Kārlis Streips: “Augstā sapulce! Taisni šinī brīdī Latvijas valstī stājas spēkā Latvijas jaunā Valsts Satversme” 0
“Augstā sapulce! Taisni šinī brīdī Latvijas valstī stājas spēkā Latvijas jaunā Valsts Satversme. Šī jaunā Satversme ieved Latvijā jaunu iekārtu, viņa rada pa daļai jaunus valdības orgānus un ciešāki noteic, tikpat esošiem, kā arī jauniem orgāniem viņu funkcijas.
“No šī brīža šī jaunā Satversme būs tas pamats, uz kura varēs darboties valdības iestādes un valdības personas labāki un pilnīgāki, nekā tas līdz šim bija iespējams.
“Mēs cerēsim visi un būsim pārliecībā, ka šī jaunā Satversme mums līdzēs galīgi nodibināt Latvijā likumību un taisnību un līdz ar to tautas labklājību un kārtību. Lai šī jaunā Valsts Satversme padara Latviju laimīgu un stipru!”
Komentāru rakstu 7. novembrī, un tieši gadsimtu pirms šīs dienas ar šādiem vārdiem Satversmes Sapulces prezidents Jānis Čakste atklāja pirmās Latvijas Republikas Saeimas pirmo sēdi.
Tāpat kā tas bija ar 14. Saeimu šogad 1. novembrī, arī 1. Saeima pirmo darba dienu veltīja prezidija vēlēšanām.
Pirms tam Čakste nāca ar uzmundrinošiem vārdiem:
“Jūs, mani kungi, es apsveicu šodien šinī sapulcē. Jūs esat no tautas raidīti darīt svarīgu darbu. Es esmu pārliecināts, ka jūs to darīsit nesavtīgi, pēc labākās apziņas, pēc labākās pārliecības par godu un par svētību mūsu dārgai tēvijai.”
“Mani kungi” – tā sapulces vadītājs varēja teikt, jo 1. Saeimas vēlēšanās kandidēja vairākas sievietes, bet vēlētāji ļoti aktīvi tās visas svītroja savos biļetenos, un līdz ar to mandātu neieguva neviena no tām.
Pirmais darbiņš pēc sēdes vadītāja uzrunas bija iecelt balsu skaitītājus. Par tādiem kļuva deputāti Briedis, Kalējs un Bachmanis.
Stenogrammā bija rakstīts Bachmanis. Saimes vēsturiskajos dokumentos atbilstoši latviešu valodas pareizrakstībai deputāts identificēts kā Kristaps Bahmanis, taču tobrīd viņš bija Bachmanis.
Deputātu starpā arī bija Egon Knopp, Manfred Vegesack, Leopold Leib Fišman un John Hahn.
Reiz balsu skaitītāji bija apstiprināti, Jānis Čakste paziņoja lūk, ko: “Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes ievešanas likuma 7. pantu, man šī sapulce ir jāvada līdz tam brīdim, kad viņa ievēlēs savu priekšsēdētāju.
“Es lūdzu minēt kandidātus uz Saeimas priekšsēdētāja amata. Es esmu saņēmis priekšlikumu no sociāldemokrātu frakcijas, kura liek priekšā kā kandidātu uz Saeimas priekšsēdētāja amatu Fridrichu Vesmani. Vairāk kandidāti netiek uzstādīti?”
Netika. Sēdes vadītājs turpināja ar skaidrojumu par procesu:
“Piemērojoties Satversmes Sapulces kārtības ruļļa 23. pantam vēlēšanas tiks izdarītas slēgti, pie kam es atļaušos paskaidrot, ka Saeimas locekļu kungus es lūdzu palikties uz vietām. Viņiem tiks izdalītas zīmītes un kad zīmītes būs izpildītas, tad tanīs būs ierakstīts attiecīgais kandidāts, tad viņas no vietām saņems atpakaļ.”
Rezultāts bija 72 balsis par Vesmani, 12 deputātiem balsojot pret un 14 atturoties. Reiz jaunais Saeimas priekšsēdētājs bija ieņēmis savu vietu pie prezidija galda, viņš nāca ar šādu repliku:
“Ievēlot par Saeimas priekšsēdētāju strādnieku frakcijas kandidātu, tās frakcijas kandidātu, kura ir mazākumā šinī augstā namā un atrodas asā opozīcijā pret pārējām augstā nama frakcijām, augstais nams devis lielu politiskās iecietības piemēru.”
Ir tiesa, ka visas pirmās brīvvalsts laikā Vesmaņa pārstāvētā Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija Saeimā bija opozīcijā, taču gan viņam, gan arī pēctecim Paulam Kalniņam no tās pašas partijas tapa uzticēta parlamenta vadīšana.
Līdzīgi, līdz pat 14. Saeimas vēlēšanām, iepriekšējos sasaukumos Saskaņa tās dažādajos veidolos ne reizi nebija valdošajā koalīcijā, taču tās pārstāvjiem tapa atrasta vieta prezidijā, lai gan ne priekšsēdētāja amatā.
13. Saeimā tas bija Andrejs Klementjevs, kurš bija Saeimas sekretārs.
Pēc Frīdriha Vesmaņa ievēlēšanas 1. Saeima noklausījās garu sarakstu apsveikumu no dažādiem cilvēkiem un organizācijām, tajā skaitā no Gulbenes mednieku biedrības un no Parīzes latviešu pulciņa.
Sekoja 15 minūtes garš pārtraukums, pēc kura deputāti ar to pašu zīmīšu procesu ievēlēja Arturu Alberingu no Zemnieku savienības kā priekšsēdētāja pirmo biedru, Andreju Petrevicu no Mazinieku partijas par otro biedru, Jāni Vesmani no Demokrātiskā centra kā pirmo sekretāru, Franci Trasunu no Latgales Kristīgo zemnieku savienības kā otro sekretāru, un Egonu Knoppu, kuru, kā vēstīja sēdes vadītājs, izvirzījušas “minoritātes,” kā trešo sekretāru.
Visos gadījumos saistībā ar amatiem prezidijā, uzstādīts tikai viens kandidāts, un tas tad arī tika ievēlēts.
Mūslaiku Saeimā Saeimas sekretāram ir tikai viens biedrs, nevis divi, tāpēc šogad 1. novembrī ievēlēts prezidijs ar pieciem, nevis sešiem locekļiem.
Iespējams, papildu sekretārs pirmās brīvvalsts laikā bija vajadzīgs tāpēc, ka viss bija pierakstāms ar roku, kamēr mūsdienās ir pieejami datori ar visām ar tiem saistītajām iespējām.
14. Saeimā visos piecos gadījumos partija Stabilitātei! piedāvāja savu kandidātu prezidija amatam. Visos piecos gadījumos kandidāts vai kandidāte saņēma tikai savas frakcijas balsis, vien divos gadījumos papildu balss nāca no citurienes.
Ārpus tā Saeima bija vienbalsīga, Stabilitātei! kandidātiem pasakot stingru nē. Vakar raidījumā “Nekā personīga” bija diskusija par faktu, ka vairāki no partijas deputātiem ir ar kriminālu pagātni.
Grūti spriest, kas no šī veidojuma galu galā sanāks. Ievēlēšana parlamentā garantē valsts finansējumu nākamo četru gadu laikā, taču tā vien šķiet, ka partijas politiķu kvalitāte ļauj daudz ko vēlēties.
Vēl piebildīšu, ka 14. Saeimas prezidijā vieta tapa atrasta vienam cilvēkam no “zaļajiem zemniekiem” (Armands Krauze), un vienai deputātei no partijas “Progresīvie” (Antoņina Ņenaševa).
Aiz strīpas līdz ar to palika ne tikai Stabilitātei!, bet arīdzan partija Latvija pirmajā vietā.
Pēc sava prezidija ievēlēšanas, 1. Saeima ievēlēja mandātu komisiju ar 12 locekļiem, tai tūdaļ pat liekot izskatīt “vairākas sūdzības Saeimā pret vēlēšanu pareizību.”
Nolasīti vēl daži apsveikumi, un ar to arī viss bija pateikts. Priekšsēdētājs Vesmanis paziņoja, ka līdz brīdim, kad Saeima būs izstrādājusi pati savu kārtības rulli, taps izmantots Satversmes sapulces rullis.
Un tad šāds paziņojums: “Nākošā sēde piektdien plkst. 5 pēc pusdienas. Šīs dienas sēde slēgta.”
1. Saeimas pirmā sēde sākās divpadsmitos un beidzās pulksten piecpadsmitos – trīs stundas ievada uzrunai, balsu skaitītāju iecelšanai, Saeimas priekšsēdētāja iecelšanai, garum gara apsveikumu saraksta nolasīšanai, pārējā prezidija ievēlēšanai, mandātu komisijas izveidošanai un vēl dažiem apsveikumiem.
14. Saeima savu pirmo sēdi sāka desmitos no rīta. Jaunievēlētos deputātus uzrunāja valsts prezidents. Arī 14. Saeima iecēla balsu skaitītājus un pagaidu mandātu komisiju. Taču kopā ar prezidija locekļu ievēlēšanu, 14. Saeimas pirmā sēde ilga visu dienu un līdz pat plkst. 19.30.
Nezinu, kāpēc process pirms simtu gadiem bija daudzreiz raitāks.
7. novembrī Saeima atzīmēja savas pastāvēšanas simtgadi ar speciālu sēdi, kur darbā kārtībā bija tikai un vienīgi uzruna no nesen ievēlētā priekšsēdētāja Edvarda Smiltēna.
Sēde sākās 12.00 un beidzās 12.26, no kā varam secināt, ka uzruna nebija pārāk gara.
Pirms šīs svinīgās sēdes Saeimā bija pasākums ar nosaukumu parlamentārismam Latvijā veltīts priekšlasījums. Diskusiju vadīja Satversmes tiesas tiesnesis Gunārs Kusiņš, un ar referātiem uzstājās viņš, LU Juridiskās fakultātes docents Jānis Pleps, un Saeimas Juridiskā biroja padomnieks Edvīns Danovskis.
Plkst. 14.00, savukārt, deputāti devās uz Brīvības pieminekli, lai tur noliktu ziedus.
Saeimai šomēnes paredzēta vēl tikai viena sēde, arīdzan speciāla. Tā būs 18. novembrī par godu valsts proklamēšanas 104. gadadienai. Arī tur vienīgais elements darba kārtībā ir uzruna no Saeimas priekšsēdētāja.
Ārpus tā vismaz komentāra rakstīšanas brīdī nekas Saeimā paredzēts nebija. Savdabīgi, ņemot vērā, piemēram, ka nepabeigts ir darbs pie Valsts aizsardzības dienesta izveidošanas, lai arī patlaban, šķiet, attiecībā uz valsts drošību politiķiem vajadzētu rīkoties raitāk un nevis rēnāk.
Ministru kabinetam 8. novembrī paredzēta sēde, kurā taps apspriesti visādi jautājumi. Tas ir esošais Ministru kabinets, kurā tikai četri no 14 ministriem oktobrī tapa ievēlēti 14. Saeimā.
Atlikušie 10 pārstāvēja partijas, kuras nesasniedza 5% barjeru.
Sarunas par jaunas koalīcijas veidošanu turpinās. Jāpieļauj, reiz būs gatava valdības deklarācija un valsts prezidents būs oficiāli izvirzījis Krišjāni Kariņu vēl vienam termiņam amatā, būs ārkārtas Saeimas sēde koalīcijas apstiprināšanai.
1. Saeimā Jānis Čakste tikai vienu nedēļu pavadīja kā ierindas deputāts no Demokrātiskā centra partijas. Nedēļu pēc šonedēļ apspriestās pirmās sēdes, 1922. g. 14. novembrī, Čakste ievēlēts kā Latvijas Republikas pirmais Valsts prezidents.
Par viņu balsoja 92 deputāti, atturējās seši.
1. Saeimā sākotnēji bija 20 frakcijas (ievēlēti pārstāvji no 40 dažādiem kandidātu sarakstiem). 20 pastāvīgās komisijas un 214 plenārsēdes, kuru laikā pieņemti 343 likumprojekti.
Turpināšu tam sekot. Ja pienāks simtgade kādam būtiskam lēmumam no 1. Saeimas puses, tad par to varēšu rakstīt tad.
