Kārlis Streips: “Likumā par bērniem, difteriju un vakcināciju ir vārds “obligāti”. Kurš nolēma, ka vārds “obligāti” uz viņu neattiecas?” 0
Četri gadiņi viņam bija. Nav ne jausmas, kāds viņš bija mazulis un kādi viņam bija sapņi par tālāko dzīvi. Bet sapņiem nav lemts piepildīties, jo pagājušajā nedēļā bērns nomira. Ar difteriju. Slimnīcā arī nonāca bērna divas māsas un viens no vecākiem.
Difterija ir slimība, kura attīstītās valstīs principā ir bijusi izskausta viena pavisam vienkārša iemesla dēļ: Pret to ir vakcīna. Jau kopš pagājušā gadsimta 20. gadiem tāda ir bijusi, un plaša vakcinācija ir nozīmējusi, ka saslimšanas skaits ir samazināts līdz minimumam.
Bet tas, protams, ir atkarīgs no tā, vai cilvēks ir vai nav vakcinēts.
Šajā gadījumā, cik ziņots medijos, neviens no ģimenes locekļiem nebija vakcinēts. Puisēns, kurš četru gadu vecumā aizgāja mūžībā, nebija vakcinēts.
Ministru kabineta noteikumos par vakcināciju atrodam šādus vārdus:
“Obligāti vakcinējami ir bērni pret tuberkulozi, difteriju, stingumkrampjiem, garo klepu, poliomielītu, masalām, masaliņām, epidēmisko parotītu, b tipa Haemophilus influenzae infekciju, B hepatītu, vējbakām, pneimokoku infekciju, rotavīrusu infekciju, cilvēka papilomas vīrusa infekciju.”
Un: “Pieaugušie pret difteriju un stingumkrampjiem.”
Šajā tekstā galvenais ir vārds “obligāti.” Nezinu, kā citiem, bet man tas nozīmē, ka pilnīgi visiem pēc kārtas ir pienākums attiecīgos noteikumus ņemt vērā.
Bet šajā gadījumā acīmredzot kāds nolēma, ka vārds “obligāti” uz viņa bērniem neattiecas. Un nu ir gadījies pats briesmīgākais, kas var notikt ģimenē. Nomiris ir bērns un tikai četru gadiņu vecumā.
Nepazīstu attiecīgo ģimeni, un negribu īpaši braukt augumā vecākiem, kuri nupat ir zaudējuši atvasi.
Lai gan nē, patiesībā gribu gan braukt augumā. Ilgus gadus, principā kopš vakcīnu pirmsākumiem, ir bijusi viena daļa globālās sabiedrības, kura pret to ir iebildusi.
Viens ļoti redzams piemērs šajā ziņā ir kādreizējā ASV prezidenta Džona Kenedija brāļa dēls Roberts Kenedijs, juniors, kurš jau sen ir bīdījis domu, ka vakcīnas ir saistītas ar autismu.
Pētījums pēc pētījuma pēc pētījuma ir pierādījis, ka tā tas nav. Taču Kenedijs joprojām turpina gvelzt savu gvelžamo.
Amerikas politikā tas nav nekas neparasts. Pirms pāris nedēļām Republikāņu partijas kandidāti uz prezidenta un viceprezidenta amatiem sāka apgalvot, ka konkrētā pilsētā Ohaio štatā migranti laupa iedzīvotāju mājdzīvniekus un tos apēd.
Debatēs starp Kamalu Harisu un Donaldu Trampu pēdējais nāca ar šādu tekstu:F
“Springfīldā viņi ēd suņus. Tie, kuri tur ir ieradušies, viņi ēd kaķus. Viņi ēd vietējo iedzīvotāju mājdzīvniekus.”
Debašu vadītājs bija spiests atgādināt, ka attiecīgās pilsētas pašvaldības cilvēki bija teikuši, ka nekas tamlīdzīgs nebija noticis. Bet Tramps un kampaņas partneris JD Vanss ir turpinājuši atkārtot savus melus.
Vanss pirms kāda laiciņa kādā intervijā principā atzina, ka stāsts bija nepatiess, bet piebilda, ja cilvēki nesaprot to, cik baisa Amerikā ir situācija ar migrāciju, tad ir nepieciešams stāstīt pasaciņas, lai tam pievērstu papildu uzmanību.
Tāda patlaban ir politika manā dzimtenē un konkrēti Republikāņu partijā, kura ir kļuvusi par patosa pilnu Trampa kultu un sektu. Jāmelo, lai cilvēki ticētu problēmām. Vienreizēji.
Taču Latvijā jautājums nav par politikāņu indevēm un untumiem. Latvijā jautājums ir par sabiedrības veselību un par bērnu drošību.
Saprotu, ka šī ir situācija, kurā pamatīgi gaisu jauca Covid-19 pandēmija. Visi zinām, reiz uzradās vakcīnas, sabiedrībā bija viena daļa cilvēku, kuri no pirksta izzīda domu, ka tās kaut kā ir kaitīgas, indīgas, pārāk ātri izstrādātas, varbūt dažādās sazvērestībās pamatotas (mani vienmēr sevišķi uzjautrināja doma, ka miljardieris Bils Geits bija nolēmis visās vakcīnās ievietot mikročipu lai … ja godīgi, no šīs domas piekritējiem nekad nesaņēmu konkrētu atbildi par to, kāpēc Geitsa kungs tā kaut ko gribētu darīt), u.tml.
Galu galā pandēmijas laikā Latvijā pret Covid-19 nopotējās apmēram 70% valsts iedzīvotāju. Visas pandēmijas laikā bija nepārprotams fakts, ka saslima, smagi saslima, slimnīcā nonāca, zem ventilatora nonāca un nomira daudz, daudz, daudz, daudz vairāk nevakcinētu cilvēku, nekā vakcinētu. Tas ir fakts.
Bet Covid-19 bija viena lieta. Difterija un citas slimības, pret kurām jau sen ir bijusi pārbaudīta un plaši izmantota vakcīna – ir kaut kas cits.
Kad pats biju bērns, mani skolā nebūtu laiduši, ja es nebūtu vakcinēts pret visu vajadzīgo. Konkrēti atceros, ja bērnu ārsts pēc vienas izmeklēšanas teica, ka nākamajā gadā būs pote, es zemapziņā visa gada garumā par to raizējos.
Ārpus tā gan īpaši potējies neesmu. Bija gadījums, kura ietvaros bija vajadzīga pote pret stingumkrampjiem. Latvijā dzīvodams neesmu potējies ne pret gripu, ne pret ērču encefalītu, ne pret hepatītu. Gripas gadījumā, ja kaut kas nāk virsū, zinu, kuri medikamenti ar to tiks galā. Mans dzīves stils nav saistīts ar pasākumiem, kuros ticama ērces piesūkšanās vai hepatīta parādīšanās.
Covid-19 gadījumā uz vakcīnu pierakstījos pirmajā dienā, kad tas bija iespējams, lielākoties tāpēc, ka gribēju paskatīties, kā ar to veicas un vakarā saviem televīzijas raidījuma skatītājiem pateikt, ka to vienlaikus gribēja darīt tik daudz cilvēku, ka sistēma uzkārās.
Patiesībā tā neuzkārās, un manu piereģistrēšanos pieņēma. Sākās gaidīšana. Bet par to, ka esmu gatavs vakcinēties man nebija nekādu šaubu, jo gada garumā biju skatījies uz to ārprātu, ko Covid pandēmija nozīmēja Latvijā un pasaulē un sapratu, ka to nu gan es personīgi piedzīvot negribu.
2021. g. 3. aprīlī, dienu pirms Lieldienām, man piezvanīja un pateica, ka rīt, Lieldienu dienā, plkst. 16.55 ATTA centrā Rīgā būs brīva vieta vakcinēšanai. Vai es būtu gatavs nākt un to saņemt?
Teicu jā, jā, jā. Tobrīd Latvijā bija stingri noteikumi par kopā būšanu, un tāpēc pie radiem Lieldienās braukt nevarēju. Devos uz ATTA centru sabiedriskajā transportā, nonācu tur laikus. Mēs tur bijām tāds bariņš, bet ar laiku tiku pie dakterītes, kura mani iztaujāja par veselības problēmām vai to trūkumu, un pēc tam iegāju kabīnītē, un pote bija plecā.
Man lika 15 minūtes sēdēt, lai pārliecinātos, ka nebūs nekādu problēmu. Atzīstos godīgi, nosēdēju minūtes piecas, viss bija labi, un tāpēc devos prom, apsargiem pie durvīm novēlot priecīgas Lieldienas.
Laikā kopš tam man arī ir bijusi otra, trešā un ceturtā Covid-19 vakcīna. Esmu lasījis, drīz būs piektā, kad pienāks tas laiks, iešu arī tai pakaļ.
Latvijā bija politikāņi, kuri šajā lietā saskatīja izdevību. Bijušais (paldies Dievam, ka bijušais) Saeimas deputāts Aldis Gobzems internetā izvietoja fotogrāfiju, kurā viņš stāvēja bez maskas zem zīmes veikalā, kur bija rakstīts, ka maskas ir obligātas.
Re, cik brašs deputāts!
Citā gadījumā cilvēks stāvēja ceļa vidū un viņam uz krūtīm bija piesprausta dzeltena zvaigzne.
Tā pati, kuru Holokausta laikā nacisti lika nēsāt ebrejiem. Lūk, prasība par vakcināciju bija tieši tas pats, kas noziegums, kura laikā nogalināti seši miljoni cilvēku.
Re, cik idiotisks un cinisks deputāts!
Gobzems braukāja pa Latviju aģitēdams par labu vakcīnas ignorēšanai. Ja atmiņa neviļ, tika pie 64 (!) administratīvām apsūdzībām un sodiem par neatļautas pulcēšanās organizēšanu.
Pirmajā dienā, kad Saeima atgriezās klātienes darbā, Gobzems uzradās parlamentā ar paziņojumu, ka viņš nevienam neteiks, ir potējies vai nav. Tā vietā, lai viņu padzītu trīs mājas tālāk, Saeima nolēma tūdaļ pat atgriezties neklātienē.
Tiesa, vairākkārt Aldis Gobzems par savu ālēšanos tika izslēgts no sešām plenārsēdēm pēc kārtas. Pēc 14. Saeimas vēlēšanām, kurās viņa izveidotā partija sagāzās kā veca sēta, cilvēks uzmeta lūpu un pārcēlās uz Spāniju.
Dievs ar viņu.
Galu galā Latvijā piereģistrēts gandrīz viens miljons Covid infekciju, un nomira 6715. Pasaulē cipari bija 704 miljoni un septiņi miljoni.
Covid pandēmija nu ir pārgājusi, un vīruss ir kļuvis līdzīgs gripai. Joprojām šad tad cilvēki inficējas, bet tāpat, kā tas ir bijis vienmēr, vakcinētie ar to tiek galā daudz vieglāk, nekā nevakcinētie. Tāpat tas ir ar gripu.
Bet ignorēt bērnu vakcinācijas obligātumu pilnīgi ārpus Covid-19 pandēmijas kā tādas?
Mirušā bērna vecāki nupat aizgājušajās brīvdienās arestēti un tad atkal palaisti brīvībā. Policija ir ziņojusi, ka turpinās izmeklēšana saistībā ar Krimināllikuma 141. pantu:
“Par tādas personas apzinātu atstāšanu bez palīdzības, kura atrodas dzīvībai vai veselībai bīstamā stāvoklī un kurai nav iespējas saglabāt sevi mazgadības, vecuma, slimības vai savas nevarības dēļ, ja vainīgajam bijusi iespēja sniegt cietušajam palīdzību un bijis pienākums rūpēties par viņu vai arī vainīgais pats viņu nostādījis dzīvībai bīstamā stāvoklī.”
Ignorēt prasību pēc obligātas bērna vakcinācijas nozīmē, ka vecāki nudien mirušo zēnu un viņa māsas nostādīja dzīvībai bīstamā stāvoklī. Sods ar laiku varētu būt pāris gadi cietumā, īslaicīga brīvības atņemšana, probācijas uzraudzība, sabiedriskais darbs, vai arī naudas sods.
Nezinu, vai tiks uzrādītas kriminālapsūdzības, nedz arī, ko ar laiku spriedīs tiesa.
Taču manā uztverē vecāku rīcība ir nosodāma pēc pilnas programmas. Nezinu, kāpēc viņi tā nolēma. Zinu, pasaulē ir vairākas reliģiskas sektas, kuras pret to iebilst. Vai arī, iespējams, vecāki vienkārši bija saklausījušies un pieņēmuši dažādas muļķības.
Man raidījumā “Vēlais ar Streipu” tā dēvētos antivakserus par idiotiem nebija atļauts saukt, bet tādi tie bija un ir. Jā, Covid vakcīna izstrādāta mērkaķa tempā, jo situācija to pieprasīja, bet vai kāds tiešām grib padomāt, ka farmācijas uzņēmums būtu laidis klajā jebkuru produktu bez pārliecības, ka tas ir droši lietojams?
Covid vakcīnas pasaulē saņēma krietni vairāk nekā miljards cilvēku, un ziņas par ar tām saistītām problēmām bija retas un ļoti retas. Tāpat tas arī ir bijis ar citām vakcīnām medicīnas vēsturē.
Gazas joslā nupat atkal ir uzradies poliomielīts. Tā ir slimība, kura pasaulē bija milzīgs bieds, jo izārstēt to nevar. Taču pagājušā gadsimta 50. gados uzradās vakcīna, un laikā kopš tam arī poliomielīts uzskatīts par pasaulē izskaustu slimību.
Bet ne Gazas joslā un ne patlaban. Izraēlas bezgalīgā bombardēšana principā Gazas joslu ir sagrāvusi pavisam. Bombardētas slimnīcas un citas veselības aprūpes iestādes. Bombardētas mājas un citas celtnes.
Viena problēma šajā sakarā ir bijis tīra ūdens trūkums, un tur slēpjas šīs lietas sāls. Poliomielīta pamatā ir fekāliju baktērijas, un videi jābūt ļoti netīrai, lai cilvēks ar tādām saskartos.
Nesen ziņots par zīdaini, kurš bija laimīgs mazulis līdz brīdim, kad viņa ķermeņa labajā pusē iestājās paralīze. Zināms, ja arī viņš atkopsies, normāli staigāt viņš nevarēs nekad. Gazā patlaban notiek panisks process, vakcinēt pēc iespējas vairāk bērnu. Izraēla ir piekritusi īslaicīgai uguns pārtraukšanai, lai tas būtu iespējams.
Taču kopumā ņemot tas, ko Izraēla tur ir izdarījusi, ir klasificējams kā genocīds. Zinu un saprotu, pērn 8. oktobrī Hamās uzbrukums pret civilistiem Izraēlas dienvidos bija barbarisks un ārpus jebkādas pieņemamības.
Tomēr Izraēlas reakcija ir bijusi neskaitāmas reizes brutālāka. Desmitiem tūkstoši cilvēku, tajā skaitā padsmit tūkstoši bērnu ir gājuši bojā. Gazā iestājies bads, tur plosās visādas slimības, higiēna ir pazudusi pavisam, un situācija ir baisa.
Medicīnas pasaule nav ļaunprātīga. Vakcīnu izstrādātāji nav ļaunprātīgi. Pasaulē neskaitāmi daudz dzīvību glābtas konkrēti tāpēc, ka vakcīnas bijušas pieejamas.
Taču joprojām ir ļaudis, kuri tam netic, un Latvijā nupat tas ir maksājis dzīvību četrus gadus vecam puisēnam. Viņš pats nebūtu varējis doties pēc vakcīnas. Tā bija viņa vecāku atbildība. Un šajā gadījumā vecāki savu bērnu pievīla un baisi pievīla.
