Kārlis Streips: Cilvēks vairs nav kompetents! Cilvēks vairs nav spējīgs! Vai dieniņ, ko gan mēs tagad darīsim? 0
1968. g. 31. martā ASV prezidents Lindons Džonsons pārsteidza visu Ameriku un pasauli, uzstādamies televīzijā ar paziņojumu, kurā viņš plaši runāja par tobrīd aktuālo Vjetnamas karu, bet beigās pateica šādus vārdus:
“Amerikas dēli atrodas attālā karalaukā, un Amerikas nākotne tepat mājās patlaban top apkarota, un mūsu un pasaules cerība ir tāda, ka katru dienu miera stāvoklis kļūs sabalansētāks. Neuzskatu, ka man būtu tiesības veltīt kaut vienu dienas stundu personīgiem vai politiskiem mērķiem vai jebkuriem citiem uzdevumiem izņemot tos, kas saistāmi ar šo aizraujošo darba vietu — būt par jūsu valsts prezidentu. Līdz ar to es nekandidēšu un nepieņemšu savas partijas nomināciju uz vēl vienu Valsts prezidenta termiņu.”
Džonsons par prezidentu kļuva 1963. gadā pēc priekšteča Džona Kenedija nošaušanas atentātā. 1964. gada novembrī viņš izcīnīja vienu no lielākajām uzvarām ASV prezidenta vēlēšanu vēsturē ar 61,1% balsu un Elektorālajā koledžā ar vairākumu 486 pret 52.
Vjetnamas karš amerikāņiem bija tāda pati kļūda, kāda pāris gadu desmitus pēc tam būs Afganistānas invāzija Padomju Savienībai. Abos gadījumos uz vietas lielais karaspēks sastapās ar tautu, kura nebūt nebija laimīga par invāziju, kura savu valsti pazina kā uz delnas, un kuri līdz ar to varēja cīnīties pret arī bez lielas valsts varas statusa.
Tiesa, abos gadījumos tautai palīdzēja ārēji spēki. Vjetnamas gadījumā Ziemeļu Vjetnamu atbalstīja gan Ķīna, gan PSRS. Afganistānā nemierniekus finansēja un apbruņoja amerikāņi, kas, protams, bija likteņa ironija, jo pēc tam, kad PSRS ar asti starp kājām no turienes aizgāja, kādreizējie nemiernieki kļuva par nesamierināmiem teroristiem pret rietumiem, tajā skaitā ar ieročiem, kādus Savienotās Valstis tiem bija piegādājušas.
Katrā gadījumā, Vjetnamas karš Amerikā radīja plašus disputus un konfliktus, un līdz ar to Lindons Džonsons nolēma viss, visu to jezgu viņš atstās kādam citam.
Demokrāti uzsāka savu kampaņu, tostarp ari kandidēja Džonsona viceprezidents Huberts Hamfrijs. Šķita, nomināciju saņems kādreizējais ASV tieslietu ministrs un kritušā Džona Kenedija brālis Roberts Kenedijs.
1968. g. jūnijā arī viņš nogalināts atentātā. Demokrātu partijas konvents togad bija Čikāgā. Ārpus arēnas durvīm nemiernieki plosījās ar policiju, un telpā delegāti nolēma nomināciju tomēr uzticēt viceprezidentam Hamfrijam.
Tā gada novembrī Hamfrijs zaudēja vienīgajam ASV politiķim, kurš bija pietiekami liels žuļiks, lai pēc sešiem gadiem būtu spiests demisionēt negodā sakarā ar tā dēvēto Votergeita skandālu. Ričardam Niksonam izdevās pārliecināt amerikāņu vairākumu, ka Demokrāti bija pārāk haotiska partija, bet viņš nodrošinās likumu un kārtību.
Šogad atkal Demokrātu konvents būs Čikāgā. Un šogad atkal reiz amatā esošais ASV prezidents ir paziņojis, ka viņš nekandidēs. Šoreiz, protams, runa ir par Džo Baidenu.
Prezidents Baidens kandidatūru uz otru termiņu pieteica 2023. g. aprīlī. Nākamajā gadā priekšvēlēšanās viņš un viceprezidente Kamala Harisa saņēma visvairāk balsu un delegātu, un līdz ar to bija paredzēts, ka nākammēnes partijas konventā viņi abi atkal tiks oficiāli izvirzīti kā Demokrātu partijas kandidāti novembrī.
Bet tad pienāca 27. jūnijs un pirmās debates starp Baidena kungu un viņa paredzamo oponentu no Republikāņu partijas. Amerikas prezidents izskatījās nevesels, viņš brīžiem murmināja un murmuļoja.
Un Demokrātu partija iekrita histērijā. Cilvēks par vecu (to, ka Baidena kungam ir 81 gads noliegt nevar, un līdz šim gados vecākais prezidents bija Ronalds Reigans, kuram prezidentūras sākumā bija pāris dienas mazāk par 70 gadiem un kuram pēc astoņiem gadiem amatā bija 78 gadi). Cilvēks vairs nav kompetents! Cilvēks vairs nav spējīgs! Vai dieniņ, ko gan mēs tagad darīsim?
Laika gaitā arvien lielāks skaits ASV senatoru un apakšpalātas deputātu no Demokrātu frakcijas sāka bilst, ka varbūt prezidentam vajadzētu cieņpilni nolemt, ka ar vienu veiksmīgu termiņu pietiks, un tāpēc laiks vietu dot kādam citam.
Pats Džo Baidens enerģiski iebilda, atkārtoti intervijās, rallijos un citur sakot, ka viņš bija vienīgais kandidāts, kurš bija pārvarējis Republikāņu partijas gaidāmo kandidātu un šoruden spēs to izdarīt atkal.
Taču īdēšana no partijas biedriem neapstājās, un vakar, svētdien, prezidents Baidens piekāpās un pateica, ka viņš tomēr nekandidēs:
“Būt par jūsu prezidentu ir bijis manas dzīves lielākais gods” — tā Baidena kungs rakstīja vēstulē, kuru viņš izvietoja sociālajos tīklos. “Biju paredzējis kandidēt uz otru termiņu, bet uzskatu, ka manas partijas un valsts interešu labā labākais lēmums būs atteikties no kandidēšanas un veltīt visu uzmanību manu pienākumu veikšanai prezidenta amatā līdz termiņa beigām.”
Nu Demokrātu partijai būs jāizdomā, ko darīt tālāk. Komentāra rakstīšanas dienā līdz 5. novembrim, kad būs Valsts prezidenta vēlēšanas, bija palikušas 106 dienas.
Demokrātu partijas konventam paredzēts sākties 19. augustā.
Tobrīd līdz vēlēšanām būs palikušas tikai 78 dienas.
Aizejošais prezidents ir licis saprast, ka viņš cer, ka partija amatam izvirzīs viņa viceprezidenti Kamalu Harisu. Konventa sākumā vairākums delegātu būs tie, kuri bija paredzējuši balsot par Baidenu, jo priekšvēlēšanu laikā tieši viņš izcīnīja vislielāko delegātu skaitu.
Tikai Džo Baidens šiem delegātiem var pateikt, kā rīkoties tālāk. Varbūt likt viņiem visiem balsot par Harisas kundzi, un tādā gadījumā viņai būtu visas izredzes kļūt par kandidātu. Vai varbūt vienkārši pateikt esat brīvi balsot, kā vien vēlaties. Tādā gadījumā visticamāk demokrātu priekšā atkal stāv haoss.
Amerikā netrūkst spēku, kuri cer tieši uz pēdējo no šiem variantiem. Laikrakstā The Washington Post komentāra rakstīšanas dienā bija lasāms šāds virsraksts:
“9 alternatīvas demokrātiem, ja viņi neizvēlēsies Harisu.”
The Washington Post cer uz haosu tāpēc, ka par to rakstīt ir interesantāk nekā rakstīt par gludu un neapstrīdētu procesu. Un tieši tas ir tas, kurš šogad manā dzimtenē rada vislielākās briesmas.
Republikāņiem šādu problēmu nav. Republikāņiem konvents bija pagājušajā nedēļā, un viņi visi nolēma ar lielu entuziasmu, ka kandidāts viņiem būs džeks, kurš šogad maija beigās kļuva par pirmo kādreizējo ASV prezidentu, kurš kļuvis par notiesātu kriminālnoziedznieku.
34 apsūdzības, visos 34 gadījumos zvērinātā žūrija pateica vainīgs, vainīgs, vainīgs.
Šis, lūk, ir tas cilvēks, kuru kārtējo reizi ir izvirzījuši republikāņi.
Turklāt ne tikai notiesāts kriminālnoziedznieks, bet arī ar plašiem plāniem par to, ko darīt, ja gadījumā amerikāņi viņam uzticēs vēl vienu termiņu amatā.
Radikāli reakcionāra organizācija ar nosaukumu Heritage Foundation ir izstrādājusi plašu dokumentu, “Projekts 2025,” kurā ir detalizēti paskaidrots, ka jaunā administrācijā viss būs citādāk. Par to plašāk portālā LA.LV rakstīju pirms pāris nedēļām.
Tas ir nepārprotams vadlīniju saraksts par demokrātijas atcelšanu un autoritāras sistēmas ieviešanu. Tas ir atbaidošs.
Amerikāņiem vēlēšanu process šķiet bezgalīgs, cita starpā tāpēc, ka reizi divos gados visiem Kongresa apakšpalātas deputātiem nākas kandidēt vēlreiz.
Attiecībā uz valsts prezidenta vēlēšanām, sākumā minētais prezidents Džonsons ar savu paziņojumu martā neko īpaši nesajauca, jo priekšvēlēšanu process tā pa īstam vēl sācies nebija.
Šoreiz prezidenta lēmums nācis krietni vēlāk.
Pats par sevi tas nav nekas katastrofisks. Francijas prezidents par parlamenta ārkārtas vēlēšanām paziņoja šogad 9. jūnijā. Pirmā kārta bija 30. jūnijā un otra 7. jūlijā — mazāk nekā mēnesis, un viss process bija noticies.
Lielbritānijā premjerministrs Riši Sunaks par parlamenta atlaišanu un jaunu vēlēšanu rīkošanu paziņoja 22. maijā. Vēlēšanas bija 4. jūlijā. Pusotrs mēnesis.
Pat mūsu valstī ar absurdi garo 120 dienu “priekšvēlēšanu aģitācijas periodu” process notiek ātrāk nekā Amerikā.
Ja demokrāti nudien iekritīs milzīgā haosā un konvents nākammēnes būs sarežģīts, būs grūtāk pēc tam atrast vienotību par izraudzīto kandidātu (šajā gadījumā iespējams — kandidāti).
Republikāņu kandidāts visiem ir zināms. Viņš ir sen bijis zināms kā uzņēmējs un realitātes šova vadītājs televīzijā. Viņa pirmie četri gadi amatā bija katastrofa. Simtiem tūkstošu amerikāņu nomira no Covid tāpēc, ka prezidents bija nekompetents.
Viņš laizījās ap pasaules lielajiem autokrātiem, pirmkārt un konkrēti ap Kremļa fašistu. Viņš grāva Amerikas tradicionālās attiecības ar sabiedrotajiem. Centās šantažēt Ukrainas prezidentu.
Pēc zaudējuma 2020. g. vēlēšanās atteicās akceptēt rezultātu, uzsūtīja vardarbīgu pūli uz Kapitoliju ar mērķi pārtraukt Elektorālās koledžas balsu skaitīšanu. Vairāki Kapitolija policisti tapa nogalināti, desmitiem citu cieta dažādas pakāpes ievainojumus.
Šis, lūk, ir cilvēks, kuru Republikāņu partija ir nolēmusi trešoreiz izvirzīt ASV Valsts prezidenta amatam. Viņš nepārprotami ir devis saprast, ka vēl viens termiņš būtu pirmkārt vērts uz atriebību pret viņa daudzajiem īstajiem un iedomātajiem ienaidniekiem.
Migranti Amerikā taps medīti, likti koncentrācijas nometnēs un deportēti.
Sievietēm Amerika tiesību vairs nebūs nekādu attiecībā uz savu organismu. Cilvēks, kuru kandidāts izvēlējās kā savu kandidātu viceprezidenta amatam cita starpā ir publiski pateicis, ja sieviete ir laulībā, kurā vīrs viņu klapē un dauza, tad svarīgāk ir saglabāt laulības, nevis sievietei sevi pasargāt.
Pasaules autokrāti, tajā skaitā Kremļa fašists, Ziemeļkorejas fīrers, Izraēlas nepārprotamā genocīda organizētājs un citi par šī cilvēka uzvaru būtu svētlaimīgi.
Leģendārā amerikāņu dzejniece Maija Anželū reiz rakstīja šādus vārdus:
“Ja kāds tev demonstrē, kas viņš ir par tipu, tici viņam pirmoreiz.”
Republikāņu partijas kandidāts uz valsts prezidenta amatu nepārprotami savai tautai un pasaulei ir devis saprast, kas viņš tāds ir.
Pagājušā gadsimta 30. gadu pirmajā pusē Vācijā bija ļoti daudz cilvēku, kuri aplūkoja topošo Nacistu partiju un padomāja, ka spēs to kontrolēt, tas mazais jokainais džekiņš ar ūsiņām nav nopietni uztverams.
Vācieši savu līderi neprata novērtēt. 19. augustā un nākamajās dienās pēc tam uzzināsim, ko Demokrātu partija būs izvirzījusi kā savu kandidātu novembrī gaidāmajās vēlēšanās.
Un tad 5. novembrī uzzināsim, vai atradies vairākums domai, ka Amerikai vajag atteikties no demokrātijas par labu autokrātijai. Turklāt autokrātijai, kuras priekšā stāv vienkārši prātam neaptverami korumpēts, nekompetents un noziedzīgs kadrs.
Kā esmu rakstījis citreiz, ļaunie spēki, kuri cer Amerikā izveidot tā dēvēto “kristiešu nacionālismu,” republikāņus un viņu kandidātu redz kā tukšu trauku, kurā iepildīt viņu viskretīniskākos mērķus un plānus.
Izvēle bija starp viņu un 81 gadu vecu večukiņu. Nu izvēle būs starp viņu un kādu citu.
Viedi vārdi no dzejnieces. Šis ir cilvēks, kurš ir ļoti skaidri pateicis, kas viņš tāds un kādi ir viņa plāni.
Būtu dikti, dikti, dikti, dikti labi, ja amerikāņi tam noticētu un novembrī ievēlētu to, kuru Demokrātu partija galu galā piemeklēs. Alternatīva Amerikai un arī pasaulei ir vienkārši neiedomājama.
