Kārlis Streips: Rinkēviča kungs kopš ievēlēšanas ir palicis pavisam cilvēcīgs 0
Autors: Kārlis Streips
Priecīgus Ziemassvētkus visiem LA.LV lasītājiem! Ceru, ka svētvakars bija jauks un ģimenisks uz Ziemassvētku vecītis zem eglītes nolika tieši to, ko sirds kārojās.
Pats svētkus atzīmēju Vakarbuļļos, kur dzīvo mana pamāte, kā arī mans pusbrālis ar savu ģimeni. Mans sniegums svētku galdam bija kukurūzas sacepums, kuru kaut kad sen pagatavoju kādam ģimenes pasākumam. Pusmāsai iegaršojās ļoti, un arī vakar ģimenes locekļi to ēda ar gardu muti.
Dāvanā saņēmu virtuves termometru, jo iepriekšējais bija salūzis. To es ar Ziemassvētku rūķi jau biju sarunājis iepriekš, tāpēc pārsteiguma nebija.
Kad pienāca laiks man doties mājās, svainis mani aizveda līdz 3. autobusa sākumpunktam. Ar to biju ieradies Buļļos, bet no pieturas punkta līdz pamātes un pusbrāļa mājām vēl pāris kilometri bija braucami.
Vakarbuļļi ir apmēram attālākais Rīgas mikrorajons, vismaz no mana Purvciema raugoties.
Diemžēl, nepareizi vakar bijām identificējuši 3. autobusa sākumpunktu Buļļos. Tas man pabrauca garām degunam. Nostāvēju kādu mirkli sašļucis, bet tad sazvanīju Panda Taxi, apmēram pēc piecām minūtēm tas bija klāt, un mājās tiku krietni ātrāk nekā tas būtu bijis sabiedriskajā transportā, lai arī maķenīt dārgāk. Ne vainas.
Šī 2023. gada pēdējā vai priekšpēdējā komentārā gribu atskatīties uz to, kas šogad mūsu valstī un citur pasaulē ir noticis.
Politika Latvijā gadu sāka ar jaunu 14. Saeimu un 14. Saeimas apstiprināto Krišjāņa Kariņa valdību. Parlaments jauno sasaukumu sāka 1. novembrī, un 14. datumā bija balsojums par valdošo koalīciju.
Debates bija garas un bieži vien visnotaļ demagoģiskas, bet galu galā ārkārtas sēdē valdība apstiprināta ar 54 balsīm par un 37 pret.
Kā zināms, Kariņa kunga valdība pirms 14. Saeimas vēlēšanām noturējās no 13. vēlēšanām līdz 14. Nevienam citam premjeram tā nebija izdevies.
Ja runa ir par premjeriem, kuri pēc vēlēšanām ir atgriezušies Ministru kabineta namā, tad tur Krišjānim Kariņam pie priekšu gāja Aigars Kalvītis, Valdis Dombrovskis un Laimdota Straujuma. Māra Kučinska valdība 12. Saeimā noturējās no 2016. g. februāra līdz 2019. g. janvārim.
2018. gadā bija 13. Saeimas vēlēšanas, un pēc ilgākām pārdomām toreizējais valsts prezidents Raimonds Vējonis nolēma no Briseles saukt mājās Kariņa kungu un ļaut viņam veidot jauno valdību.
Iepriekš Vējoņa kungs šādu iespēju bija piedāvājis Latvijas Konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam, ka arī skandalozajam deputātam, kuru ievēlēja no partijas KPV saraksta. Runa ir, protams, par Aldi Gobzemu.
Ne vienam, ne otram nekas nesanāca. Kariņa kungam sanāca.
Viens no agrīnajiem jautājumiem 13. Saeimai bija valsts prezidenta vēlēšanas. Vējoņa kungs jau laikus paziņoja, ka viņš uz vēl vienu termiņu nekandidēs. Egilu Levitu trīs kandidātu konkurencē ievēlēja pirmā kārtā un ar 61 balsi.
14. vēlēšanās Krišjāņa Kariņa pārstāvētā Jaunā Vienotība ieguva krietni lielāku atbalstu nekā četrus gadus pirms tam. Ja 13. Saeimas vēlēšanās partija knapi pārspēja barjeru (6,69%) un saņēma astoņus mandātus, tad 2022. gadā tie bija gandrīz 19% un 26 mandāti likumdevējā.
Prezidents Levits kādu laiku pēc vēlēšanām tielējās attiecībā uz kandidāta izvirzīšanu valsts vadītāja amatam, bet pērn 22. novembrī prezidents Kariņa kungu izvirzīja uz jaunu termiņu amatā. Kā minēju, 14. decembrī Saeima koalīcijai deva savu jā vārdu.
Ilgi gan šī jaunā valdība nenoturējās. Koalīcijas partneri – ilggadīgā siles partija Nacionālā Apvienība un Saeimas jaunpienācējs Apvienotais Saraksts, izrādījās krietni mazāk nekā koleģiāli esam.
Divi lieli jautājumi konkrēti Jaunajai Vienotībai bija Stambulas konvencijas ratifikācija, jo pirms tam Latvija bija tikai viena no dažām Eiropas padomes valstīm, kurās politiska demagoģija un muļķības bija atturējušas likumdevēju no attiecīgā soļa.
Otrs jautājums bija par partnerības institūta izveidošanu teju vai trīs gadus pēc Satversmes tiesas sprieduma, kurā bija pateikts, ka tā jādara.
Pirms sākās rokāde partiju starpā Saeimai kārtējo reizi nācās ievēlēt valsts prezidentu. Pēc ilgākām pārdomām Egils Levits nolēma, ka ar vienu termiņu pietiks.
Atšķirībā no situācijas ap Levita kungu pirms četriem gadiem, šoreiz bija vajadzīgas četras balsojuma kārtas. Apvienotais Saraksts izvirzīja savu pelēko kardinālu Uldi Pīlēnu, kamēr partija Progresīvie izvēlējās ilggadīgo Eiropas darbinieci Elīnu Pinto.
Jaunā Vienotība pēc intensīvas iekšējas apspriedes nolēma izvirzīt ilggadīgo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču.
Vēlēšanu diena bija šī gada maija pēdējā dienā. Pirmajā kārtā Rinkēviča kungam bija 42 balsis no Jaunās Vienotības un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS). Pīlēna kungu atbalstīja viņa izvirzītāji, kā arī pašreizējais Šlesera politiskā biznesa projekts.
Progresīvie balsoja par savu kandidāti, bet Nacionālā apvienība nepiedalījās nevienā balsojumā. Vēlāk izskanēja doma, ka tas bija sašutumā par faktu, ka kandidātu starpā nebija aizejošā prezidenta.
Stabilitātei! deputāti balsojumu boikotēja pilnībā un visās trīs kārtās.
Otrajā kārtā rezultāts bija precīzi tāds pats, kā pirmajā piegājienā, bet trešajā kārtā Elīna Pinto no kandidēšanas procesa izkrita, un trešajā kārtā Edgars Rinkēvičs ievēlēts valsts galvas amatā ar 52 balsīm par.
Rinkēviča kungs kopš ievēlēšanas ir palicis pavisam cilvēcīgs. Feisbukā viņš joprojām ir Edgars Rinkēvičs un nevis Valsts prezidents.
Gribu ticēt, ja nenotiks nekas negaidīts, tad 15. Saeima Rinkēviča kungu varētu ievēlēt vēlreiz, un tādā gadījumā viņš kļūs par pirmo atkārtoti ievēlēto valsts prezidentu kopš Vairas Vīķes Freibergas 1999. un 2003. gadā.
Jaunās valdības izveidošanu Rinkēviča kungs uzticēja aizejošās koalīcijas labklājības ministrei Evikai Siliņai. Jauno koalīciju, kurā piedalās JV, ZZS un Progresīvie, Saeima apstiprināja 15. septembrī.
Drīz pēc tam ratificēta Stambulas konvencija un pieņemta likumu sērija par partnerības institūta izveidošanu. Pēdējā no šiem gadījumiem Šlesera banda savāca parakstus Saeimā, lai forsētu referendumu par tēmu.
Šajā gadījumā likuma oponentiem mēneša laikā jāsavāc vairāk nekā 150 tūkstošus parakstu, kas ir ekvivalents 10 procentiem no balsstiesīgo skaita iepriekšējās Saeimas vēlēšanās.
Nezinu kāpēc, bet atšķirībā no citām parakstu vākšanām nedz Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā, nedz arī valsts portālā Latvija.lv nav bijusi tekoša informācija par parakstu vākšanas rezultātiem.
Tur, piemēram, varam atrast vēsti, ka to pašu šleseristu iedvesmotā parakstu vākšanā par 14. Saeimas atlaišanu (Šlesers un viņa banda pirmajā darba dienā ieradās T-krekliņos ar lozungu par tā darīšanu, kas ir visnotaļ savdabīga attieksme no pavisam nesen ievēlētas politiskas partijas; protams, Šlesers ar visu savu prātam neaptveramo demagoģiju ne pirmoreiz ar pīpi uz jumta) – par šo domu komentāra rakstīšanas brīdī bija parakstījušies 36 317 Latvijas pilsoņi.
Tur laika būs līdz nākamā gada 9. novembrim, un arī šajā gadījumā nepieciešamais parakstu skaits ir tie paši 150 tūkstoši ar kapeikām.
Pagājušajā reizē, kad kāds vāca parakstus par Saeimas atsaukšanu, rezultāts gada laikā bija 28 220. Acīmredzot Latvijas iedzīvotājus neinteresē sava likumdevēja darba vietas nodedzināšana.
Attiecībā uz partnerības likumu, īsi pirms Ziemassvētkiem ziņots, ka CVK paziņojusi, ka 13 dienu laikā savākti 10 766 paraksti. Process turpināsies līdz 5. janvārim. Garantēju, vajadzīgais parakstu skaits netiks savākts, un ne šajā gadījumā, nedz arī saistībā ar Stambulas konvenciju, pilnīgi nevienam gabals tāpēc nenokritīs.
Saeimas pēdējā sēde rudens sesijā bija 21. decembri. Vienprātībā pieņemts aicinājums par laupītu ukraiņu bērnu atbrīvošanu no gūsta Kremļa fašista valstī un viņa pakalpiņa valstī.
Balsojums bija 88 pret 0, un pat frakcijas Stabilitātei! deputāti šajā gadījumā balsoja par.
Citādi bija ar diviem citiem jautājumiem, kas saistīti ar mūsu kaimiņvalsts interesēm. Pirmkārt, balsojums par Latvijas un Krievijas līguma par tiesisko palīdzību denunciāciju. Balsojums uz otro lasījumu 67 par un 10 klātesošie Stabilitātei! deputāti pret.
Otrs jautājums bija par tā dēvētā Maskavas nama konfiscēšanu. Tur balsojums bija 73 par un 11 pret. Nebūs balva, ja kāds uzminēs, no kuras frakcijas tās nē balsis nāca.
Šlesera frakcija savukārt kārtējo reizi demonstrēja prastus aizspriedumus. Piedāvāja grozīt likumu, lai noteikt ka nelikumīga būtu jebkāda palīdzība topošām transpersonām pirms tās ir sasniegušas 18 gadu vecumu.
Sevi kā geju es apzināju agrā bērnībā, un pieļauju, ka tas pats ir sakāms par bērniem, kuri nejūtas dzimuši savā pareizajā dzimumā. Tādā gadījumā pirmā palīdzība ir vajadzīga visai drīz pēc atklāsmes.
Pats nekad neesmu gribējis mainīt savu dzimumu, un saprotu, ka transpersonām ir pavisam citas lietas, par kurām domāt un raizēties. Zinu, ka viņu rīcība nav mana darīšana.
Tā arī nav Šlesera darīšana. Tīri jābrīnās, cik ļoti šim cilvēkam interesē cilvēku savstarpējās attiecības un tas, kas atrodas cilvēku kājstarpē. Kaut kas dīvains.
Rokāde šogad bija ne tikai lielajā politikā, bet arī atsevišķās pašvaldībās. Jūlijā par savu demisiju paziņoja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis. Juridiska rakstura problēmas radās Valkas mēram Ventam Krauklim un Rēzeknes pirmajai personai Aleksandram Bartaševičam.
Rēzeknes gadījumā iespējams, ka no amata taps atlaista visa pašvaldības dome, un tad tur būs vajadzīgas ārkārtas vēlēšanas. Mēs rīdzinieki tādas jau piedzīvojām 2020. gadā.
2019. gada beigās no amata tapa atstādināts ilggadīgais mērs Nils Ušakovs, un pēc viņa haoss bija tik liels, ka 2020. gada janvārī Saeima pieņēma lēmumu par Rīgas domes atlaišanu.
Bija paredzēts, ka ārkārtas vēlēšanas būs 25. aprīlī, bet tobrīd Covid-19 pandēmija sita ļoti augstu vilni. Vēlēšanas galu galā bija 29. augustā, un šoreiz rīdziniekiem beidzot izdevās atbrīvoties no Saskaņas un Gods kalpot Rīgai režīma, kāds galvaspilsētā bija saimniekojis jau sen.
Nils Ušakovs pa to laiku aizmuka prom uz Eiropas Parlamentu Briselē. Nākamgad atkal būs Eiropas vēlēšanas, un partijas, no kuras Ušakova kungs tapa ievēlēts 2019. gadā, vairs nav. Ne pirmā reize, kad kādam politiķim no Latvijas tā ir gadījies.
Laiks rādīs, vai kādreizējam televīzijas kolēģim kaut kas nākamgad jūnija sākumā spīdēs.
Ārpus politikas šogad Latvijas ledus hokeja komanda pilnīgi sensacionālā kārtā Pasaules čempionātā izcīnīja bronzas medaļas. Atzīstu, neesmu liels hokeja fans, bet tad, kad spēlēja mūsējie, arī es rātni sēdēju pie televizora, teicu urrā tad, kad tas bija vajadzīgs un skumu līdz tad, kad bija vajadzīgs tas.
Varam atcerēties pēc izšķirošās bronzas medaļas spēles pret amerikāņiem (4:3), Saeimā sasaukta steidzama un visnotaļ paniska sēde. Sēde sākās plkst. 23:45 28. maija vakarā.
Burtiski desmit minūšu laikā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija apstiprināja un tad divos lasījumos arī apstiprināja ārkārtas sēdes dalībnieki grozījumus likumā par svētku dienām.
Mērķis bija pēc vārdiem “Viņa Svētības Franciska pastorālās vizītes Latvijā diena” iekļaut jēdzienu 2023. g. 29. maijs – diena, kad Latvijas hokeja komanda ieguva bronzas medaļu 2023. gada Pasaules hokeja čempionātā.
Vismaz pagaidām šis jaunais datums ir iekļauts svētku dienu sarakstā. Šogad no paģērētās brīvdienas nekas īpaši nesanāca, jo tik ātri Latvija pirmdienas rītā nevarēja pārkārtoties.
Likuma grozījumos vispār bija konkrēti pateikts, ka valsts centralizētie eksāmeni 29. maijā atcelti netiks.
Bet, ja reiz svētku diena, rodas jautājums, vai nākamgad 29. maijs tāda būs. Tā būs trešdiena. Varbūt, bet tādā gadījumā jākonstatē, ka tas svētku kalendāru sasver vēl tālāk uz gada pirmo pusi.
Kā esmu rakstījis citreiz, Jaunais gads, tad Lieldienas kaut kad martā vai aprīlī. Seko 1. maijs kā Darba svētki, Satversmes sapulces sasaukšanas diena un diena, kad Latvija veiksmīgi iestājās Eiropas Savienībā.
4. maijā ir diena, kad proklamēta Latvijas Republikas atjaunošanas diena. Tad seko Jāņi, bet, ja nākamgad hokejistu triumfa diena nudien būs svētku diena, tā iebīdīsies tur pa vidu. Bet joprojām pēc Jāņiem svētku dienas nav līdz pat 18. novembrim, kam seko Ziemassvētki un tad Vecgada vakars.
Kā esmu rakstījis arī citreiz, man jau sen ir licies, ka svētku dienai būtu jābūt 21. augustā, kad, atšķirībā no 1990. gada 4. maija, 1991. gadā minētajā datumā Latvija nudien atguva pilnu un starptautiski atzītu neatkarību. Svētku diena tur derētu pat ļoti.
7. augustā mūsu platuma grādos plosījās nudien nopietna vētra. Manā Purvciema sētā gāzti vairāki koki, nolauzts diezgan liels skaits zaru.
Novembrī leģendārā Mišelina organizācija pirmoreiz vērtēja restorānus mūsu valstī. Viens no tiem saņēma vienu Mišelina zvaigznīti un padsmit tika pie zemāka līmeņa atzinības no organizācijas, kura restorānus sāka vērtēt jau 20. gadsimta pirmajā dekādē.
Nesen sāka kursēt jaunie Viva elektrovilcieni. Tāpēc, ka te ir Latvija, diviem no tiem gandrīz momentā atradās tehniska rakstura problēmas.
Interneta mēslu bedrē lielākā bāršanās bija par to, ka jaunajos vilcienos nebija sastatnes, kur izvietot velosipēdus. Attiecīgais uzņēmums solīja tādus piegādāt līdz vasarai.
Man gads ir bijis visumā labs. Vasarā biju ciemos pie māsām Amerikā. Novadīju 241 raidījuma “Vēlais ar Streipu” sēriju un sacerēju 49 komentārus portālam, kurā jūs lasāt šo komentāru.
Minētās mēslu bedres dēļ jau sen komentēšana pie maniem tekstiem liegta. Žēl, ka tik daudz portāla lasītāju ir tik bērnišķīgi un ļaunprātīgi.
Gada beigās gadījās č.p. Aizpagājušajā nedēļas nogalē naktī no sestdienas uz svētdienu gāju uz tualeti, paslīdēja kāja, un ar sāniem ietriecos duškabīnes malā. Par to jau ieminējos pagājušās nedēļas komentārā
Pirmdien nācās ņemt brīvdienu televīzijā, jo devos uz Traumatoloģijas slimnīcu, lai veiktu rentgena pārbaudi. Laimīgā kārtā turp devos salīdzinoši agri no rīta, jo tad, kad tur ierados, rindā gaidījām tikai divi cilvēki.
Ātri vien tiku pie rentgena, drusku ilgāk bija jāpagaida saruna ar ārstu, kurš teica, ka nekas nelikās lūzis. Parakstīja man dažādus medikamentus un piebilda, ka sāpes turēsies nedēļas vai divu garumā.
Varu vēstīt, Ziemassvētku dienā, kad rakstu komentāru, tās gandrīz pārgājušas, un par to prieks.
Ja portāla ļaudis to pieļaus, tad uz ceturtdienu būšu gatavs uzrakstīt komentāru par to, kāds 2023. gads ir bijis ārpus Latvijas. Nākamnedēļ ceru LA komentāru veltīt tam, ko varēsim sagaidīt 2024. gadā!
Vēlreiz priecīgus Ziemassvētkus visiem lasītājiem!
