Kārlis Streips: Dievs nedod, ja Tramps “noliks karoti”. Taču nevaru nedomāt par jēdzienu “karma” 69
Attēls, kāds atrodams pie šī komentāra ir no pagājušās nedēļas kandidātu debatēm Klīvlendā, kurās piedalījās ASV prezidents Donalds Tramps un kādreizējais viceprezidents Džo Baidens.
Šis ir tas mirklis, kurā tas pirmais attiecībā uz to pēdējo paņirgājās par masku nēsāšanas tēmu.
“Iespējams, ka viņš ir sešdesmit metru attālumā, bet vienalga viņam uz sejas būs lielākā maska, kādu tu jebkad esi ieraudzījis,” tāds bija prezidenta “skaidrojums.” Tas bija otrdien, 29. septembrī.
Piektdien, 2. oktobrī, pamodos, pagatavoju tēju, ieslēdzu datoru, un atradu tvītu, kurā prezidents Tramps bija rakstījis: “Šovakar pirmajai lēdijai un man bija pozitīvs Covid-19 testa rezultāts. Nekavējoties uzsāksim karantīnas un atkopšanās procesu. Kopā mēs to pārvarēsim.”
Tvītu ieraudzīju apmēram pusstundu pēc tam, kad Tramps to bija izvietojis internetā. Daudz nedomādams, ieliku to Feisbukā un rakstīju, ka
“prezidentam ir 74 gadi, viņš ir ļoti resns, un viņa diēta atbilst seno alu cilvēku principiem. Varbūt ir ļaunprātīgi domāt par papildus saslimstības jautājumu, bet patlaban dzeru pirmo tasi tējas un nudien jūtos ļaunprātīgs.”
Piekrītu, ka tā nav labākā reakcija ziņai, ka kāds ir saslimis. Taču reiz pienāks laiks vēsturniekiem izpētīt pēdējos četrus gadus ASV, pieļauju, ka liels neizpratnes elements būs saistīts ar faktu, ka ASV prezidents un plašākā nozīmē valdība nedarīja praktiski neko, kad jaunais koronavīruss parādījās, un prezidents kā tāds par to nepārtraukti meloja. Tikai pāris infekciju, drīz tās pazudīs. Daudzi cilvēki uzskata, kolīdz būs pavasaris un siltāks laiks, vīruss izzudīs pats no sevis, tas būs kā brīnums.
Te sakāmas divas lietas. Pirmkārt, leģendārā žurnālista Boba Vudvarda jaunākajā grāmatā mēs uzzinām, ka jau pavasarī prezidents Tramps ļoti precīzi zināja, kas tas vīruss ir, kā tas pārceļo no cilvēka uz cilvēku, un cik tas var būt bīstams. To mēs zinām tāpēc, ka Vudvarda kungs ierakstīja daudzas stundas interviju, kurās Amerikas prezidents stāstīja visu, kas viņam bija uz sirds. Tajā skaitā atzinumu, ka Covid-19 vīruss “ir kā mēris, ja gadās to saķert, vecīt, tad ir vakars uz ezera.”
Un, otrkārt, publiski prezidents Tramps ar visu to, ka viņam bija skaidra izpratne par vīrusa būtību, turpināja stāstīt pasaciņas.
Vēl būtiskāk ir tas, ka viņš ir atsācis rīkot lielus rallijus un citus pasākumus, kuros cilvēki sēž cieši viens otram blakus, kur teju nevienam uz sejas nav maskas u.tml.
Cik var spriest, cilvēki ap prezidentu Trampu koronavīrusu sāka saķert 25. septembrī, kad Baltā nama dārzā prezidents prezentēja jauno kandidāti Augstākajai tiesai. Iespējams, tas bija jau minēto debašu kontekstā, kad daudzi prezidenta darbinieki un kolēģi lidoja kopā ar viņu lidmašīnā un, atgriežoties Vašingtonā, atsevišķi no tiem arī lidoja helikopterā, kur, protams, sociālā distancēšanās ir pilnīgi neiespējama.
Un tas viss laikā, kad Covid-19 infekciju skaits Amerikā ir pāri septiņiem miljoniem, un nāvju skaits ātri tuvojas ceturtdaļmiljonam. Abos gadījumos daudz, daudz vairāk nekā jebkurā citā valstī pasaulē. Nevar nesecināt, ka fakts, ka Amerikas prezidents ir saslimis ar Covid-19 vīrusu, ir pavisam, pavisam likumsakarīgs rezultāts viņa uzvedībai.
Prezidents, prezidenta kundze, prezidenta padomniece Houpa Hiksa, prezidenta padomniece Kelijanna Konveja, prezidenta kampaņas vadītājs Bils Stepiens – visi ir inficēti, visi ir saslimuši, un nepārprotami tas ir lielā mērā tāpēc, ka visas pandēmijas garumā
Donalds Tramps ir ņirgājies par tiem, kuri nēsā maskas un tiem, kuri citādi cenšas ievērot epidemiologu rekomendācijas.
Brīvdienās uzzinājām, ka Amerikas prezidents ir aizvests uz militāru slimnīcu. Tas bija pateicoties “rūpju pārpilnībai,” tā skaidroja viņa cilvēki.
Vienīgais tvīts no prezidenta pēc nonākšanas slimnīcā bija sestdien pusseptiņos no rīta pēc Latvijas laika, tātad īsi pēc pusnakts Vašingtonā. “Man šķiet, ka iet labi,” tā rakstīja prezidents.
“Paldies visiem pēc kārtas. MĪLESTĪBA!” Šī komentāra rakstīšanas brīdī nebija skaidrs, cik nopietna bija prezidenta saslimstība. Vēstīts, viņu ārstē ar remdesivīru , kas ir pagaidām eksperimentāls medikaments.
Katrā gadījumā negribu būt cilvēks, kurš cer, ka kāds cits cilvēks “noliks karoti” tikai tāpēc, ka man nepatīk viņa politika. Taču nevaru nedomāt par jēdzienu “karma.”
Un, lai arī cik ļoti negribētos tā domāt, ir tomēr arī jāapsver iespēja, ka prezidents par savu saslimstību vienkārši melo. Varbūt tāpēc, ka grib izvairīties no tālākām debatēm ar Džo Baidenu. Varbūt cer, ka tā viņš piesaistīs papildu atbalstu nu jau tikai pēc četrām nedēļām gaidāmajās valsts prezidenta vēlēšanās – lūk, nabaga Donaldiņš saslimis, balsosim par viņu.
Katrā gadījumā šis ir cilvēks, kurš kopš laika gala ir melojis absolūti bez jebkādas aiztures. Viņa vadītajam Baltajam namam uzticamības nav bijis jau ļoti sen. Un līdz ar to, ja Tramps paziņo, ka viņam ir vīruss – ticēt, neticēt?
Ja viņa dakteris vēsta par remdesivīru. Ticēt, neticēt? Šogad vasarā Tramps bazūnēja apgalvojumu, ka viņš preventīvi bija uzsācis hidroksihlorohīna kursu.
Tas bija laikā, kad kāds viņam bija iestāstījis, ka tā var būt brīnumzāle pret Covid-19 vīrusu, un tas nekas, ka patiesībā tā var radīt letālu iznākumu cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar sirdi.
Tik tiešām prezidents izmantoja šo medikamentu? Ticēt, neticēt?
Grūti spriest, kas notiks tālāk, ja Amerikas prezidents tik tiešām ir nopietni saslimis tikai pāris nedēļas pirms vēlēšanām. Ja viņš tik tiešām ir slims, tad nākamajās dienās un nedēļās nekādi ralliji nesanāks.
Vēlēšanas būs 3. novembrī. Amerikas Konstitūcijā ir noteikts, ka vēlēšanu datumu nosaka Kongress, bet ļoti sen vēlēšanas ir bijušas pirmajā otrdienā pēc pirmās pirmdienas novembra mēnesī, un varam būt visnotaļ pārliecināti, ka Demokrātu partija nekādā gadījumā nepieļautu vēlēšanu atlikšanu, it īpaši ņemot vērā faktu, ka priekšlaicīga balsošana jau ir sākusies un krietni vairāk nekā miljons amerikāņu jau ir iesūtījuši vai iesnieguši savus biļetenus.
Tikai vienreiz Amerikas vēsturē kandidāts uz prezidenta amatu ir nomiris laikā starp vēlēšanām un balsojumu elektorālajā koledžā. Tas bija 1872. gadā, un kandidāts Horass Grīlijs nomira pāris nedēļas pēc vēlēšanām kā tādām. Viņš tajās bija smagi zaudējis, viņam pienākošās elektorālās koledžas balsis pārdalīja starp citiem kandidātiem, bet kopējo rezultātu tas nemainīja, un prezidents Uliss Grants ieguva otru termiņu amatā.
Dievs nedod, bet, ja nu gadījumā gadīsies, ka Donalds Tramps nākamo nedēļu laikā aizies mūžībā, tad tas būs absolūts bezprecedenta gadījums Amerikas vēsturē.
Pats Donalds Tramps ir bijis bezprecedenta gadījums Amerikas vēsturē, un tāpēc varbūt tas būtu likumsakarīgi. Taču ļoti daudzu iemeslu dēļ labāk būtu, ja viņš atkoptos un tad 3. novembrī vienkārši zaudētu vēlēšanās kā tādās, kas vismaz patlaban šķiet paredzami un kas katrā gadījumā būtu vienkārši lieliski.
Pēdējie četri gadi manā dzimtenē ir bijuši haotiski, jo prezidents ir bijis nekompetents un visādā citādā veidā noraidāms.
Bet komentāru nobeidzot, pāris vārdu par Covid-19 un Latviju. Mēs bijām tādi iežūžināti, kad daudzu mēnešu garumā katru dienu bija varbūt piecas jaunas infekcijas, varbūt astoņas, tad atkal diennakts, kurā nav konstatēta neviena jauna saslimšana.
Mums bija ārkārtas situācija, tā tika atcelta.
Es katru dienu uz televīziju un mājās no televīzijas braucu trolejbusā. Jau labu laiku nevienu neesmu redzējis ar masku uz sejas.
Man tāda nav bijusi nekad. Bet tad pagājušajā trešdienā – 95 jaunas infekcijas! Pēc tam 44 jaunas infekcijas, 77 jaunas infekcijas, un tad komentāra rakstīšanas brīdī nupat jaunākie dati no SKPC – 74 jaunas saslimšanas.
Mēs vairs nevaram priecāties un lielīties, ka mūsu valstī situācija ap jauno koronavīrusu ir labāk kontrolēta nekā jebkur citur Eiropā vai pasaulē. Mūsu valsts prezidents nerīko masu pasākumus bez jebkādas epidemioloģiskas kontroles, kā to ir darījis Amerikas prezidents. Bet arī mums visiem pēc kārtas der atcerēties, ka Covid-19 nekur nav pazudis, tas var parādīties un uzliesmot negaidīti, tuvojas rudens un ierastās gripas sezona, un tāpēc tā roku mazgāšana, tā distancēšanās, tā dezinficēšana – joprojām tikpat būtiski, kā tā bija šogad pavasarī.
