Kārlis Streips: Jābrīnās par to, cik cilvēki var būt aprobežoti savā domāšanā 139
11. martā ASV prezidents Džo Baidens parakstīja 1,9 triljonu dolāru palīdzības paketi Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotājiem. To apstiprināja abas ASV Kongresa palātas, gan apakšpalāta, gan arī Senāts.
Paketē ir paredzēta ievērojama nauda iedzīvotājiem, kuri pandēmijas laikā ir zaudējuši darbu un ienākumus. Eksperti ir teikuši, ka summa ir pietiekama, lai par 50 procentiem samazinātu to iedzīvotāju skaitu, tajā skaitā bērnus, kuri dzīvo zem nabadzības sliekšņa.
Miljardiem dolāru skolām, lai tās var pārkārtoties un atkal sākt uzņemt bērnus un jauniešus klātienes mācībām.
Simtiem miljardi dolāru palīdzēt štatu un vietējo pašvaldību, kā arī Amerikas indiāņu cilšu spēju atkopties no pandēmijas radītās postažas. Ir nauda lauksaimniecības atbalstam, transporta attīstībai. Daudz kā tur ir.
Būtisks elements, protams, ir finansējums Covid-19 krīzes risināšanai kā tādai. Nauda paredzēta vakcīnu attīstīšanai un izplatīšanai, vīrusa testēšanas attīstībai un pilnveidošanai, veselības aprūpes sistēmu atbalstam u.tml.
Paredzēts plaši attīstīt vakcinācijas vietu skaitu, tajā skaitā daudzas no Amerikas profesionālajām sporta komandām jau pirms kāda laiciņa paziņoja par gatavību, atvērt savas arēnas un stadionus masu vakcinācijas vajadzībām.
Valdība arī aicinājusi pensionētus ārstus, medmāsas un cita veida medicīnas darbiniekus nākt palīgā ar vakcinēšanas procesu kā tādu.
Prezidents Baidens un viņa administrācija ir solījuši, ka līdz marta beigām vakcinētas būs visas Amerikas skolotājas un cita veida skolu darbinieki. Līdz aprīļa beigām visi štati atcels vecuma un cita veida ierobežojumus attiecībā uz vakcinēšanu, un tad līdz maija beigām būs vakcinēti visi ASV pieaugušie cilvēki.
Uzrunā pēc paketes parakstīšanas prezidents emocionāli bilda, ka varbūt šogad amerikāņi varēs pulcēties, lai nosvinētu savas valsts 245. dzimšanas dienu 4. jūlijā. Ne jau lielās grupās, teica Baidena kungs, bet ģimenes ietvaros noteikti.
Amerikas vakcinēšanas programma kopš Baidena kunga stāšanās amatā ir uzņēmusi ievērojamus apgriezienus. Pagājušās nedēļas laikā vidēji 2,3 miljoni vakcīnu katru dienu.
Aizgājušajās brīvdienās laikraksts The New York Times ziņoja, ka pilnībā vakcinēti bija 12 procenti ASV iedzīvotāju. Slimību kontroles centrs aprēķinājis, ka ar šādu vakcinēšanas tempu, puse valsts iedzīvotāju varētu būt vakcinēta līdz 19. maijam, bet 70 procenti – līdz 2. jūlijam.
Ap 70 procentiem iestājas tā dēvētā pūļa imunitāte, un tāpēc varbūt nudien cilvēki Amerikas neatkarības dienu šogad varēs svinēt brīvāk nekā tas bija pērn.
Cita starpā to nodrošināt palīdz fakts, ka Amerikas Pārtikas un zāļu aģentūra februāra beigās apstiprināja farmācijas giganta “Johnson & Johnson” izstrādātās vakcīnas izmantošanu. Atšķirībā no iepriekšējām vakcīnām, šī nav jātur milzīgi aukstās temperatūrās, turklāt atšķirībā no “Pfizer” un “Moderna” vakcīnām, kur vajadzīgas divas dozas, “Johnson & Johnson” gadījumā vajadzīga tikai viena.
Amerika jau ir pasūtījusi simtu miljonu dozu. Savā uzrunā prezidents Baidens cita starpā teica, ja izrādīsies, ka Amerikai ir pietiekami daudz vakcīnu, tad pārpalikumu tā būs gatava ziedot valstīm, kurās ar vakcinēšanas procesu ir bijušas lielākas grūtības.
Tas viss izklausās pavisam jauki, vai ne tā? Manuprāt, te ir vienkārši izcila izdevība Amerikas Demokrātu partijai. Lieta tāda, ka par minēto 1,9 triljonu dolāru palīdzības paketi abās Kongresa palātās balsoja tikai un vienīgi minētās partijas pārstāvji. Par paketi nebalsoja neviens pats republikānis, ne apakšpalātā, nedz arī Senātā.
Nākamgad būs vēlēšanas, kurās amerikāņi pārvēlēs visus 435 apakšpalātas deputātus un vienu trešdaļu Senāta. Kāda gan varētu būt labāka iespēja, nekā vēlētājiem atkal un atkal pateikt: Lūk, es (mana partija) balsoju par paketi, kura tev kabatā ielika naudu, taviem bērniem ļāva atgriezties skolā, un tev un arī ģimenes locekļiem nodrošināt vakcīnu pret Covid-19 vīrusu.
Mans oponents (viņa partija) tam visam pateica nē. Es nācu palīgā. Mans oponents tavas vajadzības vienkārši ignorēja.
Republikāņiem liekulības nekad netrūkst. Jau pirmajās dienās pēc paketes parakstīšanas Baltajā namā republikāņu senatori un kongresmeņi Tviterī un citur sāka lielīties par to, cik daudz palīdzības būs attiecīgajā štatā vai vēlēšanu apgabalā, uzņēmumi varēs atkopties, iedzīvotājiem būs vairāk naudas.
Nevienā mirklī, protams, šie cilvēki neatzīst, ka viņi paši balsoja pret palīdzības paketi. Varbūt cer, ka līdz nākamā gada novembrim vēlētāji par to būs piemirsuši?
Ir arī fakts, ka pa to laiku daudzos štatos, kur pie teikšanas ir republikāņi, gubernatori ir nolēmuši, ka tagad infekciju un nāvju skaits ir krietni samazinājies, un tāpēc nu ir laiks atcelt pilnīgi visus ar Covid-19 saistītos ierobežojums pēc kārtas, tajā skaitā prasību par maskas nēsāšanu.
Slimību kontroles centrs un visi eksperti pēc kārtas ir teikuši, ka tam vēl nav pienācis laiks, vēl vajag drusciņ paciesties, iekams lielāks procents amerikāņu būs vakcinēti, varbūt ar laiku arī būs terapija un zāles vīrusa ārstēšanai.
Taču jāpieļauj, ka republikāņiem te ir tas pats aprēķins, kāds demokrātiem ir ar palīdzības paketi. Es (mana partija) ļāva tev atgriezties darbā un pēc darba brīvi iet uz krogu vai restorānu, kamēr mans oponents teica, ka tev joprojām jāsēž mājās un restorāns atvērts nedrīkst būt.
Ja runa ir par Baidena administrācijas mērķi, līdz viņa 100. dienai amatā nodrošināt, ka 100 miljoni amerikāņu būs vakcinēti, tad pašreizējos tempos to izdosies sasniegt, taču, ja runa ir par pūļa imunitāti, viena problēma būs tāda, ka Amerikā ir pietiekami daudz cilvēku, kuri tāda vai cita iemesla dēļ vakcīnu nevēlas pieņemt.
Par tādiem arī dzirdēts Latvijā, un te nu jābrīnās par to, cik cilvēki var būt aprobežoti savā domāšanā.
Internetā sakasītas domas, ka vakcīnas kaut kā ir kaitīgas: vai kādam tiešām liekas, ka visa medicīnas, zāļu attīstības un tamlīdzīga industrija ir sazvērējusies, lai vidējam letiņam vai āmītim tīšam radītu briesmas?
Vai šādi cilvēki nesaprot, ka ar šādu rīcību viņi patiesībā ir itin savtīgi, jo tas nozīmē, ka vēl ilgāk mums būs jānēsā maskas, jādistancējas, jāturas prom no sabiedriskiem pasākumiem u.tml?
Covid-19 vīruss tāpat pats no sevis nepazudīs. Mums visiem ir jāpalīdz tam pazust, un vakcinēšanās ir viens ļoti pozitīvs veids, kā mēs to varam izdarīt.
Protams, šeit Latvijā automātiski rodas jautājums, kad tas būs. Es pierakstījos datorizētajā sistēmā pirmajā dienā, kad tas bija iespējams. Vispār biju pārsteigts, ka izdevās. Taču tad “Delfos” es izlasīju šādu atzinumu:
“Kā atklājies, “manavakcina.lv” iespējas ir ļoti ierobežotas, tāpēc ievadītie dati par tūkstošiem cilvēku, kas pieteikušies vakcīnai vecuma grupā “70+”, neesot savietojami automātiski. “Tas ir diezgan liels manuāls darbs,” portālam “Delfi” skaidro kāds Nacionālajam veselības dienestam pieejamo tehnisko risinājumu pārzinātājs.”
Neesot savietojami automātiski. Saprotu, mēs dzīvojam valstī, kurā ar lielu pompu savulaik tika paziņots par e-skolas sistēmu un e-medicīnas sistēmu, vien drīz vien atklājot, ka nekāda liela labuma no tām nav.
Tajos gadījumos un arī šajā gadījumā ar vakcīnas portālu, man rodas jautājums kāpēc, jo it kā taču Latvijā ir ļoti daudz cilvēku, kuriem ir eksperta zināšanas par datorsistēmām un internetu. Ja 2021. gadā valsts izveidoja sistēmu, kurā cilvēki varēja pietiekties uz vakcīnu, bet pēc tam, katrs no tiem, kurš tā izdarīja, ir jāpieraksta manuāli un uz papīra ar zīmuli vai pildspalvu? Par ko mēs vispār te runājam?
Tad vēl fakts, ka vakcīnu mūsu valstī ir maz. Jau mēnesi vecs ir stāsts par ierēdņiem Veselības ministrijā, kuriem bija iespēja pasūtīt krietni vairāk nekā miljonu vakcīnu, bet viņi nolēma, ka tas būs pārāk sarežģīti, pārāk komplicēti, un sausais atlikums bija tāds, ka sākumā Latvija tika pie mazāk nekā 100 tūkstošiem vakcīnu, turklāt ar vakcīnām, kurām ir vajadzīgas divas dozas, ne tikai viena.
Nesenāks ir stāsts, kurā veselības ministrs Pavļuta kungs Tviterī atvainojās par nepiegādātām vakcīnām: “Šodien virknē vakcinācijas kabinetu nav piegādātas vakcīnas. Man ļoti žēl un es no sirds atvainojos par šo situāciju. Mūs ir pievīlis vakcīnu piegādātājs Oribalt, ir kaut kāda nesaprašanās vai neizdarība, iekavās to noskaidrošu, par vakcīnu piegādes grafiku ar Slimību profilakse centru. Risinām.” Tas bija 10. martā.
Nākamajā dienā Delfos bija plašs materiāls, kurā Oribalt pārstāvji skaidroja, pirmkārt, ka līgumu ar tiem Veselības ministrija parakstīja tikai 9. marta pēcpusdienā, savukārt 10. datumā uzņēmums vakcīnas piegādāja uz Tukumu, Jūrmalu, Cēsīm, Siguldu, Inčukalnu un vairākiem vakcīnu centriem Rīgā, bet 11. datumā — uz 24 dažādām pilsētām Latvijā.
Veselības ministrija savukārt apgalvojusi, ka 10. datuma vakarā plkst. 17.30 Oribalt pārstāvis esot teicis, ka viņš nespēj precīzi paskaidrot vakcīnu piegādes plānus nākamajās divās dienās un, ja ministrija vēlas runāt par alternatīvām, tad tas būs jādara nākamajā rītā, jo jau bija beigusies ierastā darba diena.
Pilnīgi piekrītot, ka pandēmijas apstākļos “beigusies darba diena” varbūt nav pats pārliecinošākais no argumentiem, te tomēr itin konkrēti rodas iespaids, ka kārtējo reizi valdībā ir iestādes un cilvēki, kuriem kreisā roka ar labo vispār vēl nav iepazinusies, kur nu vēl zina, ko tā dara.
Man te sanāk, ka uzņēmums “Oribalt” parakstīja līgumu un jau nākamajā dienā sāka darīt to, kas tajā bija paģērēts.
Ja tā, tad par kādiem alternatīviem risinājumiem ministrija runā? Vai tas nebija līgums uz papīra un līdz ar to ar pavisam konkrētiem nosacījumiem?
Ministrs Pavļuts solīja līgumu lauzt. Neesmu eksperts, bet man kaut kā šķiet visai ticams, ka tas teju vai tūdaļ novedīs pie tiesas darbiem.
Savukārt, kas attiecas uz vakcīnām kā tādām, Pavļuta kungs Tviterī un 11. datumā priecīgi paziņoja, ka Latvija esot norezervējusi 841,414 Johnson & Johnson vakcīnas devu, piebilstot, ka tas nozīmē, ka varēs vakcinēt 841,414 cilvēkus. Jo, kā jau minēju, šajā gadījumā vajadzīga tikai viena doza, ne divas.
Taču kāda ir ministra prognoze attiecībā uz to, kad šīs vakcīnas varētu būt ne tikai norezervētas, bet arī pieejamas? “Piegādes no aprīļa līdz gada beigām.”
Līdz šim vakcīnu piegādes temps mūsu valstī ir bijis tā pa vienam tūkstotim, pa pāris tūkstošiem, tad atkal kādu brītiņu pauze. Tur sausais atlikums ir tāds, ka brīvdienās mūsu valsts bija priekšpēdējā vietā Eiropas valstu starpā attiecībā uz vakcinēto iedzīvotāju procentu – 4,83%.
Tikai Bulgārijā situācija ir vēl skarbāka. Visveiksmīgākā ir bijusi Lielbritānija ar 35,95%, un tur nudien tas ir daļēji tāpēc, ka Londonai vairs nav jāgaida visai smagnējais Eiropas Savienības lemšanas process, tā vakcīnas var autorizēt pati un daudz ātrāk.
Kāds ir aizbildinājums un skaidrojums Latvijā par priekšpēdējo vietu?
