Kārlis Streips: “Šodien bija pēdējā diena kādreizējam prezidentam Trampam samaksāt gandrīz pusmiljardu dolāru drošības naudā, lai nosegtu gandrīz pusmiljarda dolāru piespriesto sodu” 0
Pagājušajā ceturtdienā Saeimā bija kārtējā plenārsēde. Tā sākās plkst. 9.00 no rīta un turpinājās līdz plkst. 16.48 pēcpusdienā. Pa to starpu deputātiem plkst. 10.00 no rīta bija iespēja doties pīppauzē, arīdzan bija pārtraukums, kura laikā gudrās galvas varēja pusdienot. Taču kopumā ņemot, ļoti civilizēta darba diena mūsu tautas pārstāvjiem tā bija.
Cita starpā Centrālā vēlēšanu komisija tika pie jaunas locekles vārdā Ina Svilāne. CVK patlaban gatavojas Eiropas parlamenta vēlēšanām, kādas paredzētas 8. jūnijā. Komentāra rakstīšanas dienā 76 dienas līdz tam brīdim bija palikušas.
Zinu, šogad bijušas plašas diskusijas par faktu, ka ilgus gadus vēlēšanu komisijai datortehnikas pakalpojumus sniedza viens un tas pats uzņēmums, bet pirms kāda laiciņa uzņēmums iekūlās nepatikšanās ar kriminālizmeklēšanu, un tāpēc šogad tas vēlēšanu procesā vairs piedalīties nedrīkstēja.
Ceru, ka atradies jauns variants, jo centrālais jautājums ir par centralizētu vēlētāju reģistru, kāds ļauj Latvijas pilsoņiem balsot jebkurā iecirknī vēlēšanu dienā, vienlaikus pārliecinoties, ka kāds, kurš jau ir nobalsojis Tīnūžos, necenšas pēc tam vēlreiz balsot Pampāļos.
Es personīgi vēlēšanās piedalīšos obligāti. Zinu, kur atrodas mans iecirknis. Tas ir netālu no manas dzīves vietas Purvciemā. Tas ir 82. iecirknis, un tas atrodas celtnē ar nosaukumu Nevalstiskās organizācijas nams.
Nama nosaukums it kā liecina, ka tajā darbojas tikai viena visvarena nevalstiska organizācija. Patiesībā tas ir centrs daudzām NVO, kas atvērts 2013. gadā.
Laikā kopš esmu dzīvojis Purvciemā, divreiz esmu devies uz Nevalstiskās organizācijas namu ar mērķi pildīt savu pilsoņa pienākumu. Pirmā reize bija 2020. g. 29. augustā, pusotru mēnesi pēc tam, kad pārcēlos no centra. Tās bija Rīgas Domes ārkārtas vēlēšanas, kurās, prieks kur rodies, pirmoreiz desmitgades laikā izdevās Latvijas galvaspilsētu atbrīvot no Saskaņas/Gods kalpot Rīgai kliķes. Tas bija labs rezultāts.
2023. g. 1. oktobrī savukārt bija 14. Saeimas vēlēšanas. Arī tur es piedalījos.
Pirms šī gada pēdējās Eiropas Parlamenta vēlēšanas bija 2019. gadā. Esmu rakstījis citreiz, bet šonedēļ atkārtošu faktu, ka tajās piedalījās nudien nožēlojams vēlētāju procents. Mazāk nekā trešā daļa, un atgādināšu ne pirmo un droši vien ne pēdējo reizi, ka tas atļāva Kremļa lakstīgalai Ždanokai kārtējo reizi iegūt piecu gadu mandātu Briselē ar mazāk nekā 30 tūkstošiem balsu.
Saeima minētajā datumā arīdzan uzklausīja gadskārtējo ziņojumu no Latvijas tiesībsarga. Pilnu ziņojuma tekstu var atrast gan Saeimas, gan arī ombuda mājaslapā. Tapa noraidīts opozīcijas pieprasījums finanšu ministram izteikt neuzticību.
Mandātu un iesniegumu komisijai savukārt nodoti divi pieteikumi no portāla Manabalss.lv. Viens ir ar ieteikumu sākumskolās un pamatskolās aizliegt viedierīču lietošanu skolēnu starpā.
Piekrītu par visiem 100 punktiem. Es laikam tāds vecmodīgs, bet man kremt redzēt tik daudz jauniešu transportā un citur sagumušus pāri saviem telefoniem vai citām ierīcēm.
Vai šie bērni lasa grāmatas? Vai viņi dodas rotaļās vai pārgājienos? Droši vien daži tā dara, bet citiem bērniem vecāki ir tik aizņemti, ka bērns, kas ir iegrimis savā telefonā, ir kā dieva sūtīts. Kādreiz tādu pašu funkciju spēlēja televizors.
Otrs pieteikums bija par veselības aprūpes jautājumiem:
“Lūdzu Saeimu izskatīt iniciatīvu un rast risinājumu – noteikt elektroniskās sistēmas izveidi, lai visas slimnīcas, medicīnas iestādes un poliklīnikas ir saslēgtas vienā elektroniskā sistēmā, kas neļauj pierakstīties pie vienas specialitātes ārsta vairākās vietās, tā radot rindas. Tāpat ir jānosaka maksimālais gaidīšanas laiks, kuru medicīnas iestādes nedrīkst pārkāpt.”
Te būtu jākonstatē, ka valstij ar elektroniskām sistēmām īpaši gludi nav gājis. Varam atcerēties fiasko ar E-veselību, E-skolu un citām sistēmām, kuras jau no paša sākuma nedarbojās tā, kā tām bija vajadzīgs darboties.
Nepārprotiet. Būtu mūsu valstī vienota pieteikšanās sistēma uz ārsta vizītēm, kas nodrošina rindas neesamību un pieeju vajadzīgajam, es teiktu urrā. Taču tādas sistēmas izveidošana prasītu ļoti daudz laika un ļoti daudz naudas.
Kā minēju, pagājušajā ceturtdienā mūsu tautas pārstāvjiem bija tāda pilna darba diena no deviņiem no rīta līdz gandrīz septiņpadsmitiem vakarā.
Tas nav tā vienmēr bijis. Pērn martā, kad deputātu priekšā bija jautājums par 2023. gada valsts budžetu, sēde kā vienmēr sākās plkst. 9.00 no rīta, bet šajā gadījumā tā beidzās nākamajā dienā plkst. 8.58 no rīta. Cauru diennakti deputāti pavadīja darbā.
Tam bija savs iemesls. Uz galīgo lasījumu deputāti un citi bija iesnieguši 206 priekšlikumus. Gandrīz visos gadījumos opozīcijas deputāti pieprasīja reģistrētu balsojumu ar debatēm. Tāpēc sanāca diennakts.
Pērn decembrī par šī gada budžetu spriežot, deputāti no pieredzes pavasarī bija ko iemācījušies. Priekšlikumu uz galīgo lasījumu bija vēl daudz vairāk nekā pavasarī par pagājušā gada budžetu spriežot.
Taču šoreiz deputāti nolēma procesu sadalīt pa daļām. Pirmā sēde bija ceturtdien 7. decembrī, otra bija nākamajā dienā un trešā, lai ar cik tas nebūtu bijis neierasti, bija sestdien, 9. datumā.
2008. gadā, kad uzradās globālā finanšu krīze, Saeimas deputāti pavadīja vairāk nekā diennakti spriedelējot par to, kā uz to reaģēt.
Savukārt 2020. g. novembrī pienāca kārta izdebatēt 2021. g. budžetu, bet minētajā laika posmā plosījās Covid-19 pandēmija, un tāpēc deputātiem nācās strādāt attālināti. Trīs atsevišķas sēdes veltītas budžeta apspriešanai.
Nav par visu varu vajadzīgas debates par budžeta lietām. 2020. gada pavasarī, arīdzan attālināti, Saeima apsprieda jaunu administratīvi teritoriālo reformu kārtu. Bija daži deputāti, kuri centās apgalvot, ka tas bija pārāk sarežģīts un nopietns jautājums, lai to apspriestu neklātienē.
Bija pat daži tādi, kuri apgalvoja, ka neklātienes sēdes neatbilst Satversmei. Satversmes Juridiskais birojs pateica, ka nevajag ākstīties, tā tas nebūt nav.
Reformu izskatīšana prasīja vairākas dienas, un šajā gadījumā likuma pieņemšana un izsludināšana nebija pēdējais vārds. Šajā reformu kārtā liels skaits maziņu novadiņu tika samazināts līdz krietni mazākam skaitam lielāku novadu.
Daudzviet Latvijā bija novadi, kuru ļaudis gribēja pievienoties tam novadam, bet ne citam. Strīdi un kašķi bija pamatīgi. Vairākos gadījumos jautājums nonāca Satversmes tiesas priekšā.
Ļoti daudz laika nebija, jo, 2021. gada jūnijā bija paredzēts pašvaldību vēlēšanas jaunās iekārtas ietvaros. Rīgā nē, jo Rīgā 2020. g. augustā bija ārkārtas vēlēšanas, lai izvēlētu jaunu domi tās vietā, kuru Vides Aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija bija padzinusi negodā.
Taču vienā gadījumā gadījās misēklis. Satversmes tiesa spriedumu par to, vai Varakļānu novadu pievienot Madonas vai Rēzeknes novadam, pasludināja pavisam īsi pirms pašvaldību vēlēšanām minētā gada 5. jūnijā.
Galu galā Varakļānu un Rēzeknes novadā vēlēšanas bija tā paša gada septembrī. Visu laiku kopš tam Varakļānu novadiņš ar 289 kvadrātkilometru teritorijas un mazliet mazāk par 3000 iedzīvotājiem ir pastāvējis viens pats un atsevišķi.
Tomēr ne vienmēr budžeta un citu jautājumu izskatīšana prasa ilgu laiku tad, kad attiecīgā sistēma tai ir gatava.
Otrs variants ir pagaidīt līdz pašam, pašam, pašam pēdējam mirklītim un tad censties kaut ko glābt.
Tāda pēdējo mēnešu laikā ir bijusi situācijā manā dzimtenē un konkrēti ASV Kongresa apakšpalātā.
Šī gada valsts budžeta izskatīšana sākās pērn vasarā, taču ilgu laiku apakšpalātas Republikāņu partijas vairākums nespēja nonākt pie jebkāda kopsaucēja.
Frakcijas maniakālie kadri vēlas masīvu samazinājumu Amerikas sociālās aizsardzības izdevumu jomā. Tā kaut ko citi pieļaut negrib, un sausais atlikums bija tāds, ka vairākkārt palāta nevis pieņēma budžetu, bet gan pieņēma esošā budžeta pagarinājumu.
Jau pirmajā reizē tas bija iespējams tikai tāpēc, ka Demokrātu partijas frakcijas deputāti piekrita atbalstīt minēto pagarinājumu.
Taču sadarbība ar nīstajiem demokrātiem republikāņu frakcijas mērkaķiem bija nepiedodams grēks, un viņi panāca spīkera Kevina Makārtija atstādināšanu no amata.
Trīs nedēļas republikāņi ņēmās, iekams viņi ievēlēja jaunu spīkeru Maiku Džonsonu. Viņam ar sava kaķu bara ganīšanu neklājās ne kripatiņu vieglāk nekā priekštecim, un vairākkārt pērn nācās atkal pieņemt budžeta pagarinājumu ar demokrātu frakcijas deputātu palīdzību.
Katru reizi tas bija vajadzīgs galvenokārt tāpēc, ka gadījumā, ja nebūtu ne budžeta, ne pagarinājuma, Amerikas valdībai nāktos pārtraukt savas funkcijas un principā slēgt savas durvis.
2018. gada decembrī sākās šāds pārtraukums valdības darbā tāpēc, ka toreizējais ASV prezidents Donalds Tramps Kongresam bija pieprasījis piecus miljardus dolāru mūra celšanai gar robežu ar Meksiku, un Kongress bija pateicis nē.
Krīze sākās minētā gada 22. decembrī – tieši uz Ziemassvētkiem tūkstošiem un tūkstošiem federālu darbinieku palika bez darba un algas. Process beidzās tikai nākamā, 2019. g. janvāra beigās, kad Tramps beidzot piekāpās.
Šajā gadījumā pēdējā diena pirms valdības slēgšanas bija pagājušajā piektdienā 22. martā. Spīkers Džonsons saprata, ka savas frakcijas aptrakotos kadrus viņš šajā gadījumā varēja ignorēt. Balsojums bija par pilnu valsts budžeta finansēšanu līdz šī gada oktobrim.
286 par 134 pret. Pāris stundas vēlāk Senāts to apstiprināja ar 74 balsīm par un 24 pret. Nakts tumsā prezidents Baidens likumu paketi parakstīja, un līdz ar to krīze bija beigusies vēl nesākusies.
Ja jūs šo komentāru lasāt pirmdien, 25. martā, tad varu pateikt, ka šodien bija pēdējā diena kādreizējam prezidentam Trampam samaksāt gandrīz pusmiljardu dolāru drošības naudā, lai nosegtu gandrīz pusmiljarda dolāru piespriesto sodu par faktu, ka Trampa organizācija un ģimenīte gadiem un gadiem sen bija nodarbojusies ar prastu krāpniecību.
Drošības nauda vajadzīga tāpēc, ka Trampa juristi solīja spriedumu par korumpētību pārsūdzēt, un tādā gadījumā nauda stāv rezervē vienalga, vai apelācijas līmenī spriedums tiks uzturēts vai kaut kā grozīts.
Nupat aizgājušajās brīvdienās Tramps savā muļķīgajā soctīklā dižojās, ka viņam esot 500 miljardi dolāru brīvos līdzekļos, kurus viņš gribēja izdot sakarā ar savu kampaņu atgriezties Baltajā namā.
Neviens šim apgalvojumam īsti neticēja, jo pagājušās nedēļas sākumā Trumpa juristi iesniedza oficiālu dokumentu tiesā ar apgalvojumu, ka viņu klientam tādas naudas nav un arī nebūs.
Tā vai citādi, Donalda Trampa juridiskās likstas ir pamatīgas un masīvas. Visticamāk pirmā tiesāšana krimināllietā būs par klusēšanas naudas maksāšanu erotisko filmu aktrisei, lai viņa ciestu klusu par afēru, kāda viņai bija ar Trampu laikā kad Trampa trešā sieva sēdēja mājās un auklēja nesen piedzimušo dēlu.
Tiesas procesam bija paredzēts sākties šodien, 25. martā, taču pēdējā mirklī uzradās kaudze dokumentu no Amerikas Tieslietu ministrijas saistībā ar lietu, un tāpēc tiesnesis piekrita tiesāšanas sākumu atlikt, bet pārāk ilgi ne. Visticamāk process sāksies kaut kad aprīlī.
Augstākā tiesa patlaban stiepj gumiju attiecībā uz kādreizējā prezidenta visnotaļ ekstravaganto apgalvojumu, ka viņam kā bijušajam prezidentam pienākas pilnīga imunitāte pret jebkādām krimināllietām vai civillietām visa mūža garumā.
Tiesa argumentus no abām pusēm uzklausīs 25. aprīlī. Pieņemot, ka tur vairākums neatradīsies domai, kas principā sagrautu visu ASV tiesiskuma sistēmu, nākamā krimināllieta, kura ir iepauzēta šī disputa dēļ, būs par dumpja sarīkošanu ASV Kapitolijā 2021. gada 6. janvārī.
Džordžijā ir lieta par aicinājumu viltot vēlēšanu rezultātus. Tur Trampa juristi centās apgalvot, ka prokurorei esot kaut kāds interešu konflikts, jo viņai esot bijušas romantiskas attiecības ar vienu no padotajiem prokuroriem.
Tiesnesis sprieda, ka interešu konflikta nav, bet arīdzan, ka Trampa cilvēki spriedumu var pārsūdzēt. Pa to laiku prokurore ir teikusi, ka viņa negaidīs. Arī tur kaut kad paredzamajā nākotnē taps noteikts tiesas procesa sākuma datums.
Un tad vēl krimināllieta Floridā par slepenu dokumentu neatļautu turēšanu privātpersonas mājās, par melošanu par dokumentu esamību, par centieniem bloķēt valsts iespējas nozagtos dokumentus atkal atgūt.
Tur ir radikāli konservatīva tiesnese, kuru Republikāņu frakcija Senātā amatā iebīdīja laikā, kad prezidents Džo Baidens jau bija uzvarējis 2020. g. valsts prezidenta vēlēšanās.
Viņai ir minimāla pieredze ar lietām vispār, un šī lieta par Trampu un dokumentiem viņai attiecīgā tieslietu apgabalā tika piešķirta uz nejaušības principa. Laikā kopš tam tiesnese ir nākusi ar vairākiem nudien dīvainiem spriedumiem. Divos gadījumos apelācijas tiesa skarbi noraidīja viņas domāšanu un sabāra tiesnesi par nekompetenci.
Ārpus tā ir skaidrs, ka šī tiesnese ir gatava darīt visu iespējamo, lai stieptu gumiju lietas izskatīšanā, un nav ārpus iespējas, ka tas ir tāpēc, ka Trampa cilvēki viņai ir iestāstījuši, ka tā vajag darīt. Iespējams, tiesnese tiks atstādināta, un tādā gadījumā pie lietas ķersies cits, jādomā – ar plašāku pieredzi esošs tiesnesis.
Līdz 2024. gada valsts prezidenta vēlēšanām komentāra rakstīšanas dienā bija palikušas 226 dienas. Ir skaidrs, ka kandidāti būs Baidens un Tramps. Būs pāris trešās puses kandidātu, bet man personīgi izvēle te ir un būs tikai viena.
Balsošu par to kandidātu, pret kuru nav vērsta 91 kriminālapsūdzība četrās dažādās lietās. Par kandidātu, pret kuru amatā esot netika divreiz vērstas un apstiprinātas impīčmenta klauzulas. Par kandidātu, kurš nemaigojas ar Kremļa fašistu un citiem pasaules tirāniem un autokrātiem. Par kandidātu, kurš neizlikās, ka Covid-19 pandēmija ir kaut kāda fikcija vai sazvērestības teorija.
Par kandidātu, kurš divu gadu laikā, kad abās Kongresa palātās Demokrātu partijai bija vairākums, panāca masīvi daudz ko, tajā skaitā milzīgu palīdzību amerikāņiem sakarā ar minēto pandēmiju, bet arī masīvu infrastruktūras attīstības likumu, likumu par pusvadītāju ražošanu Amerikā un ne vairs Ķīnā, lielāko likumu ASV vēsturē, kas vērsts klimata maiņas remdināšanā, un daudz ko citu.
Es balsošu par Baidenu. Jā, viņam ir 81 gads, un viņš ir daudz lēnāks nekā viņš bija savos 40 gados ASV Senātā un astoņos gados kā viceprezidents.
Taču alternatīva šajā gadījuma ir vienkārši un absolūti neiedomājama!
