Kārlis Streips: Leģenda par to, ka princis Filips ir cilts senā kalnu gara bālģīmja dēls 30
Liels pārsteigums tas nebija, jo cilvēks kādu laiku bija slimojis, bet piektdien, 9. aprīlī, pasaule uzzināja, ka pāris mēnešus pirms savas 100. dzimšanas dienas, mūžībā aizgāja Lielbritānijas princis Filips.
Pirmais, ko par viņu gribu pateikt, ir saistībā ar fotogrāfiju, kāda redzama kopā ar šo komentāru. Tajā mēs redzam cilts pārstāvi Vanuatu, kas ir sala Klusā okeāna dienvidos. Rokā cilts pārstāvim ir divas fotogrāfijas, kurās redzams princis Filips. Lieta tāda, ka cilts kaut kā, nav īsti skaidri zināms — kā, nonāca pie secinājuma, ka Filips ir viena no cilts senā kalnu gara bālģīmja dēls. Attiecīgā leģenda vēstīja, ka dēls ceļos uz attālāku zemi, salaulāsies ar spēcīgu sievieti, un ar laiku atgriezīsies.
Spēcīgā sieviete un viņas vīrs Vanuatu ieradās 1974. gadā, cita starpā tāpēc, ka Vanuatu ir Lielbritānijas sadraudzības valsts. Ierodoties tur, karaliene Elizabete un Filips par leģendu neko nezināja, bet Lielbritānijas komisārs Vanuatu to paskaidroja, un Filips piekrita, reiz būs atgriezies mājās, ciltij nosūtīt oficiālu portretu. Tas ir cilts locekļa kreisajā rokā.
Cilts locekļi nepalika atbildi parādā. Viņi savam pusdievam nosūtīja bomi, ar kādu viņi nogalināja cūkas. Lūgums bija princim pozēt ar bomi rokās, un tā viņš arī izdarīja. Fotogrāfija uzņemta Bekingema pilī, un šī fotogrāfija cilts loceklim ir labajā rokā. Manuprāt, tas vienkārši ir jauks stāstiņš par šī cilvēka dzīvi.
Princis Filips ir dzimis 1921. g. 10. jūnijā Korfu salā, kura ir daļa no Grieķijas. Tēvs viņam bija Grieķijas un Dānijas princis, kuram senčos bija karaļi abās valstīs. Grieķijas karalis brīdī, kad piedzima Filips, bija Konstantīns pirmais. Karā pret Turciju Grieķijai klājās plāni, un karalis bija spiests atkāpties no troņa.
Filipa tēvs kopā ar ģimeni izraidīts no valsts. Filips tobrīd bija zīdainis, ģimenes leģenda vēsta, ka šūpulis viņam bija tukšā augļu kastē. Ģimene nonāca Francijā, kur dzīvoja Filipa turīgā tante. Grieķu valodu viņš nekad neiemācījās, lai gan audzināts Filips tika Grieķijas pareizticīgajā baznīcā.
Filips vispirms gāja amerikāņu skolā Parīzē, kur skolas pārzine viņu vēlāk atcerējās kā “gudreli, kurš domāja, ka viņš zina visu ko pēc kārtas, bet viņš vienmēr bija uzkrītoši pieklājīgs.” Sekoja skola Anglijā, un kamēr Filips tur mācījās, visas četras no viņa māsām apprecēja vācu prinčus un pārcēlās uz Vāciju. Māte sasirga ar šizofrēniju un nonāca aprūpes namā. Tēvs pārcēlās uz Montekarlo, un Filips savus vecākus īpaši vairs neredzēja.
Pēc skolas Filips kļuva par jūrnieku Lielbritānijas jūras spēkos, ar laiku kļūstot par leitnantu. Viņš bija klāt brīdī, kad Japānas impērija parakstīja padošanās dokumentus. Taču kamēr Filips studēja Jūras spēku koledžā, pienāca diena 1939. gadā, kad tur ieradās Lielbritānijas karalis Džordžs VI un karaliene Elizabete kopā ar divām meitām, Elizabeti un Mārgaretu. ‘
Elizabetei bija tikai 13 gadu, bet viņa cēlajā jūrniekā ieskatījās, un jau 1946. gada vasarā Filips devās pie Džordža, lai lūgtu viņa meitas roku. Karalis piekrita, vien lūdza formālo saderināšanos paziņot tikai pēc Elizabetes 21. dzimšanas dienas nākamā gada aprīlī.
Saderināšanās izziņota 1947. gada 10. jūlijā. Kāzas bija tā paša gada 20. novembrī, un tā bija pirmā reize, kad Lielbritānijas karaliskās ģimenes ceremoniju cilvēki varēja noskatīties televīzijā, tiesa, ierakstā, nevis tiešraidē. Pirmās kāzas, kas demonstrētas tiešraidē, bija 1960. gadā, kad laulājās Elizabetes jaunākā māsa Mārgareta.
Gan Elizabete, gan Filips kāzu dienā domāja, ka pāris varēs dzīvot salīdzinoši mierīgu dzīvi vismaz desmit, ja ne 20 gadu garumā. Liktenis lēma citādi. 1952. g. janvārī jaunais pāris devās tūrē pa britu sadraudzības valstīm.
Tā gada 6. februārī viņi bija Kenijā, kad no Londonas pienāca vēsts, ka ir mūžībā aizgājis Elizabetes tēvs, un tāpēc viņa jau bija kļuvusi par Lielbritānijas karalieni. Tajā brīdī Elizabete ēda brokastis un meta banānu gabaliņus mērkaķiem, kuri bija sapulcējušies ap viņu. Cik vien ātri iespējams, Elizabete un Filips atgriezās Londonā.
Viens jautājums bija par jaunā pāra uzvārdu. Filips bija ņēmis radinieka mātes pusē uzvārdu Mauntbatens, bet Elizabetes mamma, māte karaliene, uzstāja, ka dinastijas nosaukums nebūs Mauntbatens, tā būs Vindzoras dinastija par godu vienai no karaliskajām pilīm.
“Jūtos kā kaut kāda amēba,” princis teica kādam draugam. “Esmu vienīgais cilvēks šajā valstī, kuram nav ļauts saviem bērniem dot savu uzvārdu.” Dienu pirms kāzām Filipam piešķirts Edinburgas hercoga tituls, pāris gadus vēlāk karaliene Elizabete savu vīru iecēla prinča kārtā.
Filipam un Elizabetei ir četri bērni — troņmantnieks Čārlzs, meita Anna, princis Endrū un princis Edvards. Astoņi mazbērni, desmit mazmazbērni. Mazdēla Harija sieva Megana patlaban ir gaidībās, tas būtu vienpadsmitais mazmazbērns.
Pirms pāris mēnešiem Lielbritānijas karaliene un viņas “spēks un atbalsts,” kā viņa savu vīru aprakstīja kādā uzrunā, pērn novembrī nosvinēja 73. kāzu jubileju. Mūsdienās pietiekami daudziem cilvēkiem ir radies iespaids, ka sākums šajās laulībās nebija viegls.
Televīzijas seriāla “Kronis” pirmajā sezonā aktieris Mats Smits Edinburgas hercogu attēloja kā cilvēku, kurš greznajā Bekingema pilī sajūtās svešs un nevajadzīgs. Jebkurās attiecībās var būt sarežģījumi, bet 73 gadu garas laulības. Rekords Ginesa grāmatā ir 83 gadi.
Princis Filips cita starpā bija pazīstams kā cilvēks, kurš reizēm teica pārsteidzošas, reizēm aizvainojošas un, ja godīgi, reizēm itin rasistiskas lietas. Ķīnā viņš nāca ar šādu domu: “Ja kaut kam ir četras kājas, bet tas nav krēsls, ja tam ir spārni, bet tā nav lidmašīna, vai arī, ja tas peld, bet tā nav zemūdene, tad ķīnieši to noteikti apēdīs.”
Skotijā viesojoties skolā, kur ļaudis mācījās autovadīšanu, Edinburgas hercogs citiem dzirdot jautāja, vai vidējais skots pietiekami ilgi var būt skaidrā, nevis piedzēries, lai nokārtotu autovadītāja eksāmenu.
Bet par aizgājējiem sliktu nerunāt. 2006. gadā karaliskais pāris bija Rīgā. Karalienei viens no uzdevumiem bija atklāt pieminekli 20. gadsimta pirmās dekādes pilsētas mēram Džordžam Armitstedam.
Princis Filips, savukārt, viesojās manā anglikāņu baznīcā, cita starpā, lai pieminētu britus, kuri cīnījās kopā ar baltiešiem un arī krita kaujā pirmā pasaules kara un tam sekojošo brīvības cīņu laikā. 1995. gadā baznīcu apmeklēja dēls Čārlzs, kurš mums uzdāvināja sudraba krustāmo bļodu, kuru lietojam vēl šobaltdien.
Lielbritānijā izsludinātas astoņas sēru dienas. Valsts telekanāls BBC aizgājušajās brīvdienās iekūlās kritikas krustugunīs, atceļot visus paredzētos raidījumus, lai tā vietā raidītu saturu par aizgājušo princi. Tik ļoti ļaudis par to bārās, ka nācās slēgt sadaļu internetā, kur cilvēki varēja paust savu viedokli.
Edinburgas hercogu apbedīs šosestdien, 17. aprīlī. Pandēmijas dēļ klāt drīkstēs būt tikai 30 cilvēki. Karaliskā ģimene ir paziņojusi, ka mazdēls Harijs ieradīsies uz bērēm no Losandželosas, bet sieva Megana paliks Kalifornijā, jo viņa ir gaidībās, un ārsts ir ieteicis neceļot.
Lielbritānijas karaliene ir bijusi Lielbritānijas karaliene ilgāk nekā esmu bijis dzīvs. Man līdz ar to vienkārši liekas pareizi, ka Lielbritānijā ir karaliene. Man arī patīk Lielbritānija, ar ko saprast Londonu. Man patīk Londona ar muzejiem un krogiem. Neesmu tur bijis kopš muļķīgā lēmuma par Breksitu. Nezinu, ko par Breksitu domāja princis Filips. Būtībā migrants no Grieķijas. Varbūt klusībā pie sevis viņš domāja, ka tā nebija pati labākā no idejām.
Vieglas smiltis Lielbritānijas princim un hercogam Filipam!
