Kārlis Streips: Klimats mainās, sekas mēs jūtam. Jācer, ka pasaule tomēr “savāksies” 0
Labu laiku tropiskajās salās, kur parasti klimats ir mitrs un silts, bija sausums. Parādījās dzirkstele, un viena no tropiskajām salām aizdegās. Maui sala Havaju salās aizdegās un dega un dega, un dega, un dega. Svētdienas rītā, 13. augustā, kad rakstīju komentāru, ugunsgrēks lielākoties bija izdzēsts un zem kontroles, taču dzīvību bija zaudējuši 93 cilvēki, un pilnībā iznīcināta viena no salas vēsturiskākajām pilsētām.
Lahaina. Tā saucās minētā pilsēta. Havaju salas savulaik bija karaļvalsts, un tieši Lahaina bija tās galvaspilsēta. Mūsdienās tā ir/bija populārs ceļamērķis tūristiem, jo tur glabājās ļoti daudz informācijas par karaļvalsts vēsturi un kultūru. Nu tas viss ir zudis, sadedzis.
Pirmā vēsts par tuvojošos katastrofu bija otrdien, 8. augustā, īsi pēc divpadsmitiem dienā. Tuvējo iedzīvotāju evakuācija sākās trīs stundas vēlāk, un nākamajā dienā jau bija izdedzināti 400 hektāri zemes.
Netālu no Lahainas ugunsgrēks pamanīts tajā pašā 8. augustā, un momentā sākās iedzīvotāju evakuācija. Situāciju smagi pasliktināja fakts, ka apmēram 800 kilometrus prom no Maui salas plosījās orkāns vārdā Dora. Tas radīja ievērojami vējainus apstākļus Havaju salās, un šis vējš liesmas dzina tālāk un augstāk.
Bija cilvēki, kuriem nācās lēkt Klusajā okeānā, jo liesmas tuvojās tik ātri.
Lasīju par divām sievietēm, kuras ūdenī pavadīja piecas stundas kamēr viņām apkārt krita karsti pelni un sodrēji. Ik pa brīdim krastā uzsprāga kāda aizdegusies mašīna, tad nācās nirt zem ūdens, jo papildu pelniem un sodrējiem arī bija kaitīgas gāzes. Grūti iedomāties, cik ellišķīgiem bija jābūt apstākļiem.
Zeme Lahainā vēl ilgi turpināja un komentāra rakstīšanas brīdī visticamāk turpināja gruzdēt, un gaisā virmoja dažādas ķimikālijas un citas vielas, tāpēc izdegušās teritorijas pārmeklēšana vēl tā īsti nav sākusies. Ugunsgrēks pilsētu aprija tik ātri, ka speciālisti Havaju salās ir teikuši, ka visticamāk nākamo dienu un nedēļu laika bojā gājušo skaits ievērojami pieaugs. Sadegušu cilvēku mirstīgās atliekas ir grūti identificēt. Arī tas prasīs laiku, un kopumā ņemot top uzskatīts, ka Lahainas atjaunošana prasīs daudzus gadus un milzīgu naudu.
Salas ir ļoti, ļoti tālu no visa pārējā mūsu zemeslodē. Tuvākais punkts Amerikas cietzemē ir 5 830,92 kilometru attālumā. Attālums starp Havaju salām un Āziju ir gandrīz divreiz garāks. Nepārprotami, tās ir izolētas salas. Pirmie, kuri tās apdzīvoja, bija polinēzieši, kuri tur ieradās kaut kad starp 300. un 700. gadu mūsu ērā. Droši neviens to nezina. Agrīnie iedzīvotāji dzīvoja tuvu krastam. Pēc tūkstošgades maiņas tie sāka doties tālāk salu iekšzemē.
Briti pirmoreiz Havaju salās uzradās 1778. gadā. Kapteinis Džeims Kuks ceļoja ap visu zemeslodi. No salām viņš devās Amerikas virzienā, cerot izpētīt Ziemeļamerikas kontinenta rietumu krastu. Gadu vēlāk kapteinis Kuks atkal bija Havaju salās. Šoreiz viņš sastrīdējās ar vietējiem iedzīvotājiem, un tie pēdējie to pirmo nomušīja.
1795. gadā nodibināta Havajas salu karaļvalsts. Pirmais karalis bija tas, kurš nolēma savu pili celt tieši Lahainā un to padarīt par savu galvaspilsētu. Viņš aizgāja mūžībā 1819. gadā. Nākamais karalis, viņa dēls, bija valsts vizītē Lielbritānijā 1824. gadā, kur viņš saķēra masalas un no tām aizgāja mūžībā.
Kopumā Havaju salu karaļvalsti pārvaldīja septiņi karaļi un beigās viena karaliene. Tā bija viņa, kura 1898. gadā bija spiesta parakstīt dokumentus par atkāpšanos no troņa un Amerikas tiesībām karaļvalsti anektēt. Havaju salas kļuva par ASV teritoriju līdz 1959. gadam, kad tās kļuva par ASV 50. štatu.
Vēl pirms tam 1941. gadā Havaju salas spēlēja ļoti nozīmīgu lomu 2. pasaules kara norisēs. Tā gada 7. decembrī Japānas impērija negaidīti nosūtīja lielu grupu lidmašīnu ar mērķi bombardēt Amerikas galveno jūras spēku bāzi Klusajā okeānā.
Pāris stundu laikā japāņi nogremdēja sešus un bojāja 13 citus kuģus. Iznīcinātas 188 kara lidmašīnas un bojātas vēl 159. 2403 amerikāņi zaudēja dzīvību, vēl 1178 guva dažādu pakāpju ievainojumus. Nākamajā dienā ASV prezidents Franklins Rūzvelts paziņoja, ka 7. decembris turpmāk būs “diena, kuru atcerēsimies negoda dēļ.” Amerika pieteica karu Japānai, un karš Āzijā cita starpā aizkavēja ASV spēju piedalīties 2. pasaules karā Eiropas frontē.
Havaju salās ir septiņas apdzīvotas un vairāki simti neapdzīvotu salu un saliņu. Lielākā sala ir Oahu (1545,4 kvadrātkilometri teritorijas, mazliet vairāk par miljonu iedzīvotāju). Maui, kur notika šajā komentārā aplūkotais ugunsgrēks, ir trešā lielākā sala ar 1883,4 km2 teritorijas un 164 tūkstošiem iedzīvotāju.
Lahaina kopš salas kļuva par ASV štatu kļuva par ļoti populāru ceļamērķi tūristiem no visas pasaules. Ziemā no novembra līdz martam cilvēki dodas jūrā novērot vaļus, kuru tur ir daudz. Kādreiz Lahainā uzturējās vaļu medību kuģi, kuri vietējiem iedzīvotājiem nepatika. Novembrī pilsētā tiek rīkots basketbola turnīrs komandām no augstskolām. Reizi divos gados tas ir beigu punkts jahtu sacīkstēm. Tāpat tur ir golfa laukums, kur Profesionālā golfa tūre piestāj katru gadu janvārī. Uz salas filmētas daudzas filmas, tajā skaitā Juras parks un viena no Karību jūras pirātu filmām. Kopumā Lahainā un tās apkārtnē bija aptuveni 60 vēsturisku pieminekļu.
Pilsētā pastāvīgi dzīvoja apmēram 12 tūkstoš cilvēku, kuriem visiem tagad jāuzturas pagaidu mītnēs. Cita starpā nodega baznīca, kura šogad maijā atzīmēja 200 gadu gadskārtu. Tās kapsētā apglabāta Havajas salu pēdējā karaliene.
Ļoti interesants elements Lahainā ir milzīgs un ļoti vecs banjana koks. Tas apsvila, bet stāv, kur stāvējis. Aculiecinieki stāsta, ka jau parādījušies pirmie zaļie asni.
Tomēr Maui novada mērs par notikušo ir teicis šādi: “Varu jums pateikt, ka nekas tur vairs nav palicis. Tas viss nodedzis līdz zemei.”
Nav nekādu šaubu vispār, ka notikušajā Havaju salās vismaz lielā mērā ir bijusi klimata maiņa. Latvijā mēs to maz esam manījuši, taču 2023. gada vasara ir bijusi karstākā, kopš sākti hidrometeoroloģiskie mērījumi. Par to plašāk rakstīju šeit.
7. augustā Latvijā plosījās milzīga vētra. Sevišķi smagi tā trāpīja Dobeles novadā, bet problēmas radās arī citur mūsu valstī. Uzņēmums Sadales tīkli ziņoja par elektrības pārrāvumiem apmēram 24 tūkst. mājsaimniecībās. Lielais vējš gāza kokus, kuri daudzviet uzkrita elektrības vadiem un tos nogāza. Nākamajā rītā strāvas joprojām nebija 7800 klientiem, ne tikai Dobeles, bet arī Madonas, Cēsu, Preiļu un Ropažu rajonā.
Rīgā 7. augustā nokrita 73 milimetri lietus, kas bija 81% no vidējās mēneša normas. Ielās veidojās milzīgas peļķes. Telekanāla TV24 mājā mazliet applūda pagrabs.
Milzīgas problēmas vētra radīja lauksaimniecības sektorā. Gados jauns zemnieks soctīklos rakstīja, ka viņa lauki pilnīgi noplacināti. “Piecpadsmit minūšu laikā ir iznīcināts pilnīgi viss” – tā viņš rakstīja.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks 7. augusta vakarā bija Dobelē un Tērvetē un pēcāk ziņu aģentūrai LETA teica šādus vārdus:
“Tā nav viena šaura josla. Plašākā reģionā vētra gāzusi kokus, rāvusi ēkām jumtus. Tāpat vietām ir nolīdzināti nenokultās labības lauki. Pašvaldību dienesti patlaban mēģina atbrīvo ceļus, lai tos varētu izbraukt. Pagaidām neviens vēl neskaita norautos jumtus un neveido tāmes. Domāju, ka būs nepieciešama vismaz nedēļa, lai apzinātu kaitējumu.”
11. augustā Sprindžuka kungs intervijā Latvijas televīzijas rīta raidījumā prognozēja, ka vētras radīto seku likvidācija varētu maksāt ap 11 miljoniem eiro. Ministrs teica, ka konstatēti 54 bojāti pašvaldību īpašumi un 2500 bojātas mājsaimniecības. Dobeles novadā vien 1600 tādu īpašumu.
Ministrs solīja, ka valdība segs līdz pat 90% pašvaldību īpašumu sakārtošanas izdevumu. Individuālām dzīvojamām mājām varētu būt vienreizējs maksājums 3000 eiro, bet ne vairāk par 20 eiro uz kvadrātmetru. Dzīvokļu īpašniekiem daudzdzīvokļu mājās varētu būt subsīdija 20 eiro par kvadrātmetru.
Jādomā, cilvēkiem, kuri dzīvo mājas augstākajā stāvā, problēmas varēja būt krietni lielākas nekā cilvēkiem zemākos stāvos, it īpaši, ja mājai tika norauts jumts.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests vēstīja, ka negaisa laikā saņemti apmēram 300 izsaukumi saistībā ar lauztiem kokiem, bojātām automašīnām un ēkām, kā arī norautiem jumtiem.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam dienā, kad plosījās vētra, bija gandrīz tūkstotis izsaukumu. Izrādījās, viens no bojā gājušajiem bija NMPD darbinieces tēvs. Problēmas dienestam radīja ne tikai lietus un vējš, bet arī elektrības un komunikāciju pārtrūkšana.
11. augustā Dobeles novada mājaslapā bija minēta ārkārtas novada domes sēde, kur darba kārtībā bija tikai vētra un tās radītais posts. Uzrādīta kontaktinformācija Dobeles noada pagastu pārvalžu vadītājiem:
“Aicinām pagasta iedzīvotājus sazināties ar pārvalžu vadītājiem gadījumos, kad nepieciešams pieteikt plēves jumta pagaidu segumam un izsisto logu aizklāšanai.” Dobeles novadā ir 12 pagasti, katrā no tiem ir pārvaldes vadītājs.
Mājaslapā arī bija brīdinājums: “Ir atnākušas nepatīkamas ziņas, ka pa pagastiem siro cilvēki, kas apstaigā cietušās mājas un piedāvā it kā izdarīt kādu mājas vai sētas atjaunošanai darbu par lētākām naudiņām, bet vispirms prasa par to naudu. Tāpat tiek apstaigāti īpašumi. Ja redzat kādu aizdomīgu darbību ap māju, ziņojiet pašvaldības policijai pa tālruni 8370 vai valsts policijai – 110. Pašvaldībai un pašvaldības policijai informācija ir nodota, bet visam gadījumam, pieskatām savus un iespēju robežās kaimiņu īpašumus.”
Tas nu ir īpašs barbarisms, šādā situācijā uzmākties jau tā traumētiem cilvēkiem, lai censtos no viņiem izkrāpt naudu.
10. augustā internetā publicēts jaunākais Dobeles novada ziņu numurs. Tur ziņots par postījumiem, kādus vētra radīja:
“Dobeles novads 7. augustā pārdzīvoja nebijušu dabas stihiju, kas nežēlīgi iznīcinājusi infrastruktūru novadā. Stiprais vējš, spēcīgās lietavas un lielgraudu krusa sabojājusi īpašumus. Lielākoties norauti vai bojāti jumti, ēkām izsisti logi, nogāztas elektrolīnijas. Daudzviet iznīcināta un bojāta vēl nenovāktā lauksaimniecības raža un lauksaimniecības tehnika. Izgāzti, nolauzti koki.
“Cietusi arī pašvaldības infrastruktūra. Tērvetes pagasta pārvaldes ēkai izdauzīti logi un bojāta ēkas fasāde. Bukaišu tautas namam uzgāzies koks, kā arī bojāta Lejasstrazdu bērnunama ēka.”
Atsevišķu materiālu izdevumā publicēja novada domes priekšsēdētājs Ivars Gorskis (Latvijas Zemnieku Savienība):
“Šķiet, ka augusts ir tas pēdējais vasaras mēnesis, kas paskrien visātrāk, sevišķi šogad, kad vasarai netipiski bijuši laikapstākļi jūlijā, saulei mijoties ar spēcīgām lietus gāzēm, drēgnumu un vēju. Turklāt 7. augustā piedzīvotais mums paliks atmiņā vēl ilgi. Tādu dabas stihijas radītu postažu mūspusē vēl neesam piedzīvojuši, tāpēc Dobeles novada pašvaldība šobrīd strādā ārkārtas režīmā, lai spētu savlaicīgi gan apzināt postījumu apmērus, gan sniegt nepieciešamo palīdzību novada iedzīvotājiem.”
Domes priekšsēdētājs arī atzīmēja faktu, ka dienu pēc lielās vētras novadā ieradies Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kas deva cerības, ka “valstiskā līmenī dabas stihijas seku novēršanai nebūs birokrātisku šķēršļu, un palīdzības sniegšana iedzīvotājiem neievilksies.”
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš nākamajā dienā pēc katastrofas preses konferencē teica šādus vārdus: “Klimats mainās un šo izmaiņu sekas izjūtam tiešā veidā.”
Tieši tā. Klimats mainās, sekas 7. augustā mēs jutām. Jācer, ka pasaule attiecībā uz šo problēmu tomēr savāksies, iekams nebūs par vēlu.
