Kārlis Streips par Amerikas kandidātu debatēm: Šogad viss bija citādāk. Republikāņu kandidāts jau sen vāvuļoja, ka oponents ir vecs un nespējīgs 0
27. jūnijā Amerikā bija debates, kurās piedalījās abu lielo partiju vadošie kandidāti, kuri cer šogad novembrī saņemt vairākumu Valsts prezidenta vēlēšanās.
Pats par sevi, šis tas par šo procesu bija neierasts. Pirmkārt, nekad kopš kandidātu debašu sākuma 1960. gadā tās nav rīkotas pirms abu partiju konventiem, kuros vadošais kandidāts oficiāli tiek nominēts.
1960. gadā runa bija par ASV viceprezidentu Ričardu Niksonu un senatoru no Masačūsetsas Džonu Kenediju. Kenedijs izskatījās gados jauns un možs, bet Niksons – pelēks un noguris. Tie, kuri debates klausījās radio, uzskatīja, ka uzvarēja Niksons. To starpā, kuri skatījās televīzijā, liels vairākums uzskatīja, ka labāk gāja Kenedijam, un tā gada novembrī viņš arī triumfēja Valsts prezidenta vēlēšanās.
Gan toreiz, gan visu laiku kopš tam kandidātu debates ir organizējusi politiski neitrāla un bezpartejiska organizācija – Sieviešu balsotāju līga. Tā izvēlas vietu, kur debates notiks. Tā izvēlas televīzijas žurnālistus vakara vadīšanai un jautājumu uzdošanai.
Šad tad debatēs noticis kas tik ievērojams, ka tas ietekmējis attiecīgā gada vēlēšanu rezultātu. Tā, piemēram, vēsturnieki uzskata, ka 1976. gadā kādreizējais Džordžijas štata gubernators Džimijs Kārters uzvarēja ne mazums tāpēc, ka vienā no viņa debatēm pret Republikāņu partijas kandidātu (un amatā esošo) Džeraldu Fordu, pēdējais atzina, ka Polija un citas valstis Austrumeiropā nebija zem Padomju savienības kontroles un tupeles.
Tas nebija vienīgais faktors. Arī bija fakts, ka Fords izsludināja amnestiju viņa priekštecim Ričardam Niksonam, kurš pēc demisijas negodā citādi gandrīz noteikti būtu nonācis tiesas priekšā sakarā ar Votergeita skandālu un tā ietvaros pastrādātajiem nedarbiem un noziegumiem.
1984. gadā Republikāņu kandidāts bija prezidents Ronalds Reigans, savukārt Demokrātu partija izvirzīja Džimija Kārtera viceprezidentu Volteru Mondeilu. Reiganam tobrīd bija 73 gadu, un viens no moderatoriem pajautāja, kas viņam būtu sakāms tiem, kuri uzskata, ka tas ir pārāk liels vecums, lai kandidētu uz Valsts prezidenta amatu.
Prezidents pasmaidīja un atbildēja šādi: “Netaisos jautājumu par kandidātu vecumu izmantot šīs kampaņas vajadzībām. Nevēlos politisku iemeslu dēļ ekspluatēt mana oponenta jaunību un pieredzes trūkumu.”
Publika smējās. Arī Mondeila kungs, kuram tobrīd bija 56 gadi, nevarēja nesmieties. 1984. gada novembrī Reigans un viņa viceprezidents Džordžs Bušs uzvarēja ar 525 balsīm Elektorālajā koledžā pret tikai 13.
Visos minētajos gadījumos debates bija rudenī un pēc attiecīgajiem partiju konventiem.
Šogad viss bija citādāk. Abu kandidātu kampaņas nolēma, ka ierastā kārtība ir metama prom. Republikāņu kandidāts jau sen vāvuļoja, ka oponents ir vecs un nespējīgs, tāpēc viņš – republikāņu kandidāts, to vien gaida, kā iespēju debatēt.
Visi atcerējās 2020. gada debates, kad brīžos, kad runāja kandidāts Baidens, prezidents Tramps nepārtraukti runāja un bļaustījās pa virsu.
Pirms pāris mēnešiem prezidents Baidens attiecībā uz kandidāta Trampa ņemšanos principā atbildēja gribi, vecīt, laipni lūdzu!
Nolemts, ka pirmās debates būs jau 27. jūnijā, lai gan Republikāņu partijas konventam paredzēts sākties vien 15. jūlijā, bet Demokrātu konventam – 19. augustā.
Otrkārt, procesu organizēs nevis minētā nevalstiskā organizācija, bet gan pašas kampaņas. Sarunāts, ka debates būs telekanālā CNN un nevis kādā neitrālā vietā (2020. gadā bija divas debates, abos gadījumos vienā no ASV augstskolā).
CNN savukārt noteica kritērijus par piedalīšanos (jautājumam esot par to, vai tos spēs sasniegt kādreizējā ASV tieslietu ministra Roberta Kenedija dēls Roberts jaunākais; neizdevās).
Debates notiks zālē, kur būs tikai kandidāti, pasākuma vadītāji un tehniskais personāls. Nekāda publika, kura var aplaudēt vai ūjināt.
Katrs kandidāts būs pie sava podesta. Brīdī, kad runās viens, otra kandidāta mikrofons būs atslēgts tā, lai, ja arī viņš grib vāvuļot skatītāji to neredzēs un nedzirdēs. Citiem vārdiem sakot, pavisam citādas debates nekā ierasts.
Kandidātu debates nav nekas neparasts arī šeit Latvijā. Savulaik, kad strādāju Latvijas televīzijā, rīkojām debates pirms katrām Saeimas vēlēšanām.
Šogad pirms Eiropas parlamenta vēlēšanām TV24 un citās televīzijās bija debates. Nevienā gadījumā nav bijusi runa par tikai diviem kandidātiem, jo Amerika ir visai unikāla demokrātiska valsts tādā nozīmē, ka tur ir tikai divas galvenās politiskās partijas.
Latvijā partiju un kandidātu ir daudz, un tāpēc debates mēdz būt visai dzīvīgas. Cita lieta, ka tajās piedalās partijas, kurām vēlēšanās ir labas vai vismaz puslīdz labas izredzes, kā arī ļaudis no partijām, kurām izredžu nav vispār nekādu. Tomēr Amerikā tikai divas partijas, divi kandidāti un tāpēc debates ar tikai diviem.
Roberts Kenedijs jaunākais par piedalīšanos Demokrātu partijas priekšvēlēšanās paziņoja 2023. g. aprīlī, bet tā paša gada oktobrī viņš paziņoja, ka būs neatkarīgs kandidāts.
Kenedija kungs vislabāk ir pazīstams kā cilvēks, kurš ir bijis gatavs ticēt visām sazvērestības teorijām pēc kārtas attiecībā uz vakcīnām. Ne tikai Covid-19 vakcīna, bet visas vakcīnas pēc kārtas šim cilvēkam šķiet esam kaut kā bīstamas.
Viņa tēvocis, tēvs, un divi tēva brāļi ASV politikā bija absolūtas leģendas. Kenedijs juniors ir āksts, un līdz ar to loģiski, ka viņam atbalsts ir bijis visai minimāls.
Laikā pirms 27. jūnijā paredzētajām debatēm republikāņu kandidāts un viņa atbalstītāji propagandas kanālā Fox News un citur apgalvoja, ka prezidents Baidens debatēs pilnīgi noteikti būs kaut ka sazāļots vai sazāļojies.
Kā vienā no saviem rallijiem apgalvoja pats kandidāts, “īsi pirms debatēm viņš saņems poti pakaļā.”
Republikāņu partijas kandidāts ir smalkjūtības augstumos.
Viens iemesls, kāpēc kandidāts un viņa fani nonāca pie šīs “teorijas” bija tāds, ka šogad martā prezidents Baidens ieradās Kongresā ar ikgadēju “nācijas stāvokļa” uzrunu. Viņš bija možs, aktīvs, brīžiem smieklīgs un tad, kad līdz kliņķim satrakotie Republikāņu frakcijas kadri sāka bļaustīties, prezidents atbildi parādā nepalika.
Tiklīdz runa bija beigusies Fox News sākās saruna par to, kā Baidens noteikti pirms tam kaut kā sazāļots vai sazāļojies. Šiem propagandas kanāliem jau gadiem sen ir bijis mērķis prezidentu Baidenu aprakstīt kā sirmu, slimu večuku, kurš nav ne uz ko spējīgs, viņš katrā gadījumā nevar uzņemties Valsts prezidenta monumentālo atbildību.
Diemžēl, debašu vakarā prezidentam Baidenam bija saaukstēšanās un sāpēja kakls. Līdz ar to apmēram devītajā minūtē prezidents par kaut ko runāja, bet tad viņš sāka murmulēt un piemirsa, ko viņš gribēja teikt.
Viņa oponents vienā brīdī paziņoja: “Nesapratu, ko viņš teica, un man liekas, ka arī viņš to nesaprata.”
Pēc debatēm, Demokrātu partijas aktīvisti iekrita panikā. Cilvēki padomās, ka prezidents nudien ir par vecu! Ko darīsim?
Nākamajā dienā prezidents Baidens uzstājās rallijā Ziemeļkarolīnā, kur viņš bija daudz aktīvāks un dzīvespriecīgāks.
“Zinu, ka neesmu gados jauns cilvēks,” tā paziņoja prezidents. “Staigāju lēnāk, neesmu tik veiksmīgs debatēs. Bet vienu gan zinu patiešām droši. Es protu teikt patiesību. Es protu šo darbu darīt. Zinu, kā lietas panākt!”
Publika skaņi aplaudēja.
Savukārt laikrakstos un televīzijas raidījumos sākās diskusija par to, vai prezidentam nebūtu jāpaziņo, ka viņš tomēr nekandidēs un delegātus, kurus viņš izcīnīja priekšvēlēšanu laikā, atbrīvot, lai tie var balsot par kādu citu.
Pats prezidents un viņa padomnieki šo domu kategoriski noraidīja.
Nākamajās dienās daudzi komentētāji aizrādīja, ka prezidentam Baidenam bija vājš vakars, bet no tā neizrietēja ka viņš būtu nespējīgs. Fakts, ka viņa oponents ikreiz, kad atvēra muti, meloja: “Runā par salīdzinoši mazu skaitu cilvēku, kuri devās uz Kapitoliju, un bieži vien viņus tur ieveda policija.”
Runa ir par pūļa uzbrukumu 2021. g. 6. janvārī. Jebkurš, kurš ir tās ainas redzējis, saprot, ka tapa melots.
“6. janvārī mums bija pašas zemākās nodokļu likmes visos laikos. 6. janvārī mums bija zemākās regulācijas.”
Muļķības!
“Nelaime tāda, ka viņi ir radikāli un noslepkavos bērnu astotajā vai devītajā grūtniecības mēnesī vai pat pēc tam.”
Nonsenss!
“Viņš bija jāatbrīvo sen, bet Putins droši vien prasa miljardiem un miljardiem dolāru, jo šis džeks to maksā ikkatru reizi.”
Runa ir par laikraksta The Wall Street Journal žurnālistu Evanu Gerskoviču, kurš vairāk nekā gadu sēž Kremļa cietumos. Nupat pirms pāris dienām sākās viņa tiesāšana aiz slēgtām durvīm par “spiegošanu.”
Arī tās ir muļķības. Prezidenta Baidena administrācija nekad tādu naudu nav maksājusi.
“Manas prezidentūras laikā tautsaimniecības stāvoklis bija labākais visā ASV vēsturē.”
Atkal: melošana. Covid pandēmijas laikā bija masīva recesija, un valdība aizņēmās 3,1 triljonus dolāru tautsaimniecības stabilizācijai. Iepriekšējā prezidenta laikā genomikas izaugsme vidēji bija 2,67%, bet tas bija mazāk nekā prezidenta Bila Klintona laikā.
Par Baidena oponentu, kā portālā LA.LV esmu rakstījis bieži, ir jāatceras arī pāris citas lietas:
· Divreiz apstiprinātas impīčmenta rezolūcijas, lai arī abos gadījumos Senāts viņu attaisnoja;
· 88 kriminālapsūdzības četrās dažādās lietās;
· Vienā no tām zvērināta žūrija apsūdzēto atrada par vainīgu 34 dažādās apsūdzībās;
· Viņš ir atzīts par cilvēku, kurš ir seksuāli uzmācies sievietēm;
· Viņa uzņēmums atzīts par krāpniecisku kopš pašiem pirmsākumiem;
· Viņš draud atriebties pret saviem politiskajiem “ienaidniekiem”;
· Utml. U.tjp.
Ja godīgi, arī es būtu laimīgāks, ja prezidents Baidens pēc ļoti veiksmīgiem četriem gadiem amatā būtu pateicis: viss.
Man kremt fakts, ka viņa administrācija intensīvi turpina atbalstīt Izraēlu un tās korumpēto premjerministru par spīti nepārprotamam genocīdam Gazas joslā.
Taču, ja novembrī vienīgā izvēle būs starp viņu un oponentu, es balošu par prezidentu Baidenu un darīšu tā pavisam lepni!
