Kārlis Streips: Pandēmijas beigas? Jārunā par Trampa fanu un atbalstītāju apzināto vai neapzināto stulbumu 31
“No paša Kovid deviņpadsmit pandēmijas sākuma, administrācija ir spērusi pārliecinošus soļus, lai iesaistītu zinātniekus un veselības profesionāļus akadēmiskajā pasaulē, industrijā un valdībā, lai saprastu, ārstētu un pārvarētu [K. Streipa uzsvars] šo slimību.”
Šis teikums ir atrodams preses relīzē, kādu šonedēļ laida klajā Baltais nams Amerikā, lai prezentētu informāciju par to, kā Donalda Trampa administrācija ir risinājusi dažādus ar zinātni saistītus jautājumus.
Relīzē mēs arī atrodam šādu atzinumu no Trampa meitas Ivankas, kura nu nekādi nav pazīstama kā zinātnes speciāliste, bet kura pateicoties radnieciskām saitēm skaitās viena no Baltā nama vecākajām padomniecēm:
“Pēdējo četru gadu laikā prezidenta Trampa politika un investīcijas zinātnē un tehnoloģijā nodrošina, ka Amerika patlaban ir gatava risināt pašreizējā laikmeta būtiskākos izaicinājumus, un mūsu darba spēks ir gatavs rītdienas inovācijām. Turpmākajos gados šie sasniegumi garantēs, ka Savienotās valstis joprojām būs pasaules līderis pētniecībā, jaunos atklājumos un tādu industriju veicināšanā, kuras veidos mūsu nākotni.”
Preses relīze skaidrāk par skaidru uzrāda, ka Amerikā patlaban ir prezidents, kurš dzīvo pats savu iedomu, iztēles un fantāziju pasaulē. Viņš nudien savos rallijos pēdējo nedēļu laikā ir bazūnējis pārliecību, ka Kovid-19 krīze drīz beigsies, gaisma tuneļa galā redzama u.tml.
Taču ar šo apgalvojumu ir divas nelaimes.
Pirmkārt, Amerikā pagājušajā ceturtdienā jaunu reģistrētu infekciju skaits pieauga par gandrīz 100 tūkstošiem, kas bija vairāk nekā jebkurā dienā kopš pandēmijas sākuma.
Kopumā infekciju skaits Savienotajās Valstīs tuvojas 10 miljoniem, nāvju skaits ceturtdaļmiljonam.
Un, otrkārt, ir absolūti skaidrs, ka vismaz daži no tiem 100 tūkstošiem, kuri saslimuši ar koronavīrusu, infekciju guva vienā no minētajiem rallijiem, jo pretēji absolūti visiem epidemioloģiskiem norādījumiem, Donalda Trampa rallijos cilvēki stāv plecu pie pleca, distancēšanās pilnīgi nekādas, un maskas uz sejas ir tikai tiem, kur sēž aiz prezidenta un līdz ar to ir redzami televīzijas kamerās.
Pats Tramps par to nav īsti vainojams no tāda – kur ir aitas, tur ir cirpējs – viedokļa. Drīzāk jārunā par viņa fanu un atbalstītāju apzināto vai neapzināto stulbumu.
Propagandas telekanāls Fox News arīdzan ir bazūnējis domu, ka pandēmijas krīze drīz beigsies. Ja kāds skatās tikai un vienīgi šo kanālu, tad ar rasties iespaids, ka maskas nav vajadzīgas, sociālā distancēšanās nav vajadzīga, viss būs labi, jo prezidents un Fox News tā pateica. Vien žēl, ka vīrusi nav būtnes, kuras tā kaut ko saprot.
Pirms runāt tālāk par Ameriku, piebildīšu, ka tas pats arīdzan ir sakāms par Latviju, kur nekāda Fox News nav. Toties ir Donaldam Trampam līdzīgi “politiķi,” kuri par visu varu grib uzstāt, ka pandēmijas nekādas nav.
Šonedēļ Saeima apsprieda valdības jaunos plānus par Kovid-19 krīzi un tās risināšanu, un viens no opozīcijas deputātiem pat apgalvoja, ka sejas maska pati par sevi var radīt koronavīrusa infekciju!
Tas nebija Aldis Gobzems, kurš pēdējo mēnešu laikā ir izcēlies ar bravūrīgu pašlepnumu par to, ka viņš jau nekādu masku nenēsās, nav jau suns, nav vajadzīgs uzpurnis.
Tas ir pašapmāns, jo tikpat labi var saslimt arī viņš. Tādā gadījumā vien atliek cerēt, ka ārstniecības personāls no viņa nenovērsīsies tāpat kā savulaik Gobzema partijas biedrene Linda Liepiņa aicināja restorāna personālu noraidīt vienu no koalīcijas deputātiem.
Protams, oficiants nav ārsts, un ārsts savu darbu dara profesionāli un bez aizspriedumiem, politiskiem vai citādākiem, bet Gobzema kungam derētu kādu brīdi turēt mēli aiz zobiem.
Bet atgriežoties Amerikā, brīdī, kad rakstu šo komentāru, līdz valsts prezidenta (un ne tikai) vēlēšanām atlikušas vien četras dienas. Prezidents Tramps katru dienu rīko divus, trīs vai vairāk iepriekšminētos rallijus.
Viceprezidents Baidens rīko mazākus un rūpīgākus pasākumus.
Viņam nav iemesls īpaši raizēties, jo aptaujas patlaban viņam nacionālajā līmenī uzrāda 8-10% pārsvaru, kā arī vairākumu tajos štatos, kuros pirms četriem gadiem Trampa kungs guva ļoti šauru vairākumu un tātad arī vairākumu Elektorālajā koledžā.
Pēdējie centieni kaut kā pārliecināt Ameriku, ka Baidena ģimene ir kaut kādā veida noziedzīga, ir izgāzušies ar lielu blīkšķi.
Taču ir viens iemesls, kāpēc par vēlēšanām bažīties, proti, šogad pandēmijas kontekstā ir ļoti daudz lielāks skaits amerikāņu, kuri vēlas balsot ar pasta starpniecību.
To zinot, šovasar prezidents Tramps ASV pasta vadībā iebāza cilvēku, kuram ar pasta lietām nebija absolūti nekāda sakara, bet kurš savulaik Trampa kampaņai un inaugurācijai bija ziedojis lielas summas naudas.
Šis cilvēks ieviesa dažādas pārmaiņas, kuru sausais atlikums, tā teikt, bija krietni palēnināti pasta pakalpojumi. Tas attiecas ne tikai uz vēlēšanu biļeteniem, bet arī, piemēram, uz izmisīgi vajadzīgiem medikamentiem, kādi mūsdienās arī tiek piegādāti ar pasta starpniecību.
Attiecībā uz biļeteniem tomēr fakts ir tāds, ka vislielākās problēmas ir bijušas ASV lielpilsētās, kur ir koncentrēti iedzīvotāji ar noslieci balsot par Demokrātu un nevis par Trampa un viņa rokaspuišu partiju.
Tā nav nekāda apstākļu sakritība. Demokrātu aktīvisti līdz ar to jau nedēļu un vairāk skaļi aicina amerikāņus uz pasta sistēmu nepaļauties. Ja biļetens vēl nav nosūtīts, tad tas būtu jāaiznes personīgi vai nu uz vietējo vēlēšanu nodaļu, vai arī uz īpaši izvietotām kastēm biļetenu savākšanai.
Tur savukārt nelaime ir tāda, ka Republikāņu partijas pārvaldītajos štatos ir darīts viss iespējamais, lai sašaurinātu arī šādas iespējas.
Teksasā, piemēram, gubernators izdeva dekrētu, kurā bija teikts, ka katrā no Teksasas apgabaliem drīkst būt tikai viena kaste biļetenu savākšanai.
Tas arī attiecas uz Harisa apgabalu, kurā atrodas Hjūstonas pilsēta. 4.6 tūkst. kvadrātkilometru teritorijas un 4.7 miljoni iedzīvotāju. Un tikai viena šāda kaste. Kas gan tur varētu saiet greizi?
Prezidents Tramps sev raksturīgā manierē pirms kāda laiciņa izburkšķēja domu, kuru citi republikāņi tur pie sevis un klusumā, proti — ja visi amerikāņi pēc kārtas balsotu, tad neviens republikānis vairs netiktu ievelēts nevienā amatā.
Tas ir pārspīlējums, bet fakts ir tāds, ka tieši Republikāņu partija ir darījusi visu iespējamo, lai samazinātu iespējas balsot tumšādainiem cilvēkiem, jauniešiem, un citām “nevēlamām” grupām.
2018. gadā pilsēta Kanzasā, kur atrodas lielākoties tumšādainu studentu apdzīvota augstskola, vietējā vēlēšanu padome vienīgo pilsētas iecirkni izvietoja visai tālu ārpus pilsētas robežām.
Skaidrojums bija tāds, ka vietā, kur parasti bija iecirknis, bija remonts. Žurnālisti aizbrauca apskatīties. Nekāda remonta nebija. Vēlēšanu organizētāji vienkārši bija melojuši.
Tieši tas pats attiecas uz tiem štatiem, kur tieši tumšādaino cilvēku apdzīvotos rajonos iecirkņu skaits ir pamatīgi samazināts, tā radot situācijas, kurās cilvēkiem rindā ir jāstāv trīs, četras vai dažos gadījumos pat astoņas stundas.
Kādreiz Amerikā bija likums, kurā bija noteikts, ja štats vēlas grozīt vēlēšanu noteikumus, tad vispirms tie ir jāiesniedz Tieslietu ministrijas pārbaudei.
2013. gadā ASV Augstākā tiesa ar piecām balsīm pret četrām šo noteikumu atcēla, vairākumam skaidrojot, ka rasisms Amerikā vairs nebija problēma, un tāpēc šāda prasība vairs nebija vajadzīga.
Ne īpaši pārsteidzošā kārtā, momentā Republikāņu partijas pārvaldītajos štatos politiķi sāka ieviest visādas jaunas prasības par personas identifikāciju vēlēšanu kontekstā, par iecirkņu skaitu, un, jā, arīdzan par domu, ka apgabalā ar gandrīz pieciem miljoniem iedzīvotāju ir vajadzīga tikai viena kaste biļetenu savākšanai.
Un šogad Augstākā tiesa ir sūtījusi nudien pretrunīgus signālus par vēlēšanām, te Viskonsinai pasakot, ka nedrīkst skaitīt biļetenus, kas saņemti trīs dienu laikā pēc vēlēšanu dienas kā tādas, bet atsevišķā spriedumā Pensilvānijai pasakot, ka tā to var darīt veselas sešas dienas pēc vēlēšanu dienas.
Ej nu saproti. Taču ir arī pavisam skaidrs, ka galvenais iemesls, kāpēc prezidents Tramps un republikāņi Senātā tādā mērkaķa ātrumā uzstāja, ka ir jāieceļ radikāli konservatīva tiesnese izteikti liberālās Rutas Beideres Ginsburgas vietā.
Tramps cer, ka attiecībā uz vēlēšanām šogad būs tik lielas neskaidrības, ka jautājums nonāks tiesu priekšā, un varbūt jaunā tiesnese Augstākajā tiesā palīdzēs glāb viņa visai apjomīgo pēcpusi.
Tomēr ir iemesls optimismam attiecība uz to, kas notiks nākamnedēļ otrdien. Pirmkārt, tajos gadījumos, kad vēlētājiem ir bijis jāstāv rindā trīs, piecas vai vairāk stundas, viņi tā ir darījuši. Citi brīvprātīgie ir organizējuši mūziķus, kuri dodas iepriecināt tos kuri dirn rindā ar koncertiem. Dziedātāja Ariana Grande savā vēlēšanu apgabalā rindā stāvētājus uzcienāja ar picu.
Un pats galvenais ir tas, ka caur pastu un ar priekšlaicīgu vēlēšanu amerikāņi ir ar uzviju pierādījuši, ka viņiem šīs vēlēšanas ir būtiskas. Teksasā par spīti republikāņu pārvaldes sistēmas ākstībām, šī komentāra rakstīšanas brīdī nobalsojuši jau bija gandrīz 90 procenti no tiem, kuri kopumā balsoja 2016. gadā.
Esmu par gandrīz visiem 100 procentiem pārliecināts, ka 3. novembrī neatradīsies vairākums domai, ka Trampa radītais haoss un katastrofa būtu jāturpina vēl četrus gadus.
Kliedzoša nekompetence Kovid-19 vīrusa situācijā. Amerikas statusa pasaulē graušana vēl un vēl. Melošana tā, ka ausis ne tikai kust, bet jau sen ir nokritušas no galvas un aizmukušas prom.
Fakts, ka šo četru gadu laikā Amerikas prezidents un viņa privātuzņēmumi ir pelnījuši lielu naudu no prezidenta īpašumiem, lai arī tas ir konkrēti aizliegts ASV Konstitūcijā.
Man jau gribas domāt, ka Donalds Tramps Amerikas vēsturē ieies kā aberācija, kā dīvainība, kā nesaprotams lēmums vienās vēlēšanās.
Un tiem, kuri joprojām nesaprot, kāpēc šīs cilvēks arī ir bīstams Latvijai?
Četros gados neviena, neviena, neviena slikta vārda par kaimiņvalsts caru Vladimiru. Tieši pretēji, Amerikas Savienoto Valstu prezidents ir atklātā tekstā teicis, ka viņš tic caram vairāk nekā viņš tic pats saviem drošības dienestiem.
Tas mūsu kaimiņvalstij nodrošina patvaļu, kura nudien var nozīmēt smagas lietas arī Latvijai. Un tāpēc nobeigumā, turu īkšķus un ceru, ka vairums lasītāju arīdzan tur īkšķus par lielu Džo Baidena uzvaru – pietiekami lielu, lai Demokrātu partijai nodrošinātu atjaunotu vairākumu ASV Senātā, kā arī atsevišķos štatu parlamentos.
