Kārlis Streips: Daudz kas liecina, ka Tramps un viņa kampaņa saprot, ka 3. novembrī ziepes būs pamatīgas 30
Vēlēšanas Amerikas Savienotajās valstīs būs 3. novembrī, tātad pēc mazāk nekā trim nedēļām. Atgādināšu, amerikāņi todien vēlēs valsts prezidentu, vienu trešdaļu ASV senatoru, visus Kongresa apakšpalātas deputātus, kā arī atsevišķos gadījumos štatu gubernatorus un štatu parlamentu deputātus.
Pirmais, ko gribu par šo lietu teikt ir fakts, ka komentāra rakstīšanas brīdī vairāk nekā 22 miljoni ASV pilsoņu jau bija nobalsojuši, apmēram 15 procenti no kopējā vēlētāju skaita 2016. gada federālajās vēlēšanās. Ir bijuši cilvēki, kuri ir balsojuši pa pastu, un ir bijuši cilvēki, kuri ir balsojuši klātienē, jo daudzos štatos tāpat kā Latvijā ir iespējama arī priekšlaicīga balsošana. Vairākos štatos vēlētāji izrādīja gatavību rindā gaidīt trīs, četras un dažos gadījumos pat padsmit stundas.
Patlaban viss liecina, ka Amerikā vēlētāju līdzdalība šogad varētu būt nepieredzētos apjomos, un tas ir par spīti vai varbūt pateicoties faktam, ka prezidenta Donalda Trampa pārstāvētā Republikāņu partija ir darījusi absolūti visu iespējamo, lai samazinātu cilvēku, un konkrēti tumšādainu cilvēku, jauniešu, augstskolu studentu un citu kategoriju, kurās masīvais vairākums nav nekādi republikāņu fani, iespējas piedalīties vēlēšanās. Viens piemērs ir Hjūstonas pilsēta Teksasā. Tā atrodas apgabalā (county), kurā ir 4411 kvadrātkilometri teritorijas un 4,7 miljoni iedzīvotāju.
Pirms pāris nedēļām Teksasas gubernators, kurš ir republikānis, izsludināja dekrētu, kurā bija teikts, ka katrā no Teksasas apgabaliem var atrasties tikai viena kaste, kurā vēlētāji var likt aizpildītos biļetenus, ja viņi nevēlas apmeklēt vēlēšanu iecirkni klātienē un personīgi.
Teritoriālā ziņā Latvija ir krietni lielāka par minēto apgabalu Teksasā, bet ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, tas būtu tas pats, kas Latvijas vēlēšanu laikā noteikt, ka visā valstī būs tikai viens iecirknis, vai patiesībā tikai viena puse no iecirkņa.
Latvijā tas, protams, būtu nejēdzīgi. Amerikā tas ir tāpēc, ka lielpilsētu iedzīvotāji mēdz būt noskaņoti balsot par Demokrātu partiju un nevis par republikāņiem. Un minētās garās rindas priekšlaicīgo vēlēšanu vēlētājiem bija tā paša iemesla dēļ — lielpilsētās republikāņi vienkārši samazinājuši atvērto iecirkņu skaitu.
Vēl viens paņēmiens ir neļaut vēlēšanās piedalīties cilvēkiem, kuri ir notiesāti par smagiem noziegumiem, bet ir izpildījuši ieslodzījuma termiņu. Tas neproporcionāli attiecas uz tumšādainiem cilvēkiem, un Tenesī štatā, piemēram, katrs ceturtais tumšādainais vīrietis ir bez vēlēšanu tiesībām. Floridā iedzīvotāji referendumā atcēla šāda veida noteikumu, bet republikāņi, kuri kontrolē minētā štata parlamentu, pieņēma likumu, ka vēlēšanu tiesības cilvēkiem tiks atdotas tikai tajā brīdī, kad viņi būs nomaksājuši visu ar noziegumu saistīto soda naudu, kā arī visus administratīvos izdevumus, kādi saistīti ar viņu tiesāšanu.
Laikā pēc ASV pilsoņu kara štati dienvidos ieviesa tā dēvēto iecirkņa nodokli tieši tādā līmenī, lai pirms laika atbrīvotie tumšādainie vergi nevarētu to atļauties. Floridas lēmums būtībā tāds pats nodoklis vien ir. Kādreiz bija tā, ja kāds štats vēlējās mainīt vēlēšanu noteikumus, paredzētie grozījumi vispirms bija jāpārbauda un jāapstiprina Amerikas Tieslietu ministrijai. Šis noteikums ieviests 1965. gadā un likumā, kurš pirmoreiz patiešām nodrošināja tumšādaino amerikāņu tiesības, piedalīties vēlēšanās. 2013. gadā Amerikas Augstāka tiesa ar 5:4 rezultātu nolēma, ka laikā kopš 1965. gada situācija bija mainījusies tik ļoti, ka Tieslietu ministrijas iesaiste vairs nebija vajadzīga. Rezultāts bija tādas muļķības, kā 4,7 miljoniem cilvēku nodrošināt tikai vienu biļetenu kasti.
Fakts, ka 22 miljoni cilvēku jau ir nobalsojuši, liecina, ka pietiekami liels skaits amerikāņu ir nolēmis par spīti republikāņu centieniem darīt visu iespējamo, lai piedalītos vēlēšanās.
Tas ir pozitīvs rādītājs jebkurā gadījumā, bet it īpaši Demokrātu partijas kandidātam Džo Baidenam.
Jau labu laiku aptaujās viņš ir uzrādījis ļoti labus rezultātus gan nacionālajā līmenī, gan arī štatos, tajā skaitā tajos, kuros pirms četriem gadiem Donalds Tramps negaidīti un šauri guva uzvaru, kura viņam nodrošināja vairākumu Elektorālajā koledžā un tātad arī prezidentūru. Viens šāds štats ir Viskonsīna, kur pagājušās nedēļas beigās Trampa kampaņa paziņoja, ka tā pārtrauks visas reklāmas televīzijā. Tas liecina vai nu, ka kampaņai smagi pietrūkst finansējuma, vai arī, ka tā ir nolēmusi, ka šogad Viskonsīna ir zaudēta, un līdz ar to kampaņas uzsvaram jābūt citur.
Ļoti daudz kas liecina, ka Tramps un viņa kampaņa saprot, ka 3. novembrī ziepes būs pamatīgas.
Pagājušajā nedēļā bija paredzētas otras no trim debatēm starp abiem kandidātiem uz prezidenta amatu. Pirmajās, kas bija 29. septembrī, Amerikas prezidenta “stratēģija” bija runāt, runāt un turpināt runāt arī tad, kad viņam paredzētais laiks bija beidzies. Kāds saskaitīja, ka viņš 73 reizes pārtrauca sāncensi brīdī, kad sāncensis runāja. Pāris dienas pēc debatēm Tramps saķēra koronavīrusu un nonāca slimnīcā. Pavisam loģiskā kārtā debašu organizētāji nolēma, ka tādā gadījumā otras debates, kuras bija paredzētas 15. oktobrī, būs neklātienē un virtuāli. Tramps paziņoja, ka viņš tādās nepiedalīsies, visticamāk tāpēc, ka viņš zināja, ka tādā gadījumā debašu vadītājs vienkārši varēs atslēgt viņa mikrofonu un, ja viņš būs atsevišķā telpā, neviens nevarēs dzirdēt, kas viņam sakāms tālāk.
Džo Baidens paziņoja, ka viņš tādā gadījumā rīkos tikšanos ar vēlētājiem telekanālā ABC. Pāris dienas vēlāk Tramps paziņoja, ka arī viņš tādu rīkos, bet telekanālā NBC. Trampa kunga gadījumā un kā vienmēr viens mels pēc nākamā un visai kareivīga saruna ar NBC žurnālisti Savannu Gatriju. Baidena kunga gadījumā, kad stunda bija pagājusi, viņš palika zālē, kamēr tie, kuriem nebija izdevība uzdot savu jautājumu raidījuma laikā, varēja to uzdot, un viņš uz to varēja atbildēt. Atšķirība starp to vienu un to otru bija ļoti acīmredzama.
Un ārpus debatēm Amerikas prezidents ir atsācis savus skaļos un trokšņainos rallijus, kuros viņa fani pulcējas plecu pie pleca un lielākoties bez jebkādām maskām vispār. Kas gan tur varētu saiet greizi?
Patlaban viss liecina, ka 3. novembrī Amerikas pilsoņu vairākums nobalsos par Džo Baidenu. Zinu, ka šajā laikā pirms četriem gadiem viss liecināja, ka Amerikas pilsoņu vairākums nobalsos par kādreizējo ASV pirmo lēdiju, senatori un ārlietu ministri, un nevis par dīvaino cilvēku, kura slavas pamatā bija tikai un vienīgi realitātes šovs televīzijā. Taču, pirmkārt, amerikāņiem tagad ir bijusi iespēja četrus gadus piedzīvot, ko šī cilvēka nonākšana valsts galvenajā amatā ir nozīmējusi. Un, otrkārt, Džo Baidens ir ļoti daudz populārāks kandidāts nekā bija Klintona kundze.
Blakus jautājums novembrī būs par to, vai Demokrātu partijai arī izdosies atgūt vairākumu ASV Senātā. Arī tur patlaban aptaujas liecina, ka droši vien tas tā būs, un tas būs nepieciešams tāpēc, ka republikāņi jau sen ir pierādījuši, ja Baltajā namā saimnieko demokrāts un viņiem ir vairākums vienā vai otrā palātā vai abās, tad republikāņi nedarīs pilnīgi neko no tā, ko prezidents piedāvā. Atkopties no Trampa radītās katastrofas prasīs vienotu pieeju abās Kongresa palātās, un tāpēc turu visus iespējamos īkšķus arīdzan par vairākumu Senātā.
Kāpēc es par to rakstu Latvijā? Pirmkārt tāpēc, ka esmu amerikānis, un man rūp tas, kas notiek manā dzimtenē, bet arī tāpēc, ka nepārprotami Donalds Tramps ir bijis kaitīgs arī manai tēvzemei.
Pirms pāris gadiem, grandi no NATO dalībvalstīm Eiropā pavisam nopietni gatavojās uz iespēju, ka nākamajā alianses samitā Tramps vienkārši paziņos, ka Amerika no NATO ies prom. Latvijai nav labuma no viņa centieniem izjaukt pasaules reakciju uz klimata maiņu. Un absolūti nav nekāda labuma no fakta, ka visu pēdējo četru gadu garumā Donalds Tramps nevienā mirklī nav bijis gatavs teikt kaut vienu sliktu vārdu par mūsu dārgo kaimiņvalsti Krieviju. Tieši pretējais, viņš ir teicis, ka viņš tic caram Vladimiram vairāk nekā viņš tic pats saviem izlūkdienestiem. Absolūti ignorēt Krievijas patvaļu, tajā skaitā, jā, arī attiecībā uz šīgada vēlēšanām Amerikā — tas arī Latvijas Republikai skaidri un nepārprotami ir bīstami. Turklāt arī varu solīt, ja nākamgad janvārī amatā stāsies Džo Baidens, tad būs daudz mazāk iemesla man rakstīt par situāciju Amerikā. Jo tā būs miera oāze pēc vētras, un visi varēsim atviegloti nopūsties.
