Kārlis Streips: Kāpēc trakie republikāņi vēlas impīčmentu pret Baidenu? 0
Autors: Kārlis Streips
Amerikas Kongresa apakšpalātā 3. oktobrī notika kaut kas ļoti, ļoti neierasts. Ar 216 balsīm par un 210 pret deputāti nobalsoja par palātas spīkera Kevina Makārtija atstādināšanu no amata. Pret viņa palikšanu spīkera amatā nobalsoja visi klātesošie Demokrātu partijas pārstāvji, kā arī astoņi no Makārtija kunga kolēģiem republikāņu frakcijā.
Saku, ka tas bija neierasti, jo fakts ir tāds, ka tikai divreiz ASV vēsturē tā kaut kas ir piedāvāts, un abos gadījumos tas beidzās bez spīkera padzīšanas ar mietu.
Pirmais gadījums bija 1910. gadā, kad Republikāņu partijas frakcijai Kongresa 61. sasaukumā bija neatrisināmi strīdi par vietām apakšpalātas dažādajās komisijās. Tālaika spīkers, Džozefs Kanons no Ilinoisas, nāca ar dažādiem piedāvājumiem, bet kolēģi tos visus noraidīja.
Pats Kanons piedāvāja balsojumu par viņa atstādināšanu no amata, mērķim esot pārbaudīt, cik liels atbalsts viņam bija pašam savā frakcijā. Balsojumā 192 Kongresa deputāti balsoja par viņa saglabāšanu amatā, 155 balsoja par viņa atstādināšanu.
Pusgadu vēlāk bija 1910. gada Kongresa vēlēšanas, kurās demokrāti vietu skaitu palātā palielināja par 55 un atguva vairākumu.
2015. gadā konservatīvs republikānis iesniedza pieteikumu par spīkera Džona Bonera atstādināšanu no amata, taču procedurālu noteikumu dēļ priekšlikums tika nodots vienai no palātas komitejām, nevis par to tapa balsots plenārsēdē. Bonera kungs saprata, ka laiks tīt makšķeres un pāris mēnešus pēc tam nolika mandātu.
Šogad 2. oktobrī ar priekšlikumu par spīkera atstādināšanu nāca kongresmenis Mets Geits no Floridas. Geitsa kungs pirmoreiz ievēlēts 2016. gadā un ir pazīstams kā viens no tā dēvētās MAGA grupas dalībniekiem Kongresa apakšpalātā. MAGA, tas ir saīsinājums no kādreizējā ASV prezidenta Donalda Trampa kustības “Make America Great Again.”
Šie ir ļaudis, kuriem galvenais ir nevis likumdošana, bet gan iespēja pēc iespējas biežāk uzstāties Republikāņu partijas propagandas telekanālos ar savu vēsti, ka viss ir slikti, demokrāti principā ir sātana iemiesojums uz zemes virsmas, un Donalds Tramps ir dievs.
Pērn ASV Kongresa vēlēšanās republikāņiem izdevās izcīnīt vairākumu Kongresa apakšpalātā, bet tikai piecu balsu vairākumu. Tāds pats vairākums iepriekšējo divu gadu laikā bija Demokrātu partijai ar Nensiju Pelosi spīkeres krēslā.
Kontrasts starp šīm divām pusēm nevarētu būt pilnīgāks. 117. Kongresa sasaukums sakrita ar prezidenta Džo Baidena pirmajiem diviem gadiem amatā. Senātā bija 50 demokrāti un 50 republikāņi, bet Senāta prezidējošā persona ir viceprezidents jeb šajā gadījumā viceprezidente Kamala Harisa, un tāpēc vairākums bija arī tur.
Minēto divu gadu laikā demokrāti, lielākoties bez jebkāda atbalsta no republikāņiem, pieņēma masīvu palīdzības paketi Covid-19 seku risināšanai, masīvu infrastruktūras attīstības plānu, pirmo nopietno finansējumu klimata maiņas risināšanai, pirmo nozīmīgo likumu par šaujamieroču kontrolēšanu pēdējo 30 gadu laikā. Ļoti daudz ko, kas kalpoja Amerikas iedzīvotāju interesēm.
Savukārt pašreizējā 118. sasaukumā republikāņi ar savu vairākumu principā nav panākuši neko. Pirmais rādītājs, ka frakcija būs haotiska, bija jau pašā sākumā, kad bija vajadzīgas 15 balsošanas kārtas pirms vairākums atradās Makārtija kunga iecelšanai spīkera amatā.
Salīdzinot, šeit Latvijā 20. septembrī bija vajadzīgs tikai viens balsojums Saeimā, lai no priekšsēdētāja amata atceltu Edvardu Smiltēnu, un četri balsojumi, pirms gudrās galvas nonāca pie viņa pēcteces Daigas Mieriņas.
Lai gūtu nepieciešamo atbalstu no maniaku klubiņa savā frakcijā, Makārtija kungs tiem sasolīja visādas lietas, tajā skaitā dažiem no trakākajiem kadriem dodot vietas nozīmīgās Kongresa apakšpalātas komisijās.
Otrs, ko viņš apsolīja, bija samazināt deputātu skaitu, kuri var iesniegt priekšlikumu par spīkera atstādināšanu no pieciem uz tikai vienu. 2. oktobrī Mets Geits nolēma, ka viņš būs tas viens, un nākamajā dienā pirmoreiz ASV vēsturē apakšpalāta nudien nobalsoja par sava priekšsēdētāja atbrīvošanu no amata.
Makārtijs pēc balsojuma rādīja brašu seju. Viņš teica, ka pats vairs uz spīkera amatu nekandidēs. Gāztais spīkers atzina, ka satrakotie kolēģi patiesībā neatbilst jēdzienam konservatīvs. “Viņu vienīgais mērķis ir nodedzināt visu pēc kārtas,” tā Makārtija kungs viņus aprakstīja.
Iegansts balsojumam par spīkera padzīšanu bija fakts, ka iepriekšējā sestdienā, 30. septembrī, pusnaktī bija paredzēta ASV federālās valdības darba pārtraukšana un slēgšana, jo 30. septembrī beidzas Amerikas budžeta gads, un, ja Kongress nav apstiprinājis jaunu budžetu vai vismaz pagarinājumu, tad naudas vairs nav.
ASV Senāts principā ir pieņēmis visus budžeta elementus dažādām ministrijām un vajadzībām, turklāt visos gadījumos ar ievērojamu balsu vairākumu, tajā skaitā arī no republikāņiem.
Apakšpalātā savukārt vairākums neatradās nekam vispār. Visas pagājušās nedēļas garumā politikas novērotāji visnotaļ vienbalsīgi prognozē, ka sestdien pusnaktī nudien būs jāslēdz gaismas laukā, jo republikāņi vienkārši nespēj savākties ne uz ko.
Tomēr spīkers Makārtijs saprata, ka tas viņa partijai būtu katastrofa, jo nākamgad būs vēlēšanas un Demokrātu partijai nebūtu nekādas problēmas pārliecināt amerikāņus, ka pie valdības slēgšanas un federālo algu pārtraukšanas bija vajadzīgi konkrēti republikāņi.
Makārtijs nolēma salikt kopā finansējuma pagarinājumu uz nākamajām 45 dienām. Tajā nebija maniakālo kolēģu pieprasītie un masīvie samazinājumu dažādās sociālā nodrošinājuma programmās. Toties tajā bija ievērojama nauda dažādu dabas katastrofu seku likvidēšanai Amerikā.
Tieši tajā dienā, kad Kongresā notika šī pēdējā saruna, Ņujorkas pilsētā bija pēdējā simtgadē bezprecedenta lietusgāze, kura appludināja pilsētas pazemes metro sistēmu, lika atcelt desmitiem un tad simtiem avioreisu vietējās lidostās, un vairākas ielas pilsētas centrā un nomalē padarīja par plūstošām upēm.
Finansējums seku likvidēšanai līdz ar to bija tieši pareizajā brīdī.
Galvenais bija fakts, ka Makārtija piedāvājums bija tāds, zem kura arī varēja parakstīties Demokrātu partijas frakcija. Galu galā balsojums 30. septembrī bija 335 pret 91.
Likumprojekts tūdaļ tapa nosūtīts uz Senātu otrajā ASV Kapitolija spārnā. Tur senatori to apstiprināja ar 88 balsīm pret tikai deviņām. Tas bija trīs stundas pirms pusnakts. Attiecīgie dokumenti tapa nogādāti uz Balto namu, kur prezidents Baidens tos parakstīja un līdz ar to valdības slēgšana tapa novērsta.
Tomēr maniakālajiem republikāņiem apakšpalātā gatavība sadarboties ar sātaniskajiem demokrātiem bija nepiedodams grēks. Tāpēc Meta Geitsa priekšlikums. Tāpēc 3. oktobra balsojums. Demokrātiem nebija iemesla balsot par Makārtija glābšanu, un tāpēc pietika ar tiem astoņiem dumpiniekiem. Atlikušie vairāk nekā 200 republikāņu frakcijas biedru balsoja par spīkera saglabāšanu amatā. Bet nepietika.
Te sakāmas pāris lietas. Pirmkārt, viens no tā 91 deputāta, kurš apakšpalātā balsoja pret pēdējā brīža finansējuma pagarināšanu, bija kongresmenis Maiks Kviglijs no Ilinoisas, kurš, tā sagadās, ir kongresmenis tajā apgabalā, kur dzīvo mana māsa un kur man ir reģistrēta adrese.
Kviglija kunga iebildums bija fakts, ka finansējuma pagarinājumā nebija iekļauta papildu nauda Ukrainas atbalstam. Senātā viens senators tā paša iemesla dēļ gandrīz stundas garumā bloķēja jautājuma izskatīšanu tur.
Senātā gan Republikāņu partijas, gan Demokrātu partijas frakcijas līderi pēc balsojuma apzvērēja, ka tuvākajā laikā būs atsevišķs balsojums par tālāku atbalstu Ukrainai. Arī Kongresa apakšpalātā tam ir ievērojams vairākums abās pusēs, lai arī cik ļoti maniaki tajā aptrakotajā galā negribētu atbalstu Ukrainai atcelt pavisam.
Kremļa fašistam, protams, tāda attieksme ir absolūtāka medusmaize. Mums mūsu Saeimā ir frakcija Stabilitātei! Amerikas Kongresā ir aptaurētie kadri, kuri nesaprot, ka genocīds Ukrainā nav tikai Ukrainas problēma vien. Gandrīz noteikti paredzamajā nākotnē būs atsevišķs balsojums par tālāku palīdzību un palīdzība būs.
Otrs jautājums ir par to, kas republikāņu frakcijā notiks tālāk. Pēc balsojuma 3. oktobrī deputāti vienā mierā devās mājās uz saviem apgabaliem. Atbilstoši apakšpalātas kalendāram nākamā darba diena būs tikai 17. oktobrī.
Frakcijas līderi ir teikuši, ja jaunnedēļ otrdien frakcijas biedri spriedīs par jaunu kandidātu spīkera amatam. Grūti spriest, ko viņi atradīs. Esmu tendēts piekrist vienam frakcijas biedram, kurš par to teicis šādus vārdus:
“Tiešām jābrīnās, vai Kongresa apakšpalāta patlaban ir vai nav vispār pārvaldāma. Neesmu pārliecināts, ka es šo darbu [spīkera amatu] novēlētu jebkuram no maniem kolēģiem.”
Vēl piebilde par to, ko republikāņu frakcija Kongresa apakšpalātā darīja pagājušajā nedēļā, kad lielais jautājums bija par kaut kāda likuma pieņemšanu, lai turpinātu valsts budžeta finansēšanu un novērstu darba pārtraukšanu.
28. septembrī Kongresa Uzraudzības komisijā bija sēde, kurā apspriest, vai ir pietiekami pierādījumi par prezidenta Baidena noziedzību, lai pret viņu vērstu impīčmenta procesu.
Visa šī gada garumā aptrakotie republikāņi apakšpalātā ir braukuši augumā prezidenta dēlam Hanteram, un no viņa juridiskajām likstām no pirksta ir izzīduši domu, ka acīmredzot kaut kā noziedzies arī ir Hantera tēvs.
Atsevišķi no pašiem trakākajiem deputātiem telekanālā Fox News un citur pat nāca ar apgalvojumu, ka laikā, kad viņš bija ASV viceprezidents, Džo Baidens no ukraiņu puses saņēma kukuļus. Vispirms apgalvojums bija par pieciem miljoniem dolāru, tad par desmit miljoniem dolāru.
Nekad, nevienā brīdī un nevienā mirklī par tā kaut ko nebija ne kripatiņas pierādījumu. Bet atbilstoši demagogu visaugstākajiem principiem, Uzraudzības komisijas priekšsēdētājs Džeims Komers no Kentuki atkārtoti teica, ka tas bija tikai tāpēc, ka vēl nebija atradušies pareizie liecinieki.
Kopā ar šo domu arī bija tumši mājieni, ka, iespējams, prezidenta Baidena Baltais nams ir bloķējis liecinieku spēju sniegt liecības. Bet galvenais, tādi liecinieki bija, un tikai laiks būs vajadzīgs pirms viņi nāks uz komisiju un pierādīs, ka Džo Baidens ir noziedzīgākais prezidents ASV vēsturē – tāda bija Komera kunga un viņa kolēģu pārliecība.
28. septembrī republikāņi bija atraduši divus lieciniekus, abos gadījumos konservatīvi noskaņotus tieslietu profesorus, kuri citreiz bija atbalstījuši republikāņu domāšanu vairāk nekā demokrātu pārliecību.
Lūk, ko pateica viens no viņiem savā pirmajā vārdā pirms deputāti sāka uzdot jautājumus: “Uzskatu, ka patlaban pieejamie pierādījumi nesasniedz standartu par noziegumu, kāds ir nepieciešams impīčmenta rezolūcijai.”
Otrs “eksperts” piebilda, ka viņš nav redzējis neko, kas liecinātu, ka Amerikas prezidents bijis iesaistīts “jebkādās nepiedienīgās vai nelikumīgās aktivitātēs.”
Demokrātiem Uzraudzības komisijā tā bija lieliska diena, jo viņi varēja atklātā tekstā ņirgāties par republikāņiem un viņu nonsensu. Vecākais komitejas loceklis no demokrātu puses Džeimijs Raskins no Ņujorkas konstatēja, ka republikāņiem nebija “kūpošās pistoles,” ar to aprakstot nepārprotamus pierādījumus. “Viņiem pat nav pilošas ūdens pistoles,” tā ironizēja Raskina kungs.
Patiesība šajā sāgā ir tāda, ka trakie republikāņi vēlas impīčmentu pret Baidenu tikai un vienīgi tāpēc, ka iepriekšējā sasaukuma laikā divreiz demokrāti apstiprināja impīčmenta rezolūcijas pret Baidena priekšteci Trampu.
Tramps kādā nesenā intervijā tā arī pateica, un pavisam atklātā tekstā atzina, ja demokrāti nebūtu veikuši impīčmentu pret viņu, tad republikāņi visticamāk tā nebūtu darījuši attiecībā uz Baidenu.
Atšķirībai, protams, esot, ka Trampa pirmais impīčments bija par Ukrainas prezidenta šantažēšanu, lai atrastu kaitīgu informāciju par Baidenu, un otrs bija par vardarbīga pūļa uzsūtīšanu Kapitolijam 2021. gada 6. janvārī ar mērķi pārtraukt Elektorālās koledžas balsu skaitīšanu.
Baidena gadījumā izmeklēšana nav atradusi pilnīgi neko.
Republikāņu partija manā dzimtenē ir ļāvusi garīgi slimajiem pacientiem pārņemt psihiatriskās klīnikas vadību. Grūti iedomāties, ka nākamgad vēlēšanās tas viņiem nodrošinās labus rezultātus.
Tieši pretēji. Un tādā gadījumā es personīgi priecāšos. Jo tālāk ar šo varzu izredžu nav.
