Kārlis Streips: Ja viņš savam draudziņam ļaus karot tālāk, tad Putina asiņainais skats vērsīsies arī citur 0
Amerikas prezidents Donalds Tramps nupat ir paziņojis, ka viņš esot vienīgais cilvēks pasaulē, kurš spēj pārliecināt Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.
“Mūsu starpā ir bijušas ļoti racionālas diskusijas, un to vien vēlos redzēt, ka cilvēkus vairs nenogalinās. Viņi zaudē 2500 jaunus bērnus katru nedēļu, un tie ir krievi, un tie ir ukraiņi.” Tā paziņojis viņš.
Tramps cer, ka varēs panākt uguns pārtraukšanu starp Krieviju un Ukrainu līdz Lieldienu dienai 20. aprīlī, bet laikraksts Kyiv Post vēsta, ka tas varētu mainīties tāpēc, ka pušu dažādie viedokļi var arī mainīties.
21. martā Tramps apgalvoja, ka “drīz vien sasniegsim pilnīgu uguns pārtraukšanu.” Viņa īpašais vēstnieks Stīvs Vitkofs esot slavējis Putinu pēc tam, kad viņš ar Kremļa fašistu tikās 11. februārī un 13. martā.
“Man viņš patika,” tā skaidroja Vitkofs. “Manuprāt viņš bija godīgs, kad runāja ar mani.”
Vēstnieks apgalvoja, ka tikšanās esot pirmie soļi uz “labu un veselīgu sarunu” starp abām valstīm, piebilstot, ka “prezidentu Putinu var uzslavēt par faktu, ka viņš ir sūtījis ikkatru signālu prezidentam Trampam, ka tas ir ceļš, kuram viņš grib sekot.”
Vitkofs arī atzina, ka viegli nebūs: “Šis karš ir sarežģīts tāpat kā visas komponentes, kuras noveda pie tā. Saprotiet, nekad nav tā, ka tikai vienam cilvēkam ir taisnība.”
Vēstnieks arī atklāja, ka pēc 13. jūlija atentāta mēģinājuma pret Trampu, Putins esot devies uz baznīcu un aizlūdzis par toreizējo Republikāņu partijas kandidātu, “ne tāpēc, ka viņš varētu būt ASV prezidents, bet tāpēc, ka viņiem bija draudzība.”
Plus vēl Vitkofs apgalvoja, ka Maskava negribot pārņemt visu Ukrainu: “Krieviem ir tas, ko viņi grib. Viņi atguva piecus reģionus un Krimu. Viņi ieguva to, ko gribēja. Ko gan citu viņi varētu vēlēties?”
Atgūt minētās teritorijas būtu tas, ko vēlas Ukraina.
Trampa attiecības ar Putinu sākās sen. 2013. gadā viņš organizēja mis Visums konkursu Maskavā un pirms tam pauda cerību, ka Putins konkursu apmeklēs.
Procesu organizēja azerbaidžānietis vārdā Emīns Agalarovs. Viņa tēvs Arass bija miljardieris, un dēls bija iecerējis kļūt par deju popa dziedātāju ar ambīcijām kļūt starptautiski slavenam.
Tramps mis Visuma konkursa tiesības nopirka jau 1996. gadā un atzina, ka “ja godīgi, kad es to nopirku, peldkostīmi kļuva mazāki, augstpapēžu kurpes bija augstākas, un reitingi pamatīgi uzlabojās.” Tramps allaž ir interesējies par skaistām sievietēm.
Laikā pirms konkursa, Krievija pieņēma radikālu likumu pret LGBT kopienu. Par to Tramps teica, ka “varbūt mēs turp dodoties kaut ko varam mainīt.”
Pirmais konkursa vakara vadītājs Endijs Kohens, kurš ir gejs, no procesa tāpēc atteicās. Tramps apgalvoja, ka “daudzi” geji esot viņu mudinājuši vienalga konkursu rīkot Maskavā, un viņš atrada citu geju, kurš stāsies Kohena vietā.
Pāris stundas pirms konkursa Tramps Tviterī rakstīja, ka nupat viņš esot atgriezies no skaistas tūres Maskavā: “Tur ir fantastiski un cītīgi cilvēki,” tā viņš rakstīja. “Pilsētas enerģijas līmenis ir absolūti augsts!”
Putins konkursā neieradās, bet tur esot bijuši “daudz citu oligarhu.”
2015. gadā Tramps paziņoja, ka viņš kandidēs uz valsts prezidenta amatu. Togad Republikāņu partijas kandidātu bija padsmit, un neviens nedomāja, ka uzņēmējam no Ņujorkas būs īpaša veiksme.
Tomēr Tramps pārvarēja visus pārējos kandidātus un saņēma nomināciju. Demokrātu partija izvirzīja kādreizējo ASV pirmo lēdiju, ASV senatori un valsts sekretāri (ārlietu ministri) Hilariju Klintoni.
Klintones kundzi Krievijas diktators pilnībā ienīda, jo pēc 2011. gada parlamenta vēlēšanām, kuras daudzi novērotāji uzskatīja par pilnībā krāpnieciskām, valsts sekretāre aicināja “pilnībā izmeklēt” notikušo.
Kremļa fašista kabatas partija vēlēšanās it kā ieguva 49,5% balsu. Otrajā vietā bija Kompartija ar 19,2%.
Klintone tobrīd bija EDSO sapulcē Viļņā, kur viņa atklātā tekstā pauda Amerikas raizes par vēlēšanām. Tobrīd telpā ar bija Krievijas ilggadīgais ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, kurš Klintoni dzirdēja sakām šādus vārdus:
“Krieviem, tāpat kā cilvēkiem visur, ir tiesības nodrošināt, ka viņu balsis tiek sadzirdētas un balsis saskaitītas. Tas nozīme, ka viņiem pienākas godīgas, brīvas un atklāts vēlēšanas, kā arī līderi, kuri to priekšā ir atbildīgi.”
Tiesa, Amerikas ārlietu ministre arī kritizēja Baltkrieviju, kur iepriekšējā gadā bija valsts prezidenta “vēlēšanas,” un divi kandidāti nonāca cietumā. Savukārt Ukrainā nesen bija arestēta opozīcijas līdere Jūlija Timošenko, ko Klintones kundze nosauca par “politisku atriebību.”
Putins savukārt apgalvoja, ka partija esot saņēmusi atbalstu no “ikkatra domājoša, objektīva un nopietna cilvēka, kurš grib labākas iespējas sev, saviem bērniem un Krievijai.”
Demonstrācijas pret vēlēšanām un rezultātiem Krievijā bija intensīvas. Tas bija tikai vēlāk, kad Kremlis sāka represēt oponentus un protestētājus.
Brīdī, kad notika vēlēšanas, Krievijas prezidents bija Dmitrijs Medvedevs. Pēc otra termiņa amatā Putins saprata, ka Krievijas konstitūcija liedza viņam kandidēt trešoreiz, un tāpēc pēc termiņa beigām Medvedevs kļuva par prezidentu, un Putins par premjerministru.
Tikai vēlāk režīms nolems, ka Putinam ir tiesības kandidēt vēl un vēl. 2012., 2018. un 2024. gadā viņš “uzvarēja bez problēmām,” pēdējā reizē it kā ar 77,5% balsu.
2016. gada Amerikas vēlēšanās Krievija iejaucās pēc pilnas programmas. Sanktpēterburgā izveidota vesela hakeru armija, kura soctīklos pozēja kā īsti amerikāņi, kuri ir neapmierināti ar prezidenta Baraka Obamas darbu.
Vairākkārt Amerikā notika dažāda veida protesti, kurus slepus bija organizējuši Krievijas specdienesti, bet to dalībnieki to nezināja.
Tāpat Krievija nozaga milzīgi daudz datu no Demokrātu partijas iekšējā servera un ar WikiLeaks palīdzību tos izplatīja ļoti plaši.
Klintones kundze tā gada novembrī ieguva vairāk balsu nekā oponents, bet Amerikas Elektorālās koledžas specifika nozīmēja, ka vienalga uzvaru guva Tramps.
Gandrīz momentā pēc tam, kad viņš stājās amatā, sākās izmeklēšana par notikušo. Izmeklētāji atrada pierādījumus par faktu, ka Trampa dēls Donalds juniors bija ticies ar dāmu no Krievijas, it kā ar mērķi runāt par adopcijas lietām, bet patiesībā, lai saņemtu vēsti, ka esot pieejami visādi kompromāti par Demokrātu partijas kandidāti.
Pirms tikšanās e-pastā Donalds juniors rakstīja, “ja jums tiešām ir tas, ko sakāt, tad man tas šķiet vienkārši lieliski.”
Drīz arī izrādījās, ka vairāki no Trampa tuvākajiem sabiedrotajiem bija slepus sazinājušies ar Krieviju. Īsi pirms vēlēšanām Obamas administrācija no Amerikas izraidīja veselu sēriju krievu diplomātu.
Kļuva zināms, ka vairāki no minētajiem sabiedrotajiem klusām sazinājās ar Kremli, lai pačukstētu, ka nevajag reaģēt, drīz amatā būs Tramps, un viņš tā nedarīs.
Amerikas tieslietu ministrs bija viens no tiem, kuri bija runājuši ar krieviem, un tāpēc, kad Tieslietu ministrija sprieda par notikušā izmeklēšanu, viņš sevi no procesa atstādināja.
Tā vietā iecelts īpašs prokurors Roberts Mullers, kurš ar laiku nāca ar ziņojumu, kurā bija teikts, ka Krievijas iejaukšanās bija nepārprotama, tāpat bija skaidrs, ka procesā arī bija piedalījušies Trampam tuvinātas personas.
Mullera kungs panāca vairāku kadru notiesāšanu, bet attiecībā uz pašu Trampu pateica, lai arī būtu bijis iemesls, Tieslietu ministrijas politika noteica, ka pret prezidentu apsūdzības celt nedrīkst, un tāpēc tas būs Kongresa uzdevums spriest, vai pret prezidentu tā vietā vērst impīčmentu.
Kongress tā arī izdarīja, bet tikai pēc tam, kad notika bēdīgi slavenā saruna ar Ukrainas prezidentu Zeļenski, kurā Amerikas prezidents solīja atturēt tālāku militāru palīdzību, ja Ukrainas prezidents nepalīdzēs atrast kompromātus par iespējamo Demokrātu partijas kandidātu Džo Baidenu.
Par to bija pirmais no diviem impīčmentiem pret Trampu (otrs bija par dumpja sarīkošanu ASV Kapitolijā 2021. g. 6. janvārī pēc Trampa zaudējuma 2020. gada vēlēšanās). Senāts Trampu attaisnoja.
Pats prezidents nepārtraukti vāvuļoja, ka tās esot bijušas raganu medības. Demokrāti Kongresa apakšpalātā apzināti apsūdzībās neiekļāva Krievijas masīvo iejaukšanos 2016. gada vēlēšanās, jo jautājums par Ukrainas prezidenta šantažēšanu bija skaidrāks par skaidru, un demokrāti negribēja to darīt.
Termiņa laikā Amerikas prezidents vairākkārt tikās ar Kremļa fašistu aiz slēgtām durvīm un bez neviena cita amerikāņa klātbūtnes.
Tajā skaitā Helsinkos 2018. gadā jautājumā par minēto iejaukšanos vēlēšanās, ASV prezidents televīzijas kameru priekšā apgalvoja, ka Kremļa fašists viņam bija pateicis, ka Krievija tā nedarīja, un tāpēc Amerikas prezidents ir nolēmis ticēt viņam un nevis pats saviem izlūkdienestiem.
Vienreizēji.
2020. gadā Tramps zaudēja, lai gan līdz pat šai dienai viņš nav to atzinis.
Ir zināms, ka laikā starp abiem termiņiem Tramps vairākkārt runāja ar Putinu. Visu laiku viņš ir gribējis Maskavā uzcelt vienu no saviem torņiem un to nosaukt savā vārdā.
Arī par to 2016. gada vēlēšanās bija fufelis, Trampam un viņa ļaudīm nepārtraukti apgalvojot, ka ar Krieviju tiem nebija nekāda sakara vispār.
Tikai pēc vēlēšanām kļuva zināms, ka patiesībā Trampa cilvēki jau bija parakstījuši nodomu protokolu par ēkas celšanu.
2024. gada priekšvēlēšanu laikā Republikāņu partijas kandidāts visu laiku apgalvoja, ka Putins nicināja Baraku Obamu un arīdzan Džo Baidenu. Tikai Tramps zinās, kā ar viņu salabt.
Nu esam nonākuši tur, kur esam. Amerikas prezidents ir likvidējis vienību, kura izmeklē Krievijas agresiju citur pasaulē. Viņš ir apgalvojis, ka Krievijai vajag atgriezties G-7 organizācijā. Un viņš arī ir panācis, ka par Ukrainas tālāko nākotni runā amerikāņi un krievi, bet ne paši ukraiņi, nemaz nerunājot par eiropiešiem, kuriem arī šajā lietā nepārprotami ir savas intereses.
Pašreizējais ASV režīms, cik var spriest, ir ar tikai vienu mērķi: sagraut valsti pavisam. No darba atbrīvoti desmitiem tūkstoši federālu darbinieku. Parakstīts dekrēts par Izglītības departamenta likvidēšanu.
Amerikas sociālā nodrošinājuma sistēmu Trampa draudziņš no Dienvidāfrikas Īlons Masks ir aprakstījis ar vārdiem “krāpnieciska iestāde.”
Nolemts, turpmāk amerikāņi vairs nevarēs sazināties ar Sociālā nodrošinājuma aģentūru pa telefonu, būs jādodas uz sev tuvāko aģentūras biroju un lietas jākārto tur.
Vienīgā nelaime – režīma “naudas taupītāji” arī ir paziņojuši, ka desmitiem Sociālā nodrošinājuma aģentūras biroju taps slēgti.
Te jāatceras, ka sociālo nodrošinājumu Amerikā saņem gados veci cilvēki un invalīdi. Tā ir sava veida valsts pensija. Sava strādājošā mūža garumā amerikāņi iemaksā naudu, un solījums kopš 1935. gada, kad sistēma izveidota, bijis tāds, ka valdība naudu tur savā īpašumā, bet zināmu vecumu sasniedzot, cilvēks sāk saņemt iemaksātās naudiņas atmaksu.
Vairs ne. Amerikas komerclietu sekretārs kādā intervijā atklātā tekstā teica, ja pārtrūks maksājumi, vairums “īstu amerikāņu” par to nesūdzēsies, un jebkurš, kurš iepīkstēsies, ir uzskatāms par noziedznieku.
Šī nav pirmā reize, kad esmu rakstījis par haotisko marasmu, kāds manā dzimtenē ir sācies laikā kopš pagājušā gada vēlēšanām. Droši vien arī nebūs pēdējā reize.
Taču mums šeit Latvijā visinteresantākais tomēr ir tas, kā Trampa režīms attiecas pret Ukrainu.
Nav nekādu šaubu, ja viņš savam draudziņam ļaus karot tālāk, tad Putina asiņainais skats vērsīsies arī citur, tajā skaitā ļoti iespējams uz Baltijas valstīm.
NATO vienmēr ir stāvējis kā stingrs sargs, bet nesen Tramps paziņoja, ka viņš grib atteikties no sistēmas, kurā alianses vadošais ģenerālis allaž ir amerikānis.
Pirmā termiņa laikā Tramps daudz vāvuļoja par to, kā NATO esot neadekvāta. Bija samits tajā laikā, uz kuru partnervalstu diplomāti nāca puslīdz lielā pārliecībā, ka Amerikas prezidents paziņos par izstāšanos no Ziemeļatlantijas līgumorganizācijas.
Patlaban bažas ir tādas pašas. Tramps ir bļāvis, ka vajag okupēt Grenlandi, Panamu un Kanādu. Viņš turpina apgalvot, ka ar Putinu nekādas vainas nav.
Laiks rādīs, kā šī situācija beigsies. Ne Tramps, ne Putins nedzīvos mūžīgi. Krievijā pēc Putina visticamāk nekas labāks neuzradīsies. Amerikas gadījumā jautājums ir vien par to, vai Trampa režīmam izdosies to pilnībā sagraut.’
LA.LV redakcija vērš uzmanību! Šajā rakstā atspoguļots autora subjektīvais viedoklis, kas var nesakrist ar redakcijas viedokli.
