Kārlis Streips: Baidens nometās sirmgalves priekšā ceļos un kaut ko viņai iečukstēja ausī… 29
Pagājušajā nedēļā abas Amerikas Kongresa palātas apstiprināja un valsts prezidents Džo Baidens, tikko no ceļojuma Eiropā atgriezies, parakstīja likumu par jaunas svētku dienas ielikšanu Amerikas svētku un atzīmējamo dienu kalendārā. Runa ir par 19. jūniju, un tā kā amerikāņiem dikti patīk fifīgi nosaukumi, tur to pazīst kā Juneteenth.
Latviešu valodā sanāktu jūnijpadsmitais, kas nemaz tik labi neizklausās, bet ne par to šis stāsts.
19. jūnijs kā svētku diena tāpēc, ka tieši tajā dienā 1865. gadā Ziemeļu spēki ASV Pilsoņu karā beidzot sasniedza Teksasu, un cilvēkiem Galvestonas pilsētā tika pateikts, ka pāris gadus pirms tam ASV prezidents Abrahams Linkolns bija parakstījis dekrētu par vergu brīvlaišanu. Nu tas arī tika pateikts tiem apmēram 250 tūkstošiem cilvēku, kuri minētajā štatā joprojām bija paverdzināti.
Atsevišķos štatos, tajā skaitā Teksasā, Juneteenth jau ir bijusi svētku vai atzīmējamā diena jau kādu laiku, Teksasas gadījumā kopš 1979. gada. Būtiska figūra šī fakta nodrošināšanā ir bijusi dāma, kuras fotogrāfija ir kaut kur šī komentāra tuvumā.
Viņas vārds ir Opala Lī, un, kad viņai bija desmit gadu, viņas ģimene Fort Worth pilsētā Teksasā ievācās mājā, kura atradās baltādainu cilvēku mikrorajonā. Tas bija 1939. gadā, kad diskriminācija pret tumšādainiem cilvēkiem un Afroamerikāņiem bija pilnbriedā, un momentā māju aplenca baltādains pūlis ar akmeņiem un lāpām.
Ģimene pāris dienas noturējās, bet nācās bēgt un no attāluma raudzīties, ka māja tika nodedzināta līdz krāsmatām.
Opala Lī 1952. gadā saņēma bakalaura grādu pamatskolas izglītībā un vēlāk maģistra grādu konsultēšanā un padomu došanā. Ilgus gadus kundze darbojās vietējā izglītības sistēmā, bet paralēli viņa katru gadu arī palīdzēja organizēt Juneteenth atzīmēšanu. Par štata svētku dienu un brīvdienu tā kļuva 1979. gadā, un Lī kundze pievērsās mērķi, to pašu arī nodrošināt Amerikā.
Katru gadu sirmā kundze organizēja divarpus jūdžu gājienu uz Fort Worth centrālo tiesas namu, lai simbolizētu divarpus gadus, kādi pagāja starp prezidenta Linkolna dekrēta un informācijas par to nonākšanu Teksasā.
2016. gadā un 89 gadu vecumā Opala Lī kājām gāja visu ceļu no Teksasas līdz Amerikas galvaspilsētai – gandrīz 2200 kilometru. Viņa ceļā devās minētā gada septembrī un Vašingtonā nonāca nākamā gada janvārī.
Tobrīd par prezidentu jau bija ievēlēts, bet amatā vēl nebija stājies Donalds Tramps, kurš par tumšādaino tiesībām negribēja dzirdēt neko. Lī kundze bija cerējusi tikties ar viņa priekšteci Baraku Obamu, bet tam neatradās laika.
Amerikas Senāts likumu par Juneteenth padarīšanu par federālu svētku dienu un brīvdienu pieņēma pagājušajā nedēļa otrdien un vienbalsīgi. Tas notika pēc tam, kad republikāņu senators Rons Džonsons atteicās no personīgiem iebildumiem pret likumu. Nākamajā dienā Kongresa apakšpalāta likumu pieņēma ar milzīgu balsu pārsvaru, vien 14 republikāņiem balsojot nē.
Viens no viņiem pēcāk skaidroja, ka viņaprāt, Amerikā jau tā bija pietiekami daudz svētku dienu.
Ja tādu tagad nodrošinās saistībā ar vergu turēšanu un tumšādainiem cilvēkiem, kas notiks tālāk – tāda pati svētu diena attiecībā uz Amerikas indiāņiem? Kongresmenis centās paironizēt, bet mana atbilde uz šādu jautājumu būtu kāpēc gan ne? Arī Amerikas indiāņi ASV vēsturē ir cietuši visnotaļ skarbas represijas un cita veida kaites.
Bet katrā gadījumā likumu pieņēma abas Kongresa palātas. Pagājušajā ceturtdienā, 17. jūnijā, prezidents Baidens to parakstīja. Telpā arī bija nu jau 94 gadus vecā Opala Lī.
Šādos gadījumos ASV prezidenti mēdz likumus parakstīt ar vairākām pildspalvām, Baidena kunga gadījumā burts J (Joe pirmais burts) ar vienu pildspalvu, o ar nākamo un tā tālāk, lai pēc iespējas daudz cilvēku varētu saņemt vienu no tām kā suvenīru.
Pirmo spalvu prezidents pasniedza sirmajai aktīvistei, kura bija tik satraukta un emocionāla, ka tā viņai izslīdēja no rokām.
Tā bija Amerikas pirmā tumšādainā viceprezidente Kamala Harisa, kura pieliecās, to pacēla un Opalai atdeva atpakaļ.
Pēc likuma parakstīšanas bija ceremonija, kurā vairākkārt dalībnieki aplaudēja Opalai Lī kājās pieceļoties. Vienubrīd prezidents Baidens nometās viņas priekšā ceļos un kaut ko viņai iečukstēja ausī, neviens nezina, ko.
Šoreiz tuvu nebija mikrofonu, kā tas bija dienā, kad Amerikas prezidents Obama bija parakstījis savu veselības aizsardzības un apdrošināšanas likumu, kuru tobrīd esošais viceprezidents Baidens aprakstīja ar mazu rupjībiņu — big fucking deal.
Likums par Juneteenth attiecas tikai uz federālo valdību un tās darbiniekiem – ne tikai Vašingtonā, bet arī, piemēram, pasta nodaļās visā Amerikā. Tās turpmāk 19. jūnijā būs slēgtas. Katram štatam atsevišķi jānobalso, vai ar tas vēlas to padarīt par svētku dienu un brīvdienu.
Likuma parakstīšanas brīdī tā tas jau bija deviņos štatos, tajā skaitā, kā minēju, Opalas Lī dzimtajā Teksasas štatā. Tādā gadījumā, tāpat kā federālajā līmenī, likums attiecas tikai uz štata valdības instancēm.
Uzņēmumiem tas nav obligāti, jo arī svētku dienās cilvēki tomēr vēlas iepirkties, varbūt uz kino aiziet. Kādam tomēr ir arī jāstrādā.
Šī komentāra rakstīšanas dienā biju tirdzniecības centrā Minska, kur uz durvīm bija zīme par to, no cikiem līdz cikiem veikali būs vaļā Līgo dienā un Jāņu dienā. Nevienā no tām dienām tie nebūs pavisam slēgti, lai arī daudziem no mums tās būs brīvdienas.
Pirmās federālās brīvdienas Amerikā noteiktas 1870. g. jūnijā, sākotnēji tikai tiem federālajiem darbiniekiem, kuri strādāja Vašingtonā – Jaungada diena, Neatkarības diena 4. jūlijā, Ziemassvētku diena un Pateicības diena.
1879. gadā sarakstam pievienota ASV pirmā prezidenta Džordža Vašingtona dzimšanas diena, un 1885. gadā Kongress nobalsoja brīvdienas statusu attiecināt uz visiem federālajiem darbiniekiem, ne tikai tiem, kuri dzīvoja Vašingtonā.
1888. gadā noteikta tā dēvētā Dekorējumu diena, un 1894. gadā Darba diena. 1938. gadā radīta Miera līguma diena par godu 1. pasaules kara beigām. Dekorējumu diena ar laiku kļuva par Memoriālo dienu, un Miera līguma diena par Kara veterānu dienu.
1968. gadā Kongress pieņēma likumu, kurā noteikts, ka vairāki no šiem svētkiem vienmēr būs atzīmējami pirmdienā. Memoriālā diena šogad bija pirmdien, 31. maijā. Darba diena būs 6. septembrī, bet tajā pašā 1968. gadā radītā Kolumba diena 11. oktobrī.
Šī pēdējā diena ir savdabīga tādā nozīmē, ka ar to godātais Kristofers Kolumbs nekad mūžā nespēra kāju teritorijā, kura mūsdienās veido Amerikas Savienotās Valstis. Kara veterānu diena vienmēr ir 11. novembrī, tā noteikta 1919. gadā un par godu faktam, ka tajā dienā vienu gadu iepriekš beidzās 1. pasaules karš. Veterānu diena ir par godu visiem, kuri kādreiz ir karojuši ASV karaspēka ietvaros. Memoriālā diena godina tos, kuri karā ir krituši.
Pēdējā federālā svētku diena, kuru apstiprinājis Kongress, ir Martina Lutera Kinga jaunākā diena. Likumu par svētku dienu 1983. gadā parakstīja ASV prezidents Ronalds Reigans, nosakot, ka tā stāsies spēkā trīs gadus pēc tam.
It īpaši dienvidu štatos, pretestība pret redzamākā tumšādainā aktīvista godināšanu bija visnotaļ intensīva.
Pēdējais štats, kurš to akceptēja kā svētku dienu, bija Dienvidkarolīna, un tas bija tikai 2000. gadā.
Vergu turēšana būtībā bija liels traips Amerikas vēsturē. Manā uztverē diena, kura atzīmē formālās vergu turēšanas beigas, ir piemērota, it īpaši tāpēc, ka prezidenta Linkolna emancipācijas deklarācija varbūt mainīja vergu juridisko statusu, bet tā īpaši nemainīja dzīves īstenības it īpaši ASV dienvidos.
Tikai 1954. gadā, piemēram, ASV Augstākā tiesa spriedumā pateica, ka nav atbilstoša Amerikas pamatlikumam sistēma, kurā baltādainiem bērniem ir atsevišķas skolas un tumšādainiem bērniem arī ir atsevišķas skolas, bieži vien daudz sliktākas kvalitātes skolas.
Joprojām mūsdienās Afroamerikāņi vidēji pelna mazāk nekā baltādaini cilvēki. Afroamerikāņu vīrieši nonāk cietumā daudz biežāk, nekā baltādaini cilvēki, kuri ir atrasti vainīgi par tādu pašu noziegumu.
Patlaban Republikāņu partijas pārvaldītos štatos politikāņi dara visu iespējamo, lai sašaurinātu vēlētāju tiesības, it īpaši attiecībā uz tumšādainiem cilvēkiem. Kādreiz, pirms štats drīkstēja mainīt konkrēti vēlēšanu likumus, piedāvātās pārmaiņas vispirms bija jāapstiprina ASV Tieslietu ministrijā. 2013. gadā ASV Augstākā tiesa 5:4 spriedumā paziņoja, ka tas vairs nav nepieciešams.
Rezultāts bija paredzamais.
Tumšādainu cilvēku apdzīvotās teritorijās iecirkņu skaits samazināts līdz minimumam. Ierobežota balsošana pa pastu.
Šogad, kad daudzviet šāda veida likumi kļūst vēl represīvāki tāpēc, ka aizgājušais, bet diemžēl ne pazudušais iepriekšējais prezidents turpina uzturēt fikciju, ka 2020. gada vēlēšanās bija masīva krāpšanās, Floridā, piemēram, noteikts, ka neviens cilvēks nedrīkst pienest ūdeni vai ēdamo kādam, kas stāv rindā pie iecirkņa.
Ja kāds to darīs, tas būs krimināllikuma pārkāpums, ja lasītāji tā kaut ko var iedomāties. Tas ir kretīnisms, citādi to neaprakstīt.
Un pareizi, ka 156 gadus pēc tam, kad Teksasā nonāca vēsts par vergu sistēmas beigām, ir svētku diena, lai atzīmētu to pašu. Kādreizējo vergu pēcnācēji to ir pelnījuši. Sieviete, kura desmit gadu vecumā piedzīvoja niknu pūli, kurš ar varu padzina viņu un ģimeni no mājas, kuru tie bija nopirkuši, arī viņa to ir pelnījusi.
Šogad 19. jūnijs bija sestdienā. Prezidents Baidens likumu parakstīja iepriekšējā ceturtdienā. Piektdien atsevišķos štatos gubernatori noteica brīvdienu. Sestdien daudzviet Amerikā bija parādes, gājieni, koncerti un tamlīdzīgi pasākumi. Pozitīva piemiņas diena nudien.
