Kārlis Streips par šogad gaidāmo: palielināta minimālā alga, EP vēlēšanas, Olimpiskās spēles 0
Sveicināti jaunajā 2024. gadā, portāla LA.LV lasītāji! Ceru, ka jums visiem tas iesācies uz pozitīvas nots. Šo komentāru rakstīju Vecgada vakara pēcpusdienā, tā vēl nezināju, cik universāli ļaudis būs ieklausījušies domā, ka no pirotehnikas spridzināšanas vakarā vajadzētu atturēties. Droši vien ne visi.
Iepriekšējos divus komentārus veltīju notikumiem Latvijā un notikumiem pasaulē nupat aizgājušā 2023. gada laikā.
Šajā komentārā pievērsīšos tam, kas mūsu valstī un pasaulē gaidāms jaunajā gadā.
Sākot ar maiņām likumos. Pirmkārt, no šodienas minimālā alga Latvijā ir 700 eiro, bet vakar tā bija 620 eiro. Nezinu, cik daudz lasītāju strādā minimālas algas darbā, bet tas ir pieaugums, un pieļauju, šādas algas saņēmēji par to priecājas.
PVN uz augļiem, ogām un dārzeņiem šorīt pieauga no 5% līdz 12%. Kad Saeima par šo lietu sprieda, bija liela kliegšana, ka vajag saglabāt zemāko likmi. Koalīcijas pārstāvji konstatēja, ka sākumā valdība nodokli gribēja celt līdz 21%, un tātad 12% bija sava veida kompromiss.
Pirmajā janvārī pieaug akcīzes nodoklis uz alkoholiskiem dzērieniem un cigaretēm, tajā skaitā elektroniskajām. Abos gadījumos runa ir par kaitīgiem ieradumiem, ja augstāks nodoklis kādam liks samazināt alkohola un tabakas patēriņu, tas taču būs pozitīvs moments.
Personīgi ļoti priecājos, ka vēl uz gadu saglabāta iespēja neatkarīga darba darītājiem lietot autoratlīdzības nodokli, kura ietvaros nodokli samaksā ienākumu maksātājs. Es daļu ienākumu pelnu kā tulkotājs, un tas man allaž ir bijis būtiski.
Ar gada sākumu arīdzan maiņas mikrouzņēmumiem un dabas nodokļa maksātājiem. Neesmu ne viens, ne otrs, tāpēc pieļaušu, ka tie, uz kuriem tas attiecas, jau laikus ir izpētījuši, ko jaunā situācija nozīmēs.
Politikā liels notikums šogad Latvijā un Eiropas Savienībā būs Eiropas parlamenta vēlēšanas. Vecajās dalībvalstīs tās būs desmitās, bet Latvijā – piektās Eiropas vēlēšanas, kurās piedalīsimies.
Mūsu valsts politiskās partijas jau ir sākušas gatavoties un prezentēt kandidātu sarakstus. Reiz process būs uzņēmis apgriezienus, par to visticamāk uzrakstīšu atsevišķu komentāru.
Vienu zinu konkrēti. Pērn apstiprināti grozījumi Eiropas parlamenta likumā šogad liegs uz piekto termiņu Briselē pretendēt Kremļa lakstīgalai Ždanokai.
No tā neizriet, ka vēlētāji Latvijā uz Eiropu sūtīs citus, kas, iespējams, ir draudzīgāki mūsu kaimiņvalstij nekā mūsu republikai un tautai.
Latvijas Krievu savienība, no kuras vēlēta Ždanoka, joprojām pastāv, turklāt pēc 14. Saeimas vēlēšanām tā arī ir tikusi pie valsts naudas, jo pērn 1. oktobrī saņēma 3,63% balsu – vairāk nekā 2%, kas vajadzīgi valsts finansējuma saņemšanai.
Ždanoka Eiropas parlamentā pirmoreiz ievēlēta 2004. gadā īsi pēc tam, kad Latvija kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti. Ik pēc pieciem gadiem viņa ievēlēta vēlreiz.
Tajā skaitā 2019. gadā ar mazāk nekā 30 tūkstošiem balsu no kopumā 470 460. Tas bija tāpēc, ka nožēlojami mazs procents vēlētāju minētā gada 25. maijā devās uz iecirkņiem (vien 33,53%, kas ir prātam neaptverami milzīgs apātijas līmeņa elements).
Gribu mudināt visus LA.LV lasītājus jau tagad gada pirmajā dienā apņemties no visas sirds un visiem kauliem, ka šogad 8. jūnijā šo skaitli mūsu vēlētāju korpuss paaugstinās pat pamatīgi.
Grūti spriest, kādi nākamā gada vēlēšanās varētu būt rezultāti deputātam Nilam Ušakovam. Viņa pārstāvētā Saskaņa Sociāldemokrātiskā partija joprojām pastāv, bet, kā zināms, pēdējie divi vēlēšanu cikli tai nav bijuši īpaši labvēlīgi.
- gadā Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās pirmoreiz pēc daudziem gadiem salauzt Saskaņa/Gods Kalpot Rīgai režīmu, kurš regulāri iekūlās dažādos korupcijas skandālos.
Ja iepriekšējā sasaukumā tandēmam pašvaldības domē bija 32 mandāti, tad pēc ārkārtas vēlēšanās, kurās abi ilggadīgie partneri startēja atsevišķi, Saskaņa izcīnīja 12, bet GKR – vien piecus mandātus.
Ušakovs nolēma kandidēt uz vietu Eiropā pēc tam, kad viņš tapa atstādināts no Rīgas Domes priekšsēdētāja amata un iekūlās kriminālapsūdzības nepatikšanās.
- g. vēlēšanās Saskaņa izcīnīja 17,45% balsu un divus mandātus Briselē. Turp devās Ušakovs un kādreizējais GKR līderis Andris Ameriks. Pēdējais jau pirms kāda laiciņa paziņoja, ka uz otru termiņu amatā viņš nekandidēs.
Savukārt Ušakovs noteikti ir drusku nervozs ņemot vērā faktu, ka aizpagājušā gada Saeimas vēlēšanās viņa Saskaņa izgāzās ar blīkšķi. Maz pietrūka līdz 5% barjerai, bet partija tomēr palika zem svītras.
Pārsteigums minētajās vēlēšanās bija vēl radikālāk noskaņotās partijas Stabilitātei! veiksme, it īpaši Latgalē. Partijas frakcijas priekšsēdētājs Aleksejs Rosļikovs ir teicis, ka viņš šogad Eiropas vēlēšanās nepiedalīsies, taču no tā neizriet, ka tā nedarīs viņa partija.
Vēlēšanās piedalīsies mūsu valsts politikas grandi, tajā skaitā Roberts Zīle no Nacionālās Apvienības, kurš pirmoreiz Eiropas parlamentā kopā ar jau minēto Tatjanu Ždanoku ievēlēts 2004. gadā un turpat ir palicis visu laiku kopš tam.
Blakus jau minētajām personām, patlaban Eiropas parlamentā darbojas Valdis Dombrovskis un Sandra Kalniete no Jaunās Vienotības, blakus R. Zīlem Dace Melbārde no NA, un Ivars Ījabs, kurš ievēlēts no apvienības Attīstībai/Par.
Arī A/P aizpērn Saeimas vēlēšanās palika zem svītras, lai gan pat tuvāk nekā bija Saskaņa. Attīstībai/Par pietrūka tikai pāris simtu balsu.
Līdz Eiropas vēlēšanām vēl tāds strēķītis laika palicis. 9. februārī sāksies oficiālais priekšvēlēšanu laiks ar Nacionālās Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes noteikto “neitralitātes” prasību televīzijas un radio raidījumu vadītājiem un dalībniekiem, t.sk. arī man.
Kā esmu rakstījis citreiz, 120 dienas jeb četri mēneši ir absurdi garš laika posms, kurā principā tiek ieviesta cenzūra. Aizpērn periods sākās krietni pirms brīža, kad partijām bija jāiesniedz kandidātu saraksti uz 14. Saeimas vēlēšanām.
Mūsu valsts sportisti un sporta fani pagājušo gadu pavadīja gatavojoties diviem lieliem sporta pasākumiem, kādi gaidāmi šī jaunā gada laikā.
Attiecībā uz Eiropas futbola čempionātu vīriešiem, karsējiem būs jāiztiek bez Latvijas līdzdalības. Mūsu futbola valstsvienība savā grupā palika pēdējā vietā piecu valstu starpā ar tikai vienu uzvaru un septiņiem zaudējumiem.
Citādi, iespējams, būs ar Latvijas valstsvienību 33. Vasaras Olimpiskajās spēlēs, kurām paredzēts sākties 26. jūlijā (manā dzimšanas dienā!) Parīzē.
Komentāra rakstīšanas dienā Vikipēdijā lasīju, ka brīdī, kad sagatavots attiecīgais materiāls, kvalificējušies dalībai spēlēs bija četri sportisti no Latvijas – vieglatlētikā šķēpmetēja, riteņbraukšanā viens vīrietis un viena sieviete, un šaušanā viena dāma.
Pieļausim, sportistu skaits nākamo nedēļu un mēnešu laikā krietni pieaugs. 2022. g. spēlēs Tokijā piedalījās 33 sportisti 14 dažādos sporta veidos, tajā skaitā pavisam sensacionālā kārtā mūsu 3×3 basketbola puiši tika pie zelta medaļām pirmajā reizē, kad šis sporta veids bija Olimpisko spēļu programmā.
Ar to Latvijai jau ir pieredze. 2008. gadā spēles bija Pekinā un pirmoreiz programmā bija BMX riteņbraukšana. Uzvarēja Māris Štrombergs, un četrus gadus pēc tam Londonā viņš šo zelta medaļas panākumu atkārtoja.
Maz kas var notikt. Varbūt arī mūsu 3×3 basketbolistiem Parīzē uzsmaidīs sporta dieviete un arī viņiem izdosies atkārtot zelta līmeņa triumfu.
Saeima darbu atsāks parīt, ja tekstu lasāt Jaungada dienā. 3. janvārī paredzēta Pieprasījumu komisijas sēde, kurā deputāti izskatīs pieprasījumu no 11 opozīcijas deputātiem iekšlietu ministram “Par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanas nesamērīgu pieaugumu.”
Pieprasījumā deputāti apgalvo, ka Latvijas Republikas pases atjaunošanas cena divkāršosies. Vienkārša pases izsniegšana līdz šim maksājusi 30, bet pēc 12. februāra maksās 60 eiro.
Dārgāk, ja cilvēks pasi grib saņemt ātrāk.
Iekšlietu ministrs mums patlaban ir Rihards Kozlovskis no Jaunās Vienotības. Viņš ir skaidrojis, ka, pirmkārt, pases cena nav mainīta kopš visai tālā 2012. gada, un, otrkārt, pase ir domāta tikai ceļošanai ārzemēs un nav obligāts personu identificējošs dokuments iekšzemes vajadzībām.
Tam ir domāta elektroniskā identifikācijas karte. Man personīgi patlaban pase ir, un tās termiņš beigsies 2032. gadā. Man pērn uz brīdi pazuda naudas maks un e-karte tapa apturēta.
Neesmu paguvis doties pakaļ jaunai kartei, jo rindas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes kabinetos mēdz būt nenormāli garas.
Komentāra rakstīšanas brīdī Saeimas mājaslapā nebija informācijas par to, kad plānota pirmā šīgada plenārsēde. Gan jau ar laiku.
Lieldienas šogad būs 31. martā, un tā būs svētdiena. Brīvdienas būs piektdien, 29. martā sakarā ar Lielo piektdienu, kā arī 1. aprīlī, kad būs Otrās Lieldienas.
- maija svētki šogad būs trešdienā, bet tā dēvētie baltā galdauta svētki sakarā ar 1990. gada 4. maija neatkarības deklarāciju – sestdienā. Tāpēc, ka tā, nākamā pirmdiena arī būs brīvdiena.
Tekstu rakstot nezinu, vai tas nozīmē, ka “Vēlajam ar Streipu” būs sērijas 29. un 30. aprīlī, tad viena diena brīva, un tad atkal 2. un 3. maijā. Redzēsim.
Jāņi šogad būs naktī no svētdienas uz pirmdienu. Jāņu diena ir svētku dienu sarakstā, nezinu vai sakarā ar faktu, ka Līgo diena būs svētdienā, būs papildu brīvdiena.
- novembris par godu Latvijas Republikas proklamēšanas 106. gadadienai šogad būs pirmdienā. Tur sanāks brīvdienas trīs dienu garumā.
Savukārt Ziemassvētki būs naktī no 24. uz 25. decembri, un šogad runa būs par otrdienu un trešdienu.
Ārpus mūsu valsts, pirmā valsts, kurā šogad būs parlamenta vēlēšanas, būs Bangladeša, un tās būs 7. janvārī.
- janvārī (manā vārdadienā!) somi vēlēs valsts prezidentu. 17. martā būs farsam līdzīgās “vēlēšanas” Krievijā, kur Kremļa fašists kandidē uz vēl vienu termiņu uz troņa.
Savu galveno sāncensi kaimiņvalsts politikā Alekseju Navaļniju fašists ir efektīvi neitralizējis ar baltiem diegiem šūtām apsūdzībām un notiesāšanu.
Neviens cits nopietns politiķis Krievijā neuzdrīkstēsies fašistam stāties pretī. Nupat aizgājušajās brīvdienās kārtējo reizi pa logu izkrita un nositās viens no kaimiņvalsts oligarhiem, kurš bija piesaistījis fašista negatīvu uzmanību.
Šī krišana ārā pa logu Kremļa fašista valstī ir nerets notikums. Nezinu, vai tur grīdas slīpas vai logi sevišķi vārgi.
- martā bija paredzētas valsts prezidenta vēlēšanas Ukrainā. Maz ticams, ka tās un drīz pēc tam paredzētās parlamenta vēlēšanas notiks, jo Kremļa fašista genocīds, kā zināms turpinās.
Pagājušajā piektdienā Maskava organizēja lielāko uzbrukumu pret dažādām vietām Ukrainā kopš genocīda sākuma ar raķetēm un droniem un artilēriju.
Sestdien Ukraina reaģēja ar Krievijas robežpilsētas Belgoroda bombardēšanu. BBC ziņoja, vismaz 24 cilvēku gāja bojā. Kremlis reaģēja ar jaunu bombardēšanu svētdien. Šī ir situācija, kurai ātrs vai tuvs risinājums redzams nav.
Ir arī jautājums par to, kas tālāk notiks Izraēlas konfliktā ar teroristu organizāciju Hamas. Brīvdienās Izraēlas visai autokrātiski noskaņotais premjers Netanjahu teica, ka, viņaprāt, karošana turpināsies vēl vismaz vairāku mēnešu garumā.
Starptautiskajā presē tas radīja jautājumu par iespēju, ka tas konfliktā iesaistīs Irānu, un tas, savukārt, tajā varētu iesaistīt Savienotās Valstis. Dievs pasargi.
Protams, nākamgad novembrī manā dzimtenē būs Kongresa un valsts prezidenta vēlēšanas.
Komentāra rakstīšanas dienā šķita visticamāk, ka kandidāti vēlēšanās būs tie paši divi, kuri samērojās spēkiem 2020. gadā – kādreizējais prezidents Donalds Tramps un pašreizējais prezidents un kādreizējais senators un ASV viceprezidents Džo Baidens.
Divu vecīšu sacensība. Baidena kungam patlaban ir 81, bet Trampam – 77 gadi.
Lasītāji noteikti zina, ka Trampam šis gads būs saistāms ar kriminālapsūdzībām. Viņš un viņa juristi ir paniski centušies atlikt dažādo apsūdzību izskatīšanu tiesā, bet vismaz patlaban šķiet, ka lieta par dumpja organizēšanu 2021. g. 6. janvārī, varētu tikt izskatīta sākot jau marta sākumā.
Esmu pateicīgs, ka nākamgad man būs darbs TV24 un komentāru rakstīšanas iespēja šajā portālā. Šādi tādi darbiņi ārpus tā prieka arī ir parādījušies. Ceru vasarā aizbraukt ciemos pie māsām Čikāgā, bet tas būs atkarīgs no finanšu situācijas.
Ceru, ka visiem LA.LV lasītājiem jaunais 2024. gads izvērtīsies par izcili labu gadu. Vēlu veiksmi, veselību un visu pārējo, kas jums varētu būt vajadzīgs.
