Kārlis Streips: Mūsu parlaments pirmoreiz apstiprināja, ka Latvijā nedzīvo heteroseksuāli pāri vien 0
Šogad 1. aprīlis bija piektdienā. Minētās dienas rītā nolēmu pajokoties ar sava raidījuma “Vēlais ar Streipu” skatītājiem.
“Šovakar būs pēdējā Vēlā ar Streipu sērija” – tā rakstīju Feisbukā. Uzskaitīju to, par ko vakarā runāšu, un tad:
“Pēc 1452 sērijām viss. Laiks pievērsties citām dzīves jomām, un paldies visiem skatītājiem par uzticību.”
Viens cilvēks reaģēja šādi: “Pavisam pēdējā? Kāpēc tā notiek, ka skatītājus pieradina pie labām pārraidēm, un tad vienā dienā pavēsta – viss, pēdējais raidījums?”
Tekstu atstāju kādu stundu, pusotru un tad atzinos:
“April, april, april! Dažus pieķēru. Nē, pirmdien būs nākošais raidījums.” Bija jautrs 1. aprīļa triks.
Pēc raidījuma ieraksta devos uz vietējo “Mego” veikalu. Pēcāk uz tirdzniecības centru “Domina”.
Tur mana raidījuma labs draugs, karikatūrists Gatis Šļūka, atvēra savu ceturto grāmatu. Pirmoreiz satiku viņu, pirmoreiz arī leģendāro mākslinieku un karikatūristu Ēriku Ošu.
Abi mākslinieki pirmkārt savas karikatūras publicē “Latvijas Avīzē”. Tās ļaudis man stingri piekodināja tā pateikt nākamreiz, kad izmantošu vienu no viņu mākslas darbiem.
Laikraksts man uzdāvināja vienu grāmatas eksemplāru, un palūdzu Gatim tur ievietot savu autogrāfu.
Rezultāts ir redzams pie šī komentāra – dažu minūšu laikā mākslinieks uzzīmēja tur redzamo portretu un tad pievienoja savu grafisko parakstu, ar kādu viņš arī paraksta savas karikatūras. Tas no viņa puses bija ļoti jauks žests.
Taču komentāru šonedēļ vēlos veltīt iepriekšējai dienai, 31. martam, un notikumiem Saeimā.
Pirmkārt, tā bija pēdējā diena, kad deputātiem plenārsēžu zālē bija jānēsā maskas, jo tikai 1. aprīlī prasība par maskām iekštelpās tapa atcelta.
Taču galvenais ir fakts, ka todien mūsu valsts parlaments pirmoreiz apstiprināja, ka Latvijā nedzīvo heteroseksuāli pāri vien.
Lasītāji varbūt atcerēsies, ka 2005. gadā Saeima apstiprināja grozījumu Satversmes 110. pantā, lai noteiktu, ka “valsts aizsargā laulību – savienību starp vīrieti un sievieti.”
Tas bija nevajadzīgs grozījums, jo tas pats jau bija noteikts Latvijas civillikumā. Taču Latvijas Pirmās partijas “buldozers” Šlesers gribēja pierādīt, cik viņš mačo, un tāpēc vajadzīgās divas trešdaļas atradās ar uzviju.
Tomēr pērn gada beigās izrādījās, ka 110. panta izpratne varēja būt krietni ironiska.
Lieta tāda, ka Latvijas darba likumā ir noteikts, ka pēc bērna piedzimšanas, tēvam pienākas dzemdību atvaļinājums, lai labāk iepazītu savu jauno atvasi un ar to veidotu kontaktus.
Divas lesbietes – kādreizējā olimpiete Līga Kļaviņa un juriste Evita Goša – par to iesniedza prasību vispirms tiesā, kur visos līmeņos tā noraidīta, bet tad Satversmes tiesā.
Arguments bija tāds, ka arī viendzimuma ģimenē nedzemdējošajai sievietei pienākas tas pats atvaļinājums, kāds likumā paredzēts tēvam.
Satversmes tiesa piekrita!
Sprieduma pamatā bija fakts, ka 110. pantā blakus homofobiskajam tekstam par laulības definīciju, ir vārdi “valsts aizsargā un atbalsta [..] ģimeni, vecāku un bērna tiesības.”
Satversmes tiesa pareizi konstatēja, ka Latvijā nedzīvo vien ģimenes ar tēvu, māti un bērniem.
Biežāk sastopamais ģimenes modelis ir vientuļa māte, kura savus bērnus audzina ar informatīvu atbalstu no vecmāmiņas.
Ir arī viendzimuma pāri. Līga un Evita ir kopā sen, viņas ir laulātas (lai arī Latvijas valsts laulību neatzīst), viņām pieder kopīpašums, un viņām ir divi bērni. Nepārprotami ģimene.
Satversmes tiesas spriedums nāca krietni pēc otra bērna piedzimšanas, tāpēc konkrētais jautājums par dzemdību atvaļinājumu vairs nebija aktuāls.
Taču tiesa spēra vienu soli tālāk, spriedumā arī nosakot, ka līdz šī gada maija beigām Saeimai ir jāpieņem likums par civilām savienībām.
Politikā par šo spriedumu izcēlās milzīgs tracis.
Tā sagadījās, ka pusgadu pēc sprieduma, Satversmes tiesas priekšsēdētājai Sanitai Osipovai beidzās 10 gadu termiņš tiesā.
Latvijas Augstākā tiesa Osipova kundzi izvirzīja tiesneses amatam, taču 17. februārī Saeima kandidatūru noraidīja ar 40 balsīm par, 29 pret un 16 deputātiem atturoties.
Debatēs pirms balsojuma vairāki deputāti, it sevišķi no Nacionālās apvienības, skaidrā tekstā pateica, ka viņu iebildumi bija pret kandidātes piedalīšanos spriedumā, kurš paplašināja jēdziena “ģimene” nozīmi.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs reaģēja skarbi:
“Likums šādas tiesības Saeimai paredz, taču konkrētais balsojums un debates pirms tā rada jautājumus.
“Viens no tiem ir par likumdevēja attieksmi pret kandidāta novērtējumu, ko saskaņā ar likumu ir veikusi Augstākā tiesa.
“Debatēs parādījās viedokļi, kuri apšauba Civillietu departamenta vērtējumu par kandidātes profesionālo atbilstību Augstākajai tiesai.
“Otrs – vai tiesnesi pretēji Satversmes 83. pantam [“Tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi likumam padoti”] var sodīt ar negatīvu balsojumu un liegt karjeras virzību par viņa iepriekšējiem spriedumiem?
“Cits jautājums, kurš man rodas, ir – vai tagad Saeima represēs visus Satversmes tiesas tiesnešus, kuri taisīja spriedumu, par kuru tika pārmest Osipovai?
“Jo tas bija koleģiāls septiņu tiesnešu spriedums.
“Un vai Satversmes tiesas tiesneši, skatot turpmākas lietas, var justies neatkarīgi un aizsargāti, zinot, ka pret viņiem no Saeimas puses šādas represijas var tikt veiktas?
“Notikušais man liek vēl nopietnāk virzīt jautājumu par tiesas un tiesneša neatkarību, kas jau ir uzstādīts jaunajā Tieslietu padomes stratēģijā.
“Piektdien apspriedīsim šo jautājumu Augstākās tiesas plēnumā.”
Tā nebija Saeimas un tās deputātu godprātīgākā diena.
Tomēr Satversmes tiesas spriedumi ir galīgi un nepārsūdzami, un tāpēc Tieslietu ministrijai neatlika nekas cits, kā ķerties klāt pie likumprojekta par savienību starp divām personām, kuras nevēlas būt laulātas.
Tieslietu ministrs, kā zināms, mums ir Jaunās Konservatīvās partijas dibinātājs Jānis Bordāns.
Partija nesen paziņoja, ka turpmāk tā vēlas būt zināma kā “Konservatīvie.”
Grūti spriest, ko par šī vārda “privatizāciju” domā citas partijas, kuras sevi uzskata par konservatīvām, bet ne par to šis stāsts.
JKP mājaslapā vēl šobaltdien melns uz balta ir rakstīts šādi:
“Mūsu izpratnē laulība var būt tikai savienība starp vīrieti un sievieti, kā tas laika gaitā sabiedrībā ir bijis un kā tas šobrīd ir nostiprināts arī mūsu Satversmē.”
Tā ignorējot faktu, ka 2005. gadā iebalsoto pantu Saeima atkal var izņemt no konstitucionālā likuma teksta.
“Mēs kā konservatīvie tik tiešām nesaprotam, kā par laulību iespējams saukt kādas savādākas savienības.”
Par šīs partijas un tās biedru izpratni man grūti spriest. Pasaulē ir pietiekami daudz vietu, kur “kādas savādākas savienības” top sauktas par laulībām.
“Tā kā vīrieša un sievietes savienību ir iespējams reģistrēt laulībā, uzskatām, ka tāpēc nav vajadzīgs īpašs partnerattiecību institūts.
“Tāpat neuzskatām, ka turpinot attiecināt laulības jēdzienu uz savienību starp vīrieti un sievieti, kaut kādā mērā tiktu aizskartas seksuālo minoritāšu cilvēktiesības, jo jau šobrīd visi sadzīviskie jautājumi viendzimuma pāriem ir atrisināti citu likumu ietvaros.”
Pieļauju, ka Bordāna kungs, kurš jurista grādu saņēma 1992. gadā, labi zina, ka tās ir absolūtākās pupu mizas.
Pagājušajā nedēļā biju pasākumā galerijā ISSP Berga Bazārā, kur bija paneļdiskusija par godu faktam, ka pagājuši 30 gadi, kopš Latvijas Augstākā padome, PSRS kriminālkodeksu vētījot, no tā izmeta pantus, kuros homoseksualitāte bija uzskatāma par noziedzīgu.
Viens no runātājiem bija rakstnieks, kurš stāstīja par savām 20 gadus ilgstošajām attiecībām ar otru vīrieti. Arī viņiem tāpat kā jau minētajām Līgai un Evitai, pieder kopīpašums.
Attiecībā uz īpašumu, abi kungi bija parakstījuši savstarpēju testamentu, kuru apstiprināja notārs.
Taču drīz paneļdiskusijas dalībnieks uzzināja, ka brīdī, kad viņš vai partneris aizies mūžībā, tam, kurš paliks dzīvs, būs jāmaksā krietni lielāks nodoklis par saņemto īpašumu, nekā tas ir gadījumos, kad aizgājējs ir laulāta pāra partneris.
Turklāt likumā ir arī jēdziens neatraidāmie mantinieki. 2020. gadā nogalināts zvērinātais advokāts Pāvels Rebenoks.
Kādā intervijā pēc tam, Rebenoka kunga dzīvesbiedrs Ingus Balandins stāstīja, kā viņam ar aizgājēja ģimeni bija labas attiecības, un tāpēc strīdu par aizgājēja mantojumu nebija un nebūs:
“Par laimi, man ir labas attiecības ar Pāvela tuviniekiem – visu, kas pieder man, viņi atdos.
“Bet citiem pāriem var būt pavisam citādākas attiecības: tuvinieki nereģistrētā partnera jūtas un lūgumus var pilnībā noraidīt.”
Tā tas ir nudien. Ir arī daudz citu atšķirību starp laulātiem un nelaulātiem pāriem.
Te būtu jākonstatē, starp citu, ka kategorijā “nelaulātie” nav tikai viendzimuma pāri vien.
Ir pietiekami daudz heteroseksuālu partneru, kuri neatrod vajadzību meklēt valsts vai baznīcas atzinību savām attiecībām.
Pēc Zolitūdes traģēdijas 2013. gadā pie kompensācijas tika visas sievietes, kuras bija zaudējušas galveno naudas pelnītāju ģimenē, izņemot vienu sievieti, kura ilggadīgās attiecības ar savu partneri ugunsdzēsēju nekad nebija formalizējusi. Viņa nesaņēma ne graša.
Tieslietu ministrijas izstrādātais variants par civilajām savienībām ir visnotaļ šauri konstruēts.
Tajā ir noteikumi par savienību veidošanu un izbeigšanu, taču tas arī nozīmē, ka tie, kuri ir šādās savienībās, valsts acīs kļūtu “redzami,” jo tas nozīmētu arī šādiem pāriem likumā paredzēto aizsardzību personiskām un mantiskām attiecībām.
Tā sagadījās, ka nedēļu pirms likumprojekta apspriešanas parlamentā, TV24 raidījumā “Preses klubs” bija politiķe no Jaunās Konservatīvās partijas.
Reklāmas pauzes laikā teicu viņai, ka esmu ļoti gandarīts par JKP pūlēm pret korupciju, bet ne tikpat gandarīts par partijas attieksmi pret mani.
Minēju faktu, ka izstrādātais likumprojekts ir ļoti šauri konstruēts. Politiķe pasmaidīja un atbildēja, ka ar partiju arī ir sazinājušies daudzi cilvēki, kuri pat to negrib.
Likumprojekts pirmoreiz Saeimas plenārsēdē apspriests 24. martā. Pats pirmais lēmums bija par likumprojekta “Civilās savienības likums” nodošanu komisijām izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības.
Bez jebkādām diskusijām Saeima tam piekrita. Vēlāk uzzināju, to bija pieprasījusi Nacionālā Apvienība, un pastāvošais līgums starp valdošās koalīcijas partijām tā kaut ko pieļauj.
31. datumā likumprojekts atkal bija darba kārtībā, atkal bija piedāvājums to no turienes izslēgt, bet šoreiz prasība nāca nevis no vienas no valdošajām frakcijām, bet gan no pieciem opozīcijas un pie frakcijām nepiederošajiem deputātiem.
Viens no tiem bija Maris Možvillo no frakcijas “Neatkarīgie,” kura izveidota pērn rudenī no sabrukušās KPV partijas. Viņš ir frakcijas priekšsēdētājs.
Savu uzrunu Saeimā Možvillo kungs uzsāka ar gaušanos par faktu, ka Rīga bija redzami tik daudz Ukrainas karogu.
Kāpēc ne Latvijas karogu?
Sēdes vadītāja viņu tajā brīdī apsauca, jo Saeima bija pieņēmusi lēmumu par Ukrainas atbalstīšanu pašreizējās agresijas laikmetā, un Možvillo kungs aicināts to neapšaubīt.
Attiecībā uz likumprojektu kā tādu viņš paziņoja, ka “maza tautas daļa, ja tā to var nosaukt – šī tautas daļa vēlas mainīt likumu.”
Un tad: “Jāizšķiras, vai paliksim kā latvieši, vai locīsimies līdz katram karogam.”
Balsojums par likumprojekta nodošanu komisijām bija 42 par, 32 pret. Likumprojekts nodots Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai.
Pāris stundas vēlāk likumprojekts atkal bija deputātu priekšā, šoreiz uz pirmo lasījumu.
Šajā gadījumā viena no galvenajām iebildumu cēlājām bija deputāte un kādreizējā Latvijas labklājības ministre Ramona Petraviča.
Nevarēju nesmaidīt (patiesībā – nesmīnēt), klausoties nogurušos štampus, kādu Petraviča kundze piedāvāja, lai apgalvotu, ka civilo savienību likums nav vajadzīgs.
Bērni tādā gadījumā vairs nesapratīs jēdzienu “dabiska ģimene.” Sabruks Latvijas morālā sistēma. Likums veicinās dabiskās ģimenes izzušanu. Un, pats jautrākais – bērns, kurš uzaug ar diviem vecākiem no viena un tā paša dzimuma “neizvēlēsies normālu ģimeni” arī sev.
Smīnēju tāpēc, ka pasaulē ir gana daudz valstu, kurās viendzimuma partnerattiecības vai laulības ir bijušas jau sen, un nekas neliecina, ka tas kaut kā brucinātu attiecīgās valsts sabiedrību vai kaut kādā veidā kaitētu heteroseksuāliem pāriem.
Tās vienkārši ir muļķības.
Pirmajā lasījumā Saeima likumprojektu par civilām savienībām apstiprināts ar 41 balsi par, septiņām pret, diviem deputātiem atturoties.
Veseli 26 no klātesošajiem deputātiem nebalsoja vispār, ko laikam var uzskatīt par jautājuma boikotēšanu.
Tomēr likums nodots komisijai, kura tagad ķersies pie darba. Nepārprotami deputāti iesniegs ļoti daudz dažādu priekšlikumu par grozījumiem. Tajā skaitā tādiem, kas principā civilo savienību jēdzienu degradētu pat pirms sistēmas izveidošanas.
Taču darbs būs jāizdara. Ignorēt Satversmes tiesas spriedumu būtu ļoti bīstams precedents mūsu valsts politikā.
Komentāra rakstīšanas dienā bija vēlēšanas Ungārijā, kur zem visai diktatoriski noskaņotā Viktora Orbana valsts smagi vērsusies pret tieslietu sistēmu un tās neatkarību.
Kaut ko tādu mūsu valstī diez vai kāds īpaši gribētu redzēt. Es katrā gadījumā – nē.
Un pēdējais, ko pateikšu – tajās valstīs, kur ir geju laulības vai partnerattiecības – nevienam, uzsveru – nevienam, un atkārtoju – pilnīgi nevienam gabals nav nokritis.
Tas pats būs arī Latvijā reiz civilās savienības likums būs pieņemts.
Un tas pats būs arī Latvijā tad, kad – visticamāk pateicoties spriedumam no Satversmes tiesas vai no Eiropas Cilvēka tiesību tiesas – mūsu valstī arī būs atļauts viendzimuma pāriem precēties.
Tā būs laba diena.
