski. Pēcāk abas puses apgalvoja, ka saruna esot bijusi lietišķa un rezultatīva. Tas rada
cerības, ka miera līgumu varētu nodrošināt tuvākajā laikā.
Protams, Kremļa fašists uzstāj, ka tas būtu iespējams tikai tādā gadījumā, ja Krievijai ļautu saglabāt visas teritorijas, kuras tā ir okupējusi, kā arī ar garantiju, ka Ukraina nekad neiestāsies NATO aliansē.
Tramps pirms kāda laiciņa piedāvāja miera darījumu, kurā Amerika kļūtu par pirmo valsti, kura oficiāli atzīst Krimu kā Krievijas sastāvdaļu, kā arī nudien garantēt, ka Ukrainu nekad neaicinās iestāties NATO.
Lieki teikt, ukraiņiem šādas domas nepavisam nav tīkamas.
Tramps pēc tikšanās ar Ukrainas prezidentu savā soctīklā rakstīja šādi: “Nav nekāda iemesla tam, ka pēdējo dienu laikā Putins ir šāvis raķetes civilistu jomās,
pilsētās un ciematos. Man tas liek padomāt, ka viņš negrib karu apturēt, viņš mani krāpj, un tas ir jāatrisina citādāk ar sankcijām pret bankām un dubultām sankcijām. Mirst pārāk daudz cilvēku!!!”
Tramps vienmēr lieto vairākus izsaucēja punktus, lai uzsvērtu savu domāšanu.
Trampa “īpašais vēstnieks” pagājušajā piektdienā pavadīja trīs stundas sarunās ar Kremļa fašistu. Viens no fašista palīgiem teica, ka sarunas esot bijušas “konstruktīvas un ļoti lietderīgas.”
Prezidents Zeļenskis savukārt teica šādi: “Mēs esam gatavi dialogam, un vēlreiz uzsveru, ka tas var būt jebkurā formātā un ar jebkuru cilvēku,” bet “tikai pēc tam, kad pienāk īsts signāls, ka Krievija ir gatava pabeigt karu. Šāds signāls būtu pilnīga un bezierunu uguns pārtraukšana.”
Kremļa fašista spēki turpina bombardēt Kijivu un citas vietas Ukrainā. Acīmredzot fašists šajā lietā nav ieinteresēts.
Attiecībā uz NATO, Zeļenskis teica, ka viņš saprot, ka viņam jābūt pragmātiskam, bet piebilda: “Mums ir jāzina, kādas drošības garantijas Ukrainai ir vajadzīgas.” Ukrainas prezidents runāja par iespējamu militāru kontingentu no Eiropas.
“Tas nenozīmē, ka zaldātiem ir jābūt Ukrainā,” teica Zeļenskis, bet viņš ļoti vēlētos palīdzību ar kiberaizsardzību un “par visu vairāk Patriot klases raķetes un pretgaisa aizsardzības sistēmas.”
Tiekoties ar Eiropas valstu pārstāvjiem, Zeļenskis saņēma piedāvājumu, nodrošināt bezierunu uguns pārtraukšanu debesīs, uz zemes un jūrā. Ukraina tam piekrita.
Dokumentā no tikšanās ir solītas “pamatīgas drošības garantijas, tajā skaitā no Amerikas laikā, kad nav nekāda konsensa starp sabiedrotajiem par to, vai Ukraina varēs iestāties NATO.”
Garantijas būtu līdzīgas NATO dibināšanas līguma 5. pantam, kura ietvaros visām dalībvalstīm ir jāpalīdz valstij, kurai tiek uzbrukts.
Maskava droši vien iebildīs pret domu, ka garantijas dos Eiropas valstis un rīkoties gatavas valstis ārpus Eiropas. Dokumentā teiks, ka “nebūs nekādu ierobežojumu
attiecībā uz draudzīgu ārvalstu spēku klātbūtni, ieročiem un rīcībām Ukrainas teritorijā.
Sarunas par to sāktu pēc tam, kad uguns pārtraukšana stājas spēkā, un sākuma punkts būtu pašreizējās frontes līnijas. Tomēr dokumentā arī solīts, ka Ukraina atgūs kontroli pār Zaprožijas kodolstaciju, kuru krievu spēki ir okupējuši kopš konflikta sākuma.
Jautājumā par darījumu saistībā uz izrakteņiem un minerālvielām, kuras Amerikai dotu pieeju miljardiem dolāru vērtu reto metālu, bet dokumentā arī ir solīts, ka Ukrainai pilnīgi kompensēs to, tajā skaitā caur Krievijas aktīviem, kuri paliks iesaldēti līdz brīdim, kad Krievija kompensēs kaitējumu, kādu tā ir radījusi Ukrainā.
Visticamāk Maskava arī iebildīs pret to.
Krima dokumentā nav minēta vispār. Amerikas atzīšana būtu milzīga līnija smiltīs Ukrainai un tās sabiedrotajiem Eiropā. Tas arī būtu starptautiskā likuma pārkāpums.
Zeļenskis šo domu noraidīja, jo tas pārkāptu Ukrainas konstitūcijai. “Piekrītu prezidentam Trampam, ka Ukrainai nav pietiekami daudz ieroču, lai atgūtu kontroli Krimas pussalā ar varu, bet pasaulei ir iespējas uzlikt sankcijas un cita veida ekonomisku spiedienu” – tā pateica Ukrainas prezidents.
Grūti spriest, cik ilgi konflikts starp Kremļa fašistu un Ukrainu turpināsies. Ceru, ka tas būs drīz, un Ukraina atgūs savas teritorijas un nudien kaut kad paredzamajā laikā kļūs par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti!
