Kārlis Streips: Ikreiz, kad šķiet, ka Amerikas Republikāņu partijai nav zemāk, kur grimt, tā pierāda, ka tā tas nav 0
Ikreiz, kad šķiet, ka Amerikas Republikāņu partijai nav zemāk, kur grimt, tā pierāda, ka tā tas nav, it īpaši ASV Kongresa apakšpalātā, kur 2022. gadā partija izcīnīja ļoti nosacītu vairākumu.
Atgādināšu, ka 3. oktobrī maza grupiņa patiešām satrakotu republikāņu panāca spīkera Kevina Makārtija atstādināšanu no amata. Balsojums bija 216 balsis par atstādināšanu un 210 pret.
Makārtija lielais grēks šo radikāļu acīs bija fakts, ka pāris dienas pirms tam viņš bija sadarbojies ar Demokrātu partijas frakciju, lai pieņemtu ASV nacionālā budžeta pagarinājumu uz 45 dienām un tā novērstu valsts darbības pārtraukumu tāpēc, ka finansējuma vairs nebija.
Laikā kopš tam atsevišķi patiešām demagoģiski republikāņi ir centušies apgalvot, ka pie radušās situācijas patiesībā vainīgi bija demokrāti, jo viņi nodrošināja 208 no tām balsīm, kuras atbalstīja Makārtija atstādināšanu.
Tas, protams, ignorē faktu, ka pieteikums par atstādināšanu nāca no republikāņu frakcijas deputāta, plus vēl demokrātiem palātā nebija nekādas vajadzības glābt republikāņu ievēlētu spīkeru.
Pagājušās nedēļas komentārā atreferēju faktu, ka vispirms republikāņi slēgtā sēdē bija nolēmuši, ka kandidāts spīkera amatam būs frakcijas vadītājs Stīvs Skalīss. Momentā atsevišķi deputāti sāka skaidrot, kāpēc viņi nekādā gadījuma par Skalīsu nevarētu balsot, un pēc mazāk nekā diennakts pats Skalīss pateica paldies, bet viņš no kandidatūras atteiksies.
Tās nedēļas pēdējā darba dienā, 13. oktobrī, republikāņi atkal tikās slēgtā frakcijas sēdē, un šoreiz kā savu kandidātu izvēlējās Džimu Džordanu no Ohaio. Pagājušās nedēļas komentārā bildu, ka rādījās, ka viņam īpaši nespīdēja tikt līdz tām 217 balsīm plenārsēdē, kādas vajadzīgas spīkera ievēlēšanai.
Šonedēļ varu pateikt, ka cilvēks pamēģināja. Pacentās. Brīvdienās pēc izvirzīšanas viņš apzvanīja tos, kuri teicās viņu neatbalstām. Atsevišķos gadījumos tā bija visai draudu pilna komunikācija, un tas kandidātam īpaši par labu nenāca.
Republikāņu partijas propagandas telekanāls Fox News asi kritizēja republikāņus, kuri nebija gatavi balsot par Džimu Džordanu. Daži no tiem sāka runāt par nāves draudiem, kādi bija pienākuši pa telefonu vai citā veidā.
Viens republikānis no Floridas par to bija sevišķi noskaities. “Es esmu kubietis,” tā cilvēks paziņoja. “Pret mums tā izturēties neuzdrīkstas neviens.”
Otrdien, 17. oktobrī, Kongresa apakšpalātā bija plenārsēde. Tā sākās plkst. 11.00. Palātas kapelāne pateica lūgšanu. Amerikas Kongresā abās palātās katra sēde sākas ar šādiem dievvārdiem. Abos gadījumos ir viens pastāvīgs kapelāns, vai apakšpalātās gadījumā kapelāne. Reizēm sēdes sākuma lūgšana nāk no kāda cita, tajā skaitā 2014. gadā no Dalailamas, kas bija visaugstāk stāvošā reliģiskā persona, kurai tāds gods dots.
Pēc kapelānes lūgšanas bez diskusijām pieņemts iepriekšējās sēdes protokols. Deputāti noskaitīja zvērestu ASV karogam. Tālāk bija deputātu klātbūtnes reģistrācija. Process prasīja mazliet vairāk nekā pusstundu.
Atšķirībā no mūsu Saeimas, Kongresa deputāti nemēdz uzkavēties plenārsēžu zālē pat tad, kad tur ir sēde. Viņiem ir daudz darba savos kabinetos, un deputātu biroji atrodas trīs dažādās celtnēs. Zvans signalizē brīdi, kad jānāk uz Kapitoliju uz balsojumu vai klātbūtnes piereģistrēšanu.
Sēdē piereģistrējās 432 deputāti. Vienā gadījumā cilvēks vienkārši neieradās, bet Kongresa apakšpalātā patlaban ir divas tukšas vietas, jo iepriekšējais kongresmenis tāda vai cita iemesla dēļ demisionēja, un ārkārtas vēlēšanas abos gadījumos būs 7. novembrī.
Reiz tas bija izdarīts, Republikāņu partijas frakcijas pārstāvis oficiāli pieteica Džima Džordana kandidatūru spīkera amatam, kamēr Demokrātu partijas frakcijas pārstāvis pieteica frakcijas vadītāja Hakima Džefrija kandidatūru.
Sākās balsošana. Kongresa apakšpalātā ir elektroniska balsošanas sistēma tāpat kā mūsu Saeimā, bet spīkera vēlēšanas ir tāda īpaša ceremonija ar speciālu procedūru.
Palātas sekretāre nosauca katra deputāta uzvārdu alfabēta secībā. Ja palātā bija divi vai vairāk cilvēki ar vienu un to pašu uzvārdu, piemēram, Bišops, tad sekretāre aicināja balsot Bišopu no Ziemeļkarolīnas un pēc tam Bišopu no Džordžijas.
Izdzirdot savu uzvārdu, deputāts piecēlās kājās un pateica, par kuru kandidātu viņš vai viņa balsoja. Reiz tas bija izdarīts, spīkera vietas izpildītājs paziņoja rezultātus. Visvairāk balsu saņēma Džefrija kungs – 212, kas bija visi frakcijas deputāti.
Džordana kungs saņēma 200 balsis, kas nozīmēja, ka 20 frakcijas biedri bija balsojuši par kādu citu. Par Hakimu Džefriju nē – republikānim tas būtu pašnāvnieciski, taču septiņi deputāti balsoja par vispirms izvirzīto un tad izbrāķēto Stīvu Skalīsu, seši balsoja par pāris nedēļas pirms tam padzīto Kevinu Makārtiju, un septiņi balsoja par citiem kandidātiem.
Vietas izpildītājs paziņoja, ka spīkers nav ievēlēts un, ka 17. oktobra sēde līdz ar to bija pārtraukta līdz brīdim, kad vietas izpildītājs paziņos par nākamo. Tas bija tāpēc, ka uz brīdi šķita, ka Džordans un republikāņi tajā pašā dienā pamēģinās vēlreiz.
Nepamēģināja. Nākamais balsojums par jaunu spīkeru bija trešdien, 18. oktobrī. Atkal visi 212 demokrāti nobalsoja par savas frakcijas līderi, bet šoreiz republikāņu skaits, kuri balsoja pret Džordanu bija nevis 20, kā tas bija iepriekšējā dienā, bet gan 22.
Pagājušajā piektdienā, 20. oktobrī bija trešais mēģinājums. Šoreiz republikāņu skaits, kuri balsoja par kādu citu, bija 24. Tās pašas dienas pēcpusdienā, atkal slēgtā sēdē, republikāņi nolēma, ka Džims Džordans vairs nebūs frakcijas kandidāts, būs jāpiemeklē kāds cits.
Komentāru rakstu svētdien, 22. oktobrī. Līdz šīs dienas beigām pēc Vašingtonas laika frakcijas biedri varēja sevi pieteikt kā kandidātu uz spīkera amatu. Komentāra rakstīšanas brīdī tādu bija septiņi, un vēl trīs bija pauduši interesi, bet vēl oficiāli nebija pieteikušies.
Pieci konkrēti frakcijas locekļi atteicās no kandidēšanas. Viņu starpā bija gāztais spīkers Makārtija kungs, kurš pēdējā laikā ir ļoti skarbi kritizējis savus radikāli nosakņotos kolēģus:
“Klausieties, manuprāt visa valsts patlaban būtu gatava brēkt Meta Geitsa virzienā. Atcerieties, tas bija aptrakotais astoņnieks ar Metu Geitsu priekšplānā, kurš kopā ar demokrātiem radīja situāciju, kurā patlaban atrodamies.”
Arī kādreizējais Kongresa spīkers nevarēja izvairīties no populistiskas Demokrātu partijas vainošanas par putru, kādu paši republikāņi ir ievārījuši.
Pirmdien, 23. oktobrī, bija paredzēta Republikāņu partijas frakcijas sēde, kurā visi tie, kuri ir sacerējušies uz spīkera amatu, varēs prezentēt sevi un savas ieceres. Otrdien tad frakcija centīsies atrast kandidātu, iespējams, pirmajā kārtā balsojot par visiem septiņiem, astoņiem, desmit vai divpadsmit, kuri ir pieteikušies, tad atmetot to ar vismazāko balsu skaitu un tad procesu turpinot kārtu pēc kārtas.
Ņemot vērā faktu, ka frakcijā ir ārprātīgi reakcionāri biedri, tradicionālā nozīmē konservatīvi locekļi, nosacīti mēreni biedri, kā arī padsmit, kuri 2022. gadā tapa ievēlēti no apgabaliem, kuros divus gadus pirms tam vairākumu balsu valsts prezidenta vēlēšanās saņēma Džo Baidens un nevis Donalds Tramps, ir grūti iedomāties, ka republikāņi atradīs kādu, kas spēs tikt līdz 217 balsīm.
Ja tā, tad grūti prognozēt, kas notiks tālāk. Jau pagājušajā nedēļā atsevišķas grupas apakšpalāta sprieda par iespēju, pašreizējā spīkera vietas izpildītāja pilnvaras paplašināt tā, lai viņš varētu vadīt sēdes ne tikai tad, kad tiek vēlēts pastāvīgais spīkers, bet arī dažādu jautājumu izskatīšanai.
Pagājušajā nedēļā šis priekšlikums izsauca niknu pretestību. Iespējams, ja rādīsies, ka republikāņi nespēj atrast kādu, kas varētu saņemt nepieciešamo vairākumu, par to tiks spriests atkal.
Vispār, kā minēju, ir maz ticams, ka šonedēļ republikāņi tik pamatīgi spēs saorganizēties. Pagājušajā nedēļā laikrakstā The Washington Post reportieris vēstīja par frakcijas sēdi pagājušajā trešdienā:
“Kongresa darbs varētu būt pārāk liels loģistikas izaicinājums grupai cilvēku, kuri pat nespēj saorganizēt pusdienas. Republikāņi trešdien bija sarīkojuši frakcijas sēdi pulksten 13.30 pēc balsojuma plenārsēdē, kurš beidzās bez rezultāta. Pats savām acīm redzēju kongresmeņu palīgus telpā ienesam lielu kaudzi kastes ar picām. Sēde tapa atcelta, un picu apēda palīgi, policists un žurnālisti.”
Otra, patlaban vēl mazāk ticama iespēja ir tāda, ka pietiekami daudz republikāņu apakšpalātas frakcijā atradīs pietiekamu mugurkaulu, lai dotos pie kolēģiem demokrātu pusē un teiktu “Klau, parunāsim.” Būtu vajadzīgi tikai pieci pārbēdzēji, lai Demokrātu partijai atjaunotu vairākumu.
Droši vien tāds mugurkauls neatradīsies, un tādā gadījumā Amerika un pasaule konkrēti apakšpalātas vainas dēļ būs pamatīgā tūtā. Jo pasaule neapstājas tikai tāpēc, ka tās varenākajā valstī viena politiska partija ir zaudējusi visu iespējamo veselo saprātu.
Republikāņi uz to ir gājuši jau sen, vismaz daļēji tāpēc, ka tie ir akceptējuši Amerikas tā dēvētos evaņģēliskos kristiešus kā partijas sastāvdaļu. Konkrēti tāpēc manā dzimtenē ir bijuši tik plaši centieni, sievietēm atņemt spriestspēju pašām pār savu organismu un reproduktīvo veselību.
Konkrēti tāpēc republikāņi tajos štatos, kur viņi patlaban ir pie teikšanas, ir pieņēmuši patiešām drakoniskus likumus pret seksuālām minoritātēm, transpersonām un citām “nevēlamām” grupām.
Konkrēti tāpēc tajos pašos štatos ir notikusi plaša skolās pieejamu grāmatu cenzēšana, tajā skaitā aizliedzot patiešām klasiskus literatūras šedevrus tāpēc, ka republikāņi (vai pareizāk sakot atsevišķi apdauzīti vecāki) tajos ir saskatījuši kaut ko, kas atbilst republikāņu mīļvārdiņam “woke.”
Definīcija šim vārdam ir “izpratne par rasu aizspriedumiem un diskrimināciju.” Republikāņi to ir sagrozījuši un mainījuši un mīcījuši līdz vietai, kur, pirmkārt, tie ir aizlieguši grāmatas par tumšādainiem cilvēkiem un to vēsturi tāpēc, ka baltādaini bērniņi tādas lasot varētu justies “neērti.”
Bet, otrkārt, “woke” tagad ir tāds intelektuāli slinks vārds, kuru attiecināt uz jebko, kas republikāņiem nepatīk. Floridā milzīgā Disneja kompānija (kurai nupat 16. oktobrī bija simtgade – sveicu!) iebilst pret Floridas republikāņu kretīnisko likumu pret dažādām minoritātēm?
Republikāņi pasludina, ka Disneja kompānija ir “woke,” un ar to arī viņu izpratnē viss ir pateikts.
Alus ražotājs Bud Lite vienā no savām daudzajām reklāmām izmanto transpersonu? Bud Lite ir “woke.” Bud Lite ir noraidāms. Atsevišķi patiešām nejēdzīgi kadri uz mauriņa uzliks kaudzi kastu ar Bud Lite alu un tad to apšaudīs ar lielu, smagu, militāra līmeņa šauteni, kāda zināmā amerikāņu vīriešu kastas starpā ir populāra tāpēc, ka krāniņš maziņš.
Bet patlaban republikāņu disfunkcija un nekompetence ir visnotaļ bīstama. Sākot ar faktu, ka 17. novembrī – pavisam īsi pirms nedēļas, kādu Kongresa deputāti un senatori ņems kā brīvdienas, jo būs ASV Pateicības diena – 17. novembrī beigsies budžeta pagarinājums, par kādu 30. septembrī nobalsoja 335 deputāti par un 91 pret.
Lai novērstu valdības slēgšanu 17. novembrī, Kongresam būs vai nu jāpieņem tālāks budžeta pagarinājums vai arī jāpieņem viss nākamā gada budžets.
Patlaban šķiet visnotaļ skaidrs, ka republikāņi apakšpalātā uz tā kaut ko nav spējīgi.
Tas nozīmē, ka prezidents Baidens pagājušajā nedēļā pēc uzrunas televīzijā varēja Kongresā iesniegt vairāk nekā 100 miljardu dolāru likumprojektu, kurā paredzēta nauda Ukrainai, Izraēlai, klimata maiņai, Amerikas dienvidu robežas stiprināšanai un daudz kam citam.
Šī likumprojekta liktenis Senātā nav skaidrs, jo Senātā, lai pieņemtu jebkuru lēmumu, ir vajadzīgas 60 balsis. Demokrātu frakcijai tādu ir 51, un ir skaidrs ka republikāņi nebūs gatavi bez diskusijām pieņemt visu to, ko ir piedāvājis prezidents Baidens.
Taču vienalga, kas notiks Senātā, apakšpalātā nenotiks pilnīgi nekas iekams nebūs ievēlēts jauns spīkers vai vismaz nobalsots par vietas izpildītāja pilnvaru paplašināšanu.
Situācija Izraēlā un Gazā ir baisa. Nupat aizgājušajās brīvdienās teroristu organizācija Hamas atbrīvoja divas gūsteknes – māti un meitu ar ASV un Izraēlas dubultpilsonību, taču gūstā joprojām ir vairāk nekā 200 citu nevainīgo.
Brīvdienās Ēģipte beidzot piekrita atvērt savu robežas šķērsošanas punktu ar Gazas joslu, un 20 furgoni ar izmisīgi vajadzīgu humanitāro palīdzību to šķērsoja. Aiz robežas palika 180 citi furgoni ar tikpat izmisīgi vajadzīgu humanitāro palīdzību.
Ziņu aģentūra AP brīvdienās ziņoja, ka slimnīcās ārsti ir sākuši izmantot parasto diegu, lai aizšūtu brūces, kādas ir guvuši ievainoti cilvēki. AP arī ziņoja: “Anestēzijas trūkuma dēļ koridoros ir dzirdama ķirurģijas pacientu kliegšana un vaimanāšana.”
Humanitārā krīze Gazā ir vienkārši ārprātīga. Nākamajā dienā pēc Hamas teroristu asiņainā uzbrukuma pret civiliedzīvotājiem Izraēlas dienvidos, Izraēla atslēdza visu ūdens un elektrības piegādi visiem 2,3 miljoniem Gazas joslas iedzīvotāju.
Slimnīcas un lielāki uzņēmumi varēja izlīdzēties ar ģeneratoriem, bet tiem ir vajadzīga degviela, un arī degvielas piegāde tapa apturēta.
Pagājušajā nedēļā, kad par šo krīzi ieminējos Feisbukā, kāda lietotāja uzsprāga un apgalvoja, ka es atbalstot Kremļa fašista propagandu par notiekošo Izraēlā un Gazā. Esot nepieņemami, ka savā tekstā es runāju par palestīniešu ciešanu, bet nerunāju par Izraēlas un izraēļu ciešanu.
Padomāju pie sevis, ka šī dāma acīmredzot pagājušajā nedēļā neskatījās “Vēlo ar Streipu,” jo tur es pietiekami aktīvi runāju par abām pusēm šajā ilgstošajā konfliktā. Ja kas, plašāk par to arī rakstīju šajā komentārā portālā LA.LV, kas publicēts 9. oktobrī.
Man centrāla pārliecība šajā krīzē ir tāda, ka nedz viena, nedz otra puse nav bez vainas. Hamas, Hezbolā un tamlīdzīgas organizācijas ir teroristiskas grupas, kuras ir nosodāmas un nolādamas pēc pilnas programmas. Ja Izraēlas mērķis patlaban ir izskaust Hamas no Gazas joslas, tad tai absolūti ir visas tiesības tā darīt, un pasaule būs labāka un drošāka vieta, ja tai izdosies tā izdarīt.
Ir arī fakts, ka 75 gadu laikā kopš nodibināta Izraēlas valsts, arābu valstis tai ir militāri uzbrukušas atkārtoti, un valstī un ārpus tās dzīvojošie palestīnieši ir rīkojuši dažādus protestus, tajā skaitā asiņainus un nāvējošus protestus.
Taču tajā pašā laikā jau sen runāts par domu, ka blakus Izraēlas valstij varētu izveidot neatkarīgu Palestīnas valsti teritorijā, kuru Izraēla patlaban okupē un kuras nosaukums ir Rietumkrasts.
Jau sen Izraēla šajā teritorijā ir iznīcinājusi senus arābu ciematus un to vietā izvietojusi ebreju un izraēļu mājvietas. Tas ir labākajā gadījumā nesmuki. Patiesībā manā vērtību sistēmā tas ir aparteīds tā vistīrākajā izpausmē.
Amerika cenšas palīdzēt. Vidusjūrā patlaban atrodas divi milzīgi aviācijas bāzes kuģi. Brīvdienās vēstīts, ka tie cita starpā nogāzuši trīs raķetes, kādas izšautas no briesmīgi haotiskās Jemenas. Mērķis nebija skaidrs, bet drošs paliek nedrošs. Bāzes kuģi ar tām tika galā bez jebkādām problēmām.
Bet tālāks finansējums Gazai un Izraēlai tomēr būs atkarīgs no Amerikas Kongresa, un patlaban Kongresa apakšpalātā konkrēti republikāņu frakcijas vainas dēļ, ir iestājusies paralīze un haoss. Tā arī ir problēma Ukrainai, bet komentārs šonedēļ atkal sanācis pagarš, un tāpēc par Ukrainu un Kremļa fašista genocīdu – citreiz.
