Kārlis Streips: Ja galu galā Donalds Džons Tramps nonāks aiz restēm, es personīgi par to nesērošu nemaz 0
Ar kādreizējo ASV prezidentu Donaldu Trampu tāpat kā ar bitēm nekad nevar zināt, kādi ir viņa plāni, taču rakstot komentāru svētdien, 14. aprīlī (šodien manam nelaiķim tētim būtu 93. dzimšanas diena – daudz laimes, tēti!), esmu visnotaļ pārliecināts, ka rīt, 15. aprīlī, notiks kaut kas tāds, kas Amerikas Savienoto Valstu vēsturē nav noticis nekad.
Pulksten 9.30 no rīta pēc Ņujorkas laika sāksies Donalda Trampa tiesāšana krimināllietā par grāmatvedības datu viltošanu sakarā ar vēlmi veicināt viņa izredzes 2016. g. ASV valsts prezidenta vēlēšanās.
Amerikā kopš pirmsākumiem ir bijuši 46 prezidenti, sākot ar Džordžu Vašingtonu, kurš amatā stājās 1780. g. 30. aprīlī. Viņš un visi pārējie vīrieši, kuri amatā nāca pēc viņa, kaut kā tika cauri savam četru vai astoņu gadu termiņam bez īpašas nogrēkošanās pret likumu.
Bija valsts prezidents Endrū Džonsons, kurš prezidentūrā nonāca 1865. g. aprīlī pēc priekšteča Ābrahama Linkolna nāves atentātā. Džonsonam bija ļoti atšķirīgi uzskati par to, kas būtu darāms ar Amerikas dienvidiem laikā, kad vēl pavisam nebija beidzies valsts pilsoņu karš.
Džonsons vēlējās ātrāk un nevis vēlāk atjaunot atšķelto štatu statusu Savienotajās Valstīs, bet īpaši neraizējās par miljoniem tumšādainu cilvēku valsts dienvidos, kuri vēl nesen bija bijuši vergi.
Strīds par to, kā lietas risināt tālāk, noveda pie konflikta ar Kongresu un impīčmenta rezolūcijām, kuru rezultātā prezidents ASV Senātā tapa attaisnots ar vienas balss vairākumu. Viņa prezidentūra principā bija beigusies, bet tāds negods viņam negadījās. Ir bijuši citi prezidenti, kuri ir nonākuši problēmās ar likumu un ētiku. Plaši zināms, ka prezidents Herberts Hūvers (1929.-1933.g. amatā) vadīja valdību, kurā korupcija bija visai intensīvs vadmotīvs. Pats prezidents nekad apsūdzēts netika, bet zem viņa notika dieva zīmes.
Prezidents Ričards Niksons ir pazīstams ASV vēsturē kā vienīgais prezidents, kurš bijis spiests demisionēt priekšlaikus un negodā. Problēma bija tā dēvētais Votergeita skandāls un prezidenta un viņa cilvēku centieni to apslēpt.
Eksperti uzskata, ka pēc aiziešanas no amata 1974. g. augustā, Niksons gandrīz noteikti būtu nonācis federālu kriminālapsūdzību priekšā par tiesiskuma bloķēšanu un citiem grēkiem, par kuriem būtu bijis impīčments Kongresa Apakšpalātā un notiesāšana ASV Senātā.
Taču Niksona pēctecis Džeralds Fords nolēma izsludināt “pilnu un bezierunu amnestiju” attiecībā uz jebkādiem noziegumiem, kādus priekštecis varētu būt pastrādājis savas prezidentūras laikā. Niksons kļuva par sava veida vecāko valstsvīru, it īpaši attiecībā uz ārpolitiku. Fords 1976. g. vēlēšanās zaudēja Džimijam Kārteram, un eksperti uzskata, ka amnestijas piešķiršana bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc tas tā notika.
1998. gadā republikāņi ASV Kongresa apakšpalātā apstiprināja divas impīčmenta rezolūcijas pret prezidentu Bilu Klintonu būtībā saistībā ar seksuālu nerātnību. Klintonam bija attiecības ar praktikanti vārdā Monika Levinska, un republikāņi viņu apsūdzēja melošanā oficiālas izmeklēšanas priekšā, kā arī tiesiskuma bloķēšanā.
Senāts Klintonu attaisnoja, un 2001. gada janvārī no amata aizejot pēc astoņiem gadiem viņš bija populārāks nekā jebkad savas prezidentūras laikā.
Bija cilvēki, kuri uzskatīja, ka apsūdzības būtu ceļamas pret prezidentu Džordžu Bušu jaunāko sakarā ar Amerikas karu Irākā, kura pamatā bija Buša valdības paustie meli par domu, ka Irākas diktatora rīcībā bija masu iznīcināšanas ieroči.
Taču neviens nekad nebija gaidījis brīdi, kad Republikāņu partija zaudēs visu veselo saprātu un valsts prezidenta amatam izvirzīs līdz kliņķim korumpētu biznesmeni no Ņujorkas.
1973. gadā Tramps un viņa tētiņš tapa iesūdzēti tiesā, kad Amerikas tieslietu ministrija piefiksēja neatļautu diskrimināciju pret tumšādainiem amerikāņiem īres īpašumos, kādi tiem piederēja.
Izmeklētāji veica eksperimentu. Ja baltādaina izmeklētāja ieradās birojā ar vēlmi īrēt dzīvokli, atbilde bija jā, nepārprotami, lūk, te dažādi varianti, kurš jums šķiet vistīkamākais?
Ja tajā pašā dienā tajā pašā birojā ieradās tumšādaina sieviete, tad viņai pateikts piedodiet, patlaban neviena brīva dzīvokļa nav, nāciet kādreiz atkal, tad paskatīsimies.
Trampa ģimenīte ar valdību noslēdza darījumu, kura ietvaros nācās maksāt ievērojamu soda naudu, piedalīties apmācības par pilsoniskām tiesībām, bet … un tas te ir būtiski, nenācās atzīt nekāda veida vainu.
Tas kļuva par Trampa modus operandi visu nākamo gadu un gadu desmitu laikā. Izries savas krūtis, allaž apgalvo, ka tev ir taisnība, nekad nepiekāpies cita cilvēka priekšā u.tml. Tuvs padomdevējs Trampam bija ļaunprātīgs jurists vārdā Rojs Koens, kurš viņam iemācīja allaž cīnīties pret. Valdība grib iesūdzēt tevi? Iesūdzi attiecīgo iestādi par nevajadzīgu uzmākšanos. Un nekad, nekad, nekad neatzīsties nevienā grēkā.
Rezultāts bija cilvēks, kuru amerikāņu satīriķe Frana Lībovica reiz aprakstīja ar vārdiem “trūcīga cilvēka iespaids par to, kas ir bagāts cilvēks.” Trampam allaž bija vajadzīgs viss elegantākais un greznākais sākot ar viņa vulgārajiem apartamentiem un turpinot ar trim sievām. Precēts ar pirmo, viņš maigojās ar otru. Precēts ar otru viņš maigojās ar trešo.
Un trešās sievas gadījumā pāris mēnešus pēc tam, kad piedzima viņu dēls Barons, Trampam bija seksuāla afēra ar erotisko filmu aktrisi vārdā Stormija Danielsa. Tas, lūk, ir iemesls, kāpēc 2024. g. 15. aprīlī Donalds Tramps kļuva par pirmo ASV valsts prezidentu, pret kuru uzsākta tiesāšana nozīmīgā krimināllietā. Afēra ar aktrisi bija 2006. gadā. Desmit gadus vēlāk Tramps bija pārsteidzis visu politisko pasauli ar veiksmi 2016. gada valsts prezidenta vēlēšanu priekšvēlēšanās.
Te vēlos atgādināt, ka 2016. gadā beigām tuvojās prezidenta Baraka Obamas visnotaļ veiksmīgie divi termiņi amatā. Uz tiesībām kandidēt pret viņa pēcteci Demokrātu partijā pieteicās vairāki gubernatori, vairāki senatori … visādi politikas grandi.
Tramps viņiem visiem pārbrauca pāri kā tāds ceļa rullis ar lielīšanos un ņirgāšanos par sāncenšiem. Floridas gubernators un divu prezidentu brālis un dēls Džebs Bušs bija “slinks.” Senators no Floridas Marko Rubio bija “maziņš.” Par senatoru Tedu Krūzu no Teksasas Tramps apgalvoja, ka viņa tēvs esot bijis iesaistīts atentātā pret ASV Prezidentu Džonu Kenediju.
2016. gada Republikāņu partijas konventā Klīvlendā Tramps apstiprināts kā kandidāts novembra vēlēšanām pirmajā balsojumā. Demokrāti izvirzīja kādreizējo pirmo lēdiju, ASV senatori un ārlietu ministri Hilariju Klintoni. Nebiju vienīgais, kurš uzskatīja, ka pret viņu korumpētam biznesmenim nekādu izredžu nebija.
Izrādījās, bija gan, un ne bez aktīvas un ļaunprātīgas iesaistes no Kremļa fašista hakeru puses. Trampa cilvēki veidoja kontaktus ar krieviem, un krievi bija ļoti pretimnākoši, zogot e-pastus no Demokrātu nacionālās komitejas un no Klintones kampaņas. Tramps arīdzan piesējās jautājumam par to, kā Klintones kundze bija izmantojusi e-pastu serverus laikā, kad viņa bija ārlietu ministre. Neko nelikumīgu viņa nebija izdarījusi, bet tas netraucēja Trampu rallijā pēc rallija bļaut “met viņu cietumā, met viņu cietumā.”
Vienā gadījumā Republikāņu partijas kandidāts atklātā tekstā aicināja krievus “meklēt Hilarijas Klintones e-pastus.” Krievi tajā pašā dienā reaģēja. Vēlāk pasaule uzzināja, ka minētajā Republikāņu konventā Trampa ļaudis bija speciāli pacentušies, lai no partijas platformas izņemtu solījumu, sniegt atbalstu konkrēti Ukrainai.
Tramps uzvarēja Elektorālās koledžas peripetiju dēļ. Visus četrus gadus viņš laizījās ap pasaules diktatoriem, grāva attiecības ar Amerikas sabiedrotajiem un vispār deva saprast, ka viņš labprātāk būtu Kremļa fašists nekā demokrātiskas valsts prezidents.
Tajā skaitā cenšoties Ukrainas tobrīd pavisam nesen ievēlēto prezidentu Zeļenski šantažēt ar draudu, ka nebūs nekādas militāras palīdzības, ja ukraiņi nepalīdzēs atrast negatīvu informāciju par Trampa potenciālo pretinieku 2020. gada vēlēšanās Džo Baidenu. Par to bija pirmais no diviem impīčmentiem pret negodā kritušo prezidentu.
Pēc zaudējuma 2020. gada vēlēšanās Tramps un viņa ļaudis ilgi centās apgalvot, ka tur notikusi kaut kāda baisa krāpšanās. Apgalvojumi sākās ar absurdiem un beidzās ar maniakāliem. Visas tiesas pēc kārtas pateica nē, nekā nebūs.
Sekoja 2021. g. 6. janvāra notikumi. Par to bija Trampa otrs impīčments. Abos gadījumos gļēvās zaķpastalas Republikāņu partijas frakcijā Senātā nolēma apsūdzēto attaisnot. Jautājumā par 6. janvāra dumpi, ja būtu notiesāts, Trampam būtu liegts kandidēt uz politiskiem amatiem uz visu atlikušo mūžu.
Tā vietā viņš jau 2022. g. novembrī paziņoja, ka viņš kandidēs atkal un momentā sāka brēkt, ka vēršanās pret viņu tiesu procesos nozīmēs neatļautu iejaukšanos 2024. g.valsts prezidenta vēlēšanās.
Prokurori un tiesas šai bļaušanai nepievērsa ne mazāko uzmanību. Zvērinātas žūrijas nāca ar kriminālapsūdzībām lietā, kuras izskatīšana sāksies/sākās 15. aprīlī, lietā par dumpi Kapitolijā, lietā par aicinājumu Džordžijas amatpersonām viltot 2020. g. vēlēšanās, un lietā par neatļautu augstākās pakāpes slepenu valsts dokumentu glabāšanu savā īpašumā Floridā, melošanu par to, un atteikšanos dokumentus atdot tad, kad valdība tos pieprasīja.
Šajās pārējās lietās patlaban nav skaidrs, kad sāksies tiesāšana. Jautājumā par dumpi Kapitolijā Tramps ir nācis ar vēl fantastiskāku apgalvojumu, proti, ka viņam kā bijušajam prezidentam visa mūža garumā pienākas absolūta un neapstrīdēta imunitāte pret jebkāda veida apsūdzībām par neko.
Bija drusku pārsteidzoši, kad ASV Augstākā tiesa paziņoja, ka viņa šo jautājumu pieņems izskatīšanai un, ka abu pušu uzklausīšana būs tikai 25. aprīlī. Tas nozīmē, kad spriedums sekos tikai maijā vai jūnijā, un tādā gadījumā grūti zināt, vai tiesāšana par Trampa lomu 6. janvāra notikumos varēs sākties pirms vēlēšanām novembrī, ja arī, kā paredzams, Augstākā tiesa tomēr noraida domu par imunitāti.
Esmu par visiem 100% pārliecināts, ka prezidents Baidens novembrī svinēs vēl grandiozāku uzvaru nekā pirms četriem gadiem. Runa nav tikai par faktu, ka viņa oponents ir maniaks. Runa arī par republikāņu attieksmi pret dažādiem jautājumiem un pirmkārt un galvenokārt par sievietes tiesībām spriest pašai par savu reproduktīvo veselību.
Viens no Trampa un republikāņu lielākajiem grēkiem tajos četros gados, kad viņš saimniekoja Baltajā namā, bija veselās sērijas radikāli konservatīvu tiesnešu iebīdīšana dažādos federālo tiesu līmeņos, tajā skaitā trīs gadījumos Augstākajā tiesā.
Tiesnese jautājumā par zagtajiem dokumentiem ir Trampa iecelta un Senāta toreizējā vairākuma apstiprināta, un viņa šķiet esam darījusi visu, lai palīdzētu Trampam un pie velna ar likumu un ierastiem tiesas procesiem.
Tie trīs tiesneši, kurus iebīdīja Augstākajā tiesā, pirms pāris gadiem piepildīja maniakālo republikāņu un tā dēvēto “evaņģēlisko kristiešu” karstāko sapni un atcēla 50 gadu precedentu par konstitucionāli garantētām sievietes tiesībām uz mākslīgu grūtniecības pārtraukšanu.
Laikā kopš tam štatos, kuros teikšana ir republikāņiem, principā ir bijušas sacensības par to, kurš štata parlaments var nākt ar drakoniskākajiem ierobežojumiem un aizliegumiem. Tajā skaitā pavisam nesen Augstākā tiesa Arizonā nāca ar spriedumu, ka spēkā var būt likums pret abortu, kurš apstiprināts, ticiet vai neticiet … 1864. gadā.
1864. gadā, kad turpinājās ASV Pilsoņu karš, kad ASV prezidents bija Ābrahams Linkolns, un Arizona tik tikko bija kļuvusi par teritoriju un vēl 50 gadus pēc tam nekļūs par štatu. Tas ir tas likums, kuru minētā štata sievietēm uzspieda Arizonas Augstākā tiesa.
Visā Amerikā ir bijuši stāsti par sievietēm ar neveiksmīgu grūtniecību, kurām kādreiz automātiski būtu bijušas tiesības doties pie ārsta pēc palīdzības, bet republikāņu štatos mūsdienās ārstiem ir piedraudēts, ka arī viņiem var būt kriminālatbildība par piedalīšanos aizliegtā procesā, ja arī tas ir izmisīgi vajadzīgs no medicīnas viedokļa.
Pats Tramps par savu lomu šīs situācijas radīšanā ir lielījies un dižojies. Viņš uzskata, ka pareizais variants nudien bija jautājumu atstāt štatu rokās, un pavisam nesen kādā rallijā viņš lietoja vārdu “brīnišķīgi,” lai aprakstītu to, kas ir noticis Amerikas dažādajos štatos kopš minētā ASV Augstākās tiesas sprieduma.
Vienu es zinu pavisam droši. Nokaitināt sievietes nav un nekad nebūs prāta darbs. Esmu pilnībā pārliecināts, ka novembrī republikāņiem, kuri ir pierādījuši savu vēlmi liegt sieviešu tiesības pavisam un pilnībā, pienāks pilnībā pelnīts sods, jo tie ir lielākoties vīrieši un lielākoties gados veci vīrieši, kuri ir pateikuši, ka sieviete ir pārāk dumja, lai spriestu pati par savu veselību.
Tā ir doma, kurai jebkurā civilizētā valstī civilizēta sabiedrība pateiktu visstingrāko nē. Man nav nekādu šaubu, ka tāpat tas arī notiks Amerikā.
Un, ja galu galā Donalds Džons Tramps nonāks aiz restēm, es personīgi par to nesērošu nemaz.
