“TV 24” ētera personība un žurnālists Kārlis Streips.
“TV 24” ētera personība un žurnālists Kārlis Streips.
Foto: LETA

Kārlis Streips: Ja nodzīvošu līdz 150 gadu vecumam, nekad nesapratīšu, kāpēc amerikāņi pērn 5. novembrī izdarīja to, ko tie izdarīja 0

Gazas joslā it kā ir panākts pamiers. Amerikā patlaban ir ļoti, ļoti, ļoti auksts un vienai daļai sabiedrības 19. janvārī bija jāpavada vairākas stundas bez pieejas konkrētam portālam Internetā. Šis tas šonedēļ apspriežams.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Slinks vīrietis ir nopietna problēma ģimenē… 5 slinkākās zodiaka zīmes vīriešu vidū
Kokteilis
“Viņa lūdza izgriezt tās ainas…” Meliem īsas kājas! Klajā nācis vēl viens Annas Sedokovas rūpīgi glabātais noslēpums
Krievi nobijušies: izskanējis aicinājums visiem gatavoties pilnīgai mobilizācijai, lai “stātos pretī Rietumiem” 73
Lasīt citas ziņas

Pirmais, ko gribu pateikt, ir fakts, ka šodien, 20. janvārī, būs varas maiņa manā dzimtenē. Ja nodzīvošu līdz 150 gadu vecumam, nekad nesapratīšu, kāpēc amerikāņi pērn 5. novembrī izdarīja to, ko tie izdarīja.

Visi zināja, ka runa ir par krimināli apsūdzētu un notiesātu noziedznieku, pret kuru pirmā termiņa laikā ASV Konstitūcijā paredzētais impīčments vērsts ne tikai vienreiz, bet divreiz. Cilvēks, kurš melo katru reizi, kad atveras žaunas. Krāpnieks visaugstākajā pakāpē, kurš priekšvēlēšanu laikā internetā tirgoja visādus krāmus, un kurš visai skaidri ir licis saprast, ka ar šo rūpalu viņš turpinās nodarboties arī prezidentūras laikā. Korupcija un interešu konflikts? Ko jūs?!

CITI ŠOBRĪD LASA

Amerikāņi to visu aplūkoja un nolēma OK, dosim viņam vēl vienu iespēju. Visticamāk gandrīz visiem amerikāņiem pēc kārtas nāksies to skarbi nožēlot un raudāt gaužas asaras, jo labi nebūs. Tas ir puslīdz garantēti.

Šovakar pulksten 20.00 telekanālā TV24 būs specizlaidums raidījumam “Streips pārlūko pasauli.” Nevis stāstīšu par to, kas noticis pasaulē, bet gan demonstrēsim jaunā Amerikas prezidenta inaugurācijas uzrunu un tad stundas garumā ar ekspertiem spriedīsim, ko šī katastrofa nozīmēs Latvijai un pasaulei.

Un par varas maiņu kā tādu, esmu jau sarunājis, ka komentāru portālam LA.LV uzrakstīšu parīt. Paskatīšos, ko cilvēks ir izdarījis pirmās dienas vai divu dienu laikā. It kā ir solījis Ameriku sagriezt kājām gaisā. Tajā skaitā sūtot likuma sargus medīt migrantus, tos arestēt un deportēt. Atcelt noteikumu, ja esi piedzimis Amerikā, automātiski esi pilsonis. Likvidēt visus noteikumus par zaļo enerģiju, jo Amerikas jaunais prezidents, lūk, ir fosilo energoresursu fans. Būs traki.

Bet šodien tātad par to vēl nerakstīšu. No citām sākumā piesauktajām tēmām, vienkāršākie ir laikapstākļi. Esmu baudījis faktu, ka Dabas māte pret mums šeit Latvijā ir izturējusies tā mīlīgi. Pagājušajā nedēļā gaisa temperatūras mūsu platuma grādus vienubrīd pakāpās līdz pat +7 vai 8 grādiem. Janvāra otrajā dekādē ne vainas.

Savukārt Amerikai patlaban ir uzsēdies fenomens ar nosaukumu “polārais virpulis,” kura būtība ir liela masa ļoti auksta gaisa, kāds nāk no ziemeļiem.

Šorīt, kad sāku rakstīt tekstu, Rīgā bija +4 grādi. Manā dzimtajā pilsētā Čikāgā bija -17. Amerikas galvaspilsētā Vašingtonā jau pirms pāris dienām nolemts, ka jaunā prezidenta inaugurācija šodien būs nevis uz Kapitolija kāpnēm, kā tas ir parasti, bet gan Kapitolija rotondā. Jo auksts. Vašingtonā šodien bija paredzēti -2 grādi. It kā baiss aukstums tas nav, bet acīmredzot inaugurācijā piedalīsies vārgulīši, kuriem pat tas nav pieciešams. Dievs ar viņiem.

Reklāma
Reklāma

Tiktoks. Tiktoks pieder ķīniešiem. Ar ko saprast konkrētāk, ka Tiktoks pieder Ķīnas autokrātiskajam režīmam. Pērn martā Amerikas Kongress ar visai lielu balsu vairākumu nolēma, ka tas ir bīstami, jo Ķīnas autokrātiskajam režīmam attiecībā uz datiem kādi ir pieejami Tiktokā, varētu nebūt paši pozitīvākie nolūki. Un tāpēc Amerikas Kongress ar visai lielu balsu vairākumu Tiktokam pateica vai nu Tiktoks atteiksies no sava pašreizējā īpašnieka un sevi pārdos kādam citam, vai arī no 2025. g. 19. janvāra portāls Amerikā būs aizliegts. Tiktoks šo lēmumu pārsūdzēja, bet pirms tikai pāris dienām Amerikas Augstākā tiesa vienbalsīgi nolēma, ka nacionālās drošības dēļ likums bija pamatots.

2025. g. 19. janvāris bija vakar. Un vakar pusnaktī pēc ASV laika cilvēki, kuri pieslēdzās Tiktokam nudien saņēma paziņojumu, ka tas tobrīd vairs nebija pieejams.

Bet tad vakar pēcpusdienā pēc ASV laika cilvēki, kuri pieslēdzās Tiktokam, saņēma šādu paziņojumu:

“Sveicam mājās! Pateicamies par tavu pacietību un atbalstu. Prezidenta Trampa centienu dēļ Tiktoks Amerikā atkal ir pieejams! Vari turpināt radīt, dalīties un atklāt visu to, kas tev Tiktokā ir mīļš.”

Jo “prezidents Tramps,” kurš tobrīd vēl pat nebija amatā, ir paziņojis, ka viņš tūdaliņ pēc inaugurācijas parakstīs dekrētu, kurā Tiktokam ir dotas vēl 60 vai 90 dienas, lai atrastu jaunu īpašnieku.

Kongress pieņēma likumu. Aizejošais prezidents to parakstīja. Amerikas Augstākā tiesa ar visiem deviņiem tiesnešiem balsojot par pateica, ka likumam bija leģitīms iemesls.

Bet nākošais ASV prezidents lūk ir nolēmis, pie kājas ar Kongresa pieņemtu un konstitucionālās tiesas apstiprinātu likumu. Viņš grib citādāk, un tāpēc būs dekrēts.

Ko tas pasaka par tiesiskumu Amerikā? Neko labu tas nepasaka, bet tāds tas režīms tur būs. Turklāt galvenokārt tāpēc, ka galvenā figūra režīmā būs kadrs, kuram tiesiskums un, ja kas, elementāra loģika ir pavisam sveša.

2017. gadā, kad viņš pirmoreiz kļuva par prezidentu, cilvēks vairākkārt atzina, ka fakts, ka Tiktoks piederēja ķīniešiem, bija kaitīgs un bīstams. Bet tad šogad gatavojoties uz jauno inaugurāciju, Tiktoka izpilddirektors procesam noziedoja miljonu dolāru un saņēma ielūgumu, inaugurācijas laikā sēdēt uz skatuves kopā ar jaunā prezidenta izraudzītajiem Kabineta locekļiem, bet arī ar citiem miljardieriem, kuri ir kļuvuši par administrācijas sponsoriem.

Aizejošais prezidents Baidens savā atvadas uzrunā skaidriem vārdiem pateica, ka Amerikā bija uzradusies oligarhija. Milzīgi bagātu cilvēku varza, kura visai Amerikai uzspiedīs savas vajadzības un savas vēlmes. Kas gan tur varētu saiet dēlī?

Tiktoks man personīgi īpaši interesants nav. Nekad neesmu īsti sapratis jēgu video, kurā pusotras minūtes laikā tiek demonstrēta, piemēram, kūkas cepšana. Mūsu pasaulē ir tāda lieta kā receptes. Kādreiz senajos laikos arī bija jēdziens “pavārgrāmata,” kas bija drukāta grāmata – tieši tāda pati, kādu tev kādreiz skolā lika lasīt, atceries? Bet mūsdienās laikam cilvēkiem vairs nav laika doties pie grāmatu plaukta un sameklēt pareizo pavārgrāmatu, un tad atrast pareizo lappusi un izlasīt visas garās instrukcijas par to, kā kūka gatavojama.

Tad jau labāk video, kurā kaut kāda gadījuma rakstura persona rāda, kā bļodā top samestas dažādas sastāvdaļas, tās tiek samaisītas, ielietas pannā, ieliktas plītī un pēc mirkļa jau ir gatava kūka. Bravo!

Bet te tomēr ir plašāka lieta. Valsts likumdevējs pieņēma likumu, un valsts konstitucionālā tiesa tam deva savu svētību.

Bet nu uzradies viens politikānis, kurš nolēmis, ka tā nevajag, un tāpēc viņš gan likumdevējam, gan konstitucionālajai tiesai parādīs pigu. Jo viņš ir izdomājis, ka tā var.

Savulaik mums šeit Latvijā bija vairāki Saeimas sasaukumi, kuru laikā gudrās galvas nolēma konkrēti ignorēt Satversmes tiesas spriedumu par nepieciešamību atzīt, ka Latvijā nedzīvo tikai laulāti pāri ar vienu vīrieti un vienu sievieti, kuri izgājuši cauri rituālam baznīcā vai “zagsā,” un tāpēc arī cita veida ģimenēm mūsu valstī būtu nepieciešama aizsardzība.

Saeima pāris reizes pamēģināja, bet vairākums neatradās. Bija vajadzīga valdošās koalīcijas maiņa, lai beidzot pieņemtu nožēlojami šauru likumu par “partnerattiecībām,” kurš joprojām ir tālu no cilvēka tiesībās vajadzīgā.

Bet fakts ir tāds, ka visus tos mēnešus un gadus, kuru laikā mūsu likumdevējs mierīgi ignorēja likumdevējam obligātu Satversmes tiesas spriedumu, nevienam likumdevējā nekas par to nebija. Netika sodīts Saeimas priekšsēdētājs. Netika sodīti atbildīgās komitejas deputāti. Neviens netika sodīts. Lai arī konstitucionālās tiesas spriedumi ir obligāti visām valsts un pašvaldību iestādēm, un vismaz pēc manas saprašanas, Saeima Jēkaba ielā Vecrīgā nudien ir valsts iestāde.

Nu līdzīga situācija acīmredzot būs Amerikā. Amerikā šorīt ļaudīm Tiktoks bija pieejams par spīti likumam un par spīti Augstākās tiesas spriedumam. Laiks rādīs, kas ar to notiks tālāk. No vienas puses, ja Tiktoks nudien nolems sevi pārdot kādam citam, tas “kāds cits” visticamāk būs viens no Amerikas naudasmaisiem, tajā skaitā šajā kontekstā minēts miljardieris Masks.

Tas pats Masks, kurš pirms pāris gadiem nopirka portālu Twitter, padarīja to par nacisma un agresijas bedri un principā to iznīcināja pavisam. Tāds tagad uzmestos virsū Tiktokam un tā saturam?

Plus vēl ir nepārprotams fakts, ka arī amerikāņu soctīkli par saviem lietotājiem vāc visādus datus. Tie nav tikai ķīnieši, kuri tā dara. Feisbuks, Tviteris – tie visi zina, kas tu tāds, kādas reklāmas tu skaties, kas tev patīk, kas tev nepatīk. Tu nopirksi jaunu veļas mašīnu, un nākamo nedēļu un mēnešu laikā veļas mašīnas reklāmas Tev parādīsies gan datorā, gan viedierīcē, un vairumā.

Zinu, mūsdienās ir ļoti daudz cilvēku, kuri Tiktokā ar saviem video pelna naudu un diezgan daudzos gadījumos arī iztiku. Tā dēvētie “influenceri,” kuri tāpēc, ka tie pēc izskata ir smukiņi, uzskata, ka no tā izriet, ka viņi ir speciālisti tādā vai citā jomā. Tiktoka aizliegšana šiem ļautiņiem būtu nozīmējusi iztikas zaudēšanu. Tiktoka lietotājiem citur pasaulē pazustu Amerikas lielais un ietekmīgais tirgus.

Bet nebaidieties, Tiktoka ļautiņi, jo Vašingtonā tūliņ pie varas stāsies kadrs, kurš nolēmis, pie pakaļas ar likumu, portāla vadītājs man noziedoja miljonu, un tāpēc es parakstīšu dekrētu. Par spīti likumam. Par spīti Augstākās tiesas spriedumam. Es politikānis parakstīšu dekrētu.

Nav ne jausmas, kas notiks pēc 60 vai 90 dienām, ja Tiktoks joprojām piederēs ķīniešiem, un būsim godīgi – Ķīnai diez vai ir īpašas intereses dejot pēc Amerikas korumpētā kadra stabules.

Bet tas būs jautājums vēlākam laika posmam. Pagaidām Amerikas jaunais prezidents pats nolems, kuri likumi ir ņemami vērā un kuri – vienkārši ignorējami.

Ceru, ka lasītājiem Amerikā nākamie četri gadi nebūs pārāk briesmīgi, it īpaši tiem, kuri pērn 5. novembrī balsoja par alternatīvu. Diemžēl īpaši neticu, ka dzīve manā dzimtenē būs īpaši pozitīvi vērtējama.

Tiesa, ne tikpat ļoti, kā tas ir citai tautai mūsu pasaulē, ar ko gribu pievērsties palestīniešiem. Kā zināms, aizpērn oktobrī teroristi no organizācijas Hamās, kas ir vēlēta pārvaldes organizācija Gazas joslā, izlauzās cauri barjerai Izraēlas dienvidos, apslaktēja gandrīz pusotru tūkstoti lielākoties civiliedzīvotāju, sagrāba pāris simtus gūstekņu, un pazuda atpakaļ pāri robežai un Gazas joslā.

Arī kā zināms, gandrīz momentā pēc šī notikuma, Izraēla Gazas joslā sāka bombardēšanu. Izraēlai atšķirībā no Hamās un palestīniešiem, ir pieejama neizsīkstoša naudas un atbalsta plūsma no Amerikas. Tam ir dažādi vēsturiski un sabiedriski iemesli, bet amerikāņi principā izraēļiem ir pateikuši uz priekšu, rīkojieties kā vien vajadzīgs.

Rezultāts ir bijis Gazas joslas principā noslaucīšana no zemes virsas. Bombardēšana bija nepārtraukta. Nepārtraukti izraēļi bombardēja slimnīcas un bēgļu nometnes, un skolas, un labdarības organizācijas.

Ikkatru reizi apgalvojot, ka attiecīgajā slimnīcā, bēgļu nometnē, skolā vai labdarības organizācijā darbojās Hamās teroristi. Un ar ļoti retiem izņēmumiem, nedodot ne kripatiņas pierādījumu par to kas tas tā tik tiešām būtu bijis.

Tā rezultātā pusotra gada garumā Gazas joslas iedzīvotāji ir dzīvojuši ellē. Pilnībā slēgtas robežas. Jebkurā brīdī tev uz galvas var uzkrist bumba. Elektrība pazuda jau īsi pēc konflikta sākuma. Tīrs ūdens un pārtika tāpat. Arī ziemā, kad arī Gazā var būt auksts – apkures nekādas.

Gazas joslā principā slimnīcu vairs nav vispār. Tajās, kuras tur atradās, ārsti, medmāsas un citi profesionāļi ir uzrādījuši prātam neaptveramu drosmi, turpinot censties nodrošināt ārstniecību arī tajos gadījumos, kad slimnīcai vairs nav jumta un nākas paļauties uz elektrības ģeneratoriem, jo elektrības arī tur nav.

Gan Starptautiskā tiesa, gan hrestomātiskās cilvēka tiesību organizācijas Amnesty International un Human Rights Watch, notikušo Gazas joslā ir aprakstījušas ar vārdu “genocīds.”

Smagsvara vārds, ar kuru šādas organizācijas nevajadzīgos gadījumos nemētājas. Bet tieši tas ir tas, kas pēdējā pusotra gada laikā ir noticis Gazas joslā. Nepārtraukta bombardēšana. Humanitārās palīdzības bloķēšana. Genocīds.

Pagājušajā piektdienā gan Amerikas prezidents Baidens, gan arī Kuveitas emīrs paziņoja, ka sasniegts darījums par uguns pārtraukšanu Gazas joslā, par gūstekņu atbrīvošanu un par humanitārās palīdzības atjaunošanu.

Taču brīvdienās valdošais režīms Izraēlā pateica nē. Vispirms bija apgalvojums, ka Hamās bija nācis ar jaunām prasībām. Patiesība gan bija cita. Izraēlas pašreizējā valdošajā koalīcijā ir radikāli kadri, kuri grib bombardēšanu turpināt un izplest, nevis pārtraukt.

Izraēlas Kabinetā vairākums nobalsoja par uguns pārtraukšanu uz 42 dienām, kuru laikā vismaz teorētiski tiks atbrīvoti gūstekņi un Gazā ieplūdīs izmisīgi vajadzīgā humanitārā palīdzība.

Bet – un tas ir viens dikti smags bet, režīms arī deva saprast, reiz tās 42 dienas būs pagājušas, būs viss iemesls atjaunot karošanu, jo, ja reiz darījums sarunāts ar organizāciju Hamās, tad acīmredzot organizācija Hamās vēl nav iznīcināta pavisam.

Sausais atlikums šim procesam pirmdien no rīta, kad rakstīju komentāru, bija trīs sievietes gūsteknes, kuras teroristi palaida brīvībā. Izraēla atbrīvoja pāris desmitus palestīniešu cietumnieku no savām ieslodzījuma iestādēm.

Un laikā pirms uguns pārtraukšana stājās spēkā, Izraēla turpināja bombardēšanu Gazas joslā un nomušīja vēl pāris desmitus palestīniešu.

Realitāte te ir vienkārša. Pašreizējais režīma līderis Izraēlā ir līdz kliņķim korumpēts kadrs, kurš labi zina, reiz viņš vairs nebūs premjers ar attiecīgo aizsardzību, no jauna sāksies viņa tiesāšana par dažādiem itin smagiem noziegumiem. Tā sākās laikā pirms Hamās uzbrukuma aizpērn oktobrī un turpināsies, kolīdz tas atkal būs iespējams.

Bet ārpus viņa, ir arī jautājums, kas ar Gazas joslu un citām Izraēlas okupētām teritorijām notiks tālāk. Izraēlas režīms acīmredzot ir gatavs atsākt bombardēšanu, kolīdz 42 dienu periods būs beidzies. Visticamāk turpināsies bombardēšana Rietumkrastā un Libānā un Sīrijā un visur citur, kur režīms patlaban jūtas tiesisks tā darīt.

Jo galu galā un gala beigās Izraēla negrib atzīt, ka palestīniešiem ir tiesības uz savu valsti. Jau pirms vairākiem gadu desmitiem labi cilvēki pasaulē panāca situāciju, kurā Izraēla bija Izraēla, bet Rietumkrastā un Gazas joslā bija nosacīta palestīniešu valsts ar savu prezidentu, savu parlamentu un visu pārējo atribūtiku.

Bet ne ar Izraēlas īpašu atbalstu. Izraēla zina, ka pasaulē ir pietiekami daudz cilvēku, kuri uzskata, ka vēsturisku iemeslu dēļ ebreju valsti nedrīkst kritizēt nekad un nevienā gadījumā, jo pēc definīcijas ebreju valsts nekļūdās. Jo pirms 80 gadiem seši miljoni ebreju tika apslaktēti Holokaustā, Izraēla principā tika izveidota kā mājvieta tiem, kuri to pārdzīvoja, un tāpēc Izraēla ir Dieva svētīta valsts, kura kritizējama nav nekad un nevienā vīzītē.

Atļaušos vēlreiz atgādināt, ka starptautiski cienījamas un universāli atzītas cilvēka tiesību organizācijas to, ko izraēļi ir paveikuši Gazā, ir aprakstījuši ar vārdu genocīds. Tas pats vārds, ar kuru savulaik aprakstīts Holokausts nacistu Vācijā.

Jau sen pretēji starptautiskajam likumam Izraēla okupētajā Rietumkrastā ir likvidējusi palestīniešu ciematus un to vietā būvējusi ciematus ebrejiem. Apmēram tāpat, kā savulaik pret savas valsts tumšādainiem iedzīvotājiem rīkojās Dienvidāfrika. Tas bija pazīstams kā aparteīds, un Rietumkrastā notiek tieši tas pats.

Izraēlai par labu runā arī cits faktors, un tie ir tā dēvētie evaņģēliskie kristieši Amerikā, kuri ir izdomājuši, ka Bībeles pēdējā nodaļā prognozētā apokalipse būs konkrēti Izraēlā, un tāpēc Izraēla ir sargājama kā absolūtākais acuraugs. Tieši tur uz zemes atgriezīsies Jēzus Kristus, kurš izšķiros salmus no pelavām, labos cilvēkus paņemot sev līdz un sliktos nosodot uz mūžību elles ugunīs. Tā vismaz ir izdomājuši šie aptrakotie “kristieši.”

Palestīniešiem šajā sāgā vietas nav. Tāpat kā kurdiem Tuvajos austrumos, katalāņiem un baskiem Spānijā un Francijā, tā ir tauta bez savas valsts. Reģiona smagsvars nav ieinteresēts Palestīnas valsts izveidošanā un pastāvēšanā. Un tāpēc arī ar pašreizējo uguns pārtraukšanu, kura patiesībā acīmredzot ilgs tikai pāris nedēļas un tad tiks aizmirsta, palestīniešiem arī turpmāk būs lemts dzīvot tādā kā tiesiskuma un cilvēka tiesību mijkrēslī.

Līdz kaulam saprotu Izraēlas eksistences pirmsākumus un pastāvēšanas iemeslus. Zinu, ka kopš pašiem pirmsākumiem izraēļiem ir nācies cīnīties pret apkārtējiem arābiem, kuri nav vēlējušies savā teritorijā redzēt ebreju valsti. Šajā cīņā konkrēti Amerika ir bijusi izšķiroša, un tradicionāli tas nav bijis politisks process – visi saprot, ka ebreju valsti vajag atbalstīt.

Ir iemesls domāt, ka pērn 5. novembrī Demokrātu partijas kandidāte zaudēja vismaz daļēji tāpēc, ka laba daļa liberāli noskaņotu partijas atbalstītāju bija sašutuši par faktu, ka amerikāņi finansēja režīmu, kurš vainojams genocīdā un aparteīdā. Cik var spriest, aprēķins Telavivā ir tāds, ka nu būs citādāk. Vajag fiksi atdabūt visus 98 gūstekņus, un pēc tam karošana varēs sākties ar jaunu uzviju, jo vairs nebūs pat formāla iemesla, kāpēc to vajadzētu pārtraukt.

Nesen vēstīts, Hamās organizācija Gazā pēdējā pusotra gada laikā ir atradusi tikpat daudz brīvprātīgo, cik nogalināti tās karotāji militārā konflikta laikā. Izraēlas režīms atkārtoti ir apgalvojis, ka mērķis ir Hamās pilnīga iznīcināšana. Acīmredzot nesaprotot, ka Hamās nav tikai organizācija, tā arī ir dzīves filozofija, kuras pamatā ir pārliecība, ka tie otri, lūk, nogalināja manu tēti un manu brāli, un tāpēc arī es ņemšu ieroci rokā pret ienaidnieku. Un no tā rodas jautājums, vai pasaule ir lemta situācijai, kurā palestīniešiem nekad nekādu tiesību nebūs un, ja kāds no tiem iepīkstēsies, Izraēla būs gatava uz galvas uzmest bumbu. Un pie viena nogalināt arī pāris desmit citu civiliedzīvotāju.

Turklāt vienalga, kur viņi dzīvo. Arī okupētajās teritorijās. Arī ārpus Izraēlas valsts robežām.

Gribu piedāvāt domu, ka tas diez vai ir būtu uzskatāms par īpaši pozitīvu variantu.

Bet šonedēļ komentāru pabeigšu ar skumjām par pagājušu laikmetu mūsu valstī. Lasīju internetā paziņojumu no Latvijas pasta, ka nākotnē naudas taupīšanas nolūkos, iespējams, laikrakstu un žurnālu piegāde mūsu republikā tiks samazināta no piecām dienām nedēļā uz četrām.

Dienas laikraksti turpinās iznākt piecas reizes nedēļā, bet Latvijas pasts, lūk, tos piegādās tikai četrreiz. Atzīstos godīgi, man sen drukātā prese uz mājām vesta nav. Attiecībā uz dienas laikrakstiem, ja tikpat godīgi, lielas vajadzības nav bijis. Kādreiz bija izcils laikraksts “Diena,” bet to tāpat kā daudz ko citu mūsu valstī iznīcināja mūsu nožēlojamie “oligarhi.”

Maksāju par pieeju žurnāla “Ir” platformai. Priecājos par spēju sadarboties ar portālu “LA.LV,” ja arī neesmu drukātā laikraksta lasītājs. Žurnālus, kad vajag, varu nopirkt veikalā. Man sevišķi topā ir tie žurnāli, kuru nosaukumā ir vārds “nezināmā,” piemēram, “Nezināmā vēsture” un “Nezināmā kara vēsture.”

Ne vienmēr tas, kas tur ir rakstīts, man ir jaunums vai “nezināmais,” bet pietiekami daudz ļoti interesantu materiālu, nesen, piemēram, par to, kā okupācijas laikā valsts izturējās pret latviešu trimdiniekiem, kuri brauca ciemos uz tēvzemi. Arī no manas ģimenes brauca, un to lasīju ar lielu un neviltotu interesi.

Vasarā braukšu ciemos pie māsām Čikāgā un zinu konkrēti, ka katru rītu aizčāpošu uz vietējo veikaliņu un nopirkšu laikraksta Chicago Tribune tās dienas eksemplāru. Jo man patīk sēdēt uz māsas saulainā balkona un šķirstīt fizisku avīzes eksemplāru. Skatīties to datorā vai vēl trakāk mobilā telefonā tomēr nav tas pats.

Atzīstos, krustvārdu mīklu laikrakstā risinu fiziskajā eksemplārā, bet, ja ir kāda aizķeršanās, iebāžu snīpi interneta variantā, kur uzrakstot nepareizu burtu, tas būs iekrāsots sarkans un līdz ar to redzams kā kļūda. Latvijā dzīvojot, es katru rītu izpildu krustvārdu mīklas Chicago Tribune un New York Times. Tā teikt – prāta asināšanai.

Atzīstos arī, ka latviešu krustvārdu mīklas man ir svešākas, daļēji tāpēc, ka norādījumu starpā mēdz būt tādi kā “apdzīvota vieta Āzijā.” Āzija liela, apdzīvotu vietu daudz.

Bet amerikāņu krustvārdu mīklas man patīk, tajā skaitā uz papīra. Kādreiz nemaz tik sen man no rītiem patika sēdēt klubkrēslā Rīgā un šķirstīt laikrakstus, kurus man katru rītu atnesa līdz pat durvīm. Tā ir joma mūsu pasaulē, kura šķiet ejam uz burbuli. Skumji.

Lūk, pārdomas janvāra trešās nedēļas beigās. Mēs dzīvojam sarežģītā pasaulē. Bet mēs šeit Latvijā varam priecāties, ka vismaz mums neviens bumbas uz galvas nemet un ar visām negācijām un problēmām, mums nav neviena tāda, kā tā, kurš šodien atkal stājās amatā Baltajā namā. Par to, piedāvāšu pēdējo domu, varam visi justies svētlaimīgi nudien!

SAISTĪTIE RAKSTI