Kārlis Streips: Daudzviet Eiropā 11. novembris tiek atzīmēts cita iemesla dēļ… 0
Lāčplēša diena. 11. novembris. Šogad ir pusapaļi 105 gadi, kopš notikumiem, kuru dēļ tā ir piemiņas diena.
Zinu, ka katru gadu mediji dodas sirojumos ar mērķi izpētīt, vai skolas jaunieši zina un saprot šīs dienas nozīmi. Zinu, vienai daļai šķiet, ka tā varētu būt Lāčplēša dzimšanas diena.
Lāčplēsis protams nav īsts cilvēks. Andrejs Pumpurs savu eposu par Lāčplēsi un Spīdolu izdeva 1888. gadā. Komentāru rakstot, nevarēju atrast dienu, kad tas pirmoreiz iznāca, jo tādā gadījumā varbūt to datumu varētu aprakstīt kā Lāčplēša dzimšanas dienu.
Nē. Lāčplēša dienā mēs pieminam faktu, ka 1919. gada 11. novembrī Latvijas bruņotajiem spēkiem izdevās ienaidnieku padzīt no Rīgas.
Daudzviet Eiropā 11. novembris tiek atzīmēts cita iemesla dēļ. Tas bija 1918. g. 11. novembrī, kad apklusa Pirmā pasaules kara uguns, un Vācija parakstīja padošanās līgumu. Tā ir sakritība, ka mūsu Lāčplēša diena ir tajā pašā dienā, kad kara beigu diena, vien vienu gadu vēlāk.
Starp citu, dzejnieks Kārlis Skalbe savulaik rakstīja, ka pareizais nosaukums 11. novembrim būtu nevis Lāčplēša, bet gan Lāčplēšu diena, jo Latvijas brīvības karā protams piedalījās liels skaits cilvēku.
Lāčplēša Kara ordeni par varonību konflikta laikā Latvijas valsts pasniedza 2164 personām, tajā skaitā 322 ārzemniekiem.
Par ordeņa dibināšanas dienu simboliski uzskata konkrēti 1919. gada 11. novembri, kad notika jau minētā Rīgas atbrīvošana. Pirmoreiz ordenis pasniegts Latvijas armijas komandieriem 1920. g. augustā.
Turpmāk Lāčplēša Kara ordeņa pasniegšana vienmēr bija 11. novembrī. Pēdējos ordeņus izsniedza 1928. gadā, jo nebija vairāk cilvēku, uz kuriem attiecināt jēdzienu “kas savu pienākumu pret valsti izpildījis ar ārkārtīgi grūtiem varoņa darbiem un kas, nicinādams nāve briesmas, pašaizliedzīgi devies briesmās un veicis izcilu varoņdarbu, dodams valstij acīmredzamu labumu kauju laukā.”
Vakar, 10. novembrī, Rīgas Svētā Glābēja Anglikāņu baznīcā bija tradicionāls piemiņas pasākums. 11. datumā Lielbritānijā un citur atzīmēta piemiņas diena, jo miera līgums parakstīts “11. mēneša 11. dienā plkst. 11.00.”
Tātad pulksten 11.00 1918. g. 11. novembrī.
Vakar pulksten 11.00 mēs baznīcā ieturējām divu minūšu klusuma brīdi, jo konkrēti Latvijai un Baltijas valstīm ir iemesls godināt Lielbritānijas karavīrus un jūrniekus.
1919. gadā, kad Latvijas bruņotie spēki centās atbrīvot savu valsti no dažādiem ienaidniekiem un okupācijas spēkiem, Rīgas jūras līcī dežurēja gan britu, gan arī franču karakuģi, kuri vajadzīgos brīžos piepalīdzēja ar artilērijas šāviņiem.
Mums baznīcā ir piemiņas plāksne, kurā uzskatīti tie 118 britu bruņoto spēku pārstāvji, kuri konflikta laikā zaudēja savu dzīvību.
Redzamākais simbols Piemiņas dienai ir sarkana magone. 1915. gadā kara mediķis Džons Makkrē no Kanādas atradās netālu no Ipras pilsētas Beļģijā, kur plosījās viena no Pirmā pasaules kara asiņainākajām kaujām.
Kaujas laikā gāja bojā ārsta draugs, un bēru laikā Makkrē sāka sacerēt savu dzejoli drauga piemiņā:
Flandrijas laukos magones pūš
Starp krustiem, rindu uz rindas,
Tas iezīmē mūsu vietu; un debesīs
Cīrulīši, joprojām drosmīgi dziedot, lido
Skumji dzirdēti starp ieročiem zemāk
Dzejolis pēc publicēšanas gandrīz momentā kļuva milzīgi populārs un slavens.
Baznīcā vakar to nolasīja Lielbritānijas bruņoto spēku pārstāvis. Lielbritānijas vēstnieks un militārais atašejs novietoja ziedu vainagu pie minētās plāksnes ar kritušo britu uzvārdiem.
Vecās derības lasījums dievkalpojuma laikā bija no Mihas grāmatas 4. nodaļas, kurā aprakstīta Dieva vēlme pēc garas karošanas nodrošināt mieru:
“Viņš spriedīs tiesu daudzu lielu tautu starpā un izšķirs strīdus lietas stiprām tautām pat tālās zemēs. Tās pārkals zobenus lemešos un savu šķēpu galus par vīna dārznieku nažiem. Neviena tauta nepacels zobenu pret otru un nemācīsies vairs karot.
“Bet tie ikviens sēdēs un dzīvos bez bailēm zem sava vīna un vīģes koka, jo nebūs neviena, kas tiem iedvestu bailes, jo to ir noteikusi Tā Kunga mute.”
Mihas grāmata sacerēta ap 8. gadsimtu pirms mūsu ēras. Šī gadsimta laikā plosījās dažādi kari. Asīrieši ielenca Jeruzalemi. Romieši kāvās pret etruskiem.
Miha kā tāds skaitās esam viens no zemāka līmeņa praviešiem Vecās derības laikos. Doma par zobenu pārkalšanu lemešos arī ir atrodama Jesajas grāmatā. Jesaja bija viens no galvenajiem praviešiem.
1959. gadā PSRS tēlnieks Jevgēņijs Vučetihs radīja skulptūru ar nosaukumu “Pārkalsim zobenus lemešos,” kuru PSRS delegācija uzdāvināja Apvienoto Nāciju organizācijai.
Tā atrodas ārpus ANO celtnes Ņujorkā. Frāzi izmanto, lai aprakstītu tos brīžus, kad tiek iznīcināta militāra tehnika.
Gan pēc 1., gan arī pēc 2. pasaules kara daudzviet pasaulē tā notika. Amerikā fabrikas, kuras kara laikā pārvērstas par militāras tehnikas ražotājām, tika pārkārtotas, lai ražotu dažādas preces civiliedzīvotājiem.
2003. gadā laikrakstā “The New York Times” publicēts materiāls, kurā aprēķināts, ka kopš cilvēces pirmsākumiem pasaulē neviens karš neplosījās tikai 268 gadu laikā – vien 8 procenti kopš pierakstītās vēstures pirmsākumiem.
Mūsdienās savukārt ir divi lieli starptautiski konflikti. Kremļa fašista uzbrukums pret Ukrainu, kā arī Izraēlas karošana pret teroristu organizācijām un arīdzan pret Libānu un Irānu.
Mjanmā turpina plosīties pilsoņu karš. Tāpat arī Sudānā un Etiopijā. Āfrikas vidienē islāmistu teroristi karo Mali un Burkinafaso.
Grūti spriest, kas tālāk notiks Izraēlas un Ukrainas karos kopš amerikāņi ievēlēja Donaldu Trampu uz vēl vienu termiņu.
Tramps ir apgalvojis, ka Ukrainas konfliktu viņš atrisinās jau drīz pēc stāšanās amatā. Viņš sola sazināties ar Kremļa fašistu, lai sarunātu konflikta beigas.
Visticamāk tas nozīmētu, ka Ukrainai ir jāatsakās no Krimas un Donbasa, kā arī jāapņemas nekad vairs nevirzīties tuvāk NATO aliansei.
Lieki teikt, Ukrainas prezidents un tauta tā kaut ko neakceptētu.
Tomēr fakts ir tāds, ka konflikta 1000. diena būs 18. novembrī. Iespējams, ka pasaule no tā ir nogurusi.
Eiropas līderi sola turpināt atbalstu Ukrainai arī tad, ja Trampa administrācija pārtrauks palīdzības sniegšanu.
Savukārt Izraēlas autokrātam Tramps ir solījis ļaut turpināt karu līdz uzvarai. Nav zināms, vai un kad tas varētu notikt.
Lāčplēša dienā tāpat kā katru gadu Daugavas krastmalā paredzēta militāra parāde. Tajā piedalīsies gan Latvijas bruņotie spēki, gan arī spēki no tām valstīm, kuras patlaban ir Latvijā kā NATO paplašinātās kaujas grupas dalībnieki.
2018. gadā ciemos atbrauca māsa no Amerikas un viņas dēls. Laika apstākļi 11. novembrī bija ļoti auksti, bet vienalga mēs devāmies turp.
Parāde ilga vairāku stundu garumā. Vispirms katrai grupai bija jāapstājas Valsts prezidenta priekšā un jāzvēr uzticība. Tikai tad parāde virzījās tālāk.
Neatceros, kuras – varbūt Itālijas zaldāti nevis soļoja, bet gan rikšoja. Tas šķita visnotaļ savdabīgi.
Vakarā ļaudis aicināti nolikt svecītes pie Rīgas pils mūriem. Sv. Glābēja baznīca atrodas pilij blakus, un baznīcas durvis vakarā būs atvērtas, lai cilvēki var paglābties no aukstuma, iedzert karstu tēju vai kafiju, un paklausīties ērģeļu mūziku, kāda tovakar taps spēlēta.
Šajā patriotisma nedēļā pienākas pārdomāt faktu, ka mūsu valsts ir lielākā drošībā, nekā tā jebkad ir bijusi.
Jau kopš 2004. gada esam bijusi NATO dalībvalsts, un alianse ir solījusi sargāt ikkatru teritorijas kvadrātcentimetru.
Ja pasaule Kremļa fašistam ļaus triumfēt Ukrainā, tad stipri ticams, ka tālāk viņš savu asiņaino skatu metīs citu kādreizējo PSRS republiku virzienā.
Ne velti Kremļa fašists 2005. gadā teica, ka PSRS sabrukums esot bijusi lielākā 20. gadsimta ģeopolitiskā katastrofa.
Nobeigumā gribētu pieminēt vēl vienu jubileju. 8. novembrī 75 gadu jubileju atzīmēja trimdas latviešu laikraksts Laiks. Pirmais numurs Ņujorkā iznāca 1949. g. 8. novembrī.
Es “Laikam” rakstīju komentārus daudzu gadu garumā. Pērn laikraksta redaktore man piepeši paziņoja, ka mana latviešu valodas prasme laikrakstam neesot adekvāta. Laikā kopš tam komentārus tam neesmu rakstījis, bet vienalga vēlos Laikam novēlēt daudz laimes pusapaļajā jubilejā!
