Kārlis Streips: Kremļa fīrers varbūt var iekarot Ukrainu, bet viņš nekad un nemūžam neiekaros ukraiņus 0
Krievijas invāzija Ukrainā nu ir otrajā nedēļā. It īpaši valsts dienvidos, Krievu raķetes līst uz Ukrainas pilsētām, nogalinot daudz civiliedzīvotāju, iznīcinot elektrības, gāzes un ūdens piegādi u.tml.
Krievijas bruņotie spēki arī ir pārņēmuši kontroli Černobilas avārijas teritorijā, kā arī lielākajā kodolspēkstacijā Eiropā. Raķete aizdedzināja vienu no blakus ēkām minētajā stacijā. Krievi sākotnēji neļāva ugunsdzēsējiem tuvoties, bet ar laiku ugunsgrēks tika dzēsts.
Ielenkta ir Mariupole. Krievija bija solījusi kordonu, pa kuru pilsētas iedzīvotāji var mukt, bet tā izrādījās melošana. Starptautiskais Sarkanais krusts rakstīja:
“Mariupolē ir iznīcinoši skati par cilvēku ciešanām. Šodien bija otrs mēģinājums sākt evakuēt aptuveni 200 tūkst. cilvēkus no pilsētas, bet tas apstājās. Neizdošanās vakar un šodien uzsver faktu, ka nav detalizēta un funkcionējoša līguma starp konflikta pusēm.”
Krievijas bruņotie un jūras spēki arī tuvojas ostas pilsētai Odesai. Tur iedzīvotāji uz ceļiem ir likuši ierobežojumus pret tankiem un cita veida spēkratiem. Arīdzan daudzas mīnas ir izvietotas Odesas pludmalē.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis televīzijas uzrunā teica, ka krievi allaž Odesā ir jutuši pretimnākšanu un sirsnību. Bet ko tagad? Bumbas? Artilērija? Raķetes. “Tas būs kara noziegums,” prezidents paziņoja. “Vēsturisks kara noziegums.”
Krievijas mērķis ir nepārprotams. Bloķēt Ukrainas pieeju jūrai, kas nozīmēs, ka valsts vairs nevarēs eksportēt graudus un citas preces.
Daudz uzmanības pasaulē piesaistījusi milzīgi gara militāras tehnikas kolonna, kāda tuvojas Kijevai no ziemeļiem. Tomēr pagājušajā nedēļā kolonna apstājās, šķietami tāpēc, ka pietrūka degvielas un pārtikas.
Krievija piedzīvoja nacistu invāziju 2. pasaules kara laikā, kura apstājās labu gabalu prom no Maskavas tāpēc, ka iestājās ziema, un nacistu piegādes ķēde pārtrūka.
Varētu padomāt, ka Krievija par tā kaut ko būtu padomājusi saistībā ar Ukrainas invāziju.
Neiet labi krieviem. Ukraiņi minētajam konvojam ir uzbrukuši atkārtoti un ar dažādiem ieročiem. Sagūstīti daudzi krievu karavīru, kur ir raudājuši, teikuši, ka viņiem tika pateikts, ka tie piedalās militārās mācībās. Jācer, ka pret viņiem Ukraina izturēsies pretimnākoši, jo nekāda mājup došanās tiem visticamāk nav reāla.
Pagājušajā nedēļā rakstīju par kundzi, kura piegāja pie krievu karavīra un nikni viņam uzbrēca, ka viņš atradās ne savā valstī.
Rakstīju par fermeri, kurš uzgāja it kā pamestu krievu tanku, piejūdza to savam traktoram un devās prom.
Nupat brīvdienās bija pāris stāsti, kuri liecināja par ukraiņu atjautību.
Vienā gadījumā karavīri bija iekāpuši liftā, lai uzbrauktu uz augstas ēkas augšējo stāvu un palūkotos apkārt. Ukraiņi vienkārši atslēdza elektrību un lifts apstājās. Nezinu, kas tur notika tālāk.
Arīdzan bija stāsts par kundzi, kura no sava balkona pamanīja lidojot garām krievu dronu. Kundze paķēra trīslitru burku ar skābētiem gurķiem, meta to, un dronu nogāza un iznīcināja.
Tādu stāstu ir daudz, un tie visi liecina par pārsteidzošu kompetences trūkumu Krievijas bruņotajos spēkos.
Brīvdienās prezidents Zeļenskis televīzijas uzrunā skarbi nosodīja NATO un tās dalībvalstis par atteikšanos nosegt Ukrainas gaisa telpu. Viņš to nosauca par “pašhipnozi tiem, kuri ir vārgi un iekšēji nedroši.”
“Visi cilvēki, kuri mirs sākot šodien mirs jūsu dēļ,” prezidents nikni piebilda. “Tas būs dēļ jūsu vājības un vienotības trūkuma.”
Gan NATO, gan Amerika atsevišķi ir teikušas, ka piedalīšanās Ukrainas debesu sargāšanā būtu bīstama. NATO ģenerālsekretārs Stoltenbergs bilda, ka tas varētu nozīmēt “pilnasinīgu karu Eiropā, kurā būtu iesaistīts daudz lielāks skaits valstu. Būtu daudz vairāk cilvēku ciešanas.”
Lieki teikt, Ukrainas prezidents šim vērtējumam nepiekrita.
Krievijā Kremļa fīrers ir paziņojis, ka viņš pret viņu un valsti uzliktās sankcijas uzskata par kara pieteikumu.
Viņš brīdināja, ja kāda ārvalsts centīsies Ukrainai palīdzēt Ukrainā, tad arī tas būs uzskatāms par kara pieteikumu.
Krievijā pēdējo dienu laikā likvidēti visi vairāk vai mazāk neatkarīgie masu informācijas līdzekļi.
Atslēgti starptautiskie telekanāli, kā arī Feisbuks un Tviteris.
Fašista klēpju sunīši Krievijas valsts domē pieņēma likumu, kurā paredzēts 15 gadu cietumsods jebkuram cilvēkam Krievijā, kurš pauž “nepatiesu informāciju” par notiekošo Ukrainā.
Lieki teikt, tā būtu Krievija, kura noteiktu, kas ir un nav “nepatiesa informācija.”
Krievi ir protestējuši. Krievi ir protestējuši par spīti tam, ka režīms pret tiem vērsies ar visu bardzību. Tūkstošiem ļaužu arestēti, visticamāk tie tiks smagi sodīti, bet viņu vietā stājušies citi.
Ukraiņi ir izrādījušies daudz spēcīgāki nekā Kremļa fašists droši vien iedomājās. Kopš Krimas aneksijas un marodēšanas Eiropā, Ukraina ir krietni attīstījusi savus bruņotos spēkus.
Kopš Krievija sāka gar Ukrainas robežām pulcināt milzīgu karaspēku, Ukraina ir bruņojusies, un rietumu pasaule ir nākusi palīgā.
Ukrainas gaisa spēki nav iznīcināti. Nogāzts visai ievērojams skaits krievu lidmašīnu un helikopteru.
Ar droniem ukraiņi uzbrūk mērķiem uz zemes, tajā skaitā jau minētajai kolonnai ārpus Kijevas.
Tāpat uz Ukrainu ir devušies ukraiņi no ārzemēm un ne tikai. Latvijā Saeima nesen pieņēma grozījumus likumos, kas to ļauj arī darīt brīvprātīgajiem no mūsu valsts.
Ukrainas un ukraiņu liktenis ir radījis milzīgas simpātijas rietumos. Brīvdienās daudzviet pasaulē, tajā skaitā arī Latvijā, bija milzīgas manifestācijas ar Ukrainas karoga vicināšanu un lozungu skandināšanu.
Tāpat valstīs, kuras robežojas ar Ukrainu, darīts daudz, lai radītu vietu, kur ukraiņu bēgļi var atrast patvērumu. Vilcieni no Ukrainas ir bijuši pārpildīti, tā radot jautājumu, kāpēc nav papildu vilcienu, papildu reisu.
Arī Latvija ir gatavojusies bēgļu uzņemšanai. Bēgļiem būs tiesības uz gadu dzīvot Latvijā un strādāt bez nepieciešamības iegādāties vīzu vai citus dokumentus.
Veidota vietne internetā, palidziukrainai.lv, kur cilvēki var piereģistrēties, ja tie vēlas palīdzēt ukraiņiem. Brīvdienās redzēju vairākus stāstus internetā, kur ļaudis bija piepildījuši mikroautobusus ar dažādām ziedotām precēm.
Ukrainā patlaban ir auksts, ir bijis sniegs, un it īpaši tajās vietās, kur ienaidnieks ir iznīcinājis komunālos pakalpojumus, segas un siltas drēbes var būt izšķiroši būtiskas.
Tajā pašā portālā ukraiņi, kuri ir bēguši no kara var piereģistrēties uz palīdzību.
Pagājušajā nedēļā sabiedrisko mediju portāls LSM.lv vēstīja par vairākām ģimenēm no Ukrainas, kuras ieradušās Ventspilī. Piemeklētas telpas Ventspils augstskolas dienesta viesnīcā. Viens bērniņš saslimis, viņam palīdzēja mediķi.
Pensionāre Ludmila stāstīja, ka viņai Ukrainā palikuši daudzi radinieki, par kuriem viņa pārdzīvo:
“Mēs guļam siltā gultā, esam nomazgājušies, bet tur cilvēki iet ar kājām, bērni izsalkuši un nosaluši. Ir nakts, un viņi tur stāv uz ielas.”
Atbilstoši ANO datiem, vairāk nekā miljons cilvēku Ukrainā ir kļuvuši par bēgļiem. Vislielākais skaits ieradies Polijā, taču, ja konflikts ieilgs, būs jāiesaistās arī citām valstīm.
Amerikas valdība brīvdienās paziņoja, ka tā ir saņēmusi ticamas ziņas, ka Krievija Ukrainā ir pastrādājusi kara noziegumus.
Arvien vairāk sāk likties, ja reiz zemes karš neizdodas, tad pareizā atbilde būs darīt to pašu, ko Krievija savulaik ir darījusi Čečenijā un Sīrijā – vienkārši bombardēt un bombardēt uz nebēdu līdz nekas vairs nav palicis pāri.
Jācer, ka ukraiņi turpinās pretoties. Jācer, ka pasaule viņiem nāks palīgā. Un viens te ir ļoti, ļoti skaidrs:
Kremļa fīrers varbūt var iekarot Ukrainu. Bet viņš nekad un nemūžam neiekaros ukraiņus.
