Kārlis Streips: Bils Geits netaisās tevi čipot, jo pat vismazākais datora čips ir par lielu, lai to iedabūtu šļircē 129
17. maijā Amerikas Slimību kontroles centrs (Center for Disease Control and Prevention, CDC) izsludināja jaunas vadlīnijas attiecībā uz Covid-19 vīrusu un attiecīgajiem ierobežojumiem. Proti, ja cilvēks Amerika ir pilnībā vakcinēts, tad turpmāk ar dažiem izņēmumiem, ne iekštelpās, ne ārtelpās vairs nav nepieciešams nēsāt masku.
“Pilnīgi vakcinēts” nozīmē cilvēku, kurš ir saņēmis vienu dozu, ja runa ir par Johnson & Johnson vakcīnu, vai divas dozas, ja runa ir par pārējām Covid-19 vakcīnām. Plus vēl divas nedēļas pēc tā brīža.
Līdz šim brīdim, Savienotajās valstīs izplatītas 271 miljoni dozas dažādo vakcīnu, un pilnībā vakcinēti ir 122 miljoni cilvēku, jeb 37,1% iedzīvotāju.
Dienā, kad amatā stājās prezidents Džo Baidens, cipari attiecīgi bija 14,3 miljoni pošu un pilnībā vakcinēti 2,2 miljoni amerikāņu, jeb tikai 0.7%.
Šo faktu, lūdzu, neuztvert kā kritiku pret prezidenta Baidena priekšteci. Par viņu kritizējama ir milzīgi daudz, tajā skaitā par faktu, ka brīdī, kad Covid-19 vīruss parādījās Ķīnā, Trampa administrācija paziņoja, ka tā neļaus vīrusam ierasties Amerikā, it kā vīruss būtu tūrists, kuram vajadzīga vīza.
Reiz vīruss bija uzradies Amerikā, prezidents paziņoja, ka tas tiek pilnībā kontrolēts. Drīz būs aprīlis, tad būs siltāki laika apstākļi, vīruss izzudīs pats no sevis, tā skaidroja lielais “zinātnieks” Tramps.
Lasītāji varbūt atcerēsies brīdi, kad bijušais prezidents pārdomāja, vai vīrusu, iespējams, varētu ārstēt dzerot balināšanas līdzekļus.
Balināšanas līdzekļu uzņēmumi bija spiesti paniskā ātrumā izplatīt paziņojumus, ka viņu produkts iekšējai lietošanai nebija domāts.
Taču vienlaikus administrācija nodrošināja finansējumu milzīgajam tempam, kādā farmakoloģijas uzņēmumi izgudroja un attīstīja nepieciešamās vakcīnas. Tas tik tiešām notika nenormālā ātrumā, ja ņemam vērā faktu, ka parasti vakcīnu izstrādāšana prasa daudzus gadus.
Tādā nozīmē Trampa administrācija izdarīja labu darbu, un fakts, ka viņa termiņam uz beigām ejot potēts bija ļoti mazs procents amerikāņu, ir vienkārši pierakstāms tempam, kādā vakcīnas tika izvērtētas un tad autorizētas lietošanai.
Pērn priekšvēlēšanu laikā Džo Baidens solīja, ka viņa pirmajās 100 dienās amatā būs izplatītas 100 miljoni Covid-19 pošu. 100. diena bija 28. aprīlī, bet 100 miljonus devu sistēma bija izplatījusi jau 2. aprīlī.
28. aprīlī vakcinēti jau bija 142,7 miljoni, pilnībā gandrīz 100 miljoni, jeb gandrīz 30 procenti. Kā minēju, nu procents tuvojas 40 procentiem. Tas ir līmenis, kurā varas iestādes var sākt domāt par ierobežojumu atlaišanu.
Tiesa, par CDC paziņojumu bija arī jautājumi, pirmkārt no Amerikas žēlsirdīgo māsu asociācijas, kura teica, ka 40% tomēr nav pūļa imunitāte, un tā kā viņas cīņā pret Covid-19 ir frontes līnijās, viņas tomēr negribētu pārāk ātru ierobežojumu mīkstināšanu.
Vīrusa izplatība Amerikā ir krietni samazinājusies, bet tas nebūt vēl nav pazudis.
Pagājušajā svētdienā 16 616 jaunas infekcijas, un joprojām ir vietas Amerikā, kur vīruss turpina plosīties uz nebēdu.
Plašākā nozīmē CDC vadlīnijas ir radījušas visai lielu apjukumu tādā nozīmē, ka Amerikā nav viena, vienota veselības aprūpes sistēma.
Visas pandēmijas garumā katrs štats un zināmā mērā katra pašvaldība pati ir noteikusi aizsardzības mērus pret vīrusa izplatību. Viens no tiem nepārprotami bija un ir maksas nēsāšana. Galvenais visiem ir saprast, ka no centra nāca vadlīnijas, nevis noteikumi.
Aizgājušajās brīvdienās televīzijā redzēju raidījumu, kurā žurnālists stāstīja, ka daļa lielo mazumtirdzniecības uzņēmumu turpinās pieprasīt maskas nēsāšanu, citi ne, bet lielais veikals, pie kura žurnālists stāvēja – tur tomēr teju vai visiem uz sejas tomēr tā maska bija.
Ir arī jautājums par to, kā kādam zināt, vai kāds cits ir vai nav vakcinēts, jo uz pieres, protams, nevienam tas nav rakstīts. Tiem, kuri ir pilnībā vakcinēti, vairs uztraukties nevajadzētu.
Ir ļoti, ļoti reti gadījumi, kuros vakcinēts cilvēks saķer vīrusu, bet viss, ko esmu lasījis liecina, ka vakcīna gandrīz pilnībā pasargā šādu cilvēku no smagas saslimšanas, hospitalizācijas un nāves.
Vismaz tik daudz. Taču vai tas arī nozīmēs, ka nevakcinēti cilvēki no maskas atteiksies nepamatoti?
Šī ir situācija kura nozīmē, ka pamatota ir anekdote, kuru nesen atradu internetā: Kā var zināt, vai amerikānis ir vai nav vakcinējies? Atbilde: Uzzini, par ko viņš balsoja pēdējās valsts prezidenta vēlēšanās.
Ar to sakot, ka republikāņi, un visvairāk tie republikāņi, kuri turpina pret visam veselam saprātam uzskatīt, ka pērn novembrī uzvarēja Donalds Tramps, bet ļaunie demokrāti sazvērestībā ar Venecuēlas nelaiķi diktatoru, ar serveri Ukrainā, ar Džordžu Sorosu un ar ļauno raganu no rietumiem nabaga Donaldiņam tās vēlēšanas vienkārši nozaga.
Aptaujas rāda, ka šāda veida cilvēki arī visticamāk ir tie, kuri teiks, ka nekādu vakcīnu tie neņems, jo tā ir bīstama, Bils Geits turpmāk vakcinētus cilvēkus kontrolēs, u.tml.
Tas ir sazvērestības teoriju radīts efekts, tajā skaitā Amerikā ir liels telekanāls Fox News, kur viens no redzamākajiem raidījumu vadītājiem, Takers Karlsons, pēdējā laikā ir apgalvojis, ka patiesībā Covid-19 vakcīnas nav īpaši derīgas, un tāpēc nav iemesla kādam vakcinēties. Pilnīgi bez jebkāda zinātniska pamata cilvēks tā ir teicis.
Ir bijusi atšķirība starp štatiem arī pandēmijas kontekstā kā tādā. Štatos, kuros pie teikšanas ir republikāņi, daudzos gadījumos ierobežojumi pret Covid-19 ir bijuši daudz maigāki, un vietējie politiķi daudz ātrāk ir vēlējušies tos atcelt pavisam.
Dienviddakota ir vienīgais štats Amerikā, kur kopš pandēmijas sākuma nav bijuši pilnīgi nekādi ierobežojumi attiecībā uz cilvēku rīcību un uzvedību vispār.
5. maijā iznāca ziņojums, kurā konstatēts, ka Dienviddakotā, kur dzīvo mazāk nekā viens procents valsts iedzīvotāju, ir bijusi trešā lielākā Covid-19 vīrusa izplatība uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.
Vistrakākā situācija bijusi kaimiņu štatā Ziemeļdakotā, kur arī pilnībā pie teikšanas ir republikāņi. Un tieši šādos štatos arīdzan pastāv lielāka skepse par vakcīnām.
Nesen redzēju interviju, kurā prezidents Baidens smaidot teica, ja arī tādiem cilvēkiem tā kārtīgi aprunājas, tad arī viņi galu galā izrādās gatavi vakcinēties. Protams, Amerikas prezidents nevar vienpersoniski apzvanīt visus 340 miljonus amerikāņu, bet doma ir pareizā.
Pirms kāda laiciņa televīzijā redzēju sižetu par Minesotas štatu, kur štata veselības aprūpes sistēma ir izveidojusi mobilas brigādes, kuras dodas uz uzņēmumiem, iestādēm, baznīcām – visur, kur kāds ir gatavs tās ņemt pretī, un tad jebkuram cilvēkam, kuram ir jautājumi par vakcīnām un vakcinēšanos, atbild uz visiem jautājumiem, kādi viņam ir.
Speciālisti stāstīja, ne visos gadījumos, bet bieži vien pēc šādas sarunas cilvēks saka labi, tagad esmu gatavs pieņemt poti.
Šāda individualizēta pieeja var būt pat ļoti derīga.
Laikrakstā The Washington Post 16. maijā bija komentārs ar virsrakstu “CDC masku vadlīnijas ir milzīga ķēpa, Baidenam tā ir jāsatīra.” Komentārā cita starpā bija teikts, ka pats prezidents par CDC jaunajām vadlīnijām uzzināja tikai pēc tam, kad tās jau bija izsludinātas.
Tas ir tāpēc, ka iepriekšējā prezidenta cilvēki nepārtraukti iejaucās CDC darbā, tajā skaitā liekot zinātnieku izstrādātas rekomendācijas mīkstināt politisku iemeslu dēļ.
Saprotamā kārtā, prezidents Baidens tā nerīkojas, bet šajā gadījumā šķiet, ka CDC zināmā mērā ir likusi ratus priekšā zirgam. 37% vēl nav pūļa imunitāte.
Ja jaunās vadlīnijas nozīmē, ka vietām Amerikā ierobežojumu atlaišana būs pārāk ātra un steidzīga, tad rezultāts, iespējams, būs jauns koronavīrusa uzliesmojums.
Latvijā pagājušajā svētdienā kopumā vismaz pirmo vakcīnas dozu bija saņēmuši 389 tūkstoši cilvēku, pilnībā vakcinēti bija 114 tūkstoši.
Pēc kliedzoši lēna sākuma acīmredzot vakcinācijas process mūsu valstī beidzot ir sācis uzņemt apgriezienus, un tas ir tikai un vienīgi apsveicami.
Visvairāk tāpēc, ka vīrusa izplatība patlaban nesamazinās. Vakar SPKC ziņoja par 381 jaunatrastu infekciju. Pagājušajā sestdienā 544. Piektdien 666 [sātana cipars]. Ceturtdien 689, trešdien 729, otrdien 659 un pirmdien 338. Nedēļas laikā mazliet vairāk par četriem tūkstošiem.
16. maijā 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju bija 431, kas ir kategorijā “ļoti augsts risks.”
Katru dienu no SPKC nāk kārtējais ziņojums, ka viens no inficētajiem, izrādās, ir bijis autobusā no Tīnūžiem uz Pampāļiem tādā un tādā dienā, tādā un tādā reisā un tikos un tikos.
Pārējiem, kuri brauca attiecīgajā transporta līdzeklī līdz ar to tagad ir jāuzrauga sava veselība. Man sanāk, ka tas nozīmē, ka mūsu valstī ir pietiekami daudz cilvēku, kuri vienkārši ir bezatbildīgi paši par savu veselību un arī par citu cilvēku veselību.
Par to, kas jādara, lai izvairītos no Covid-19 vīrusa, mēs visi esam zinājuši gadu un ilgāk. Taču pagājušajā piektdienā, kad braucu mājās no darba, 17. trolejbusā iekāpa meitene, kurai maska bija zem zoda, un visu ceļu līdz pieturai, kur man bija jākāpj ārā, viņa mierīgi stāvēja, skatījās telefonā, un masku atstāja turpat zem zoda, kur no tās nebija nekāda labuma.
Būtu trolejbusā iekāpusi kontrole, būtu bijis aizrādījums un, iespējams, meitene no trolejbusa būtu izraidīta, bet kontroles nebija.
Brīvdienās internetā noskatījos klipu, kurā jaunieši mācījās jaunu tautas deju. Katrs savā atsevišķajā telpā un individuāli, bet tautas deju. Izglītības ministre brīvdienās teica, ka Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus vienkārši nevar atcelt.
Jaunieši ir mācījušies repertuāru, daži no viņiem jau ir vecākā vecuma grupā u.tml. Nevaru neatcerēties iepriekšējos svētkus, kuros atsevišķi jaunieši no karstuma koncertu un mēģinājumu laikā vienkārši ģība.
Svētki bija paredzēti pērn un tika atlikti, bet patlaban situācija ir pavisam vienkārša. Nevar uz skatuves uzlikt tūkstošiem jauniešu dziedāšanas vajadzībām, un nevar sarīkot tradicionālo tautas deju lieluzvedumu, kur dejotāji tomēr nedejo atsevišķi un individuāli.
Bet vai censties to visu darīt virtuāli un internetā ir loģiski?
Šonedēļ Holandē sākas kārtējais Eirovīzijas dziesmu konkurss. Internetā mūsu valsts pārstāve Samanta Tīna stāstīja, kā maršruts ir viesnīca, zāle, viesnīca. Delegācijas cita ar citu netiekas, nesarunājas. Katras valsts pārstāvji savu numuru mēģina individuāli, kad zālē neviena cita nav.
Eirovīzija ir salīdzinoši mazs pasākums. Tur šogad piedalās 39 valstis, uz skatuves nedrīkst atrasties vairāk nekā seši cilvēki. Māksliniekiem nāksies uzstāties tukšā zālē bez ierastajiem aplausiem un urrā kliegšanas.
Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir daudz lielāks pasākums. Kā teicu, nesaprotu īsti, kāda jēga būtu to darīt internetā, it īpaši attiecībā uz tautas dejām. Dziedāšana – YouTube var atrast video, kuros profesionāli aktieri un mākslinieki no Ņujorkas lielajiem teātriem virtuāli dzied dziesmas no mūzikliem, kurus demonstrēt nav bijis iespējams visas sezonas garumā.
Varbūt skolu svētkos var darīt tāpat. Bet ne jau tautas dejas. Situācija ar vīrusu šogad ir sliktāka nekā tā bija pērn vasarā, kad svētki tika atcelti. Manuprāt, pareizais risinājums būtu tos atcelt atkal.
To pašu arīdzan domāju par 32. vasaras Olimpiskajām spēlēm Japānā, kurām ir paredzēts sākties 23. jūlijā. Japānā nesen iznāca pētījums, kurā 80 procenti japāņu atbalstīja domu, ka no spēlēm vajadzētu atteikties pavisam.
Pirms pieciem gadiem Riodežaneiro bija 11 tūkstoši sportistu ar ārstiem, masieriem, treneriem un visiem pārējiem. Viņi visi dzīvoja kopējā sportistu pilsētiņā, kur nekādu milzīgu platību nebija.
Kā tas notiks Japānā, kura komentāra rakstīšanas dienā bija 33. vietā pasaulē inficēto pacientu skaita ziņā? Aizgājušajā svētdienā reģistrētas 6425 jaunas infekcijas. Japānas valdība braši sola, ka spēles būs, un es saprotu, ka arī šajā jomā sportisti visā pasaulē trenējās uz spēlēm pērn, tās izjuka, tie ir trenējušies atkal uz šī gada spēlēm, un noteikti grib piedalīties.
Japāna ir solījusi visus spēļu dalībniekus potēt un rūpīgi uzmanīt, bet tā arī jau ir pateikusi, ka stendos spēļu laikā drīkstēs atrasties tikai vakcinēti japāņi, cilvēki no citām valstīm nē.
Ja kāds jau bija nopircis biļetes, par tām varēja saņemt atmaksātu naudu, bet fanu Olimpiskajās spēlēs nebūs. Vai tas šķiet loģiski? Man vismaz nē.
Es “AstraZeneca” potes pirmo devu saņēmu Lieldienu svētdienā. Man makā ir kartīte, uz kuras teikts, ka uz otru poti ATTA centrā Maskavas priekšpilsētā man būs jānāk 6. jūnijā plkst. 16.55. Arī pirmajā reizē tur bija jābūt 16.55, bet, kad ierados, šo faktu neviens īpaši neņēma vērā, un galu galā es centrā pavadīju pāris stundas, jo rindas kārtība bija visnotaļ juceklīga.
Nezinu, vai otrajā piegājienā būs tāpat. Feisbukā kāds nāca ar ieteikumu zālē spēlēt jautru mūziku, lai rindā gaidītāji vismaz prātā varētu izdejoties, un es teicu, jā, jā, vislabāk būtu tā dēvētā disko mūzika no pagājušā gadsimta 70. gadu beigām.
Protams, saprotu, ka vakcinācija ir tāda nopietna padarīšana, tajā skaitā ir klusa saruna starp vakcinējamo personu un dakteri, lai izrunātu visu, ko cilvēks grib zināt. Un tāpēc bazūnēt skaļu mūziku droši vien būtu nepiemēroti.
Taču pirmajā reizē man ar dakteri nekā īpaša runājama nebija. Man par šīm vakcīnām nav ne mazāko šaubu.
Kad man dienu pirms Lieldienām piezvanīja ar jautājumu, vai es būtu nākamajā dienā gatavs nākt potēties, es teicu jā, jā, jā. Sakiet kur un citur un būšu klāt.
To saku kā cilvēks, kurš ārpus tā nav bijis vakcinēts kopš bērnības un jaunības, kad tas bija obligāti skolas kontekstā. Nekad neesmu potējies pret gripu. Ja ziemā kaut kas mācas virsū, man ir medikamenti, kuri ar to tiek galā viens, divi.
Neesmu potējies pret ērču encefalītu, jo esmu pilsētas kaķis, kurš nedodas tur, kur ērces varētu atrasties.
Bet ar Covid-19 tomēr ir citādāk. Man nav nekādu lielu problēmu ar tās maskas nēsāšanu. Būtībā, kad esmu ārpus sava dzīvokļa, man tā ir uz sejas.
Bet es vairs nemaz neatceros, kad es pēdējo reizi paēdu pusdienas restorānā. Neatceros, kad es pēdējo reizi biju ciemos pie pusmāsas Pārdaugavā vai pusbrāļa Vakarbuļļos. Neatceros, kad pēdējo reizi biju uz kino vai teātri. Neatceros, kad es pēdējo reizi ar kādu apkampos.
Un zinu konkrēti, ka pērn vasarā es nopirku jaunu velosipēdu. Pirmā pārbaude bija paredzēta sešus mēnešus pēc tam, kad bija pandēmija, un otrā būs paredzēta drīz, kad joprojām būs pandēmija. Riteni nopirku universālveikalā. Universālveikalos patlaban ir ļoti ierobežots skaits veikalu, kuri drīkst strādāt. Velosipēdu veikals nav viens no tiem.
Zinu, ka tas viss nebūs iespējams kamēr nebūs vakcinēti krietni vairāk nekā tie seši procenti mūsu valsts iedzīvotāju, kuri ir pilnībā vakcinēti. Un tāpēc šonedēļ komentāru pabeigšu ar aicinājumu visiem lasītājiem.
Ja neesi vakcinēts, dodies uz portālu manavakcina.lv, kur ir iespējams pierakstīties uz poti. Un tad ej potēties. Tas nav nekas briesmīgs.
Bils Geits netaisās tevi čipot, jo pat vismazākais datora čips ir par lielu, lai to iedabūtu šļircē.
Vakcīnas nav nedz bīstamas, nedz nāvējošas. Un, ja tu esi cilvēks, kurš ir ņēmis to gripas vai ērču poti, šī nav ne pa sprīdi citādāka vakcīna, vien ērču encefalīts nav pandēmija, un gripas kā tādas pandēmija pasaulē pēdējo reizi bija 20. gadsimta sākumā. P
Pieļauju, neesmu vienīgais, kurš gaida dienu, kad varēsim iet uz restorānu, nevis pasūtīt ēdienu internetā un tad gaidīt, kad atnāks kurjers, kurš piezvanīs pie durvīm un tad ātri vicos lejā pa kāpnēm, jo bezkontakta piegāde, saprotiet.
Patlaban kumulatīvais rādītājs mūsu valstī ir 431. Zinātne saka, par nopietnu ierobežojumu atvieglošanu var sākt domāt tad, kad tas ir zem 200. Amerikā, iespējams, CDC ar savām rekomendētajām vadlīnijām nāca pārsteidzīgi. Mūsu valstī bez jebkādām šaubām mums ir jābūt pacietīgiem. Un jācer, ka liels vairākums mūsu līdziedzīvotāju attiecībā uz Covid-19 vakcīnu nebūs … nu, teiksim neapdomīgi.
