Kārlis Streips: Ir cilvēki, kuri ir gatavi ticēt jebkam 94
Autors: Kārlis Streips
Fotogrāfijā, kura redzama pie šī teksta, redzami pāris simts cilvēku, kuri pagājušajā nedēļā, 2. novembrī, pulcējās Dalasā Teksasā. Konkrēti tajā vietā, kur 1963. gadā nošauts Amerikas prezidents Džons Ficdžeralds Kenedijs.
Piemiņas brīdis tas nebija. Atentāts pret prezidentu bija nevis 2., bet gan 22. novembrī. Turklāt šogad būs pagājuši 58 gadi, kas nav nekāda apaļa jubileja.
Nē, ļaudis Dalasā nebija sapulcējušies saistībā ar bijušo prezidentu. Viņi tur bija saistībā ar bijušā prezidenta vecāko dēlu, Džonu Ficdžeraldu Kenediju jaunāko.
Viņi bija svēti pārliecināti, ka 2021. gada 2. novembrī Džons Ficdžeralds Kenedijs jaunākais uzradīsies vietā, kur viņi gaidīja un viņus uzrunās.
Turklāt precīzi 12.29 pēcpusdienā, kad atentāta dienā izskanēja pirmais šāviens.
Un tas nekas, ka Džons Ficdžeralds Kenedijs jaunākais gāja bojā aviokatastrofā 1999. g. 16. jūlijā.
Cilvēki, kuri tur bija sanākuši kopā, nebija visos gadījumos vietējie iedzīvotāji. Žurnāls “Rolling Stone” intervēja vienu cilvēku, kurš bija atbraucis visu ceļu no Floridas. Jo arī viņš ticēja, ka tur varēs aplūkot kritušā prezidenta vecāko dēlu.
Ne tikai tas. Atsevišķi cilvēki pasākuma vajadzībām bija pagatavojuši īpašus T-krekliņus saistībā ar 2024. gada valsts prezidenta vēlēšanām manā dzimtenē. Kandidāts uz prezidenta amatu būs kādreizējais prezidents Donalds Tramps. Kandidāts uz viceprezidenta amatu būs Džons Kenedijs jaunākais.
Un tas nekas, ka Džons Kenedijs jaunākais gāja bojā aviokatastrofā 1999. g. 16. jūlijā.
Kenediju ģimene Amerikas vēsturē ir gandrīz vai karaliska.
Patriarhs Džozefs Kenedijs bija ASV vēstnieks Lielbritānijā, bet bija spiests atkāpties 1940. gadā, kad viņš atrada par vajadzīgu paziņot, ka “demokrātija Anglijā ir mirusi.”
Džozefam un sievai Rozei bija deviņi bērni. Vecākais dēls Džozefs jaunākais krita otrā pasaules kara laikā. Bet Džons kļuva par kongresmeni, tad par senatoru, tad par ASV prezidentu.
Brālis Roberts bija tieslietu ministrs Kenedija administrācijā (mūsdienās tik kliedzošs nepotisms vairs nebūtu pieņemams) un tad arīdzan ASV senators. Roberts gāja bojā atentātā 1968. g. jūnijā, kad viņš nupat bija uzzinājis, ka ir uzvarējis priekšvēlēšanās Kalifornijā, ar mērķi kļūt par savas partijas karognesēju tā paša gada valsts prezidenta vēlēšanās novembrī.
Trešais brālis Eduards, jeb Tedijs, kļuva par ASV senatoru 1962. gadā un turpat palika līdz aiziešanai mūžībā 2009. gadā. Arī Tedijam bija prezidentālas ambīcijas, taču tām svītru pārvilka negadījums 1969. g. jūlijā, kad senatora vadīts automobilis iegāzās dīķī un viņa pasažiere noslīka.
Taču galvenais attiecībā uz visiem trim brāļiem Kenedijiem, ir fakts, ka tie bija liberāli cilvēki šī vārda klasiskajā nozīmē.
It īpaši Tedijs bija patiess lauva, kas cīnījās par progresīviem mērķiem un liberāliem likumiem.
Var kāds iedomāties vienu no šīs ģimenes pēcnācējiem politiskā tandēmā ar Trampu? Donalds Tramps nebija nedz konservatīvs, nedz liberāls prezidents. Principu viņam nekādu īpašu nebija.
Brīdī, kad viņš kļuva par prezidentu, priekšrocība bija fakts, ka abās Kongresa palātās pie teikšanas bija Republikāņu partija, un tas nozīmēja, ka ar nosacītu republikāni Baltajā namā, republikāņi varēja pirmkārt samazināt nodokļus Amerikas visbagātākajiem cilvēkiem un uzņēmumiem, un, otrkārt, Senāta gadījumā, piestūķēt ASV tiesas pēc iespējas pilnākas ar reakcionāra rakstura tiesnešiem.
Neizdevies mērķis republikāņiem Trampa administrācijas pirmajos divos gados, bija iznīcināt prezidenta nīstā priekšteča Obamas veselības apdrošināšanas programmu. Prezidenta Obamas pēdējos divos gados amatā, kad republikāņi kontrolēja abas Kongresa palātas, republikāņi apakšpalātā vairāk nekā 60 reizes balsoja par programmas atcelšanu, labi zinot, ka demokrāts Baltajā namā tam uzliks savu veto.
Reiz Baltajā namā iekļuva Tramps, republikāņi padomāja, nu tik būs. Bet tikai līdz brīdim, kad senators Džons Makeins piecēlās no slimības gultas, lai ar lejupvērstu īkšķi dotu pēdējo balsi, kas bija nepieciešama likuma atcelšanai ASV Senātā.
Laikā kopš pagājušā gada valsts prezidenta vēlēšanām Amerikā, kā zināms, zaudējušais prezidents ir atteicies atzīt zaudējumu un ir darījis visu iespējamo, lai sētu šaubas par vēlēšanu rezultātu ne tikai pērn, bet arī par rezultātiem nākotnē.
Tas šonedēļ nav galvenais.
Galvenais ir fakts, ka apakšā šai intensīvajai melošanai par “nozagtajām vēlēšanām,” ir veidojusies vesela strīpa sazvērestības teoriju un atklātu muļķību.
Tajā skaitā doma, ka 2021. gada 2. novembrī plkst. 12.29 Dalasā uzradīsies cilvēks, kurš nomira pirms padsmit gadiem, lai paziņotu, ka 2024. gadā viņš kandidēs uz valsts galvenajiem amatiem kopā ar Donaldu Trampu.
Lai tā kaut kam ticētu, vispirms ir jātic, ka Džons Kenedijs patiesībā negāja bojā aviokatastrofā. Viena sevišķi savdabīga doma, kāda ir cirkulējusi šādās aprindās, ir, ka pēc aviokatastrofas Kenedijs devās slēpties un ar laiku rokgrupā The Rolling Stones nomainīja ģitāristu Kītu Ričardsu, kurš izdevīgā kārtā bija miris.
Un tas nekas, ka Kīts Ričards joprojām ir dzīvs. Pats sev par spīti dzīvs, jo Ričarda kungam ir bijusi ļoti kolorīta dzīve, bet tomēr dzīvs.
Nezinu, cik daudz cilvēki Latvijā zina par jēdzienu QAnon. QAnon iznira 2016. gadā ap tā gada valsts prezidenta vēlēšanām, tajā skaitā ar vēlmi darīt visu iespējamo, lai kaitētu kādreizējās pirmās lēdijas, ārlietu ministres un ASV senatores Hilarijas Klintones izredzēm.
Tā dēļ tapa izveidota plaša “teorija,” ka vienā konkrētā picērijā Vašingtonā pagrabā bija telpa, kurā Hilarija Klintone un citi ļaunprātīgi demokrāti slepkavoja mazus bērnus ar mērķi dzert viņu asinis.
Pilnīgi noteikti vēl viens dalībnieks šajā kabalā bija Džordžs Soross. Ļaunprātīgais ebrejs, saprotiet.
Picērijai Vašingtonā tā bija vesela traģēdija, jo kolīdz uzradās šī “teorija” par pedofiliem demokrātiem, tā tās atbalstītāji sāka verbāli un internetā uzbrukt picērijai, tās īpašniekam, tās darbiniekiem un viņu ģimenēm.
Vienā gadījumā cilvēks no Ziemeļkarolīnas uzradās picērijā ar šauteni un trīsreiz iešāva griestos. Viņš bija atbraucis “glābt bērnus,” tā viņš pēc tam skaidroja.
Sākumā minētā doma par Džonu Kenediju junioru – cik var spriest no medijiem, tā ir pārāk traka pat cilvēkiem, kuri uzskata, ka Demokrātu partija ir krimināls seksuālu noziedznieku bars.
Neviens nezina, kas ir tas “Q”, kurš interneta dzīlēs uzsāka šo procesu, bet viņš ir rakstījis, ka nav Džons Kenedijs jaunākais dzīvs un paslēpies un vispār arī, ka pērn Donalds Tramps vēlēšanās zaudēja.
Vienalga pāris simts cilvēku uzradās Teksasā.
Man ir interesanti, kā vismaz teorētiski izglītoti cilvēki spēj nonākt līdz tādam marasmam.
Bet tikai līdz brīdim, kad atjēdzos, ka piemēru par cilvēkiem, kuri it kā tic pilnīgam nonsensam, ir daudz un dikti.
Pagājušā gadsimta 20. gados kāds baptistu mācītājs Liepājā savai draudzei pateica, ka konkrētā dienā, konkrētā laikā esot jāstāv uz konkrēta tilta, jo debesis atvērsies un ticīgie tiks tūdaļ pat uzņemti paradīzē.
Stāsta vēsturnieks Juris Raķis: “Šo pasaciņu apstulbināti, sektas locekļi ietērpās baltos paltrakos, kāds arī īpašumu bija paspējis pārdot, atnāca uz tiltu, pacēla rokas pret debesīm un stāvēja.
“Paskatīties uz viņiem sapulcējās milzīgs pūlis. Pienāca noteiktā stunda un … debesis neatvērās. Pāris stundu viņi tā stāvēja skatītājiem par lielu uzjautrinājumu.
“Ieradās arī policija, lai noskaidrotu, kas par nekārtībām. Šī neizdevusies debesbraukšana pilsētā vēl ilgi tika apspriesta. Bet tas brīnumdaris pazuda.”
Ir cilvēki, kuri ir gatavi ticēt jebkam. Sākumā minētais atentāts pret prezidentu Kenediju — momentā izcēlās visvisādākās teorijas un “teorijas” par to, kas tur bija noticis, vai bija viens šāvējs vai divi, kas tie tādi bija, vai tur bija iesaistīta mafija, vai tur bija iesaistīta Kuba utt., utjp.
Tepat Latvijā esmu Feisbukā redzējis tautiešus, kuri tāpat ir svēti pārliecināti, ka 2001. g. 11. septembrī Ņujorkā un Vašingtonā nenotika tas, ko mēs visi redzējām televīzijā. Kāpēc sabruka tā celtne, bet nesabruka tā tur? Tāds ir tonis.
Ja par to, kas redzēts televīzijā, republikāņi manā dzimtenē ir darījuši visu iespējamo, lai aprakstītu tos, kuri šogad 6. janvārī ielauzās ASV Kapitolijā un sāka to demolēt, patiesībā bija mierīgi jēriņi, kuri vienkārši gribēja aplūkot Kapitoliju. Teju vai nevainīga tūristu grupa.
Un tas nekas, ka 2021. g. 6. aprīlī notiekošo visa pasaule varēja redzēt televīzijā. Tajā skaitā arī es. Stāvēju ar pulti rokā un atvāztu žokli.
Sazvērestības teorijas ir sena lieta. Politiski noskaņoti cilvēki kopš sendienām ir centušies nicināt savus konkurentus.
Taču mūsdienās šādu teoriju piekritējiem ir internets, un tas nozīmē, ka temats, kurš kādreiz bija jāiegravē akmenī vai jāuzraksta uz papirusa, tagad ir tikai viena klikšķa jautājums.
Plašā nozīmē no tā, ka ir grupiņa cilvēku Amerikā, kuri tic, ka beigts cilvēks patiesībā ir dzīvs, piedalās grupā The Rolling Stones un aiznākamgad kandidēs uz valsts viceprezidenta amatu, nekas īpaši nemainās.
Taču neizbēgami nākas tagad pievērsties situācijai ar Covid-19 pandēmiju mūsu valstī.
Arī šī ir joma, kurā laika gaitā dzirdētas un lasītas vis, vis, vis, visvisādākās pārdomas, muļķības un sazvērestības teorijas.
Bils Geits grib visos pasaules iedzīvotājos ielikt čipu.
Tāda Covid-19 patiesībā vispār nav, tā ir vienkārša gripa, nekas vairāk vai mazāk. Kādam politikā ir izdevīgi apgalvot, ka tā ir pandēmija.
Nav arī vajadzīgs tik ārprātīgs nonsenss. Atsevišķi ļautiņi mūsu valstī ir iemācījušies atrast vienu faktiņu, vienu runātāju, vienu ekspertu vai “ekspertu,” lai uztamborētu atkal vis, vis, vis visdažādākās domas.
Tajā skaitā, piemēram, ka vakcinētas personas mūsu valstī mirst daudz lielākos apjomos nekā nevakcinētas.
Šī doma Feisbukā ir klejojusi jau labu laiku un visnotaļ intensīvi.
Lai arī viss, kas ir vajadzīgs, ir aplūkot Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapu (spkc.gov.lv), kur var atrast datus un grafikas, kurās ir skaidri redzams, tas tā nav.
Grib kāds argumentēt pret, ka SPKC kaut kā vilto vai negodīgi maina datus? Tas būs cilvēks, kurš savā marasmā laikam ir pazudis tik dziļi, ka glābiņa īsti vairs nav.
Neatceros nevienu citu gadījumu medicīnā vai citā jomā, kurā tik daudz cilvēku būtu piepeši nolēmuši, ka zinātne ir priekš kaķiem un nav uztverama nopietni. Nevienu.
Un tāpēc mēs šīs pandēmijas gaitā patlaban esam tur, kur mēs esam. Joprojām katru diennakti jaunatklāto infekciju skaits ir mērāms četros ciparos. Joprojām cilvēki nonāk slimnīcā. Joprojām cilvēkiem ir smaga slimības gaita, kura prasa intensīvu aprūpi.
Arvien vairāk tas nogurdina mūsu valsts ārstus, medmāsas, sanitārus un citus veselības aprūpes speciālistus, kuriem ir jāārstē pacienti, kuri ir zem ventilatora paši savas muļķības dēļ.
Un joprojām pilnībā vakcinēti mūsu valstī ir tikai 55,3% valstspiederīgo (dati no sestdienas, 6. novembra). Igaunijā 58%. Lietuvā 65%. Apvienotajos arābu emirātos visi 87%.
Mūsu politikas lielais buldozers pirms kāda laiciņa internetā izvietoja vēsti, ka viņš bija Dubajā, un Dubajā, lūk, neviens sertifikātu neprasīja, un Dubajā, lūk, maska nebija jānēsā.
Jo 87% tur bija vakcinēti. To kaut kā buldozers “piemirsa” pieminēt.
Komentāra rakstīšanas dienā palikušas astoņas dienas, līdz beigsies patlaban noteiktā mājsēde.
Tas būs 15. novembrī, kad cita starpā visas skolas atsāks mācības visos līmeņos un klātienē.
Kā esmu rakstījis citreiz, tāpat bija 1. septembrī un 2. septembrī parādījās pirmās klases, kurām bija jādodas karantīnā, jo infekcija bija uzradusies tur.
Grib kāds apgalvot, ka pēc 15. novembra nenotiks tas pats? Ja tā, tad man pieder tilts Liepājā, kurš ir izmantots debesbraukšanas vajadzībām, un kuru esmu gatavs pārdot par nudien demokrātisku cenu.
Kaut kad šī pandēmija pāries.
Cik ātri vai lēnām tas notiks, tas ir un paliek lielā mērā atkarīgs no tā, cik liels procents mūsu valsts iedzīvotāju ir gatavi ticēt zinātnei un nevis sazvērestības teorijai, kura izlasīta Feisbukā, vai kuru pie pusdienu galda izstāstīja krustmāte Amālija.
Un nobeidzot, sapratīsim skaidri. Doma, ka ar Covid-19 vakcīnām kaut kas nav kārtībā, tās ir nepārbaudītas, tās ir eksperimentālas un līdz ar to konkrēti Anniņai Tīnūžos vai Pēterītim Ulbrokā tās ir bīstamas un ļaunas un ļaunprātīgi uzspiestas?
Tas nudien ir tas pats, kas uzskatīt, ka 1999. gadā aviokatastrofā miris cilvēks patiesībā ir dzīvs un spēlē leģendārā rokgrupā. Nudien, itin nudien viens un tas pats.
Jauku visiem gaidāmo nedēļu!
