Kārlis Streips: Konstitucionālo tiesu nepatīkamie spriedumi. Vai divus mēnešus vecam embrijam ir dvēsele? 0
Sarežģīti ir ar tām konstitucionālajām tiesām. Reizēm tās nāk ar spriedumiem, kuri vienai daļai sabiedrības ne tikai nepatīk, bet ļoti, dikti un pamatīgi nepatīk.
Par viendzimuma pāru oficiālu atzīšanu valsts acīs
Tā, piemēram, var teikt par mūsu pašu Satversmes tiesu un tās spriedumu 2020. gada decembrī, nosakot, ka darba likuma norma par atvaļinājuma piešķiršanu tēvam tad, kad piedzimst jauns bērniņš, arīdzan būtu attiecināma uz nedzemdējošo māti, ja bērniņš ir piedzimis lesbiešu pārim.
Satversmes tiesa lika attiecīgo normu grozīt, plus vēl mūsu likumdevējam pateica, ka būs nepieciešams izstrādāt plašāku likumu par viendzimuma pāru oficiālu atzīšanu valsts acīs.
Par šo lietu esmu rakstījis citreiz. Pirmkārt, konkrēti minētā sprieduma dēļ mazs vairākums gudro galvu parlamentā liedza vietu Augstākajā tiesā Satversmes tiesas aizejošajai priekšsēdētājai Sanitai Osipovai. To citādāk kā par bērnišķīgi niķīgu reakciju neuzskatīt – ja tu tā, tad mēs tā!
Otrkārt, konstitucionālās tiesas paģērētā likuma sacerēšana piekrita mūsu valsts Tieslietu ministrijai. Kur saimnieko cilvēks no politiskas partijas, kuras mājaslapā vēl šobaltdien stāv rakstīts: “Šobrīd visi sadzīviskie jautājumi viendzimuma pāriem ir atrisināti citu likumu ietvaros.”
Tā nebija taisnība – ne tuvu nebija taisnība! – tad, kad šis teksts tika sacerēts laikā, kad partijas nosaukums bija Jaunā Konservatīvā partija, un tā nav taisnība – ne tuvu taisnība! – tagad, kad partijas nosaukums ir Konservatīvie. Attiecīgā politiķa ierēdņi pacentās – laikam tā var teikt, un sacerēja likumprojektu “Civilās savienības likums.”
Šaurāk sacerētu likumprojektu būtu grūti iedomāties. Tajā noteikts, ka divi cilvēki var piereģistrēt civilu savienību. Tajā noteikts, ka divi cilvēki var atcelt piereģistrētu civilo savienību.
Taču tajā nav nekas par mantojuma tiesībām, aprūpes tiesībām, ar bērniem saistītām tiesībām un visu pārējo, kas “civilu savienību” padara par patiesu ģimeni. Tas nav īsts partnerattiecību likums. Taču pat to mūsu “gudrās galvas” nav spējušas pieņemt. Pirmajā lasījumā jā, otrajā jā.
Bet tad uz trešo lasījumu tie, kuri ļoti, ļoti, ļoti negrib LGBT kopienai dot jelkādas tiesības, atrada aizbildinājumu – it kā Juridiskajā komisijā jautājumu apspriežot esot bijušas kaut kādas nekārtības – lai uz trešo lasījumu vienkārši norautu kvorumu.
Par to nesen jau rakstīju. Latvijas Republikas Saeima ar tās priekšsēdētājas atbalstu un līdzdalību nolēma ignorēt konstitucionālas tiesas spriedumu. Vai tā drīkst? Vai Saeimas priekšsēdētājai, kura, atcerēsimies, ir mūsu valsts otra augstākā valsts amatpersona, par to varētu būt kaut kādas sekas? Nezinu.
Taču gribu pateikt, ka histērija, kādu atsevišķi politikāņi mūsu parlamentā ir sacēluši ap LGBT kopienas tiesībām, nobāl salīdzinājumā ar to, ko pēdējā laikā ir pastrādājusi konstitucionālā tiesa nevis mūsu valstī, bet gan Amerikas Savienotajās valstīs.
Jautājumi par reproduktīvajām tiesībām valsts rokās
Divu dienu laikā – 23. un 24. jūnijā – ASV Augstākā tiesa atcēla ierobežojumus šaujamieroču jomā un Amerikas sievietēm pateica, ka turpmāk jautājumi par viņu reproduktīvajām tiesībām būs nevis viņu, bet gan valsts rokās. ASV Augstākā tiesa atcēla pati savu 1973. gadā pieņemto spriedumu, kurā noteikts, ka valsts konstitūcija garantē sievietes tiesības veikt abortu.
Kolīdz jaunais spriedums tapa izsludināts, deviņos ASV štatos stājās spēkā tūlītējs un pilnīgs aborta aizliegums, jo tur politikāņi jau laikus bija parūpējušies tādu pieņemt tādā “ja nu gadījumā” versijā. Nu tas brīdis pienāca. Citos štatos republikāņi jau pirms sprieduma centās ieviest visdrakoniskākos ierobežojumus pret abortiem.
Teksasā, piemēram, noteikts, ka aborts nedrīkst būt pēc grūtniecības sestās nedēļas (kad vidējā sieviete pat nezina, ka ir tapusi grūta). Ja kāda sieviete vēlas abortu pēc tām sešām nedēļām, tad viņa ir noziedzniece. Cilvēks, kurš veic minēto procedūru ir noziedznieks.
Un jebkurš cilvēks, kurš sievietei palīdz tikt līdz abortam – arī viņš vai viņa Teksasā skaitās noziedznieks.
Turklāt Teksasa piedāvā naudu jebkuram cilvēkam, kurš var štatu informēt par sievieti, kura vēlas tikt pie aborta. Ja tā rezultātā pret sievieti tiek vērstas kriminālapsūdzības, informants par to saņem balvu. Pieļauju, vidējais cilvēks Latvijā patlaban rauc pieri un pie sevis domā, bet tā taču ir vienkārša medicīniska procedūra.
Latvijā mākslīga grūtniecības pārtraukšana ir pieejama līdz grūtniecības 12. nedēļai bez jautājuma un līdz 22. nedēļai, ja procesā radušās medicīniska rakstura problēmas.
Tam tā ir jābūt. Kādas gan ir valsts tiesības sievietei noteikt, ka viņa nedrīkst pati ar savu organismu rīkoties tā, kā viņa pati vēlas? Kādas ir politikāņu tiesības tā darīt? Vēl jo vairāk, ja gan Augstākajā tiesā, gan arī attiecīgajos štatos liels vairākums attiecīgo lēmumu pieņēmēju ir vīrieši, kuriem nekad nenāksies piedzīvot situāciju ar nevēlamu grūtniecību. Murgs.
Šīs lietas pamatā principā ir reliģija, vai pareizāk sakot perversi interpretēta attieksme pret reliģiju. Abortu noliedzēji Amerikā mēdz apgalvot, ka nedzimis auglis ir persona ar tiesībām, un līdz ar to uz to attiecas Bībeles baušļos pateiktais: “Tev nebūs nogalināt.”
Tas nekas, ka divus mēnešus vecs embrijs ir šūnu komplekts un nekas cits. Trakoti “kristieši” grib apgalvot, ka jau tajā brīdī šim šūnu komplektam ir dvēsele. Tas, protams, ir pilnībā abstrakts jēdziens.
Būs tie, kuri grūtniecei pateiks vārdus “pati vainīga” vai kaut ko tamlīdzīgu. Taču patlaban abortu pretinieki Amerikā ir satrakojušies tik tālu, ka likumos, kādus republikāņi ir pieņēmuši, aborts ir liegts arī tādos gadījumos, ja grūtniecība ir izvarošanas vai asinsgrēka rezultāts, vai arī, ja grūtniecība apdraud mātes veselību.
Citiem vārdiem sakot, Republikāņu partijai Amerikā cilvēks interesē no olšūnas apaugļošanas brīdim līdz rezultatīvā bērniņa piedzimšanai, bet tālāk vairs ne. Sievietei jau ir trīs bērni, kurus tā nevar atļauties pabarot un apģērbt? Kam varētu likties prāta darbs viņai likt dzemdēt ceturto bērnu?
Baznīcai tā varētu likties. Romas katoļu baznīca kopš laika gala ir iebildusi ne tikai pret abortiem, bet arī pret mākslīgiem grūtniecības novēršanas līdzekļiem.
Protams, Romas katoļu baznīcas populācijā ir tikai vīrieši, un vismaz teorētiski vīrieši, kuri ar seksu nenodarbojas nekad. Kā zināms, tas nav tā vienmēr bijis, un stāsts par Romas katoļu priesteriem, kuri ir palaiduši rokas ne tur, ir bijis ilgstošs un šokējošs. Tā radot jautājumu, ar kādām tiesībām šis iestādījums vēlas lasīt morāli citiem, un šajā gadījumā konkrēti sievietēm.
Šī ir pirmā reize Amerikas vēsturē, kad Augstākā tiesa ir nevis paplašinājusi cilvēku tiesības, bet gan tās sašaurinājusi. Spriedums, ka Amerikas Konstitūcija garantē tiesības uz grūtniecības pārtraukšanu, tika izsludināts 1973. gada janvārī. Balsojums tiesā bija septiņi par un divi pret.
Sieviete, kuras vārdā prasība tika celta, piedzemdēja bērnu un atdeva to adopcijai ilgi pirms lieta nonāca Augstākajā tiesā. Viņa vēlāk pievērsās evaņģēliskai reliģijai un noraidīja citu sieviešu tiesības aborta jomā.
Taču pusgadsimtu Amerikas sievietes dzīvoja apziņā, ja nu vajadzēs, tad aborts būs pieejams. Tas būs drošs, nekaitīgs process, un sieviete pēcāk varēs turpināt savu dzīvi.
Nu tas tā vairs nav. Aborti notika arī pirms minētā sprieduma 1973. gadā. Viena ASV kongresmene intervijā, kuru nesen redzēju, stāstīja, kā viņa kļuva par grūtnieci 16 gadu vecumā Kalifornijā. Mammas draudzene sarunāja tikšanos ar savu draudzeni Teksasā, kura savukārt zināja par ārstu Meksikā, kurš abortu varēja veikt pagrīdē un slepus.
Varat iedomāties 16 gadu vecumā pirmoreiz kāpt lidmašīnā? Pirmoreiz braukt no sava novada uz citu? Doties uz pagrīdes klīniku, nezinot, kas tur notiks? Kongresmene izdzīvoja. Bieži vien šāda pagrīdes “aprūpe” ir bijusi ar daudz smagākiem rezultātiem un sekām.
Sieviešu tiesību atbalstītāji ir organizējuši palīdzības programmas tām sievietēm, kuras dzīvo štatos, kurās lielākoties vīrieši ir nolēmuši, ka viņām vairs nav tiesību spriest pašām par savu ķermeni.
Televīzijā redzēju stāstu par 20 sievietēm, kuras no Teksasas bija devušās uz citu štatu. Kāds to visu nofinansēja, un klīnikā puse uzzināja, ka no grūtniecības varēs atbrīvoties ar medikamentu, kamēr otrai pusei bija nepieciešamā ķirurģiskā iejaukšanās.
Bet kam tas ir vajadzīgs? Runa nudien ir par medicīnisku procesu, nevis par kaut kādu strīdu Dieva priekšā par moralitāti. Un vēl vairāk, ne man, ne tev, nedz tev, nedz arī tev tur nav nekādu tiesību konkrētai sievietei pateikt nē, tu nedrīksti. Tas ir viņai vien izspriežams jautājums, un citiem tur iejaukties nav pilnībā nekāda pamata.
Aptrakotie “kristieši” manā dzimtenē ir devuši saprast, ka ar kretīnisko spriedumu par abortiem viņiem nepietiks.
Līdz pēdējām kliņķim reakcionārais Augstākās tiesas tiesnesis Klarenss Tomass savā sprieduma variantā uzrakstīja, ka pamats 1973. gada spriedumam bija nepareizs, un tāpēc tagad nāktos atcelt visus pārējos spriedumus, kuri izsludināti uz tā paša pamata.
Te sakāmas divas lietas. Pirmkārt, Klarensa Tomasa sieva Džinija laikā pēc 2020. gada vēlēšanām darīja visu iespējamo, lai atbalstītu domu, ka nevis Džo Baidens uzvarēja, bet gan Donalds Tramps, jo ļaunprātīgie demokrāti krāpās uz nebēdu.
Privātpersonai, protams, ir tiesības spriest par ne to vien. Taču Tomasa kundzes aktīvisms ir bijis laikā, kad viņas vīrs Augstākajā tiesā ir spriedis par jautājumiem, kādi saistīti ar uzbrukumu pret ASV Kapitoliju pagājušā gada janvārī.
Interešu konflikts? Kāds interešu konflikts? Amerikā Augstākā tiesa allaž ir bijusi tā viena tiesu sistēmas instance, kurai nav rakstīta ētikas kodeksa. Visām pārējām tiesām tāds ir, bet Augstākajai tiesai – nē, jo acīmredzot Amerikas dibinātāji uzskatīja, ka Augstākajā tiesā būs visaugstākās cieņas cilvēki.
Lika drusku pagaidīt. Situācija, kādā Amerika patlaban ar savu Augstāko tiesu ir nonākusi radusies tāpēc, ka četrus gadus valsts prezidents bija korumpēts biznesmenis no Ņujorkas, un ASV Senātā, kurš spriež par izvirzītiem kandidātiem tieslietu sistēmā kontrole bija republikāņiem.
Apmēram gadu pirms korumpētais biznesmenis no Ņujorkas kļuva par prezidentu, nomira Augstākās tiesas tiesnesis vārdā Antonins Skalija. Atbilstoši ASV Konstitūcijai paredzētajam procesam, korumpētā biznesmeņa priekštecis izvirzīja kandidātu.
Un Republikāņu partijas vairākums Senātā paziņoja, ka tas kandidātu vispār neapspriedīs. Netiksies ar viņu, noklausīšanos nerīkos, punkts un āmen. Jo tas bija priekšvēlēšanu gads, un priekšvēlēšanu gadā būtu nekorekti apstiprināt Augstākās tiesas tiesnesi. Pagaidīsim vēlēšanas, tad jau redzēs.
Nezinu, kas būtu noticis, ja 2016. gadā persona, kura dabūja vairāk balsu nekā otra (Hilarija Klintone) būtu kļuvusi par prezidenti. Pavisam iespējams, ka ciniskie republikāņi Senātā būtu turējuši Skalijas vietu neaizpildītu arī nākamo divu gadu garumā. Taču persona, kura dabūja vairāk balsu, Amerikas Elektorālās koledžas dēļ nekļuva par prezidenti.
Par prezidenti kļuva korumpētais biznesmenis no Ņujorkas, kurš priekšvēlēšanu laikā, lai piesaistītu savu vēlētāju “bāzi,” skaļi bazūnēja, ka viņš tikai un vienīgi izvirzīs tiesnešus, kuri atcelts minēto 1973. gada spriedumu par aborta tiesībām.
Tā sagadījās, ka nākamajos četros gados korumpētajam biznesmenim radās izdevība izvirzīt nevis vienu, nevis divus, bet visus trīs Augstākās tiesas tiesnešus. Pēdējā gadījumā pavisam īsi pirms 2020. gada vēlēšanām, kurās korumpētais biznesmenis zaudēja, bet vēl pirms tam paguva iebīdīt vēl vienu reakcionāru kadru Augstākajā tiesā.
To apstiprināja tie paši republikāņi, kuri četrus gadus pirms tam bija svētulīgi apgalvojuši, ka vēlēšanu gadā apstiprināt tiesnesi būtu nekorekti.
2016. gadā līdz vēlēšanām bija palikuši astoņi mēneši. 2020. gadā vēlētāji jau bija sākuši balsot neklātienē. Republikāņiem manā dzimtenē jēdziens “liekulība” ir sen aizmirsies.
Spriedums abortu lietā bija 6:3. Pamata spriedumā, kuru sacerēja tiesnesis Samuels Alito, bija konkrēti pateikts, ka no lēmuma atcelt sievietes tiesības reproduktīvās veselības jomā nebūtu jāsecina, ka tas pats varētu notikt ar citām tiesībām, kādas laika gaitā apstiprinātas Augstākajā tiesā uz tā paša pamata.
1973. gada sprieduma pamatā bija ASV Konstitūcijas 14. grozījums, kurš pieņemts laikā pēc ASV Pilsoņu kara un bija ar mērķi nodrošināt tiesības tumšādainiem cilvēkiem, kuri pirms tam bija vergi.
Grozījumā atrodams teksts “neviens štats nevar izdot un izmantot likumus, kas ierobežo Savienoto Valstu pilsoņu privilēģijas un brīvības.” Tas, ka vēl simts gadus pēc tam Amerikas tumšādaino pilsoņu “privilēģijas un brīvības” it īpaši valsts dienvidos tika ierobežotas pēc pilnas programmas, tas šajā gadījumā nav svarīgi.
Svarīgi ir tas, ka 1973. gadā vairākums ASV Augstākajā tiesā izsecināja, ka šo “privilēģiju un brīvību” kontekstā ASV pilsoņiem arī ir tiesības uz savu privātumu, tajā skaitā privāti lemjot, vai pārtraukt nevēlamu grūtniecību.
Uz tā paša pamata 2003. gadā Augstākā tiesa aizliedza likumus visā Amerikā, kuros bija liegts divām tā paša dzimuma personām nodarboties ar seksu. Un 2015. gadā tā pati tiesa aizliedza likumus visā Amerikā, kuros bija liegts divām tā paša dzimuma personām laulāties.
Nu tas viss būs apdraudēts. Kā arī spriedums, kurā uz tā paša pamata bija pateikts, ka cilvēkiem Amerikā ir tiesības iegādāties grūtniecības novēršanas līdzekļus.
Liegt tumšādainajiem laulāties ar baltādainajiem
Ir cilvēki manā dzimtenē, kuri uzskata, ka arī cits spriedums, kurš pieņemts uz 14. grozījuma pamata, būtu atceļams. Tas bija spriedums 1967. gadā, kurā pateikts, ka neviens štats nedrīkst liegt tumšādainiem cilvēkiem laulāties ar baltādainiem cilvēkiem.
Bija štati, kuros tas bija aizliegts. Vidējam latvietim droši vien to ir grūti iedomāties, jo principā tas ir tas pats, kas liegt zilacainiem cilvēkiem precēties ar brūnacainiem cilvēkiem, bet bija tāda lieta. Tiesa, ir viens tiesnesis Augstākajā tiesā, kurš pats ir precējies ar sievieti, kura ir no citas rases.
Tas pats kretīniskais interešu konflikta pārstāvis Tomass, kurš ir tumšādains un kura sieva ir baltādaina. Spriedumu, kas to pieļāva, viņš arī vēlēsies atcelt? Vai arī šajā gadījumā viņš nolems, ka tieši tas 14. grozījumā pamatotais spriedums – tas tomēr ir OK. Kā jau teicu, jēdziens “liekulība” šāda veida cilvēkiem ir svešs jo svešs.
Novembrī Amerikā būs vēlēšanas
Novembrī Amerikā būs vēlēšanas. Man jau gribas domāt, ka Republikāņu skaidri paziņotā vēlme kontrolēt sieviešu privātās, seksuālās un reproduktīvās tiesības, saērcinās pietiekami daudz sieviešu, lai abās Kongresa palātās nodrošinātu ievērojamu vairākumu, lai šāda republikāņu ķēmošanās vairs nebūtu iespējama.
Dzīvosim, redzēsim. Esmu uzrakstījis garu tekstu. Par šaujamieročiem tikai viena īsa piezīme. Ja esat sekojuši ziņām, zināt par cilvēku, kurš iegāja skolā un nošāva 19 mazus bērnus un divas skolotājas.
Zināt par cilvēku, kurš iegāja veikalā un nošāva 10 tumšādainus cilvēkus konkrēti tāpēc, ka viņam gribējās šaut “nēģerus.” Abos gadījumos tie bija 18 gadus veci jaunieši. Un abos gadījumos viņiem bija pilnas tiesības iegādāties šaujamieroci, no kura var izšaut simtiem ložu minūtē.
Minētajā skolā bija bērni, kuri bija tā sašķaidīti, ka viņus vispār vairs nevarēja atpazīt. Šādos apstākļos ASV Augstākā tiesa atcēla 111 gadus vecu likumu Ņujorkā, kurā bija ierobežotas cilvēku tiesības slepus nēsāt šaujamieroci publiskā vietā.
Šādos apstākļos ar to pašu 6:3 vairākumu ASV Augstākā tiesa nolēma, ka šaujamieroču nēsāšanas ierobežojumi ir nekonstitucionāli. Un asinspirtis manā dzimtenē līdz ar to turpināsies. Skumji un diemžēl, bet fakts.
