Kārlis Streips: Makdonalds pacēla cepuri un fašistiem pateica čau 0
12. jūnijā Maskavā bagātnieks vārdā Aleksandrs Gorovs atvēra restorānu ar nosaukumu “Garšīgi un punkts.” Tas bija Puškina laukumā, un novērotāji konstatēja, ka tur bija krietni mazāk ļaužu nekā tajā pašā vietā, piemēram, 1990. gada 31. janvārī.
Todien cilvēki pie jaunās ēstuves durvīm sāka pulcēties jau rītausmā. Galu galā tādu bija ap 30 tūkstošiem, jo todien Padomju Savienības drūmajā ikdienā ienāca viens no galvenajiem pūstošā kapitālisma simboliem Makdonalds.
Restorāna darbiniekiem nācās iemācīties divas lietas. Pirmkārt, smaidīt, kas Padomju Savienības apkalpošanas sfērā nebūt nebija ierasti. Otrkārt, iemācīt maskaviešiem stāvēt rindās pie katras kases, nevis gar leti, kā tas bija tirgū un citur.
Tā lieta aizgāja, un ar laiku Makdonaldam Krievijā bija vairāk nekā 800 restorānu. Taču tad Kremļa fašists nolēma uzsākt savu barbarismu Ukrainā.
Makdonalds nolēma visus savus aktīvus pārdot jau minētajam Gorovam. Viņš jau labu laiku bija darbojies kā Makdonalda franšīzes īpašnieks. Tā ir sistēma, kurā uzņēmums pārdod tiesības to reprezentēt konkrētā tirgū vai tirgus daļā.
Kādu laiku Makdonalds uzskatīja, ka ēstuves, kuras tas slēdza īsi pēc Kremļa fašista uzsāktā agresijas, ar laiku atkal varēs vērt vaļā.
Tomēr pēc pāris mēnešiem bija skaidrs, ka fašists būs fašists neatkarīgi no tālākiem notikumiem Ukrainā, un tāpēc Makdonalds pacēla cepuri un pateica čau.
“Garšīgs un punkts” ir tas, ko Aleksandrs Gorovs ir sācis piedāvāt Makdonalda vietā. Pirmajā dienā tajā pašā Puškina laukuma ēstuvē kāds drosmīgs jaunietis pacēla transparentu ar tekstu “atdodiet manu Bikmeku.” Restorāna darbinieki ātri viņu savāca un padzina.
Pirmajā dienā klienti varēja tikt pie dubulta čīzburgera un zivju burgera, abos gadījumos lētāk, nekā tas bija Makdonaldā. Kāds pusaudzis intervētājam teica, ka burgers garšoja tāpat kā vienmēr, bet kola bija citādāka.
Gorovs līgumā ar Makdonaldu solīja saglabāt darba vietas tiem apmēram 62 tūkstošiem cilvēku, kuri tur strādāja. Makdonalds savukārt viņam atdeva visu tehniku, kādu tas lieto.
Pirmajā dienā bija pāri palikušas mērcītes no Makdonalda. Tviterī kāds izvietoja attēlu, kurā bija redzams, ka kāds ar melnu flomāsteru vienkārši bija aizkrāsojis burtu “M” uz mērču vāciņa.
Visticamāk jaunajam īpašniekam neizdosies atjaunot kaut ko īpaši līdzīgu Makdonaldam vienkārši tāpēc, ka visa tehnika ir, bet Makdonalda līgumi ar piegādātājiem – to vairs nav.
Makdonalds vienmēr ir ļoti lepojies ar faktu, ka Bigmeks vienuviet pasaulē garšo precīzi tāpat kā Bigmeks cituviet. Tas prasa konkrētu kvalitāti piegādātajos pārtikas produktos.
1995. gadā par iepriekšējā gadā Rīgā atvērto Makdonaldu, žurnāliste Baiba Rulle laikrakstā Lauku Avīze vēstīja šādi:
“Kā pastāstīja Andris Dobulis, atbildīgais par pārtikas produktu iepirkšanu un sagādi, Makdonalds ir gatavs tuvākajā perspektīvā maksimāli sadarboties ar vietējiem ražotājiem.
“Ja Latvijas zemnieki spēs nodrošināt restorāna prasībām atbilstošu produktu kvalitāti, Makdonalds palīdzēs sameklēt ražošanas iekārtas.
“Tādā veidā ražotājam tiek garantēts noieta tirgus un izaugsmes iespējams. Šobrīd jau ir uzsākta sadarbība ar Latvijas ražotājiem.”
Krievijā vismaz patlaban fašista uzrīkotā genocīda laikā nekas tamlīdzīgs nav un nebūs pieejams, jo sankcijas pret fašistu un viņa noziedzīgo režīmu ir visnotaļ visaptverošas.
Tiesa, maskavieši nav palikuši pilnībā bez amerikāņu ātrās ēdināšanas iespējām. Restorānu ķēde “Burger King” arī vēlējās aiziet no tirgus, taču tās līgums ar galveno franšīzes īpašnieku neļāva tā darīt.
Vismaz pagaidām “Burger King” zīmols joprojām ir Maskavā. Bet arīdzan ar tām pašām piegādes ķēdes problēmām, kas šajā gadījumā nozīmē, ka ļaudis pamanīs kvalitātes kritumu konkrēti “Burger King” ēstuvē un nevis pakaļdarinājumā ar nosaukumu “Garšīgi un punkts.”
Minētais pirmais Makdonalds Rīgā – tas bija 1994. gada decembrī. To es labi atceros. Vienā sabiedrības daļā attiecībā uz to izcēlās pamatīga jezga.
Pirms Makdonalda attiecīgajās telpās bija grāmatu veikals! Kāda garīgo vērtību zaimošana!
Makdonalds atrodas pavisam tuvu tautas galvenajam simbolam Brīvības piemineklim! Ārprāts, ārprāts!
Neko daudz nedomādams, sacerēju komentāru, šķiet, laikrakstam “Diena”, kurā es konstatēju, pirmkārt, ka starp grāmatu bodi un Makdonaldu attiecīgajās telpās īslaicīgi darbojās sieviešu veļas veikals, kas varbūt tāpat Brīvības piemineklim nepatika.
Otrkārt, pieminekļiem emociju nav un, ja Brīvības piemineklim tādas būtu, tad droši vien daudz lielāka nepatika tam būtu par putniem, kuri to aptašķī un nevis par to, kas notiek apkārtējās celtnēs.
Nosūtīju komentāru un tūdaļ devos uz Ameriku ciemos pie māsām.
Pēc pāris nedēļām atgriezos, lai konstatētu, ka pirmo, bet ne pēdējo reizi attiecīgajā sabiedrības daļā biju pasludināts par tautas ienaidnieku.
Laikā kopš pirmsākumiem Makdonalds atvēris 12 restorānus Rīgā un vienu Jelgavā.
Galveno konkurenci tam sastāda “Hesburger” ēstuves no Somijas. Tādu mūsu valstī ir 48, turklāt ne tikai Rīgā, bet arīdzan Daugavpilī, Ventspilī, Rēzeknē un vēl 16 Latvijas pašvaldību teritorijās.
Man “Hesburger” garšo, vien nelaime ar mērci, kuras uz tā burgera ir tik daudz, ka nav iespējams to ēst, neaptašķot rokas, seju un visu apkārtējo vidi. Tā gan nav nepārvarama problēma.
Uz otru no Amerikas lielajām burgeru ķēdēm nācās gaidīt ilgi un dikti. Runa ir par “Burger King”, un man tur piedāvātais galvenais burgers Whopper garšo labāk nekā produkcija Makdonaldā.
Tiesa, Makdonaldā ir gardāki frī kartupeļi.
Vispār, ja es būtu pasaules valdnieks, es noteiktu, ka visur pasaulē frī kartupeļi ir jāgatavo atbilstoši Makdonalda procesiem.
Taču “Burger King”. Sākotnēji tā ienākšanu mūspusē iztraucēja sasodītā Covid-19 pandēmija.
Par to it kā patlaban, laika apstākļiem uzlabojoties, daudz kas nav dzirdēts. Tomēr 13. jūnijā Slimību profilakses un kontroles centrs ziņoja par 417 jaunām saslimšanām iepriekšējo trīs dienu laikā, kā arī par diviem mūžībā aizgājušajiem pacientiem.
Liela problēma manās acīs ir fakts, ka kopš šī gada sākuma, vakcinācija pret Covid-19 principā ir apstājusies. Pirmajā janvārī pilnībā vakcinēti bija 66,4% valsts iedzīvotāju.
Līmeni 68% pilnībā vakcinēto sasniedzām 8. februārī. 6. jūnijā, kad bija pēdējie dati – 68,6%. Joprojām zem 70 procentiem.
Neesmu nekāds orākuls, nedz arī gaišreģis. Nezinu, kas ar šo epidēmiju notiks rudenī, kad gaisa temperatūras atkal pazemināsies un cilvēki atkal sāks pulcēties iekštelpās.
Cik esmu lasījis, eksperti uzskata, ka ir puslīdz garantēts, ka rudenī uzradīsies jauns Covid-19 variants.
Tad jautājums būs par tā lipīguma pakāpi. Taču, ja joprojām pavisam nevakcinēti būs 30% valstspiederīgo, tad diez vai labi būs.
Tiesa, par to nāksies domāt nākamajai varai. 1. oktobrī vēlēsim 14. Saeimu. Kandidātu un partiju starpā ir ne viena vien, kura attiecībā uz pandēmiju bijusi demagoģiska un bļaustīga.
Ceru, ka šādam populismam vairums šī komentāra lasītāju pateiks stingru nē. 13. Saeimā mums bijis pietiekami daudz pieredzes ar deputātiem, kuriem patīk muti virināt par absolūti visu ko pēc kārtas tā arī neko īpašu nepasakot.
Gobzems. Tādi mums nudien nav vajadzīgi.
Bet atgriežoties pie tēmas. “Burger King” ienākšanu vispirms apturēja pandēmija. Reiz tas kļuva iespējams, pirmie “Burger King” restorāni bija Pārdaugavā un tātad no manis Purvciemā attālu.
Tad “Burger King” atvēra ēstuvi Vecrīgā pie tirdzniecības centra Galerija centrs. Tieši tur pirmoreiz Latvijā notiesāju attiecīgo burgeru.
Laikā kopš tam “Burger King” arī parādījies tirdzniecības centrā Domina, kas no manām mājām pavisam netālu. Tādā konkrētā nozīmē man dzīvē viss ir kārtībā.
Zinu, gardēži mēdz uz ātrās ēdināšanas restorāniem skatīties “no augšas” un uzpūtīgi. Viņiem es atbildētu, ka man arī patīk labi paēst, taču, ja vajag kaut ko 15 minūtēs, tad Makdonalds vai “Burger King” vai “Hesburger” būs pareizais variants, jo tas būs ātri un kvalitāte būs garantēta. Citās ēstuvēs tā tas parasti nav.
Un tāpēc bieži nē. Bet prieks, ka iespēja to baudīt man tomēr ir.
