Kārlis Streips: Jācer, ka šogad pandēmijai izdosies pielikt punktu 81
Pirmais, ko šonedēļ gribu te rakstīt, ir cerība, ka visiem lasītājiem būs lielisks 2022. gads. Rakstu jaunā gada pirmajā dienā, kad pa dienu gaisa temperatūra bija plusos, bet vakarā atkal noslīdēja zem nulles.
2021. gadu, protams, pavadījām pandēmijas apstākļos. Gada sākumā parādījās pirmās vakcīnas, kuru izmantošana Latvijā sākās lēnām, lēnītiņām. Vispirms vakcinēti mediķi un citi ārstniecības profesijas pārstāvji.
Tālāk izveidoja sistēmu, kurā cilvēki varēja pierakstīties uz vakcīnu. Pats tā izdarīju pirmajā dienā, kad tas bija iespējams.
Pirmā pote man bija 4. aprīlī, otra – 21. jūnijā, un tad trešā balstvakcīnas pote – 4. decembrī. Būs vajadzīga ceturtā, ņemšu to. Saslimt ar Covid-19 ir smaga lieta, kura var atstāt ilgstošas veselības problēmas, kuras negribu piedzīvot nemaz.
Kas tad notika pērn? Gada sākumā stājās spēkā augstāka minimālā alga, kā arī neapliekamais minimums.
7. janvārī no amata atbrīvota veselības ministre Ilze Viņķele, un viņas vietā apstiprināts pašreizējais ministrs Daniels Pavļuts.
Februārī pēc ļoti garas tiesāšanas Rīgas apgabaltiesa beidzot atzina Ventspils ilggadīgo mēru Aivaru Lembergu par vainīgu vairākos smagos noziegumos. Sods – pieci gadi cietumā, naudas sods un mantas konfiskācija.
Lembergs nesen ir sūdzējies, ka cietumā viņš nesaņem adekvātu medicīnisku aprūpi. Par to spriest nevaru.
Aprīlī no Covid-19 mirušo skaits Latvijā pārkāpa 2 tūkstošus. 28. datumā Merķeļa ielā kādā hostelī izcēlās baiss ugunsgrēks, kurā bojā gāja astoņi cilvēki.
Maijā Rīgā bija Pasaules čempionāts hokejā. Līdz pat pēdējam brīdim nebija zināms, vai stadionā būs skatītāji. Biļešu cenas bija ļoti augstas.
Jūnijā bija pašvaldību vēlēšanas visur Latvijā, izņemot Rīgu, kur ārkārtas vēlēšanas bija iepriekšējā gadā. Vēlēšanas bija atbilstoši jaunajai teritoriālajai kartei, kurā ir krietni mazāk novadu, nekā bija iepriekš. Vien Varakļānu novads, pateicoties Satversmes tiesas spriedumam, ir palicis viens pats un maziņš.
Oktobrī milzīgu sensāciju un prātam neaptverami garas rindas radīja Lidl veikalu atvēršana. Kopumā vācu uzņēmums Latvijā atvēra 15 veikalus.
Rudenī Covid infekciju skaits atkal sāka kāpt debesīs, un 11. datumā valdība noteica jaunu ārkārtas situāciju līdz šī gada 11. janvārim. Epidemiologi jau ir teikuši, ka droši vien to nāksies pagarināt.
Novembrī Eiropas Parlaments atcēla imunitāti deputātam Nilam Ušakovam, kuram paredzēta tiesāšana Latvijā par neatļautas video ierīces glabāšanu savā kabinetā.
Pērn mūžībā aizgāja aktrise Astrīda Kairiša, dzejnieks Uldis Bērziņš, diplomāts Pēteris Elferts, ārsts Viktors Kalnbērzs, jurists Jānis Skrastiņš, profesors Ābrams Kleckins, animācijas režisors Ansis Bērziņš, diplomāte Aina Nagobads-Ābola, aktieris Guntis Skrastiņš, Saeimas deputāts Ojārs Kalniņš, ilggadīgais Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs Arnis Cimdars, kādreizējais Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis Maizītis, žurnālists Askolds Rodins, komponists Mārtiņš Brauns un dzejniece Baiba Bičole.
Manā dzimtenē 6. janvārī kādreizējā prezidenta Trampa saniknots pūlis ielauzās ASV Kapitolijā un sāka tur marodēt. Vairāk nekā trīs stundu garumā Tramps uz to nereaģēja nekādi.
Kongresa apakšpalātā izveidota īpaša komisija notikušā izvērtēšanai. Tā jau ir intervējusi ap 300 liecinieku un saņēmusi milzīgu kaudzi dažādu dokumentu. Atsevišķi kādreizējā prezidenta darbinieki ir atteikušies piedalīties procesā. Pret diviem no tiem jau izvirzītas kriminālapsūdzības par necieņas izrādīšanu Kongresam.
Pats Tramps joprojām turpina apgalvot, ka 2020. gada valsts prezidenta vēlēšanās bija masīva krāpšanās un patiesībā uzvarēja viņš, lai gan tā ir “teorija,” kāda pārbaudīta vismaz 60 dažādās tiesas prāvās, kurās viņa cilvēki allaž zaudēja.
Tramps cita starpā ir solījis 6. janvārī, kad būs minētā uzbrukuma pirmā gadadiena, rīkot preses konferenci. Visticamāk, tur viņš turpinās atkārtot pasaciņas par krāpšanos.
Trampa zināmā mērā pārstāvētā Republikāņu partija melu par zagtajām vēlēšanām ir izmantojuši, lai štatos, kur viņiem ir teikšana, pieņemtu ļoti daudzus likumus ar mērķi, vēlēšanu procesu sarežģīt, it īpaši rasu minoritātēm, jauniešiem un citiem, kuri nav tendēti balsot par konservatīvo partiju.
Republikāņi arī sevis kontrolētajos štatos ir pārzīmējuši Kongresa distriktu karti ar mērķi to pabīdīt savā virzienā. Tas notiek reizi desmit gados pēc tautas skaitīšanas, kad štati, kuros pieaudzis iedzīvotāju skaits, saņem vienu vai vairāk papildu mandātus, kamēr štati, kuros skaits sarucis, tādus zaudē.
Teksasā pēdējās desmitgades laikā 95% iedzīvotāju skaita pieaugumu ir nodrošinājuši tumšādaini un Latīņamerikas izcelsmes cilvēki, taču Republikāņu kontrolētais štata parlaments ir uzzīmējis karti, kur tiem nav vairākuma nevienā no abiem jaunajiem distriktiem. Šī karte ir pārsūdzēta tiesā, tur vēl pēdējais vārds nav pateikts.
20. janvārī amatā stājās prezidents Džo Baidens. Viņš pieteica ļoti ambiciozu plānu sarakstu. Lielā nelaime ir ASV Senāts, kur ir sen pastāvošs princips, ka likumu pieņemšanai ar retiem izņēmumiem ir vajadzīgas 60, nevis 51 no 100 balsīm.
Izņēmums ir gadījumos, kad likums saistāms ar valsts finansēm, un tādējādi izdevās apstiprināt lielu palīdzības programmu Covid-19 pandēmijas risināšanai, kā arī plašu infrastruktūras attīstības programmu.
Patlaban Senātā joprojām ir Baidena tā dēvētā “sabiedriskās infrastruktūras” programma, kur paredzēta plašāka palīdzība ģimenēm ar bērniem, recepšu zāļu cenas krietna samazināšana, finansējums klimata maiņas risināšanai, daudz kā laba.
Diemžēl viens Demokrātiju partiju pārstāvošs senators, Džo Mančins no Rietumvirdžīnijas, ir iecirties attiecībā uz programmas izmaksām.
Divi citi ievērojami likumprojekti ir saistīti ar vēlēšanu tiesību nodrošināšanu. Abos gadījumos (tāpat kā ar sabiedriskās infrastruktūras likumu), likumus jau apstiprinājusi Kongresa apakšpalāta.
Senātā savukārt būtu nepieciešams apstiprināt atteikšanos no minētā principa par 60 balsīm, lai Demokrātu partijas senatori varētu likumus pieņemt paši. Republikāņi ir skaidri pateikuši, ka neviens no tiem nebalsos jā. Mančins un senatore Kirstena Sinema no Arizonas vismaz pagaidām ir atteikušies atbalstīt atteikšanos no minētā principa.
Senāts darbu atsāks 3. janvārī. Svētku laikā notikušas ļoti intensīvas konsultācijas ar abiem minētajiem senatoriem. Varbūt pārējiem senatoriem izdosies viņus pierunāt.
Citur pasaulē 1. janvāris bija diena, kad Lielbritānija pavisam izstājās no Eiropas Savienības. Momentā radās dažādas problēmas uzņēmējiem, kuri piepeši sevi atrada valstī, kuru Brisele uzskata par trešās puses valsti.
Vasarā bija no iepriekšēja gada atliktās Vasaras Olimpiskās spēles Japānā gandrīz pilnībā bez skatītājiem. Latvijas valstsvienība no turienes pārveda zelta medaļas 3×3 basketbolā un bronzu svarcelšanā. Paralimpieši kārtējo reizi saņēma vairāk medaļu – trīs sudraba un divas bronzas.
Aprīlī pirmoreiz ļoti daudzu gadu garumā Kubā pie teikšanas nokļuva cilvēks, kurš nebija Fidela Kastro ģimenes loceklis. Vācijā beidzās Angelas Merkeles ēra, kad pēc 16 gadiem kancleres amatā viņa nolēma vairs nekandidēt uz Bundestāgu. Toties vēlēšanās par deputāti kļuva Liepājā dzimusī Zanda Martena.
Izraēlā ilggadīgais premjers Benjamins Netanjahu zaudēja amatu.
Krievija vairākkārt, tajā skaitā nesen, pulcēja milzīgu karaspēku pie robežas ar Ukrainu. Baltkrievijas diktators sūtīja kara lidmašīnas, kuras lika nosēsties pasažieru lidmašīnai, kurā atradās viens no mūsu kaimiņvalsts redzamākajiem opozicionāriem.
Augustā Amerika pabeidza garāko karu savā vēsturē, pabeidzot karaspēka izvešanu no Afganistānas. Neizdevās izglābt vairākus simtus vietējo iedzīvotāju, kuri bija palīdzējuši amerikāņiem, un kuru dzīve līdz ar to palika ļoti smagās briesmās.
Klimata maiņa radīja masīvas vētras Atlantijas okeānā, milzīgus plūdus Eiropā, plašus meža ugunsgrēkus ASV rietumkrastā un citas problēmas. Nav vairs nekādu šaubu, ka tur pie vainas ir tieši klimata maiņa.
Bet pāri visam tomēr bija un palika pandēmija. Delta variants radīja milzīgu pieaugumu infekciju skaitā. Gada beigām tuvojoties parādījās daudzreiz lipīgākais omikrona variants. Gada priekšpēdējā dienā pasaulē piereģistrēts gandrīz 2 miljons jaunatklātu infekciju. Mirušo skaits pasaulē tuvojas piecarpus miljoniem.
Komentāra rakstīšanas dienā vakcinēti pasaulē bija mazliet mazāk par pusi iedzīvotāju. Pirms pāris nedēļām komentārā rakstīju, ka potēti vairāk nekā astoņi miljardi, atsevišķi lasītāji norādīja, ka tas ir lielāks skaits par pasaules iedzīvotāju skaitu. Runa bija par dozām, nevis par cilvēkiem, un atvainojos par pārpratumu.
Jācer, ka šogad pandēmijai izdosies pielikt punktu. Rudenī būs 14. Saeimas vēlēšanas, laiks rādīs, cik daudz partiju tur nolems piedāvāt savus sarakstus. Vienādi vai otrādi – 2022. solās būt interesants gads.
