Kārlis Streips: Politiķi grib atlaist grožus. Vīruss par to saka paldies! 139
Divas karikatūras, viena no 19. gadsimta beigām, otra no pagājušā gadsimta 30. gadiem, un abos gadījumos saistībā ar vakcīnām un vakcinēšanos. Šajā gadījumā runa ir par vakcīnu pret bakām, kas kādreiz bija ļoti biedējoša slimība, jo tā varēja radīt visnotaļ groteskas sekas tiem, kuri ar tām bija saslimuši.
Starp šiem attēliem ir būtiska atšķirība.
Vecākajā karikatūrā vakcīna vienkārši tiek prezentēta kā baisa čūska, no kuras sievietei ar bērnu rokās ir jāmūk prom.
Savukārt nesenākajā attēlā, mākslinieks ir sapratis, ka iebildumi pret vakcīnām ir muļķīgi.
Uz klints, no kuras karikatūrā redzamie cilvēki gatavojas nokāpt, ir rakstīts “dezinformācija.” Pirmajam cilvēkam uz krūtīm rakstīts “antivakseris,” bet uz ķiveres ir vārds “aizspriedumi.” Nākamajam cilvēkam uz jakas ir teksts “sekoju modīgām ģeķībām,” tālāk ir cilvēks ar tekstu “misters bezrūpīgais,” un tad visbeidzot cilvēks ar tekstu “esmu pret visu ko pēc kārtas.”
Baku vakcīnu izgudroja angļu zinātnieks Edvards Dženers 18. gadsimta beigās. Viņš kļuva pazīstams kā “imunoloģijas pamatlicējs,” aprēķināts, ka viņš, iespējams, glāba vairāk dzīvību nekā jebkurš cilvēks pirms viņa. 1821. gadā Dženers kļuva par Lielbritānijas karaļa Džordža IV personisko ārstu. Viņš aizgāja mūžībā 1823. gadā un 73 gadu vecumā.
Nav īpaši pārsteidzoši, ka sākotnēji cilvēki par Dženera izgudrojumu nebija īpaši labās domās. Vakcīnas pamatā bija govju baku injicēšana, lai radītu imunitāti pret cilvēka bakām.
Droši vien bija pietiekami daudz ļaužu, kuri baidījās, ka viņi saslims ar govju baku, lai gan, protams, viņi nebija govis. Tā arī varēja rasties karikatūra, kurā vakcīna tika prezentēta kā indīga un bīstama čūska.
Mūsdienās, protams, zinātne un vismaz daļa sabiedrības ir krietni zinošāka par cilvēka veselību, saslimšanām un veidiem, kā ar tām tikt galā vai arī tās novērst. Vienmēr ir bijuši un droši vien vienmēr būs cilvēki, kuri tāda vai cita iemesla dēļ izvēlas zinātni ignorēt vai apšaubīt.
Taču ir vēl viena lieta, kura ir mainījusies kopš minēto karikatūru publicēšanas. Edvarda Dženera laikā, kā arī pagājušā gadsimta 30. gados, nebija interneta un sociālo tīklu, caur kuriem informāciju un dezinformāciju var izplatīt daudz, daudz plašāk un ātrāk nekā tas bija pirms tam.
Kādreiz, ja gribēji paust savu viedokli, nācās uzrakstīt vēstuli laikraksta vai žurnāla lasītāju slejai. Ja palaimējās, varbūt kāds no televīzijas vai radio gribēja tevi intervēt, bet ar to apmēram viss bija pateikts.
Rakstu šo tekstu 17. jūlijā. Slimību profilakses un kontroles centrs šorīt vēstīja, ka iepriekšējās diennakts laikā reģistrētas 39 jaunas saslimšanas un, ka viens gados vecs Covid-19 pacients aizgāja mūžībā.
Šķiet tas bija sen, kad katru dienu jaunatklāto infekciju skaits bija trīs un reizēm pat četros ciparos mērāms.
Vasara mums bijusi karsta, ir viegli aizmirsties un padomāt, ka pandēmija, ļoti iespējams, ir beigusies.
Nav tā beigusies. Nebūt tā nav beigusies, un par to sevišķi būtu jādomā cilvēkiem mūsu valstī, kur vairākus mēnešus pēc tam, kad vakcīnas pret Covid-19 ir bijušas pieejamas brīvi un visiem pēc kārtas, vienu dozu ir saņēmuši 37,5, bet pilnībā vakcinēti ir 33,1% iedzīvotāju. Mazliet zem trešdaļas.
Tas nav labi, jo daudzviet pasaulē patlaban ir redzams, ka pārsteidzīgi uzskatīt, ka pandēmija ir beigusies un tāpēc var atlaist visus ierobežojumus un visu pārējo, izrādās neesam prāta darbs. Raugi:
• Pagājušajā nedēļā portālā rakstīju par Misūri štatu Amerikā, kur pandēmija pēdējo nedēļu laikā ir situsi ļoti augstu vilni. Nedēļas laikā tur nekas nav uzlabojies, tieši pretēji – tas ir pamatīgi pasliktinājies;
• Tokijā, kur šī gada Olimpiskajām spēlēm paredzēts sākties nākamnedēļ piektdien, 16. jūlijā atrasta inficēta persona pilsētiņā, kur paredzēts dzīvot visiem sportistiem, kuri tur piedalīsies;
• Losandželosa pirms pāris dienām atjaunoja prasību visiem telpās nēsāt sejas maskas, lai arī pavisam nesen prasība tika atcelta;
• Lielbritānija nupat ir noteikusi, ka britiem, kuri atgriežas no atpūtas Francijā, ir jāizolējas 10 dienas, arī tad, ja tie ir pilnībā vakcinēti. Tas ir ne mazums tāpēc, ka pāris dienas pirms premjerministra Borisa Džonsona lēmuma atcelt pilnīgi visus ierobežojumus pēc kārtas, Lielbritānija piereģistrēja gandrīz 52 tūkstošus jaunu infekciju;
• Floridas štatā Amerikā patlaban ir ceturtais augstākais saslimstības rādītājs visā valstī, uz ko štata gubernators, republikānis Rons Desantess, ir reaģējis, savas nākamā gada priekšvēlēšanu kampaņas mājaslapā tirgojot krekliņus un citus priekšmetus ar tekstu “Don’t Fauci my Florida,” ar ko domāts Amerikas galvenais infektologs Antonijs Fauči. Nevajag viņa zināšanas un informāciju Floridā. Lai arī tur ir ceturtais augstākais infekciju rādītājs visā Amerikā, un Floridā vienā pašā ir 20% jaunatklāto infekciju.
Visos minētajos gadījumos ir skaidri un uz delnas redzams, ka Covid-19 vīrusam nav ne mazākās intereses par to, ko dara vai nedara valstis, valdības un politiķi.
Politiķi grib atlaist grožus. Un vīruss par to tikai un vienīgi pasaka paldies.
Nav, nav un vēlreiz nav iemesla domāt, ka Latvijā situācija būs citādāka. Infekciozais Delta variants jau ir uzradies, un, lai arī karstas nedēļas beigās var likties, ka tā tas nebūs, pavisam drīz būs klāt vēsāks laiks, kas mudinās cilvēkus atkal pulcēties iekštelpās. Vīruss atkal teiks paldies.
Un, diemžēl mūsu valstī ir pietiekami dzirdīgu ausu visdažādākā veida dezinformācijai.
Nupat Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam nācās publiski noraidīt informāciju, kāda bija izskanējusi kaut kur internetā, proti, ka NMPD bija vedis 15 gadus vecu pusaudzi uz slimnīcu, jo 15 gadus vecam pusaudzim bijusi baisa reakcija pret Covid-19 vakcīnu.
Nebija nekāda pusaudža, nebija nekādas reakcijas.
Un NMPD paziņojumā atzīts, ka “tā kā sociālajos tīklos izplatītajā ekrānšāviņā ir acīmredzami dota atsauce uz it kā mūsu dienesta ikdienas darbā pieredzēto, kas neatbilst patiesībai, dienests vērsīsies par šo viltus ziņu Valsts policijā.”
Ar kādu mērķi cilvēki izplata šādas muļķības?
Ar kādu mērķi Aldis Gobzems cenšas prasību pēc vakcinācijas salīdzināt ar sešu miljonu cilvēku nogalināšanu Holokaustā? Ar kādu mērķi pirms pāris dienām man viena sieviete Feisbukā uzrakstīja tekstu no sērijas “bet kāpēc neviens neņem vērā, ko ŠIE ārsti ir teikuši,” un aplūkojot viņas piedāvātos ārstus, protams, izrādījās, ka tie bija visīstākie šarlatāni?
Ar kādu mērķi cilvēki apgalvo, ka vakcīnas nav pietiekami pārbaudītas? Ar kādu mērķi cilvēki ar brašu krūti bazūnē, ka viņi nu nekādi, nekādi nevakcinēsies?
To jautāju tāpēc, ka reizes rēķins te nav īpaši sarežģīts. Jo zemāks vakcinēto personu procents, jo lielāks būs saslimušo skaits. Par to nav pilnīgi nekāda jautājuma vispār, un tas jau ir redzēts daudz, daudz, daudzviet pasaulē. Atkārtošos, bet vīrusam ir štrunts vienalga, ko kāds par viņu domā vai nedomā.
Un tāpēc visiem antivakseriem un citiem, kuri patlaban ir nodrošinājuši tik zemu vakcinēšanās procentu, man būtu viens konkrēts jautājums: tad, kad kaut kad rudenī vai ziemā tu sevi atradīsi slimnīcā un zem ventilatora tāpēc, ka pats vairs nespēj paelpot, vai būsi tikpat bravūrīgs attiecībā uz tavām “cilvēka tiesībām” nevakcinēties?
Pagājušajā nedēļa zem mana komentāra par šo tēmu, replikas atstāja gandrīz 400 cilvēki, lielākoties slikti audzināti un rupji indivīdi.
Pieļauju, šonedēļ būs kaut kas līdzīgs, jo internets nudien daudziem rada iespaidu, ka viņi ir anonīmi un tāpēc var rakstīt da jebko. Tā tas nav, un dievs ar tiem.
Bet tiem, kuri manus tekstus lasot, prot domāt par kaut ko plašāku nekā tikai faktu, ka autors ir gejs, tas pats jautājums.
Tiešām īstu vai iedomātu “cilvēka tiesību” dēļ tu esi gatavs riskēt ar ļoti smagu saslimšanu?
Savus bērnus bērnībā vakcinēji? Protams, ka vakcinēji, jo bija tāda prasība.
Kāpēc tu tagad tirinies? Te tik tiešām ir tāds vai nu, vai nu moments. Vai nu daudz lielāks procents iedzīvotāju vakcinēsies, vai arī mēs atkal rudeni, ziemu un pavasari pavadīsim ar daudz lielākiem ierobežojumiem, nekā mēs varbūt varētu vēlēties. Tas tik tiešām ir tas, ko Gobzems un viņam līdzīgie grib? Un, ja tā – kāda velna pēc?
