Kārlis Streips: Ja šis solis tiks sperts, tad Amerikas vairs nebūs. Tā būs autokrātiska valsts 0
Amerikas politikā pagājušajā nedēļā bija viens trakums, kurš lika saausīties visiem komentētājiem un arī komiķiem.
Runa ir par faktu, ka 15. martā daudzas vadošas amatpersonas piedalījās sarunā par to, kā pēc pāris stundām notiks Huti nemiernieku bombardēšana Jemenā.
Sarunā piedalījās ASV viceprezidents, ārlietu ministrs, izlūkdienestu vadītāja un daudzi citi.
Prezidenta Trampa vēstnieks attiecību veidošanai ar Kremļa fašistu un Tuvo austrumu situācijai Gazas joslā sarunā piedalījās no Maskavas.
Sarunas dalībnieki nezināja, ka ASV nacionālās drošības padomnieks bija aicinājis sarunā piedalīties žurnāla The Atlantic galveno redaktoru.
Saruna notika Signal aplikācijā, kas nav droša, jo tajā var viegli ielauzties. Šis gan nebija tas gadījums.
Redaktors sākumā padomāja, ka kāds ar viņu ākstās, taču tad sarunas dalībnieki drīz vien sāka rakstīt par konkrētajiem kaujas plāniem – cikos pacelsies lidmašīnas, cikos kritīs pirmās raķetes un bumbas u.tml.
Pāris stundas pēc sarunas tik tiešām notika bombardēšana, un tad redaktors zināja, ka viņš ir ticis pie īstas mantas.
Žurnālā drīz vien parādījās materiāls ar virsrakstu “Trampa administrācija nejauši man nosūtīja kara plānus.”
“ASV nacionālās drošība līderi mani bija iekļāvuši grupas čatā par gaidāmiem militāriem uzbrukumiem Jemenā” – tā rakstīja Džefrijs Goldbergs. “Man nelikās, ka runa ir par īstenību, taču tad sāka krist bumbas.”
Redaktors tālāk stāstīja, ka 11. martā viņš saņēma ielūgumu piedalīties Signal aplikācijā no lietotāja vārā Maiks Volczs. Pieņēmu, ka tas bija prezidenta Trampa nacionālās drošības padomnieks, un man nelikās, ka bija pārāk dīvaini, ka viņš ar mani sakontaktējās.
“Man tas likās visai dīvaini ņemot vērā Trampa administrācijas naidīgām attiecībām ar žurnālistiem un Trampa periodisko aizraušanos konkrēti ar mani. Man tūdaļ ienāca prātā doma, ka kāds maskējās kā Volczs un gribēja mani piekrāpt. Mūsdienās tas nebūt nav retums ka ļaunprātīgi indivīdi cenšas žurnālistus pārliecināt dalīties informācijā, kuru varētu lietot pret tiem.
“Pieņēmu savienojuma pieprasījumu, cerot, ka tas bija īstais nacionālās drošības padomnieks un, ka viņš gribēja patērzēt ar Ukrainu, Irānu vai kādu citu būtisku jautājumu.
“Pēc divām dienām, ceturtdiena ap plkst. 16.28, saņēmu vēsti, ka mani iekļaus Signal čata grupā. Tās nosaukums bija “Mazā Huti PC grupa.”
“Vēsts no grupas no ‘Maikla Volca’ bija šāda:
“Komanda, kura noteiks grupas principus koordinācijai ar Huti, sevišķi nākamo 72 stundu laikā. Mana vietniece Aleksa Vonga organizē grupu no Baltā nama situāciju istabas, ar rīcības lietām, kuras tiks izsūtītas vēlāk šovakar.”
Pienāca 15. datums, un Goldberga kungs tik tiešām bija minētajā grupā: “Nebūtu vajadzības tā pateikt, bet es vienalga pateikšu, ka mani nekad neielūdza piedalīties Baltā nama līderu grupā, un pēc daudziem gadiem, kad esmu vēstījis par nacionālās drošības jautājumiem, nekad nebiju dzirdējis, ka to saorganizēs komerciālā vēstu aplikācijā.”
Viceprezidents Venss rakstīja, ka viņš bija pasākumā Mičiganā, bet viņam šķita, ka pārējie bija kļūdījušies. Varbūt kādu mēnesi pagaidīt?
“Neesmu pārliecināts, ka prezidents saprot, cik ļoti šis process nesakrīt ar viņa vēsti par Eiropu. Veidojas tālāks risks, ka būs vidēja vai nopietna pacelšanās naftas cenās. Esmu gatavs atbalstīt komandas viedokli un par savām rūpēm nerunāt, taču ir spēcīgs arguments par labu domai, ka mēs uz mēnesi varētu iepauzēt, citiem stāstīt par to, kāpēc tas ir būtiski, redzēt, kas notiek ar tautsaimniecību, u.tml.” Tā rakstīja viceprezidents.
Uz šo tekstu atbildēja Amerikas aizsardzības ministrs, kurš, varam atcerēties, pirms tam bija viens no brīvdienu raidījuma vadītājiem Republikāņu partijas propagandas kanālā Fox News.
Ministrs rakstīja, ka pagaidīt pāris nedēļas vai mēnešus nemainīs aprēķinu. Ja informācija noplūdīs, grupa izskatīsies nelaimīga. Izraēla varētu sākt pirmā, un tāpēc būtu prāta darbs uzsākt Huti bombardēšanu.
“Runa nav par Huti,” tā rakstīja aizsardzības ministrs. Es te saredzu divus jautājumus. Pirmkārt, atjaunot kuģošanas brīvību, kas ir mūsu valsts centrālās interesēs. Otrkārt, nodrošināt atturēšanu, ko Baidens nedarīja. Bet varam viegli iepauzēt.”
Viceprezidents atbildēja: “Ja domā, ka vajag, tad aiziet. Es vienkārši negribu atkal glābt Eiropu.”
Uz to ministrs atcirta: “Pilnīgi pievienojos tavam ienaidam par to, kā Eiropa cenšas visu saņemt par velti. Tas ir NOŽĒLOJAMI. Tomēr mēs esam vienīgie uz šīs planētas, kuri to var paveikt. Neviens cits nav pat tuvu. Runa ir par laiku, kad tas tiks darīts. Manuprāt, patlaban ir tikpat labs brīdis kā jebkurš cits, jo prezidents ir izdevis dekrētu par kuģniecības ceļu atjaunošanu.”
Redaktors rakstīja: “Šos tekstus lasot sapratu, ka sarunā bija ļoti daudz patiesības. Joprojām nesapratu, kāpēc neviens no grupas locekļiem nebija pamanījis manu klātbūtni, bet, ja tā bija krāpniecība, tad izpratnes līmenis par ārpolitiku bija iespaidīgs.”
Kā minēju, čatā parādījās detalizēta informācija par to, kā notiks uzbrukums. Žurnāla redaktors uzskatīja, ja čats bija īsts, tad drīz sāksies bombardēšana. Tā arī tas notika.
Grupas dalībnieki priecājās pat ļoti. “Lielisks panākums” – tā rakstīja nacionālās drošības padomnieks. “Labs sākums,” piebilda kāds cits. Un tad grupas dalībnieki sāka lietot nevis vārdus, bet gan emocijzīmes. Volca gadījumā redzama cilvēka dūre, Amerikas karogs un degošas liesmas.
Pēc Atlantic ziņojuma, grupas dalībnieki sāka apgalvot, ka čatā neviens neatklāja slepenu informāciju. Ņemot vērā faktu, ka tajā bija detalizēta informācija par notikušo, tās bija muļķības visaugstākajā pakāpē.
Fox News un citi reakcionāri kanāli sāka bļaut, ka patiesībā tur nekas liels nebija, nekas slepens netika atklāts, un tas nekas, ka dalībnieki lietoja nedrošu aplikāciju.
Galu galā, tāds bija secinājums, uzbrukums izdevās lieliski, un kādēļ gan kāds par to gribētu kašķēties?
Drošībnieki Amerikā vienbalsīgi šo lietu aprakstīja ar bargiem vārdiem. Ārprātīgs nacionālās drošības un diplomātiskā protokola pārkāpums – tāda bija doma.
Ārī ārvalstīs politiķi un valdības par notikušo bija šokētas. Speciālisti konstatēja, ka čata laikā atklāta slepena informācijas avota identitāte Jemenā, tā cilvēku pakļaujot nāves briesmām.
No tā izrietēja doma, ka turpmāk diez vai ārvalstis būs gatavas dalīties savos izlūkdienesta secinājumos.
Tramps un viņa režīms dara visu iespējamo, lai sagrautu Amerikas iekšpolitisko sistēmu. Dekrētos likts slēgt Izglītības ministriju, lai arī to veidoja Kongress un tikai Kongresam būtu tiesības tā darīt.
Pāris simtu cilvēku Amerikā pasludināti par venecuēliešu bandas dalībniekiem. Tie visi arestēti, bieži vien tos sagrābjot no ielas. Tos visus nosūtīja nevis uz Venecuēlu, bet gan uz Salvadoru, kur tie ieslodzīti cietumnieki, kuros Salvadora glabā savas valsts visniknākos ienaidniekus.
Ģimenes locekļi Amerikā sāka skaidrot, ka viņu radinieks nekāds bandas loceklis nav. Viens puisis no Venecuēlas muka tāpēc, ka viņš bija gejs, un Venecuēlā tas nav labi.
Grima mākslinieks, ziedu dizainers – nu, nebija tas nekāds bandas loceklis.
Raksturīgi bandas locekļiem ir konkrēts tetovējums. Trampa migrācijas cilvēki meklēja jebkuru ar jebkāda veida tetovējumu un viss. Grima māksliniekam bija tetovējums, bet tam nebija nekāda sakara ar minēto bandu.
Pagājušajā nedēļā arestēts augstskolas doktorants, kurš piedalījās manifestācijā pret Izraēlas genocīdu Gazā.
Arestēta doktorante no Libānas, kura nupat bija atgriezusies no bērēm savā dzimtenē.
Visos šajos gadījumos tiesas ir likušas attiecīgos cilvēkus atbrīvot, bet režīms ir nolēmis šos spriedumus ignorēt.
Tā vietā Amerikas Iekšzemes Drošības departamenta direktore devās uz Salvadoru ar vienu vien mērķi – ierakstīt klipu soctīkliem.
Kundzīte stāvēja priekšā būrim, kurā bija izmisuši cietumnieki ar skūtām galvām un brīdināja citus – ienāksi tu Amerikā nelikumīgi, varbūt tāpat notiks arī ar tevi. Tā viņa pateica.
Viegli saprast, kāpēc Tramps vēlas ignorēt tiesu spriedumus. Viņš acīmredzot cer, ka Augstākā tiesa, kurā sava pirmā termiņa laikā viņš iebīdīja trīs patiešām reakcionārus tiesnešus, atradīs iemeslu pateikt, ka tā drīkst.
Pērn pavisam nesaprotamu iemeslu dēļ vairākums tiesā nāca ar spriedumu, kurā bija teikts, ka ASV prezidents ir imūns pret kriminālapsūdzībām un izmeklēšanu saistībā uz to, ko viņš dara kā daļu no saviem oficiālajiem pienākumiem.
Acīmredzot Amerikas prezidents ir nolēmis šo jēdzienu pārbaudīt pēc pilnas programmas.
Tiesneši arī ir bloķējuši finansējuma pārtraukumu iekšzemē, tūkstošiem un tūkstošiem federālās valdības darbinieku atbrīvošanu no darba u.tml.
Pilnībā likvidēta ASV Starptautiskās palīdzības aģentūra. Likvidēta radio programma Amerikas balss un Radio brīvā Eiropa.
Arī šajā gadījumā tiesneši ir pateikuši nē, nē, nē, un minēto radio staciju gadījumā režīms piekāpās. Taču daudzos gadījumos tas tā nav noticis.
Ja Augstākā tiesa piekritīs, ka izpildvaras vadītājam ir tiesības ignorēt tiesu spriedumus, tad Amerikas vairs nebūs. Tā būs autokrātiska valsts.
Trampa trakākie atbalstītāji jau ir apgalvojuši, ka 2028. gadā valsts prezidenta vēlēšanas vairs nebūs vajadzīgas un viņu lielais varonis varēs valdīt uz mūžu.
Daudz ko noteiks nākamā gada Kongresa vēlēšanas. Ja demokrātiem izdosies atgūt vairākumu apakšpalātā, kas ir ticams, un, ja viņiem tas pats izdosies Senātā, kas ir mazāk ticams, tad būs visas iespējas Trampa trakumu apturēt vai vismaz palielināt.
Pagājušajā nedēļā arī bija paredzēts, ka Amerikas viceprezidenta sieva dosies uz Grenlandi tādā kā iepazīšanās vizītē.
Kā zināms, Amerikas prezidents jau sen ir vāvuļojis par domu, ka Amerikai būtu jāpārņem kontrole Grenlandē, jo tas esot vajadzīgs nacionālās drošības nodrošināšanai.
Grenlande ir Dānijas teritorija un, ja Tramps grib par to karot, tad nāksies karot pret NATO sabiedroto. Tas diez vai būtu prāta darbs.
Taču ar viceprezidenta kundzes vizīti sanāca fufelis. Vizītes organizētāji dikti centās atrast kādu grenlandieti, kurš būs gatavs viešņu uzņemt pie sevis un demonstrēt viesmīlību.
Pilnībā visi pēc kārtas pateica nē. Vairums piebilda, ka viņi pret vizīti iebilst un tāpēc būs gatavi doties uz lidostu, kad kundze ieradīsies, un skaļi protestēt.
Galu galā nolemts vizīti atcelt un tā vietā pašu viceprezidentu kopā ar savu kundzi sūtīt uz ASV kosmosa bāzi, kāda atrodas Grenlandes tālajos ziemeļos.
Kā visai sausi vēstīja laikraksts The New York Times, “lielais attālums starp bāzi un vietu, kur dzīvu vairums grenlandiešu, kā arī trīs metru augstie mūri ap bāzi, nozīmēja, ka protestētāju vizītes laikā nebūs.”
Grenlandē veikta aptauja, kurā vien divi procenti atbildētāju atbalstīja ciešākas attiecības ar Ameriku.
Dānijas valdība ir skaidri pateikusi, ka nekāda Grenlandes pārņemšana nebūs.
Tramps pagājušās nedēļas laikā arī paziņoja par tarifiem pret Kanādu un Meksiku.
Tas būtu tas pats, kas Latvijai uzlikt tarifus pret Lietuvu un Igauniju. Kaimiņvalstis un ciešākie sabiedrotie.
Taču Tramps ir pārliecināts, ka tarifi soda to valsti, pret kuru tie uzlikti, un tāpēc argumentus pret tiem viņš vienkārši noraida.
Kanādas premjers ar skumjām acīm paziņoja, ka acīmredzot “vairs nepastāv senās attiecības, kādas mums ir bijušas ar Savienotajām valstīm, kuru pamatā ir arvien ciešāka tautsaimniecības integrācija un cieša drošības un militāro lietu sadarbība.
“Mums nāksies dramatiski samazināt savu paļāvību uz Savienotajām Valstīm. Mums būs jāmeklē tirdzniecības attiecības citur, un mums būs jādara lietas, kuras kādreiz šķita neiespējamas un ātrumā, kāds nav piedzīvots daudzu paaudžu laikā” – tā paziņoja Kanādas premjers.
Tā vien šķiet, ka Amerikas prezidents vēlas sagraut savu valsti un arī citas valstis pasaulē. Mēs šeit Latvijā varam paļauties uz Eiropas Savienību un NATO.
Daudzi eiropiešu līderi ir teikuši, ka diez vai Tramps liks no turienes atkāpties. Bet, ja liks, tad Eiropai būs jātiek pašai ar sevi galā.
Jau minētā Dānija, piemēram, jau pirms kāda laiciņa no Amerikas iegādājās F-35 reaktīvās kaujas lidmašīnas. Nu Kopenhāgena meklē iespēju tās pārdot citur, jo ne bez iemesla tā nav pārliecināta, ka uzņēmums Amerikā turpinās tās apkalpot un piegādāt nepieciešamās detaļas.
Šis arī, lieki teikt, ir jautājums Ukrainai. Saūda Arābijā turpinās Vašingtonas un Maskavas sarunas par tēmu.
Kremļa fašists ir devis skaidri saprast, viņš piekritīs uguns pārtraukšanai tikai tādā gadījumā, ja Amerika un citas valstis atteiksies no sankcijām pret viņa valsti.
Gan Ukrainas prezidents, gan citi eiropiešu līderi ir teikuši tieši pretējo – šis ir pareizais brīdis sankcijas un spiedienu pret Kremli tieši pastiprināt.
Tramps savam draudziņam Maskavā ir solījis atjaunot diplomātiskās attiecības. Viņš ir likvidējis to valdības nodaļu, kura cīnās pret Krievijas agresiju. Daudz ko viņš ir solījis un arī darījis.
Ja no tā izrietēs, ka Eiropa kļūst daudzreiz spēcīgāka, tad tas būs tikai un vienīgi pozitīvs pavērsiens.
Taču līdz 2028. gada vēlēšanām Amerikā palikuši trīs gadi un septiņi mēneši. Atliek vien cerēt, ka Amerikas prezidentam par spīti viņa pūliņiem neizdosies visu pasauli uzspert gaisā.
LA.LV redakcija vērš uzmanību! Šajā rakstā atspoguļots autora subjektīvais viedoklis, kas var nesakrist ar redakcijas viedokli.
