Kārlis Streips: Šis būs lielu un mazu vēlēšanu gads visā pasaulē 0
Sestais janvāris. Šī komentāra publicēšanas dienā ir Zvaigznes diena. 12 dienas kopš Ziemassvētkiem, kas atzīmēti Ziemassvētku dziesmā “The Twelve Days of Christmas.”
Bībelē Zvaigznes diena ir saistīta ar to, kā pie jaundzimušā Jēzus it kā ieradās trīs gudri vīri no austrumiem. Viņi zināja no praviešu darbiem, ka bija paredzēts dzimt Dieva dēlam. Debesīs ieraudzīja zvaigzni, kas šķita viņus suminām, un tā nu tie devās ceļā.
Vispirms gudrie ieradās Jeruzalemē, kur viņi devās pie karaļa Hēroda ar jautājumu, kur Jēzus piedzima. Protams, Hērods negribēja citu ķēniņu savā valstībā.
Gudrie uzzināja, ka Jēzus piedzima Betlēmē un devās turp. Bībelē vēstīts, ka atkal parādījās zvaigzne debesīs, kura tos veda Betlēmes virzienā un tad apstājās virs vietas, kur Kristus bija piedzimis.
Nezinu, ko Marija un Jāzeps padomāja par šiem dīvainajiem vīriem, kuri tur bija uzradušies. Droši vien tie papriecājās, ka tiem dāvāts zelts, bet diez vai tie saprata vīraku un mirru.
Ar šo stāstu ir vēsturiska nelaime. Karalis Hērods eksistēja, bet viņš mira 4. gadā pirms mūsu ēras un tātad – četrus gadus pirms Jēzus piedzimšanas.
Bībelē Hērods ir dzīvs tad, kad pienāk Jēzus mūža beigas. No tā var spriest, ka svētie raksti lielākoties ir daiļliteratūra.
6. janvārim arī ir cita nozīme. Jau labu laiku Amerikā tas ir datums, kurā abas Kongresa palātas tiekas ārkārtas sēdē ar mērķi, saskaitīt Elektorālās koledžas balsis.
Kā zināms, pirms četriem gadiem Donalds Tramps, kurš bija zaudējis 2020. gada vēlēšanās, uzsūtīja lielu pūli Kapitolijam, kur tas marodēja vairāku stundu garumā, kamēr pats Tramps sēdēja Baltajā namā, to visu skatījās televīzijā, un tīksminājās.
Galu galā balsis tika saskaitītas vēlā nakts stundā, bet vienalga vairāki Republikāņu partiju pārstāvošie senatori un visai liels skaits partijas pārstāvju apakšpalātā nobalsoja neatzīt rezultātus no vairākiem štatiem.
Šogad visam jābūt mierīgi, jo Kamalas Harisas cilvēki neiebilda pret vēlēšanu rezultātiem. Līdz ar to, šodien saskaitīs 312 balsis Trampam un 226 balsis Harisai.
Harisa patlaban ir aizejošā viceprezidente, un tāpēc viņai būs jāvada abu palātu sēde. Grūti spriest, vai viņa par to būs skumja vai aizvainota.
Lielākais politiskais notikums Latvijā savukārt būs pašvaldību vēlēšanas 7. jūnijā.
Visas Latvijas pašvaldības ir darbojušās četru gadu garumā, kamēr Rīgas domi, kā zināms, 2020. gada februārī Saeima nobalsoja par domes atlaišanu, jo Rīgas pašvaldībā bija drausmīgs haoss.
Ārkārtas vēlēšanas bija paredzētas tā paša gada aprīlī, bet Covid-19 pandēmijas dēļ tās atliktas līdz augustam.
Rīdzinieki laimīgā kārtā nobalsoja par Saskaņas un Gods kalpot Rīgai tandēma likvidēšanai. Ja 2017. gadā tas saņēma 32 mandātus, tad 2020. gadā vairs tikai 23 no 60 kopējām vietām.
Kādreizējais mērs Nils Ušakovs aizmuka uz Briseli, kur pērn viņš ievēlēts uz otru termiņu. Tāpat arī viens no viņa pēctečiem Mārtiņš Staķis, lai gan viņš nemuka no kriminālapsūdzībām.
Amerikā 20. janvārī būs Donalda Trampa inaugurācija. Pirms pāris dienām šis nožēlojamais cilvēks pasūdzējās, ka karogi tajā dienā būs nolaisti tāpēc, ka 29. decembrī 100 gadu vecumā mūžībā aizgāja kādreizējais ASV prezidents Džimijs Kārters.
Tramps savā muļķīgajā soctīklā vaimanāja, ka Demokrāti par to esot “aizrāvušies” un tie “domājot tikai par sevi.”
2025. gadā būs vēlēšanas daudzās valstīs, bet vispirms gribu pieminēt Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes vēlēšanas.
Viena nepastāvīga vieta padomē pienākas valstīm Austrumeiropā. Latvija sacenšas pret Melnkalni, un grūti spriest, kas tur notiks. Vēlēšanas paredzētas šī gada vidū, tad jau redzēsim.
Jau 26. janvārī paredzētas valsts prezidenta “vēlēšanas” Baltkrievijā. Varam atcerēties, pirms četriem gadiem šķita visnotaļ skaidrs, ka valsts ilggadīgais diktators bija zaudējis, bet opozīcijas ļaudis režīms vajāja, apcietināja, spīdzināja.
Kandidāte Svetlana Cihanovska, kura visticamāk saņēma vairākumu balsu, bija spiesta mukt trimdā. Cik zinu, patvērumu viņa ir atradusi Lietuvā.
Diktators ir pieteicies uz septīto termiņu amatā. Daudzi citi kandidāti noraidīti, un visticamāk viņš atkal apgalvos, ka par viņu balsojuši ap 80 procentiem vēlētāju. 2020. gadā vēlēšanu komisija apgalvoja, ka tādu bija 81,04 procenti. Diez vai tas tā bija.
Valsts prezidenta vēlēšanas šogad arī paredzētas Rumānijā, kur pirmās kārtas rezultāti likvidēti, jo procesā pārāk daudz iejaucās Kremļa fašista valsts.
Maijā, lai gan vēl nenoteiktā datumā, prezidenta vēlēšanas būs Polijā. Tāpat vēl nav zināms datums vēlēšanām Īrijā, bet Horvātijā vēlēšanu otrā kārta paredzēta jau 12. janvārī.
23. februārī būs Bundestāga vēlēšanas Vācijā. Tur kanclera Olafa Šolca vadītā koalīcija sabruka sakarā ar strīdu par valsts budžetu. Lielākais jautājums ir par to, kādi būs rezultāti radikālajai Alternatīva Vācijai partijai.
Cita starpā tai atbalstu jau ir paudis Amerikas miljardieris Īlons Masks, kurš ir aktīvi piedalījies Trampa procesos. Ir cilvēki, kuri uzskata, lai arī neviens par viņu nebalsoja, Masks principā ir topošais valsts prezidents.
Vieglāk būs Čehijā, kur vēlēšanām jānotiek līdz oktobrim, bet datums vēl noteikts nav.
Parlamenta vēlēšanas arī būs Kosovā, Lihtenšteinā, Moldovā, Norvēģijā un Lielbritānijā.
Pašvaldību vēlēšanas būs ne tikai mūsu valstī, bet arī Austrijā, Dānijā, Somijā, Vācijā, Portugālē un Itālijā.
Ārpus Eiropas šogad valsts prezidenta vēlēšanas paredzētas Kamerūnā, Ziloņkaula krastā un Togo. Parlamenta vēlēšanas Burundi, Kamerūnā, Centrālāfrikas Republikā, Komorasā, Ēģiptē, Gabonā, Malāvijā, Seišelā, Tanzānijā, Argentīnā, Belizā, Bolīvijā, Kanādā, Čīlē, Ekvadorā, Grenlandē, Gajānā, Hondurasā, Jamaikā, Svētajā Vincentā, Surinamā, Trinidadā, Venecuēlā, Irākā, Japānā, Kirgizstānā, Pakistānā, Filipīnās, Singapūrā, Tadžikistānā, Austrālijā, Mikronēzijā, Nauru, Tongā un Vanuatu.
Amerikā vēlēšanas visbiežāk notiek reizi divos gados pārskaitļa gados, bet Ņūdžersijā un Virdžīnijā šogad vēlēs gan štata gubernatoru, kā arī štata parlamenta locekļus.
Ārpus vēlēšanu lietām, 1. janvārī Rumānija un Bulgārija pievienojās Eiropas savienības Šengena zonai. Lihtenšteina kļuva par 37. valsti pasaulē, kur legalizētas viendzimuma laulības. 22. janvārī Taizeme kļūs par 38. valsti, kur tas noticis. Ukraina pārtrauca krievu dabasgāzes transportu savā teritorijā. Ņūorleānā cilvēks ietriecās svētku pūlī un nogalināja 15 cilvēkus, ievainoja 35 citus.
Iespējams, ka 19. janvārī Amerika aizliegs portālu Tiktok tāpēc, ka tas pieder uzņēmumam no Ķīnas.
Februārī paredzēts, ka uz zemes atgriezīsies divi amerikāņu astronauti, kuri tur ieradās pērn jūnijā uz nedēļu, bet tad izrādījās, ka bija problēmas ar transporta lietām un viņi turpat vien ir palikuši.
8. martā sāksies speciālās Olimpiskās ziemas spēles cilvēkiem ar īpašām garīgām vajadzībām. Šīs ir spēles, kuras rīko ārpus Paralimpisko spēļu sistēmai, un pirmoreiz tās organizētas 1968. gadā.
Starptautiskais ledus hokeja čempionāts šogad būs no 9. līdz 25. maijam Zviedrijā un Dānijā. Nupat mūsu jaunieši viņu čempionātā tika tālāk, nekā jebkad pirms tam. Cik zinu, konkrēti šodien, 6. janvārī, viņiem paredzēts atgriezties no Kanādas. Pieļauju, svinības lidostā vai arī pie Brīvības pieminekļa būs varenas.
13. maijā Šveicē sāksies šī gada Eirovīzijas dziesmu konkurss. Latvijā 1. februārī būs Supernovas pusfināls, kurā piedalīsies 20 mākslinieki, tajā skaitā Justs, kurš 2016. gada Eirovīzijā tika līdz 15. vietai, kā arī Markus Rīva, kurš procesā ir piedalījies ļoti bieži, tajā skaitā divreiz iegūstot otro vietu Latvijas konkursā.
FIFA Klubu Pasaules kauss šogad būs Amerikā un sāksies 15. jūnijā. Tas nav lielais Pasaules kauss, tur piedalās labākie klubi pasaulē. Šogad kopumā būs 32 komandas.
Jūnijā arī būs liels NATO samits, šoreiz pirmoreiz Nīderlandē. Paredzēts, tur galvenā tēma būs Kremļa fašista agresija Ukrainā, kas protams ir būtiska lieta arī mums.
1. jūlijā Bulgārijai paredzēts akceptēt Eiropas Savienības kopvalūtu un kļūt par 21. eirozonas dalībvalsti.
Šogad arī paredzēts pasaules ūdenssportu čempionāts Singapūrā, tā dēvētās Pasaules spēles Ķīnā, volejbola pasaules čempionāts Filipīnās, kā arī pasaules vieglatlētikas čempionāts Japānā. Plus vēl FIFA sieviešu pasaules kauss novembrī un decembrī Filipīnās.
3. oktobrī no troņa atkāpsies Luksemburgas lielhercogs Enrī par godu dēlam Gijaumam, kurš kļūs par Gijaumu piekto.
14. oktobrī uzņēmums Microsoft pārtrauks atbalstu Windows 10 versijai.
15. oktobrī sāksies kārtējā Frankfurtes grāmatu izstāde, kur labus panākumus reizēm ir guvuši autori un izdevniecības no Latvijas.
Novembrī savukārt būs ANO kārtējā klimata maiņas konference, šajā gadījumā Brazīlijā. Pēdējā konference bija Azerbaidžānā, kura ir liela fosilo vielu eksportētāja, un kura tāpēc negribēja īpaši runāt par alternatīviem resursiem.
Kaut kad šogad būs pasākums Romas katoļu baznīcā, lai atzīmētu 1700 gadus kopš Nicejas padomes, kurā noteikti baznīcas un tās dievkalpojumu pamatprincipi. Padome 325. gadā tikās no maija vidus līdz jūlija beigām.
Norvēģijā paredzēts aizliegt mašīnu pārdošanu, kuras lieto benzīnu vai dīzeļa benzīnu.
Decembrī kā vienmēr būs Nobela prēmiju izsludināšana.
Protams, šis gads ir sācies ar konfliktiem daudzviet pasaulē. Ukrainā Kremļa fašista spēki apgalvo, ka tie atguvuši plašu teritoriju okupētajā Donbasā. Ukraina beidzot saņēma Amerikas atļauju bombardēt vietas Krievijā un aktīvi tā ir darījusi.
Sīrijā šis gads būs būtisks, lai noteiktu, vai tā kļūs par demokrātiski pārvaldītu valsti. Kā zināms, nesen nemiernieki gāza Asādu ģimenītes režīmu, kurš bija valdījis ar masīvām represijām jau vairāk nekā pusgadsimtu.
Par to, cik tas būs sarežģīti, liecina fakts, ka pret nemiernieku vadoni Amerika jau sen izsludināja 10 miljonu dolāru galvas naudu, viņu uzskatot par teroristu.
Izraēla turpina karot Gazas joslā, kura ir gandrīz pilnībā noslaucīta no zemes virsas, bet tur joprojām dzīvo gandrīz divi miljoni nelaimīgo. Tāpat bombardēšana bijusi Libānā, kura jau vairāku gadu garumā principā ir bijusi bez jebkādas pārvaldes sistēmas.
Sarežģīta, ļoti sarežģīta mūsu pasaule. Viens jautājums ir par to, kā jaunā Amerikas administrācija attieksies pret šiem jautājumiem.
Cita starpā Tramps ir dižojies, ka viņš jau drīz pēc stāšanās amatā sazināsies ar Kremļa fašistu, un viņi nolems, ko iesākt ar Ukrainu. Lieki teikt, diez vai Kijiva par tā kaut ko priecāsies.
Pabeigšu ar personīgu lietu. Man jūlijā būs 65. dzimšanas diena, kas nozīmē, ka Latvijā es būšu pensionārs.
Turpināšu TV24 vadīt raidījumu “Streips pārlūko pasauli” un rakstīt komentārus šim portālam.
Laimīgu jauno gadu visiem portāla lasītājiem! Ceru, ka ikkatram un ikkatrai gads būs tik vien veiksmīgs un labs, cik tas ir iespējams!
