Kārlis Streips: Muļķa darbs ir ticēt tukšiem solījumiem un apgalvojumiem, kādus cilvēks ir sagrābstījis internetā 208
Pirms ķerties klāt pie šīsnedēļas komentāra tēmas, jautājums portālam un tā lietotājiem. Proti, pilnīgi vienalga, kāds ir portālā izvietots materiāls, zem tā komentāru nodaļā būs cilvēki ar ārzemnieka vārdu un uzvārdu, kuri skaidro, ka viņi nemaz nezināja, ka tā var, bet nu viņi ir uzzinājuši, ka internetā var ātri nopelnīt lielu naudu, un lūk, saite uz vietni, kur var uzzināt vairāk.
Pirmkārt, vai kāds no lasītājiem ir uzklikšķinājis uz kādu no šīm saitēm? Kas tur ir sanācis?
Man gribas padomāt, ka tur ir kaut kas krāpniecisks, kaut kas negodīgs un nerātns.
Labi jau izklausās: “Es nopelnu labu atalgojumu no mājām 1300–2600 USD nedēļā, kas ir pārsteidzoši, jo gadu iepriekš es biju bezdarbnieks šausmīgā ekonomikā,” rakstījusi persona vārdā Amy. Amy, tas ir sievietes vārds. Sieviete būtu bezdarbniece, nevis bezdarbnieks. Turklāt visticamāk runa būtu par tautsaimniecību, nevis par ekonomiku.
Saprotu, saprotu, seno jēdzienu, kur aitas, tur cirpēji. Jebkurš, kuram ir interneta pieslēgums, kaut kad būs saņēmis e-pastu no prinča Nigērijā, vai Apvienoto Nāciju organizācijas ģenerālsekretāra ar informāciju, ka kaut kur atrasta liela čupa naudas, un nolemts, ka šī lielā čupa naudas pienākas tieši tev. Vajag tik atsūtīt kontaktinformāciju.
Pirms komentāra sacerēšanas tepat portālā atradu ziņu par kādu sievieti, kurai bija piezvanījis kāds it kā no bankas, viņa bija to noturējusi par īsu bankas darbinieku, un rezultāts bija tāds, ka kundzei no konta pazuda 8000 eiro.
Tāpēc sakarā ar ļoti, ļoti daudzajiem komentāriem par iespēju pelnīt “1300-2600 USD nedēļā” man arīdzan būtu otrs jautājums, proti – vai portāla ļaudis nevarētu šādus komentārus vienkārši dzēst?
Nezinu, vai portālā kāds vispār ar tādu lietu nodarbojas. Pirms pāris nedēļām pamanīju, ka bija krietni samazinājies komentāru skaits zem dažiem no maniem komentāriem. Ir, protams, viena sabiedrības daļa, kura, pilnīgi neatkarīgi no tā, par ko ir komentārs, atstās šādu repliku:
“Vai tu pediņ vienreiz liksies mierā!?”
Cilvēks sevi identificējis ar interneta vārdu “X,” kas varbūt liecina par visnotaļ nopietnu iztēles trūkumu. Man drusku vairāk interesē tas, cik lielā mērā šī replika atbilst jēdzienam “LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.”
Naida kurināšana tā droši vien nav. Nezinu, cik lielā mērā mūsdienās vārds “pediņš” būtu uzskatāms par rupjību.
Tā kaut ko rakstīt pilnīgi noteikti nav pieklājīgi. Un te vēl piebildīšu, ka replika uzrāda, ka personai vārdā “X” trūkst ne tikai iztēles, bet arī saprāta, jo komentārs bija par situāciju pirms 30 gadiem, kad astoņi izkurtējuši džeki Maskavā nolēma uzrīkot puču, viņiem tas neizdevās, un piepeši pēc pusgadsimta okupācijas mūsu valsts atkal bija brīva un starptautiski atzīta.
Nudien nezinu, kādā kontekstā man par to būtu bijis “jāliekas mierā.”
Attiecībā uz krāpnieciskajiem paziņojumiem par iespēju saņemt “1300-2600 eiro nedēļā,” gan tomēr gribētos domāt, ka tādi komentāri būtu dzēšami, jo negribu iedomāties, ka portāls LA.LV atbalsta centienus piekrāpt tā lietotājus un lasītājus.
TV24 vienā telpā pie sienas ir monitors, uz kura ir uzrādīts LA.LV portāla lietotāju skaits attiecīgajā brīdī. Sistēma prot pateikt, cik liels procents no lietotājiem ir pieslēgušies no mobilas ierīces vai galda datora. Nav ne jausmas, kā sistēma to zina. Bet kopējais skaitlis allaž ir virs 1000. Ja vienu procentu šie krāpnieki uzķers ar ēsmu, tad 10 vai 11 Latvijas valstspiederīgie zaudēs naudu. Tam nu nevajadzētu būt kaut kam tādam, ko portāls atbalsta.
Taču par lētticīgumu un aitām un cirpējiem šonedēļ parunāsim citā kontekstā, proti – Covid-19 pandēmija un tas, kā sabiedrība pret to attiecas.
Sākot ar faktu, ka pāris dienas pirms komentāra sacerēšanas dienas kumulatīvais divu nedēļu infekciju rādītājs atkal pārkāpa līmenim 100.
Un portālā LA.LV parādījās šāds virsraksts: “Gaidāmi stingrāki ierobežojumi: visticamāk, jau tuvākajās dienās pie veikaliem atgriezīsies garākas rindas.”
Prieks, kur tu rodies? Labi atceros pagājušo ziemu. Bija auksts, bija sniegains. Mego veikals, kur vīnu pērku, tur varēja vienlaikus atrasties tikai pieci cilvēki. Pieci groziņi bija pieejami, nebija groziņa, nedrīkstēji ienākt. Patlaban Mego veikalā drīkst atrasties deviņi cilvēki. Deviņi groziņi pieejami, nav groziņa, nedrīkst ienākt, bet patlaban ir vasara, nav jāsalst, tā ir mazāka problēma.
Taču nepārprotamais fakts ir tāds, ka infekciju skaits mūsu valstī atkal ir sācis virzīties augšup.
Komentāra rakstīšanas laikā datorā parādījās vēsts no portāla LSM: Latvijā Covid-19 atklāj vēl 196 cilvēkiem. Iepriekšējā dienā bija 181. Un kumulatīvais rādītājs bija pieaudzis līdz 116. Kolīdz būs 120, atbilstoši valdības izstrādātajam plānam, ierobežojumiem būs jābūt stingrākiem.
Tas notiek laikā, kad vakcīnas pret Covid-19 infekciju jau labu laiku ir bijušas pavisam brīvi dabūjamas. Taču komentāra rakstīšanas dienā pilnībā vakcinēto personu procents Latvijā bija 39,3%. Joprojām zem 40 procentiem.
Un te mēs nonākam pie nepieciešamības atgriezties pie jēdziena aitas un cirpēji.
Ir vienkārši apbrīnojami, ar kādu iztēli ļaudis mūsu valstī atrod iemeslus sevi pārliecināt, ka vakcīna nav vajadzīga. Varam aizmirst par apgalvojumu, piemēram, ka Bils Geits ir licis mikročipus vakcīnās, lai viņš pēc tam varētu visus kontrolēt.
Jebkurš cilvēks, kuram galvā ir kaut miligrams izpratnes sapratīs, ka tas ir vienkārši absurdi.
Taču ko teikt tiem, kuri uzskata, ka vakcīnas pagaidām un joprojām ir tikai eksperimentālā fāzē? Te sakāmas divas lietas.
Pirmkārt, Amerikas Federālā Zāļu aģentūra pagājušajā nedēļā Pfizer vakcīnai deva pilnīgu apstiprinājumu. Līdz ar to, arguments, ka vakcīnas ir tikai eksperimentālas vairs nav patiess. Tas nebija patiess arī pagātnē, ņemot vērā to, ka pasaulē komentāra rakstīšanas dienā 5,21 miljardi dozu bija iepotēti cilvēku plecos. Ja tas ir eksperiments, tad rezultāti ir pierādījuši sevi ar uzviju, jo nav, uzsveru vēlreiz – nav bijušas lielas problēmas tiem, kuri vakcīnas ir saņēmuši.
Otrkārt, nav tā, ka Covid-19 ir pirmais koronavīruss, ar kuru zinātne ir sastapusies. Darbs pie šādām vakcīnām ir turpinājies daudzu gadu desmitu garumā. Kad parādījās HIV vīruss, kurš var novest pie AIDS, sākās darbs pie iespējamas vakcīnas. Es pats īsi pirms atbraucu uz Latviju piedalījos tās pārbaudē.
Nekad neesmu zinājis, vai man bija vakcīna vai placebo, un līdz šai dienai vakcīna pret HIV nav atrasta. Taču, pirmkārt, HIV jau sen nav nekāds nāves sods un, otrkārt, darbs toreiz palīdzēja attīstīt pētījumus par koronavīrusa vakcīnām.
Divas iepriekšējās pandēmijas sevišķi šajā ziņā palīdzēja – SARS vīruss, kurš parādījās 2002. gadā un izzuda divus gadus vēlāk, kā arī MERS vīruss, kurš pirmoreiz konstatēts 2012. gadā un šur tur pasaulē pastāv joprojām.
Darbs pie šo vīrusu pētniecības ir konkrēti tas, kas ir palīdzējis daudz ātrāk attīstīt Covid-19 vakcīnas. Zinātnieki zina, ko viņi dara.
Vēl ir vērts padomāt par redzamākajiem cilvēkiem mūsu valstī, kuri mudina cilvēkus par vakcīnām šaubīties.
Saeimas deputāts Aldis Gobzems ir cilvēks, kuru 2018. gada novembrī Latvijas Zvērinātu advokātu padome izslēdza no advokatūras tāpēc, ka cilvēks bija pārkāpis vairākus likumus, kā arī konkrētas prasības advokātu ētikas kodeksā:
“Kā profesionālajā darbībā, tā privātajā dzīvē advokātam jāatturas no tādas uzvedības vai rīcības, kas var apkaunot viņa profesiju, izsaukt šaubas par viņa cieņu, godīgumu un taisnīgumu,” kā arī: “Advokātiem jāizturas pret savas profesijas kolēģiem ar vislielāko cieņu, pieklājību un godīgumu.”
Gobzems kļuva par deputātu 13. Saeimas vēlēšanās kā partijas KPV LV kandidāts. Varam atcerēties, ka toreizējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis viņam deva iespēju izveidot Ministru kabinetu pēc tam, kad tas neizdevās Jaunās Konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam.
Gobzems paziņoja, ka viņš vēlas tehnokrātu veidotu valdību, nevis tādu, kuras darbā piedalās ievēlēti Saeimas deputāti. Lieki teikt, Saeimā ievēlēto partiju starpā šī doma nelikās laba, un mēģinājums izgāzās ar blīkšķi. Drīz vien KPV LV sāka irt pa vīlēm, bet tā nav šī komentāra tēma.
Kopš pandēmijas sākuma, Aldis Gobzems ir sevi fotografējis smaidīgu un stāvam pārtikas preču veikalos bez maskas, lai gan veikalā tāda bija pieprasīta.
Viņš ir sevi fotografējis ar dzeltenu zvaigzni uz krūtīm, tā salīdzinot prasību par maskām, sociālo distancēšanos un vakcinēšanos ar holokaustu.
Un pēdējā laikā viņš ir pulcinājis sapulces, kurās viņa atbalstītāji ierodas lielākoties bez maskām un katrā gadījumā bez sociālās distancēšanās nekādas. Skaļi Gobzems lielījās par 1000 cilvēkiem laikā, kad ārpus telpām pulcēties bija atļauts 50 cilvēkiem.
Vienalga, kādi ir ar pandēmiju saistītie notikumi, Aldis Gobzems vismaz publiski tos ignorē un aicina savus fanus darīt tāpat.
Cik no tā 1000 būs jauno infekciju statistikā? Droši nevaram zināt, bet būs tādi, un, ja Gobzems organizēs vēl plašākas sapulces, inficēto skaits pieaugs vēl vairāk.
Jo vīrusam ir štrunts vienalga, ko runā vai dara politikāņi. Vīruss atrod nepasargātu cilvēku, un vīruss to inficē. Tāda ir vīrusu daba.
Vai šāda uzvedība atbilst prasībai, ka advokāts nedrīkst darīt neko, kas var “izsaukt šaubas par viņa cieņu, godīgumu un taisnīgumu?” Manuprāt, nē. Turklāt laikā, kad šis cilvēks apgalvo, ka nākamgad 14. Saeimas vēlēšanās viņa partija noteikti dabūs vairāk par 50% balsu un viņš kļūs par premjeru, der atcerēties, ka iepriekšējā piegājienā Satversmes Aizsardzības birojs lika saprast, ka pielaidi valsts noslēpumam viņam neredzēt kā savas ausis. Diez vai tas, kā viņš ir rīkojies kopš tam, šo faktu būs mainījis.
Savukārt Ainars Šlesers, kurš nākamgad piedāvās devīto politisko partiju, kādu viņš ir organizējis vai kuras darbā viņš ir piedalījies kopš 1998. gada, kad viņa veidotā Latvijas Jaunā partija 7. Saeimas vēlēšanās saņēma 7,31% balsu un astoņus mandātus.
Laika gaitā Šlesers darbojās kā valdības ministrs un kādu laiku arī kā Rīgas domes deputāts. Varam atcerēties, pirms 2009. gada pašvaldību vēlēšanām cilvēks solīja nākamajos četros gados nodrošināt 50 tūkstošus jaunu darbavietu Latvijas galvaspilsētā. Nekā tamlīdzīga nebija.
Šlesers arī ir bijis pazīstams saistībā ar skandāliem, tajā skaitā vienreiz Latvijas dzelzceļa valdē ieceļot cilvēku tikai tāpēc, ka cilvēka tēvs savulaik bija bijis Šlesera šoferis.
Un galvenais, Ainars Šlesers ir vienīgais cilvēks Latvijas vēsturē, kura dēļ ir atlaista vesela Saeima, lai sarīkotu ārkārtas vēlēšanas. Tas bija pēc tam, kad 10. Saeima noraidīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lūgumu pieļaut kratīšanu Šlesera īpašumos.
Nedz viens, nedz otrs no šiem cilvēkiem vismaz manī neiedveš pārliecību, ka var ticēt tam, ko viņi saka. Kā viņiem klāsies nākamgad rudenī, to laiks rādīs.
Bet pagaidām, tie nav cilvēki, no kuriem sagaidīt viedu padomu attiecībā uz pandēmiju un tās seku risināšanu.
Tādi arī nav tie, kuri apgalvo, ka ir zinātnieki pasaulē, kuri ir paziņojuši, ka vakcīnas nogalina vairāk cilvēku nekā vīruss kā tāds. Allaž šādiem cilvēkiem izdodas atrast vienu zinātnieku, kurš tā ir teicis, bet tas ignorē faktu, ka visi pārējie zinātnieki zina, ka tas tā nav.
Tas pats sakāms par tiem, kuri apgalvo, ka Izraēlā vai citur ir pierādījies, ka patiesībā no vakcīnas nav nekāda labuma. Doma par Izraēlu sākās vienā laikraksta publikācijā, no kuras tā dēvētie antivakseri paņēma vienu teikumu ārpus konteksta un no tā uzpūta veselu sazvērestības teoriju ziloni.
Vienkāršie fakti:
Pirmkārt, vakcīna var pasargāt pret vīrusu. Neviens nekad nav iebildis pret vakcīnu, kas bērnu pasargā pret masalām vai garo klepu. Šī vakcīna no tām neatšķiras.
Otrkārt, Latvijā un pasaulē ir iestādes, kuras ir nepolitiskas un kuras piedāvā datus un informāciju, nevis baumas un muļķības. Tāds ir mūsu Slimību profilakses un kontroles centrs. Tāda ir Pasaules veselības organizācija. Ja kas, tāds, mīļo lasītāj, ir tavs ģimenes ārsts, ja vien viņš nav no tiem, kuri ir iekrituši sazvērestību teoriju purvā.
Un, treškārt, pie mazāk nekā 40% vakcinēto, nepārprotami kumulatīvais rādītājs drīz vien sasniegs minētos 120 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Un nepārprotami tajā brīdī valdībai būs jādomā par jauniem ierobežojumiem, smagākiem ierobežojumiem. Tādiem, kādus mēs visi pērn rudenī un ziemā piedzīvojām pie pilnas programmas.
Un tāpēc prāta darbs ir vakcinēties.
Muļķa darbs ir ticēt tukšiem solījumiem un apgalvojumiem, kādus cilvēks ir sagrābstījis internetā.
Jo ticēt tiem ir precīzi tas pats, kas ticēt, ka ir iespējams pelnīt 1300-2600 eiro nedēļā no krāpnieciska procesa.
