Kārlis Streips: Ir cilvēki, kuri katru gadu potējas pret gripu. Viņiem neviens nebrauc augumā 122
Otru reizi šajā sezonā šorīt piecēlos, lai konstatētu, ka ārā viss ir smuki apsnidzis. Saku “smuki,” jo apsniguši koku zari, piemēram, ir visai dramatiski savā paskatā.
Vēlāk būs uz veikalu jāiet, zinu, uz ielas šī sniega būšana tikpat patīkama nebūs. Būs pāris grādu virs salšanas, ielu stūros būs baisa, brūna putra. Būs pāris grādu zem, būs ledainas vietas, būs uzmanīgi jātipina.
Taču tēma šonedēļ ir fakts, ka ir uzradies jauns Covid-19 vīrusa variants, šoreiz ar nosaukumu Omikrons.
Latvijā un pasaulē bija pietiekami lielas problēmas ar Delta variantu, šis esot daudzreiz infekciozāks nekā iepriekšējais, un vēl nav skaidrības par to, vai esošās vakcīnas pret to pasargās.
Variants vispirms parādījās Dienvidāfrikā, kopš tam tas konstatēts Austrālijā, Lielbritānijā, Vācijā, Izraēlā, Itālijā, Čehijā un Honkongā. Nav nekāda iemesla domāt, ka tas neuzradīsies mūsu valstī.
Valstis ir rīkojušās dažādi. Izraēlā valdība apspriež pilnīgu aizliegumu, ārzemniekiem iebraucot valstī. Ja kāds Izraēlas pilsonis atgriezīsies mājās no Āfrikas dienvidiem, obligāta būs septiņu dienu izolācija konkrēti noteiktā viesnīcā.
Austrālija aizliegusi ierašanos no deviņām valstīm Āfrikas kontinenta dienvidos. Dienvidkoreja nolēmusi ierobežot ceļojumu no astoņām šādām valstīm.
Eiropā visas līdz šim atklātās Omikrona infekcijas bijušas cilvēkos, kuri nesen viesojušies Āfrikas dienvidos. Tas atgādina pandēmijas pirmsākumus, kad Latvijā pirmās infekcijas bija cilvēkos, kuri bija atgriezušies no Itālijas.
Pasaules veselības organizācija ir teikusi, ka jaunais variants varētu būt sevišķi bīstams jau vakcinētām personām, arīdzan paužot raizes par mutācijām, kādas tajā jau konstatētas.
Latvijā jaunākie dati par vakcinācijas aptveri komentāra rakstīšanas dienā bija no piektdienas, 26. novembra. Vismaz viena pote 66,7% valsts iedzīvotāju (beidzot procents pārrāpies pāri divām trešdaļām!), savukārt vakcinācijas kursu pabeiguši 61,8% valstspiederīgo.
Te piebildīšu, ka gaidu trešo dozu, kura atbilstoši noteikumiem man paredzēta sešus mēnešus pēc iepriekšējās, tātad 21. decembrī.
Gribētos padomāt, ka jauna varianta parādīšanās laikā valdība atceltu noteikumu par tiem sešiem mēnešiem, bet vismaz pagaidām tā to darījusi nav. Turpināšu gaidīt, un pateikšu jau tagad un skaidri – būs vajadzīga ceturtā, ņemšu ceturto. Tur nekā dīvaina vai ārpus kārtas nav. Ir cilvēki, kuri katru gadu potējas pret gripu. Viņiem neviens nebrauc augumā.
Pašreizējās infekcijas izplatība mūsu valstī sākusi pierimt, vismaz pagaidām. Svētdien, 28. datumā, slimību profilakses un kontroles centrs vēstīja par 488 jauniem infekcijas gadījumiem. Testēto cilvēku starpā, 9,7% izrādījās inficēti. Iepriekšējā diennaktī konstatētas 919 jaunas infekcijas. Tātad no dienas uz dienu samazinājums tā ap pusi.
294 no minētajām 488 personām bija nevakcinētas, 194 – daļēji vai pilnībā vakcinētas. Te der kārtējo reizi atgādināt, ka vakcinētām personām jauna infekcija ir ļoti daudz mazāk bīstama nopietnas saslimšanas kontekstā. Tas tā ir vienalga, ko par tēmu ir mēģinājuši apgalvot tā dēvētie antivakseri.
Sestdienas ziņojumā bija vēsts par 17 mirušiem pacientiem, tajā skaitā vienā gadījumā cilvēks bija 20-29 gadu vecuma grupā. Svētdien mirušo sarakstam klāt nāca vēl 16 personas, gados jaunākā 40-49 gadu grupā. Pandēmija vēl nekur nav pazudusi.
Divas nedēļas tagad esam nodzīvojuši tā dēvētā “zaļā režīma” zonā. Ieejot lielveikalos nācies uzrādīt sertifikātu un pasi. Joprojām nezinu, kas notiek ar tiem, kuriem tādu nav. Vienreiz vienā no universālveikaliem redzēju puisi skaņi strīdoties ar policistiem, varbūt tas bija viens no tiem.
Gribu cerēt, ka darba ļaudis, kuri patlaban vēl nav vakcinējušies, tomēr sāk arvien vairāk saprast, ka tā ir jādara. Sapratīsim, lūdzu, ļoti skaidri. Kamēr šī pandēmija turpinās plosīties, mums visiem, gan vakcinētiem, gan nevakcinētiem, gan gudriem, gan ne tikpat gudriem, gan gariem, gan īsiem, gan resniem, gan tieviem būs jārēķinās ar tām pašām neērtībām.
Tajā skaitā, ka jaunā paveida kontekstā atkal būs krass infekciju pieaugums, nepārprotami atkal būs vajadzīgs lokdauns vai mājsēde, kā nu katram labāk patīk to nosaukt. Sevišķi “jauki” tas būtu, ja rastos vajadzība tādu noteikt konkrēti uz Ziemassvētkiem un Jauno gadu, kā tas bija pērn.
Grib kāds to? Arī bez pandēmijas cilvēks var svētkos sēdēt viens pats savās mājās. Aizliegts tas nav. Taču to padarīt par spiestu lietu? Nudien gribu cerēt, ka pieaugošs skaits cilvēku saprot, ka nevakcinēties tādā nozīmē ir līdz kliņķim savtīgs lēmums.
Lai paliek lielais risks, kādu cilvēks šādi rada pats sev. Viņš arī apdraud apkārtējos un ātrumu, kādā mēs beidzot no šīs sērgas tiksim vaļā.
Tā, lai nav vairs jārakņājas pa somu tāpēc, ka cilvēks grib paēst restorānā un nevis ārā uz ielas. Lai nav slimiem cilvēkiem jāraizējas, ka slimnīcā nebūs vietas gūžas operācijai tāpēc, ka visas gultas ir aizņēmuši neapdomīgi tautieši, kuri nevakcinējās un tāpēc saslima.
Lai mēs galu galā vienkārši varētu atgriezties dzīvē tādā, kāda tā bija pirms 2020. gada 2. marta, kad pirmoreiz Latvijā uzradās Covid-19 infekcija. Gads un astoņi mēneši kopš tā laika pagājis. Kaut kā šķiet, būtu laiks sākt šai situācijai pielikt punktu, vai ne tā?
Bet šonedēļ ir arī cita lieta, par kuru gribu rakstīt. Zinu, LA portāla kontingentā ir atsevišķi lasītāji, kuriem tas rada rebes, un viņi tā arī raksta komentos. Pārāk sarežģīti, nabaga mazais lasītājs, kuram acīmredzot smadzenes uzsprāgst, ja vienā komentārā ir vairāk nekā viena tēma.
Cik baisi! Šajā komentārā jau bija par sniegu un par vīrusu! Jau divas tēmas! Vai dieniņ, vai dieniņ!
Šādiem cilvēkiem gribētos pajautāt, vai līdzīgu paniku viņi jūt skatoties ikvakara Panorāmu vai citu ziņu raidījumu, kurā vispirms tiek pastāstīts par politiku un tad par tautsaimniecību, varbūt par lauksaimniecību un ārpolitiku. Arī tādos gadījumos jāķeras pie sirds drapēm, jo citādi nevar?
Bet tiem no jums, kuri neesat tik vārīgi, vēl šonedēļ pieminēšu faktu, ka Covid deviņpadsmit pandēmijas kontekstā šur tur pasaulē ir notikusi atpakaļslīdēšana konkrēti demokrātijas kontekstā.
Starptautiskais Demokrātijas un Elektorālās palīdzības institūts Stokholmā nesen laida klajā šī gada ziņojumu par demokrātiju dažādās pasaules valstīs. Katru gadu attīstība pozitīvā vai negatīvā nozīmē vērtēta, salīdzinot to ar situāciju visai tālajā 1975. gadā.
Protams, 1975. gadā mūsu valsts bija okupācijas un tā dēvētās Brežņeva stagnācijas apstākļos. Padomju savienībā, protams, bija vēlēšanas, stipri nosacītas, bet tomēr vēlēšanas kā demokrātijas butaforija.
Taču konkrēti Covid-19 kontekstā šogad ir bijušas valstis, kurās it kā veselības aprūpes vārdā notikusi demokrātijas samazināšana, piemēram, cenšoties ar likuma spēku novērst dezinformācijas izplatību. Tas var radīt jautājumus par runas brīvību.
Latvijā dezinformācija par Covid-19 sākās ar pirmo infekciju un ir turpinājusies līdz šai dienai. Cilvēki meklē līdz kliņķim muļķīgus iemeslus nevakcinēties. Atsevišķi politikāņi masku nēsāšanas prasības salīdzina ar holokaustu.
Šonedēļ 30. datumā, ja kas, būs 80 gadi kopš slaktiņa Rumbulas mežā. Ar to atsevišķi politikāņi cenšas salīdzināt savu statusu, un tas ir vienkārši nožēlojami.
Šāda veida ņemšanās vienam konkrētam deputātam nozīmēja izslēgšanu no vairākām Saeimas plenārsēdēm. Ir arī citi deputāti, kuri ir nolēmuši, ka ārkārtas sēdes kā tādas ir nekonstitucionālas un tāpēc tie tās boikotē.
Man personīgi sanāk, ka šādam deputātam vajag algu atņemt, jo Saeimas kārtības rullī ir konkrēts teksts par nepamatoti neapmeklētām sēdēm, un attālinātā sēde tomēr ir un paliek Saeimas sēde. Top konstatēta deputātu klātbūtne. Notiek debates un balsojumi par dažādiem likumprojektiem un priekšlikumiem. Bet tādu muļķīgi iecirtīgu deputātu par noziedznieku padarīt? Diez vai.
Kopumā Stokholmas institūta ziņojumā Latvija nav minēta vispār, un tas ir labi, jo tas nozīmē, ka mūsu valstī tas nav konstatējis pietiekami nozīmīgas problēmas ar demokrātiju, lai par tām rakstītu starptautiskā ziņojumā.
Protams, tas, kā mēs katrs raugāmies uz demokrātiju ir lielā mērā atkarīgs no tā, kā mēs vērtējam politikas rezultātus. Ir ļaudis, kuri katru reizi, kad ir Saeimas vēlēšanas, jau nākamajā dienā steidz uz tiesu iesniegt prasību par Saeimas atlaišanu. Tādus ļaudis mēs varam ignorēt, jo tas nav nopietni, un tas ir maigi teikts.
Vēl viens demokrātijas rādītājs ir piedalīšanās vēlēšanās, un tā nu reiz ir joma, kurā mūsu valsts klibo. Pēdējās vēlēšanas mūsu valstī bija pašvaldību vēlēšanas šogad jūnijā, un kopumā līdz iecirkņiem aizvilkās tikai mazliet vairāk par 40 procentiem darba ļaužu.
Tas ir nožēlojami, bet tas nav tāpēc, ka valsts kaut kā tīšām ir centusies apspiest vēlēšanu tiesības. Runa vienkārši ir par darba ļaužu slinkumu un apātiju, un čaklumu un interesi pa spundi neiebarot.
Ziņojumā kārtējo reizi nosauktas problemātiskās valstis. Eiropas kontinentā par pilnībā autoritārām valstīm ziņojuma autori uzskata Azerbaidžānu, Baltkrieviju un Turciju. Kā nedemokrātiska valsts uzrādīta Krievija.
Un atpakaļslīdēšana uzrādīta Polijā un Ungārijā, kur jau sen režīmi ir uzrādījuši itin nedemokrātiskus instinktus, bet šogad pirmoreiz arī Slovēnijā, kur jauna valdība tāpat izrādījusies demokrātiju un konkrēti mediju brīvību uzskatot par nevajadzīgu lietu.
Tomēr starptautiskajā ziņojumā šogad ir viena konkrēta valsts, kurā varbūt mazliet pārsteidzošā kārtā tiek kritizēta visai pamatīgi, un tā ir mana dzimtene Amerikas Savienotās valstis.
Lielā mērā tas ir tāpēc, ka viena no Amerikas lielajām partijām vienkārši ir zaudējusi veselo saprātu. Svētdien, 28. novembrī, kādreizējais ASV prezidents Tramps izplatīja šādu paziņojumu:
“Melīgie ziņu mediji nevar paciest faktu, ka tik daudz cilvēku mūsu valstī zina patiesību, ka vēlēšanas 2020. gadā bija negodīgas un nozagtas. Tomēr gandrīz katrā rakstā ir vārdi ‘lielais mels’ vai ‘nepierādīti fakti.’ Allaž notiek centieni samazināt īsto rezultātu nozīmi.”
Zina patiesību, ka vēlēšanas 2020. gadā bija negodīgas un nozagtas. Ja ar šādu apgalvojumu nāktu kāds gadījuma rakstura opītis, radinieki sāktu domāt par psihiatrisku palīdzību, jo lieki teikt, 2020. gadā Džo Baidens uzvarēja ar septiņu miljonu balsu vairākumu. Elektorālajā koledžā rezultāts bija 306 pret 232.
Neviens laikā kopš tam nav varējis nākt kaut ar minimālākajiem “pierādījumiem” par Trampa un viņa pakalpiņu arvien ekstravagantākajiem apgalvojumiem par “zagtajām” vēlēšanām, jo tādu vienkārši nav un arī nebūs.
Taču Republikāņu partija te ir saskatījusi izdevību. Ja reiz viena daļa sabiedrības uzskata, ka vēlēšanas bija “zagtas,” tad rīkosimies tā, lai nākamreiz pasargātu vēlēšanu “integritāti.”
Tajā skaitā pārkārtojot vēlēšanu apgabalu karti, lai samazinātu tumšādaino un Latīņamerikas izcelsmes cilvēku iespējas. Konkrēti Teksasā pēdējās desmitgades laikā 95% no iedzīvotāju skaita pieauguma bija tumšādaini vai Latīņamerikas izcelsmes cilvēki.
Bet nesen Teksasas štata parlaments, kurā vairākums ir republikāņi, izstrādāja jaunu apgabalu karti, kurā konkrēti Latīņamerikas izcelsmes vēlētājiem vairākums nav nevienā Kongresa apakšpalātas apgabalā vispār. Nevienā.
Plus vēl republikāņi vairākos štatos ir pieņēmuši likumus, kuros ir skaidri pateikts, ja nākamgad un 2024. gadā būs vēlēšanu rezultāti, kuri republikāņiem nepatiks, tad republikāņi vienkārši tos atcelts un to vietā dokumentos ierakstīs sev vēlamo variantu.
Tas nav nemaz tālu no situācijas PSRS, kur katru reizi tapa oficiāli apgalvots, ka ir balsojuši visi pēc kārtas un no tiem 99,9% ir balsojuši par Kompartiju. Arī mūsdienu Krievijā opozīcijas partijām ar valsts ziņu ir ļoti smagi samazinātas iespējas elektorālajā procesā.
Taču tā ir PSRS, tā ir Krievija. Amerika visu laiku sevi ir prezentējusi kā demokrātijas citadeli. Bet tad atnāca Tramps, un Republikāņu partiju, kuras viens no dibinātājiem bija neviens cits kā Abrahams Linkolns, viņš ir pārņēmis pilnīgi savā nedemokrātiskajā un autoritārā varā. To par demokrātisku procesu neuzskatīt nekādi. Tāpēc starptautiskajā ziņojumā par demokrātiju Amerika šogad tiek iepļaukāta.
Un teikšu vēlreiz: Ir labi, ka mūsu valsts ziņojumā par demokrātiju neparādījās nemaz.
Teksta rakstīšanas brīdī ārā snieg. Lasīju, iespējams, ka būs riktīgs sniegputenis. Gadās arī tā. Ceru, ka visiem lasītājiem būs jauka šī nedēļa!
